Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Medicīnas publicistika nav un nevar būt medicīnas politika vai veselības politika. Es pietiekami labi apzinos, ka veselības politika nav plakana, ka tajā bieži nākas spēlēt paslēpes un veikt sāņus manevrus. Lai izpatiktu globālajām kompānijām un piespiestu tām samazināt zāļu cenas, nākas upurēt mazās Latvijas aptiekas, lai izpildītu kādus nebūt starptautiskus uzstādījumus nākas dekriminalizēt marihuānu, lai pildītu Latvijas budžetu nākas draudzēties ar alkohola tirgotājiem, necelt alkohola akcīzi un nemazināt tirdzniecības pieejamību. Veselības politiku daudzi sauc par kompromisu mākslu, bet man daudzi no šiem kompromisiem nav pieņemami.

Mēs atrodamies atšķirīgās pozīcijās. No Jums gaida asus politiskus paziņojumus un selfijus, no manis – godīgus un analītiskus rakstus par veselības aprūpi. Diemžēl kā izrādījās – ir ļoti sarežģīti teikt patiesību par veselības politiku, budžetu, pakalpojumu grozu, tā saucamo reformu, ja vienlaikus ir politisks uzstādījums slavēt ministra un ministrijas veikumu. Jūsu publicitāte ir precīzs, mērķtiecīgs ziņojums divu rindkopu garumā, mans – vairākas lapaspuses garš raksts, kas balstās uz globālu informācijas apskatu. Abi esam ārsti, abi labi zinām, ka medicīnas literatūra ir ļoti pretrunīga, medicīnā nav vienota viedokļa, pētījumi mēdz būt veikti dažādām metodēm un sniegt pretrunīgus rezultātus. Bet tomēr mūsu zināšanas un pieredze ļauj mums ieklausīties pretrunīgos viedokļos, bet pieņemt vienu lēmumu un vienu izpratni.

Esmu nonācis līdz ziņai – kāpēc man nav pieņemama iespēja strādāt ar Jums kopā tālāk. Tā ir mūsu atšķirīgā attieksme pret narkotiku dekriminalizāciju

Esmu kategoriski pret narkotiku dekriminalizāciju šajā mirklī Latvijā un tajā formā kā tas tiek veikts. Tā kā man ir pilnīgi droši zināms, ka šo manu atkāpšanās rakstu Jūs lasīsiet, uzskatiet to arī par manu pēdējo padomnieka sniegto informāciju.

Dažādās pasaules valstīs atšķirīgi cīnās ar narkomānijas postu. Globālais narkotiku tirgus ir viens no finansiāli ietekmīgākajiem finansiālajiem tirgiem uz zemeslodes. Visas pasaules valstis meklē risinājumus – kā narkomāniju mazināt. Ja būtu zināma viena konkrēta, izcila metode, kā cīnīties ar šo sērgu, visas pasaules valstis tā rīkotos. Šobrīd vairums pasaules valstu izmanto bargus kriminālsodus pret tiem, kas ražo, izplata un tirgo narkotikas. Diemžēl daudzi narkotiku lietotāji pai kļūst par šo narkotiku izplatītājiem.

Narkotiku lietošanas dekriminalizācija ir politika, kurā narkotiku lietošana un turēšana personīgai lietošanai tiek noņemtas no kriminālās jurisdikcijas un vietā tiek piemērotas administratīvas vai civilas sankcijas, piemēram, naudassodi vai sabiedriskais darbs, nevis cietumsodi. Dekriminalizācija nenozīmē narkotiku legalizāciju, kas būtu pilnīga atļaušana to lietošanai, ražošanai un pārdošanai, kā tas ir, piemēram, alkohola vai tabakas gadījumā. Dekriminalizācija šādā izpratnē strādā, ja iet rokrokā ar bargāku kriminālu vajāšanu nelegālajiem tirgoņiem.

Un vēl – dekriminalizācija ir iespējama tikai kompleksā ar nacionālu veselības pratību un papildinošiem pasākumiem, piemēram, ārstēšanas pieejamības palielināšanu, izglītības kampaņām un sociālo atbalstu.

Dekriminalizācijas piemēri Portugālē, Čehijā, Kanādā, Nīderlandē ir interesanti pētniecībai, taču neļauj izprast dekriminalizācijas ilgtermiņa ietekmi. Labākais piemērs – Portugāle, kur valsts tērē ļoti lielus līdzekļus, lai katru narkotisko vielu lietošanā pieķertu cilvēku ārstētu un rehabilitētu, un tērē šim pasākumam milzu līdzekļus.

Nelaime tā, ka pasauli šobrīd pārstaigā jauna problēma – sintētiskie opioīdi, un tur visi draudzīgie, demokrātiskie, cilvēkmīlestības pasākumi nestrādā.

Vienkāršošanas labad es šajā atlūgumrakstā lietošu apakšvirsrakstus.

Lielākā problēma globālajā un Latvijas narkotiku tirgū šobrīd ir sintētiskie opioīdi, to pārdozēšana ir nāves iemesls vidēji 140 jauniešiem gadā Latvijā

Atgādināšu gadījumu, kuru pārrunājām Veselības ministrijā. Kādā Rīgas dzīvoklī no rīta nepamodās divi jauni latviešu vīrieši, strādīgi puiši, itin turīgi. Vakarā draugu kompānijā it kā bija lietojuši metamfetamīnu un alkoholu. Tiesu medicīnas ekspertīzes kolēģi gan teica, ka viņiem vieglāk būtu bijis pateikt, kuras sintētiskās narkotikas šo mirušo cilvēku asinīs nebija, nevis – kuras bija. Tabletes, kuras puiši bija iegādājušies, bija kokteilis no daudzām sintētiskām narkotikām. Baltijas valstīs jau ir apturētas vairākas mājas laboratorijas, kas nodarbojušās ar sintētisku opioīdu ražošanu. Baltijā narkotiku izraisītu nāves gadījumu priekšgalā ir kombinācijas ar fentanila atvasinājumu karfentanilu un ļoti spēcīgo benzimidazola opioīdu grupu. Sintētiskie opioīdi ir ļoti spēcīgi, šīs narkotikas šobrīd ir nozīmīgākā pārdozēšanas izraisīto nāves gadījumu daļa.

Eiropā plaši izplatās nelegālo ķīmiķu prakse, kas ražo ļoti atšķirīgas ķīmiskas vielas. Plaši pazīstamo augu valsts narkotisko un psihotropo vielu tirgu Eiropā izspiež mājķīmiķu ražotas tabletes, šķidrumi un elektroniskās cigaretes. Caur elektroniskām cigaretēm un karsējamo tabaku jaunieši saņem pirmās narkotiku devas, bet šīs narkotikas ļoti, ļoti ātri rada atkarību. Līdz jaunietim narkotiskās vielas nogādā Telegram.

Pasaulē šobrīd zināmi desmiti tūkstoši ķīmisko vielu, kas izraisa īslaicīgu labklājības sajūtu un atkarību, bet kaktu ķīmiķi šīs vielas iemanās neticami ātri sintezēt. Ar narkotiku tabletēm jauni cilvēki sēžas pie stūres, iet uz darbu, atpūšas vakarā klubā. Tādi disociatīvie halucinogēni kā sarkanās mušmires vai psihotropie krupji lietotājus noved Austrumu slimnīcas (bērnus – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas) Toksikoloģijas centrā, bet jaunās sintētiskās narkotiskās vielas – Psihiatrijas slimnīcā vai morgā.

Narkotiku lietošana un ļaunprātīga izmantošana gadu no gada kļūst nopietnāka globāla problēma, lai gan narkomānijas apmērs ir ļoti atšķirīgs atkarībā no kultūras, pieejamības un tiesību aktiem. Malaizijā un Indonēzijā narkotiku ražotājam vai kurjeram bez žēlastības tiek piespriests nāves sods, un narkomānijas apjoms ir daudzkārt mazāks.

Saskaņā ar aplēsēm 2021. gadā nelegālo narkotiku lietotāju skaits pasaulē bija aptuveni 296 miljoni. No šiem lietotājiem 39,5 miljonus varēja uzskatīt par problemātiskiem narkotiku lietotājiem, kurus var politkorekti klasificēt kā personas ar narkotiku lietošanas traucējumiem, bet sarunvalodā – kā narkomānus. Pasaules iedzīvotāju skaits pieaug, bet proporcionāli narkotiku lietotāju skaits pieaug ātrāk, mums ir pamats uzskatīt, ka uz zemeslodes šobrīd dzīvo aptuveni 44 miljoni narkomānu.

Publiski pieejama informācija, ko sniedz Eiropas narkotiku un narkomānijas monitorēšanas un uzraudzības centrs (EMCDDA, nule kā paplašināts un pārveidots par Eiropas padomes narkotiku aģentūru (European Union Drugs Agency) – EUDA) liecina par satraucošām izmaiņām atkarību vielu jomā. Latvijā narkomāniju uzrauga Reitox fokālais punkts Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC). Mūsu rīcībā ir EMCDDA 2023. gada Eiropas ziņojums par narkotikām, kurā dati apkopoti par 2022. gadu, bet sarunās ar centra ekspertiem kļūst skaidrs, ka lavīna veļas tālāk, un 2023. –24. gadā jaunās psihoaktīvās vielas Eiropā ienāk arvien plašāk.

Jauno psihoaktīvo vielu tirgu Eiropā raksturo tas, ka šajā jomā ir parādījies liels skaits vielu un ka katru gadu joprojām tiek atklāti jauni atkarību izraisoši psihogēni savienojumi – galvenokārt, sintētiskie kanabinoīdi, heksahidrokanabinols, sintētiskie katinoni, jauni sintētiskie opioīdi, benzimidazola opioīdi.

Viss Eiropas ziņojums ir lielas bažas par Eiropas iedzīvotāju veselību saistībā ar ļoti spēcīgām sintētiskām vielām, nepārtrauktu tirgus pielāgošanos un pieaugošu konfiskāciju skaitu. Kā jaunas psihoaktīvās vielas mēs definējam tās, ko nekontrolē starptautiskie nolīgumi par narkotiku kontroli. EMCDDA 2022. gada beigās uzraudzīja 930 jaunas psihoaktīvās vielas, bet par 41 no tām Eiropā pirmo reizi tika ziņots 2022. gadā.

2022. gadā Eiropas savienībā tika konfiscētas 8,5 tonnas jauno psihoaktīvo vielu. Narkotiku ražotāji steidz radīt jaunas vielas, lai izvairītos no likumīgas kontroles. Jauno savienojumu radītie riski veselībai parasti nav zināmi, tādējādi pakļaujot lietotājus smagu vai pat letālu saindēšanos riskam, kā arī citām veselības problēmām. Āzijas valstis ir galvenās šo vielu vai to ražošanai nepieciešamo prekursoru izcelsmes valstis. Tiesa, 2021. gadā Ķīnā tika ieviests sintētisko kanabinoīdu aizliegums, pat tad, ja tas ir jauns – iepriekš nezināms ķīmisks produkts.

2022. gadā Eiropas brīdināšanas sistēmā tika iekļauti 24 jauni kanabinoīdi (sintētiski alkaloīdi, kas līdzīgi kaņepēs sastopamām vielām), kas veidoja vairāk nekā pusi no jaunajām vielām. Te man jāpiebilst, ka Eiropas uzraudzības sistēma monitorē jau 245 sintētiskus kanabinoīdus.

Marihuānas patērētāji tiek pakļauti riskam saskarties ar sintētiskajiem kanabinoīdiem. Falsificētā marihuāna pēc izskata ir līdzīga dabīgajām kaņepēm, taču sintētiskie kanabinoīdi ir daudz spēcīgas vielas ar lielāku saindēšanās risku. Kopš 2021. gada Eiropas nelegālajā tirgū arvien vairāk parādās marihuānas pārtikas produkti, bieži vien saldumu veidā, ar kaņepju ekstraktu, tie nereti satur arī sintētiskos kanabinoīdus.

Sintētiskie katinoni un jaunie sintētiskie opioīdi ir plaši ienākuši Eiropas narkotiku tirgos. Ir pamatotas aizdomas, ka šī sintēze notiek Baltijas valstīs (eksportam), bet šie jaunie produkti Latvijas klubos un bāros tiek tirgoti kā "jaunās ekstazī" tabletes.

2022. gadā lielākā daļa no Eiropas sintētisko opioīdu konfiskācijām notika Ziemeļeiropā – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā tika veikts 97 % konfiskāciju. Latvijā līdz šim mierinājām sevi ar ziņu, ka narkotikas neražo, kanabisu audzē reti un galvenokārt pašu lietošanai.

2023. gadā Latvijā tika atklātas trīs nelegālās ražotnes – fentanila, metadona un amfetamīna laboratorijas garāžās vai autoservisā. Ārstu vidū satraukumu visvairāk radīja fentanila ražotne, kura nodarbojās ar dažādu ķīmisku fentanilam līdzīgu ķīmisku vielu izstrādi. Kā jau teicu – Baltijā narkotiku izraisīto nāves gadījumu priekšgalā ir fentanila atvasinājuma karfentanila un ļoti spēcīgā benzimidazola opioīdu grupa.

Latvijā gandrīz 90% narkotisko vielu saindēšanās un nāves gadījumu attiecas uz jauniešiem vecumā no 15 līdz 34 gadiem. Katrs gadījums, kad policijai izdodas atklāt narkotisko vai psihotropo vielu ražotni, glābj desmitiem jauniešu dzīvību.

SPKC uzmanības centrā biežāk nonāk problemātiskie narkotiku lietotāji, ārstēšanās pieprasījumi, ar narkotiku lietošanu saistītie nāves gadījumi un ar narkotiku lietošanu saistītā saslimstība ar HIV/AIDS un C hepatītu. Policiju un žurnālistus vairāk interesē noziegumi, kas veikti dēļ nepieciešamības iegūt jaunas narkotikas, izņemtie narkotiku daudzumi no laboratorijām un tirgotājiem, narkotiku ķīmiskais sastāvs. Dzīves laikā narkotikas pamēģinājis katrs sestais Latvijas iedzīvotājs, proti, 16.8% no visiem 15–64 gadus veciem Latvijas iedzīvotājiem, bet 2.7% no šīs vecumgrupas iedzīvotājiem uzskatāmi par pašreizējiem narkotiku lietotājiem.

Bīstamāki skaitļi atrodami ziņās par skolēnu paradumiem (dati ir par 15–16 gadus veciem bērniem) – 5% atzīst, ka mēģinājuši ekstazī tabletes, 4.9% – LSD un citus halucinogēnus, 1.8% lietojuši amfetamīnu un kokaīnu. Pieredze liecina, ka liela daļa bērnu neatzīstas narkotiku lietošanā, tādēļ vienmēr ar lielu pārliecību var teikt – narkomānijas izplatība bērnu vidū ir plašāka.

Personu ar narkotiku lietošanas traucējumiem skaits Latvijā ir gandrīz 13.5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju jeb aptuveni 1.1% no visiem 15–64 gadus veciem Latvijas iedzīvotājiem. Un te Latvijas bēda – vairāk nekā 7 tūkstoši no šiem uzskaitītajiem ir problemātiski opioīdu lietotāji, bet gandrīz 8 tūkstoši no iepriekš minētajiem ir tie, kas narkotikas injicē.

Interesanti skaitļi parādās, kad analizē (detektē) narkomānu izlietoto spriču saturu. Latvijā visbiežāk detektētā viela ir amfetamīns, parasti sajaukts ar kofeīnu un metamfetamīnu. Otra biežāk atrastā aktīvā farmaceitiskā viela ir metadons, bieži sajaukts ar karfentanilu un difenilhidramīnu.

Lielākais satraukums mums ir par sintētiskajiem opioīdiem, ko narkotiku lietotāji sauc par šoru, bet ārsti – par nitazēniem. Šie opioīdi atrasti turpat vai 40% visu detektēto špriču, parasti dažādās kombinācijās kopā ar veterinārmedicīnā izmantojamo ksilazīnu. Jāpiebilst, ka lielākajā daļa šļirču – > 85% – tika detektētas trīs vai četras identificētas vielas. Patiesībā, vērtējot jaunās tendences narkomānijā sintētiskas narkotikas ir Baltijas reģiona problēma, bet vislielākā apjomā fentanils un tā derivāti konstatēts šļircēs Viļņā, savukārt nitazēnu grupas opioīdi – Rīgā.

2022. gadā VTMEC sāka izmantot iekārtas, kas uzlabo iespējas dažādu ķīmisko vielu noteikšanai bioloģiskajos materiālos. Narkotikas līdz ar to tagad biežāk tiek atklātas tādu līķu sekcijās, kur agrāk vienkāršoti tika uzrakstīts cits nāves cēlonis. Piemēram, narkotiskās vielas avārijās mirušo vai noslīkušo cilvēku bioloģiskajos šķidrumos. Izskatot šādus nāves gadījumus, šķiet, ka narkotikas Latvijā vainojamas gadā pie 140 vai 150 cilvēku nāves. Pērn vairumā gadījumu pārdozēšanas nāves bija saistītas ar kombinācijām, bet opioīdi šajās kombinācijās ieņēma vadošo vietu.

Šobrīd līderpozīcijās sintētisko opioīdu lietošanā un pārdozēšanā ir ASV, dati par pārdozēšanas izraisītajiem nāves gadījumiem ir atšķirīgi (atšķirīga ir arī pētījumu metodika), taču uz populāciju tas ir vismaz pieckārt (ja ne desmitkārt) vairāk nekā Eiropā. Diemžēl gandrīz visās dzīves jomās ASV sliktais piemērs agri vai vēlu sasniedz arī mūs, un sintētisko opioīdu lietošanas pieaugums ar lielu iespēju sagaida arī Latviju. ASV pētījumi liecina, ka sintētisko opioīdu lietošana kombinējas ar citām atkarībām, visvairāk – azartspēlēm.

Nedrīkst pilnībā uzticēties aptauju datiem – cilvēki nepatiesi uzrāda savus narkotisko un psihotropo vielu lietošanas paradumus. Tas, kas mums pēc iedzīvotāju pētījumu datiem ir pilnīgi skaidrs – narkotisko vielu popularitātei ir pieaugums jaunu cilvēku vidū, par pirmajiem ieejas vārtiem uzskatot elektronisko cigarešu plašu lietošanu ar dažādu atkarību izraisošu vielu piejaukumu šo cigarešu šķidrumiem.

Elektroniskās cigaretes, cigaretes un karsējamā tabaka ir vārti uz narkomāniju un lielajām atkarībām.

Daudz drošākus rezultātus varam iegūt no notekūdeņu analīzes. 2022. gada Rīgas notekūdeņu analīze uzrāda stabilu pieaugumu attiecībā uz kokaīnu un amfetamīnu, kā arī jauno sintētisko opioīdu (nitazēnu) lietošanas pieaugumu (īpaši problemātisko narkotiku lietotāju vidū ar pārdozēšanas risku). Heroīna lietošanas popularitāte Latvijas narkomānu vidū ir zema, jo Latvijas narkomāni to aizstāj ar jaunajiem sintētiskajiem opioīdiem vai vairāku vielu lietošanu vienlaicīgi.

Lielākā bīstamība narkotiku izplatībā jauniešu vidu ir Telegram grupas. Iekšējā tirgū narkotiku tirdzniecība gandrīz pilnībā pārgājusi uz šīm Telegram grupām, kuras ir viegli pieejamas, pārdevēji savus nodomus neslēpj, tālāka tirdzniecība notiek ar personisku ziņojumu palīdzību. Tiek lietoti QR kodi piekļuvei narkotikām.

Par kanabisu un iepējamu marihuānas legalizāciju

Ministra kungs!

No Jums pietuvinātiem cilvēkiem nāk informācija, ka daļa Jūsu partijas biedru būtu gatavi pseidokompromisa risinājumam – dekriminalizēt kanabisa lietošanu, bet nepieļaut citu narkotisko vielu lietošanas dekriminalizāciju.

Kanabisa izvilkšana publiskās telpas dienaskārtībā ir ikgadēja aktivitāte, kas allaž notiek divreiz gadā – mazāk pieredzējušiem un mazāk zinošiem politiķiem iedodot rokā kaņepes lapiņas. Latvijā ir 4.2% iedzīvotāju ar pastiprinātu interesi par marihuānas smēķēšanu, un viņi labprātīgi, nesapratnes dēļ vai spaidu kārtā tiek iesaistīti kanabisa netiešā reklāmā – jaucot cilvēkiem prātu ar argumentu, ka kanabiss nepieciešams ārstniecībā. Rodas iespaids, ka kanabisa legalizētāji šoreiz izvēlējušies jaunu taktiku – jaukt gaisu ar visu narkotisko vielu legalizāciju vai dekriminalizāciju, bet beigās sasniegt sevis iecerēto kanabisa legalizāciju.

Paskaidrošu, ka apzināti lietoju nosaukumu kanabiss kaņepēm, kuras lieto apreibināšanās nolūkā. Tas tamdēļ – lai nošķirtu no šo narkotiku biznesa radīto (selekcionēto) augu no kaņepēm, kuras Latvijā audzē, lai lietotu gardā pavalgā uz maizītes, vai no tām kaņepēm, kuru šķiedras lieto, lai vītu valgus. Kaņepes šķiedras ir gauži labas lai tās izmantotu par pildvielu, pakulām vai siltumizolācijas materiālu. Latvijā ļoti labi aug tās kaņepes, no kurām vīt virves, bet THC līmenis mūsu kaņepēm vienmēr būs zemāks par dienvidu saulē augušajām. Latvijā bizness nav narkotiskā kanabisa audzētājiem, bet tikai narkotiku dīleriem, kas šo ļaunumu ieved no Marokas vai Dienvideiropas.

Kanabisa dekriminalizēšanas aizstāvji izliekas, ka runā par kanabisu kā iespējamu ārstniecības līdzekli.

Liela daļa no medikamentiem, ko lietojam ikdienā dažādu slimību ārstēšanai, iegūti no augu valsts produktiem, taču parasti medikamenti ir attīrītas ķīmiskas vielas. Arī no kaņepēm var izdalīt nozīmīgus medicīnā izmantojamus alkaloīdus, taču tie jau ir izdalīti no citiem augiem, bet pēc tam laboratoriski sintezēti. Zālēm ir jābūt ar skaidri definētām un izmērāmām sastāvdaļām, kas ir vienādas katru reizi, kad cilvēks lieto attiecīgo devu. Tas nozīmē, ka vienā tabletē jābūt tādam pašam zāļu daudzumam kā nākamajā.

Augos ir vielas, kas tos savvaļā aizsargā. Kaņepes aizsargmeānismi ir THC (tetrahidrokanabinols) un CBD (kanabidiols). THC ir viela, kas saindē auga lietotāju, apreibina, izraisa fizioloģiskas izmaiņas, rada atkarību, veicinot dzīvnieka vai cilvēka vēlēšanos lietot šo vielu neskatoties uz to, ka tā viņam nodara kaitējumu.

Attīrītas ķīmiskas vielas, kas iegūtas no augu, t.sk., kaņepju sastāvdaļām rūpnīcā, ir daudzsološāki ārstniecībai, nekā visa kaņepes auga vai tā neapstrādāto ekstraktu lietošana. Botāniskie līdzekļi var saturēt simtiem nezināmu, aktīvu ķīmisku vielu. Ir neiespējami izstrādāt produktu ar precīzām un konsekventām šo ķīmisko vielu devām.

Eiropā (un tātad arī Latvijā) tirdzniecībā ir atļautas vairākas kanabinoīdu saturošas zāles, kam aktīvā viela ir dronabinols, nabilons, nabiksimols, kanabidiols, kuras lieto onkoķīmijterapijas izraisītas sliktas dūšas un vemšanas kupēšanai, multiplās sklerozes izraisītas muskuļu spasticitātes mazināšanai Lenoksa–Gasto (Lennox-Gastaut) sindroma vai Dravē (Dravet) sindroma izraisītu krampju kupēšanai 2 gadus veciem vai vecākiem pacientiem, proti, bērniem ar smagiem epileptiskiem krampjiem.

Vienīgā pierādītā indikācija kanabinoīdiem ir ceturtā. Lenoksa–Gasto un Dravē sindromi ir ļoti, ļoti reti, pēc manā rīcībā esošiem datiem Latvijā šobrīd nav neviena šo slimību pacienta. Abi sindromi ir ar ļoti sliktu prognozi pirmajos dzīves gados.

Nav neviena pētījuma, kas pierādītu kāda kaņepju produkta pozitīvu ārstniecisko iedarbi (ļoti bagātīgi apmaksāti, plaši pētījumi ļāvuši pārliecināties tikai par iespējamu atsevišķu simptomu mazināšanu).

Kanabisa vai marihuānas smēķēšana nav zāles nevienā gadījumā un ne pie kādām indikācijām. Kaņepe ir dabas produkts (mūsdienās gan tas ir kultivēts un selekcionēts lai saturētu iespējami daudz apreibināšanos veicinošu vielu), bet dabā sastopami daudzi indīgi augi. Žāvētu lapu un pumpuru dedzināšana un dūmu ieelpošana plaušās nav dabiska un, tāpat kā cigarešu smēķēšana, ļoti kaitē veselībai. Hroniskiem kanabisa produktu lietotājiem ievērojami biežāk rodas dažādas onkoloģiskas, sirds-asinsvadu un plaušu slimības.

Toties visi kanabisa kā medikamentu cildinoši raksti agri vai vēlu kā medikamentu uzrāda nevis Eiropā reģistrētos četrus vai piecus medikamentus, bet marihuānas smēķēšanu.

Modernā algoloģija ir kompleksa zinātne, kurā kombinācijās ar citiem preparātiem pietiekami daudz tiek lietoti antidepresanti.

Kā ziņo „Eiropas Ziņojums par narkotikām. Tendences un aktualitātes”, (2022. gada apkopojums ir pietiekami jauns un informatīvs), to katru gadu visās ES valodās, t.sk., latviešu valodā izdod Eiropas Narkotiku un Narkomānijas centrs Luksemburgā bāzētajā Eiropas savienības publikāciju birojā, kanabiss narkotiku izplatīšanas (un ierobežošanas) jomā radījis jaunus izaicinājumus. Pēdējos desmit gados gan hašiša, gan marihuānas indeksētās cenas ir saglabājušās relatīvi stabilas, bet abu marihuānas formu vidējais THC saturs ir palielinājies. Pašlaik vidējais THC saturs sveķos jeb hašišā (21%) ir gandrīz divreiz lielāks nekā kaņepju augos, kas parasti ir aptuveni 11%.

Eiropā esošās un jaunās kaņepju politikas dimensijas ietver plašāku sabiedrības veselības apsvērumu kopumu, jo parādas arvien lielāka komerciālā interese izstrādāt patēriņa preces, kas satur kaņepju augu ekstraktus, tostarp, kā sastāvdaļas pārtikas produktos un kosmētikā.

Jaunākās tendences liecina, ka Eiropā arvien biežāk tiek ziņots par kanabisu, kam piemaisīti sintētiskie kanabinoīdi. Sintētiskie kanabinoīdi atdarina THC — tie var būt gan ļoti iedarbīgi, gan toksiski. Iedarbīgi sintētiskie kanabinoīdi var izraisīt lielāku intoksikāciju un garākus fiziskus un uzvedības efektus nekā marihuāna, turklāt tiek ziņots par smagu un letālu saindēšanos. Cilvēki, pašiem sev nezinot, var lietot lielas sintētisko kanabinoīdu devas, jo kaņepju preparātu ražotāji var lietot neprecīzus ražošanas procesus, kā rezultātā preparātos var būt toksisks sintētisko kanabinoīdu daudzums. Cilvēki, kas lieto šos viltotos preparātus, uzskata, ka ir iegādājušies dabīgus kaņepju produktus. Šo preparātu pieejamības un ietekmes uzraudzība ir sarežģīta, jo kaņepju paraugos sintētiskos kanabinoīdus var konstatēt, tikai veicot tiesu medicīnisko ekspertīzi.

Kanabisa lietošana 2020. gadā veidoja 23% no akūtajiem narkotiku intoksikācijas gadījumiem (stacionētiem), tiesa, parasti šiem saindētajiem pacientiem atrada arī citas aktīvas ķīmisku vielu klātbūtni, kas liecina, ka kanabiss ir vārti uz citām narkotikām.

Tie, kas cīnas par dažāda veida marihuānas legalizēšanu, netieši cīnās par bērnu piesaisti narkomānijai. Kanabiss ir vārti citu narkotiku lietošanai. Kanabisa produktus Eiropā pirmoreiz bērni uzsāk lietot vidēji 16 gadu vecumā (vidēji – tātad daudzi no viņiem uzsāk smēķēt marihuānu ievērojami agrāk), pie kam 46% no viņiem pasāk to lietot vismaz reizi dienā. Savukārt 25 gadi ir vidējais vecums, kad šie bērni nonāk narkologa uzraudzībā, pirmoreiz ārstējoties no narkomānijas.

Stāsts, ka bez kanabisa ārstniecībā nevarētu iztikt, ir narkotiku dīleru izdomāts, lai jauktu cilvēkiem galvu. Narkotiku dīleru izdomātā shēma ir vienkārša – sajauksim cilvēkiem prātu ar argumentu, ka kanabiss nepieciešams ārstniecībā un ka bez tā nav iespējama mūsdienīga ārstniecība, bet pēc tam secīgi panāksim, lai tiesiskais regulējums valstī kanabisa gadījumā kaņepju daudzveidīgo izmantošanas iespēju dēļ kļūtu iespējami juceklīgāks, lai tiktu sajaukta legalizēšana ar dekriminalizēšanu – tad pavērsies iespēja gandrīz legāli pārdod dienvidu zemēs audzēto kanabisu izklaides un apreibināšanās nolūkā skolēniem un jauniešiem. Holandes pieredze liecina, ka narkotiku dīleru mērķi ir panākt, ka skolēni un jaunieši kanabisu lieto pastāvīgi; šo rezultātu sasniedz, marihuānai allaž piejaucot klāt šķipsniņu stipro narkotiku vai sintētisko kanabinoīdu. Kanabisa legalizācija allaž ir durvis uz postošām atkarībām, sākot no smēķēšanas (visbiežāk kanabisu smēķē kombinācijā ar smēķējamo tabaku) līdz stiprajām narkotikām. Ir viedoklis, ka kanabisa industriju atbalsta arī tabakas industrija, tādēļ, ka marihuānas smēķētāji agri vai vēlu kļūst par cigarešu patērētājiem (dažkārt – otrādi).

Stāsts, kuru nereti kā mantru atkārto daži sabiedrībā cienījami viedokļu līderi par to, ka labāk, lai kanabisu jaunieši varētu iegādāties legāli, nevis no kriminālās pasaules narkotiku dīleriem, tā sargājot viņus no noziedzīgās pasaules ļaunuma ēnas, ir pilnīgi greiza ilūzija, jo legalizē nevis kanabisu, bet gan narkotiku industriju un veicina narkomānijas izplatību, jo jaunieši tiek „laipni lūgti” atkarību pasaulē.

Kāpēc Latvijā kategoriski nedrīkst pieļaut narkotiku dekriminalizāciju?

Narkotiku dekriminalizācija šobrīd nav pieļaujama sabiedrības drošības un veselības dēļ. Dekriminalizācija ar lielāko varbūtību palielinātu narkotiku pieejamību un lietošanu, jo cilvēki to uztvers kā mazāku risku, kas saistīts ar to lietošanu. Dekriminalizācija palielinās narkotiku lietošanas izraisītu veselības problēmu, piemēram, atkarības, pārdozēšanas un psihisku traucējumu, izplatību. Kā jau iepriekš uzsvēru – ilgstoša narkotiku lietošana kā likums izraisa nopietnas veselības problēmas, un dekriminalizācija veicinās šo problēmu izplatību.

No sabiedrības drošības viedokļa dekriminalizācija palielinās ar narkotikām saistītu noziedzību, piemēram, narkotiku tirdzniecību un izplatīšanu. Dekriminalizācija veicinās sociālo normu un vērtību degradāciju, īpaši jauniešu vidū, un samazinās atbildības sajūtu pret narkotiku lietošanu.

Ja dekriminalizācijas atbalstītāji uzsver, ka tā samazinās tiesu un cietumu sistēmu izmaksas, tad jebkurā gadījumā pieaugošas veselības aprūpes un rehabilitācijas programmu izmaksas pārsniegs šos ietaupījumus. Pieaugoša narkotiku lietošana samazinās darba produktivitāti un palielinās bezdarbu, kas negatīvi ietekmēs ekonomiku.

Narkotiku dekriminalizācija ir pretrunā ar sabiedrības normatīvajām vērtībām un morālajiem standartiem, tā var nosūtīt nepareizu signālu jauniešiem par narkotiku lietošanas pieņemamību, potenciāli veicinot tās izplatību jaunākās paaudzes vidū. Latvijā nav pietiekami attīstītas infrastruktūras un resursu, lai efektīvi pārvaldītu dekriminalizācijas sekas, piemēram, ārstēšanas un rehabilitācijas programmas. Ja narkotiku lietošana tiktu dekriminalizēta, nelegāla narkotiku tirdzniecība turpināsies, un to būs daudz grūtāk kontrolēt.

Godātais ministra kungs! Lai analizētu uz dekriminalizācijas pasākumu ilgtermiņa ietekmi, lai nodrošinātu līdzsvarotu un informētu lēmumu pieņemšanu, aicinu Jūs ieklausīties Latvijas narkologu un psihiatru viedoklī. Šai vēstulei pievienoju Latgales narkologa Jāzepa Korsaka ierakstu sociālajos tīklos.

Manā dzīvē jau ir bijusi nopietna sadure ar narkotisko vielu izplatības ierobežošanu. 2013.–2014. gada spaisa epidēmijas laikā, katru dienu ar šiem apreibinošo un ķīmiski aktīvo vielu maisījumiem Latvijā saindējās vairāki desmiti bērnu un tika nogādāti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas centrā vai reģionālajās slimnīcās. Vismaz viens bērns vai jaunietis katru nedēļu gāja bojā no šo apreibinošo vielu lietošanas.

Spaisa tirdzniecību kriminalizēt Latvijā izdevās, pateicoties divām gudrām, talantīgām un enerģiskām politiķēm – toreizējai Veselības ministrijas parlamentārai sekretārei Lienei Cipulei (šobrīd – NMPD direktorei) un toreizējai Iekšlietu ministrijas parlamentārai sekretārei (šobrīd Ministru prezidentei) Evikai Siliņai. Pēc tam, kad šo preparātu izplatīšana un lietošana tika kriminalizēta, kad daži izplatītāji tika apcietināti un tiesāti, spaisa epidēmija tika apstādināta un nāves gadījumu skaits no saindēšanās ar šādiem produktiem ir ievērojami mazāks. Tiesa, ar Telegram kanāliem spaisi šobrīd atkal atgriežas, bet policija apgalvo, ka nespēj vairs tirgoņus izsekot. Toreizējie Saeimas pieņemtie grozījumi krimināllikumā ir glābuši daudzu bērnu dzīvības. Tātad – man ir piemērs, ka kriminalizēšana, nevis dekriminalizācija var dot labus rezultātus.

Un vēl viens arguments. Latvijas krimināllikumā ir 254. pants, ko lielā mērā var uzskatīt par demokrātisku instrumentu vai narkotiku dekriminalizēšanas elementu. Šis krimināllikuma pants patiesībā nosaka – parādi, kurš tirgoja narkotikas, un tiksi atbrīvots no krimināllatbildības. Tātad krimināllikumā ir 254. pants skan: "Personas atbrīvošana no kriminālatbildības par narkotisko un psihotropo vielu iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu. Persona, kura labprātīgi nodevusi narkotiskās, psihotropās, jaunas psihoaktīvās vielas vai tās saturošus izstrādājumus, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, vai labprātīgi paziņojusi par to iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu, vai sniegusi vai organizējusi palīdzību citai personai šo vielu pārdozēšanas gadījumā, tādējādi novēršot vai mazinot tās dzīvības un veselības apdraudējumu, tiek atbrīvota no kriminālatbildības par šo vielu lietošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu". Patiesībā tas ir labs un demokrātisks krimināllikuma pants, kas ir atbilstošs Latvijas pašreizējai situācijai – sliktai veselības pratībai, nepietiekmai iespējai ārstēt un rehabilitēt narkoloģiskos pacientus.

Godātais ministra kungs! Es ceru, ka mans atlūgums būs iemesls Jums pieņemt izsvērtu un viedu lēmumu – pretoties narkotisko vielu dekrimizalizācijai Latvijā. Jebkurā gadījumā ceru, ka mūsu personiskās attiecības mans atlūgums neietekmēs. Esmu nolēmis apmeklēt Jūsu Dzimteni Libānu, mani ir pārliecinājuši Jūsu stāsti un globālais skatījums. Savu viedokli par sabiedrības veselības jautājumiem turpināšu paust publikācijās, gan tad, kad mūsu viedokļi bus identiski, gan tad, kad tie nesaskanēs.