Latvijā maizes tirgū pircēju konservatīvisma dēļ ir arvien grūtāk ienākt jauniem produktiem, atzina maizes ceptuves SIA "Lāči" īpašnieks Normunds Skauģis.

"Aizvien grūtāk sākt tirdzniecību ar jauniem produktiem," sacīja Skauģis, skaidrojot, ka šādu tendenci nosaka pircēju konservatīvisms.

Vienlaikus viņš gan arī norādīja, ka "Lāči" joprojām strādā pie jauniem produktiem, kas parādīsies tirgū šogad.

Tāpat Skauģis minēja, ka lielveikali turpina optimizēt sortimentu, kopējam piedāvājumam kļūstot vienveidīgākam.

Skauģis arī atzīmēja, ka pagājušais gads maizes nozarē Latvijā bija saspringts, tostarp joprojām saglabājās spiediens uz nepieciešamību noteikt zemāku cenu, taču, piemēram, "Lāčiem" tas nav iespējams. Vienlaikus maizes tirgū ir iezīmējusies tendence, kad pircēji izvēlas maizes veidus un zīmolus, kurus pazīst vislabāk.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.

Tātad - otrdien ar Ministru kabineta lēmumu pēc paša vēlēšanās no amata tika atbrīvots Konkurences padomes (KP) līdzšinējais priekšsēdētājs Juris Gaiķis. Cik zinu, jau trešais šīs iestādes vadītājs pēc kārtās, kurš amatu pamet pirms termiņa. Uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas padomes mājaslapā publicēta informācija, ka KP darbu turpmāk vadīs padomes loceklis Kārlis Piģēns.

Viņš pildīšot priekšsēdētāja pienākumus līdz amatā stāsies jauns priekšsēdētājs, kuru izraudzīsies konkursa kārtībā un apstiprinās Ministru kabinets. Es un kolēģi esam vairākkārt rakstījuši par nepilnībām KP darbā, iestādei nesaskatot acīmredzamus pārkāpumus vai tās darbiniekiem mēnešiem ilgi neapmeklējot darbu klātienē (dažkārt strādājot attālināti pat no ārvalstīm), kas rezultējies ar to, ka padome faktiski jau gadiem neveic savas funkcijas un turpina dzīvot aktīvā Covid-19 laikmetā, ar klapēm uz acīm un ausīm.

Aviokompānija "Norse Atlantic Airways" nākotnē plāno nodrošināt reisus maršrutā Rīga-Ņujorka, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Pirmdien, 10.februārī, tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri, "Norse Atlantic Airways" dibinātājs un izpilddirektors Bjorns Tore Larsens paziņoja par uzņēmuma paplašināšanās plāniem Latvijā, tostarp ilgtermiņa mērķi sākt transatlantiskos lidojumus no Rīgas uz ASV.

Aviokompānijas pārstāvji norāda, ka reiss Rīga-Ņujorka ir daļa no aviokompānijas ilgtermiņa vīzijas. Tomēr, lai tas kļūtu par realitāti, ir jāizpildās vairākiem priekšnoteikumiem. Viens no šādiem priekšnoteikumiem ir laba sadarbība ar partneriem Latvijā un Baltijas valstīs.

Vienlaikus aviokompānijas pārstāvji informē, ka "Norse Atlantic Airways" Latvijā izveidojusi operāciju vadības centru. Operāciju vadības centrs nodrošinās lidojumu plānošanu, apkalpes grafiku izstrādi un tiešsaistes komunikāciju ar pilotiem, dispečeriem un citām dienesta komandām, lai pārvaldītu izmaiņas un nodrošinātu drošas un efektīvas operācijas.

Sadalot dividendes no Latvijā reģistrētām sabiedrībām, ASV individuālie investori saskaras ar faktisku nodokļu dubulto aplikšanu, jo tiem nav iespējams piemērot nodokļu konvenciju atvieglojumus, otrdien, tiekoties ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS), norādīja Amerikas Tirdzniecības Palātas Latvijā ("AmCham") pārstāvji.

"AmCham" pārstāvji norādīja, ka ar šo problemātiku saskaras kā ASV individuālie investori Latvijā, tā arī vietējie uzņēmumi, kas vēlas piesaistīt investorus.

Rezultātā investoru peļņa tiek aplikta ar nodokli gan Latvijā, gan investora nodokļu rezidences valstī, tādējādi kopumā radot papildus nodokļu slogu ASV investoriem.

Ekonomikas ministrijā (EM) informēja, ka Valainis otrdien tikās ar "AmCham" valdes priekšsēdētāju un prezidentu Džonu Martinu Talliju un pavadošo delegāciju, lai pārrunātu aktuālos jautājumus Latvijas uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, lai tā kļūtu vēl pievilcīgāka ārvalstu investoriem, kā arī veicinātu Latvijas un ASV ekonomisko attiecību stiprināšanu.

Uzņēmējam Jānim Ošlejam uz vienu dienu tikuši bloķēti visi bankas konti, jo Jūrmalas pašvaldība viņu par uzliktu 50 eiro sodu informējusi tikai e-adresē, no tās nav saņemts atgādinājums uz ikdienā lietotu e-pastu, līdz pie darba ķērusies tiesu izpildītāja, panākot bankas kontu bloķēšanu, mikroblogošanas vietnē "x" vēsta uzņēmējs.

Uzņēmējs par bankas kontu bloķēšanu uzzinājis brīdī, kad mēģinājis norēķināties par pusdienām. Sākotnēji Ošlejs nav sapratis, kā izveidojusies šāda situācija, vēlāk noskaidrojot, ka situācija eskalējusi no viņam uzlikta 50 eiro soda par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides iegādes. Uzņēmējs atzīst, ka pārkāpumu pieļāvis, taču uzskata, ka visas iesaistītās puses būtu varējušas rīkoties daudz cilvēcīgāk.

Kā raksta Ošlejs, par neapmaksātu iebraukšanas reizi Jūrmalas pašvaldība viņam uzlikusi 50 eiro sodu, par ko viņš informēts tikai uz "Latvija.lv" e-adresi nosūtītā paziņojumā. Oficiālā e-pasta brīdināšanas sistēma nav darbojusies, līdz ar to šis paziņojums palicis neizlasīts. Tikmēr Jūrmalas dome soda piedziņu nodevusi tiesu izpildītājai Mārai Kučinskai, kas arī saziņai izmantojusi tikai oficiālo e-adresi un 50 eiro sodanaudas un 57 eiro par savu darbu piedziņai vērsusies bankās, panākot kontu bloķēšanu līdz inkaso izpildei. Bankām bijis "nepieciešams mirklis", lai pilnībā bloķētu kontus, un vesela diena, lai atvilktu 107 eiro un atbloķētu kartes.

Izraēlas vēstniece Latvijā Sandra Simoviča pēc Saeimas ārpolitikas debatēm nolēmusi neklātienē iesaistīties polemikā ar "Progresīvo" deputātu, partijas līdzpriekšsēdētāju Andri Šuvajevu, kura sacītajā par Izraēlas un "Hamās" konfliktu viņa saskata problemātiskus aspektus.

Saeimas ārpolitikas debatēs Šuvajevs uzsvēra, ka pēc "Hamās" teroristu mežonīgajiem uzbrukumiem 2023.gada 7.oktobrī palestīnieši ir tikuši pakļauti kolektīvam sodam, tai skaitā humānās palīdzības faktiskai bloķēšanai un kritiskās infrastruktūras iznīcināšanai.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Saeimas ārpolitikas debatēs vērsa uzmanību, ka konflikta laikā nogalināti 50 000 palestīniešu un vēl 120 000 miruši no slimībām, kuras nevarēja izārstēt sabojātās veselības infrastruktūras dēļ. Viņa skatījumā, starptautisko tiesību kārtība, kas ir Latvijas ārpolitikas prioritāte un fundamentāls princips, nav tikusi ievērota.

"Tas liek uzdot jautājumus, vai apjomīgā vardarbība, ko pielieto Izraēla, īstenojot savas pašaizsardzības tiesības, sasniedz mērķi, kāpēc "Hamās" teroristiskais grupējums netika iznīcināts, vai postaža, kurā atgriežas ap 2 miljoniem Gazas joslā pārvietoto personu pārtrauks radikalizāciju un "Hamās" rindu atjaunošanos," sacīja Šuvajevs.

Turpmāk Konkurences padomes (KP) vadība tiek uzticēta līdzšinējam KP padomes loceklim Kārlim Piģēnam.

Priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs pienākumus pildīs līdz jauna padomes priekšsēdētāja stāšanās amatā, kuru konkursa kārtībā apstiprinās Ministru kabinets.

K. Piģēns ir Konkurences padomes loceklis kopš 2022. gada un KP priekšsēdētāja prombūtnes laikā ir apliecinājis savas vadības prasmes un spējas, kā arī sekmīgi vadījis iestādes darbu.

“Šobrīd būtiskākais uzdevums ir nodrošināt iestādes darbības nepārtrauktību. KP turpinās uzraudzīt un stiprināt konkurences tiesības Latvijā, saglabājot esošo iestādes stratēģijā nodefinēto attīstības kursu un vērtības. Turpināsies arī darbs pie iestādes IT risinājumu un citu inovāciju attīstības. Tāpat arī 2025. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) uzsāks pilnu iestādes darbības auditu, vienlaikus arī vērtējot Latvijas konkurences tiesību instrumentu efektivitāti un iespējamos uzlabojumus. Šajā gadā KP arī uzsāks sniegt konsultācijas publiskajiem pasūtītājiem zaudējumu novērtēšanas aprēķinos un aprēķināšanas metodes izvēlē, kā arī nodrošinās konsultatīvu atbalstu radīto zaudējumu aprēķināšanā publiskajam pasūtītājam prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.” stāsta priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs K. Piģēns.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) šīs nedēļas laikā plāno pabeigt sarunas ar ministriem, bet pēc tam izziņos valdības plānus "darba uzrāvienam" un atklās iespējamās izmaiņas ministru sastāvā.

Kā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem paziņoja Siliņa, vēl esot jāveic sarunas ar "dažiem kolēģiem", bet šīs nedēļas laikā viņa atklāšot informāciju par plānotajām izmaiņām ministru sastāvā.

Premjere sīkāk neskaidroja, kādas tieši izmaiņas valdībā varētu būt gaidāmas.

"Viss būs taisnīgi un godīgi," uz jautājumu, cik plašas varētu būt izmaiņas ministru sastāvā, atbildēja Siliņa.

Siliņa piebilda, ka šonedēļ viņa sabiedrību informēs par darbiem, kas valdībai tuvākajā laikā jāveic primāri.

"Noteikti plānoju pastāstīt, kā mēs pa ceturkšņiem virzāmies uz priekšu ar uzdevumiem, kurus jau ar lielāko daļu ministru esmu pārrunājusi, tāpēc ir ļoti svarīgi sarunas pabeigt ar visiem ministriem," klāstīja Siliņa.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Svētku sezona, kas tiek uzskatīta par prieka un svinību laiku, var radīt arī ievērojamu stresu. Bankas Citadele veiktā aptauja liecina, ka šis risks ir lielāks tieši sievietēm.

Lai sekmētu dzimumu vienlīdzības jautājumu risināšanu sabiedrībā, banka Citadele uzsāk sadarbību ar organizāciju Novatore, kas nodarbojas ar sieviešu ekonomisko iespēju veicināšanu. 49 % ģimeņu par svētku darbiem rūpējas sieviete, savukārt 32 % – abu dzimumu ģimenes locekļi ir vienlīdz iesaistīti svētku sajūtas radīšanā. Tikai 4 % ģimeņu svētku darbus uzņemas vīrietis. Aptaujā noskaidrotais akcentē dzimumu nevienlīdzības jautājumus Latvijas sabiedrībā, ar kuriem saskaras sievietes.

Nevienlīdzība izpaužas, sākot ar mājas pienākumu sadali un beidzot ar nepietiekamu pārstāvniecību uzņēmumu vadībā un vadošos amatos kopumā.

Aptauja norāda uz nevienlīdzību ne tikai Latvijā

Latvijā ir daudz radošu un uzņēmīgu cilvēku – mēs spējam pielāgoties, izdomāt risinājumus un atrast veidus, kā radīt jaunas lietas un īstenot dažādas idejas. Mums piemīt izdzīvošanas instinkts un inovāciju gars, kas redzams visās jomās – sākot no amatniecības un dizaina līdz tehnoloģijām un jaunuzņēmumiem. Tomēr, vai ar degsmi un entuziasmu pietiek, un, kāpēc ne visas idejas kļūst par biznesa veiksmes stāstiem?

No pirmās prezentācijas līdz ilgtermiņa stāstam

Pirmais iespaids var izšķirt visu. Tieši tāpēc uzņēmējam jau no pirmās dienas ir jāattīsta prasme formulēt savu ideju vienkārši, skaidri un kodolīgi. Tam jābūt vēstījumam, kuru saprot ne tikai nozares eksperti, bet arī potenciālie klienti, sadarbības partneri un investori. Ja auditorija nesaprot idejas būtību vai nejūt tās nozīmi, interese zudīs jau pirmajās sekundēs. Piemēram, raidījumā “Miljonu vērta ideja” tiek prezentēti daudzi risinājumi, kuru autori tajos saredz potenciālu. Raidījums ir spilgts piemērs, ka, neatkarīgi no tā, cik inovatīvs vai vērtīgs ir produkts vai pakalpojums, ja to neprot skaidri un pārliecinoši izskaidrot citiem, tam būs grūti piesaistīt komandu, investorus vai klientus. Spēja prezentēt ideju nav tikai par runāšanu – tā ir par spēju veidot izpratni un saikni ar auditoriju. Cilvēki daudz labāk uztver informāciju, ja viņi var to saistīt ar savu pieredzi. Ja uzņēmējs spēj panākt, ka klausītāji iztēlojas, kā viņi paši izmantos šo produktu vai risinājumu, tad ideja kļūst personiska, un līdz ar to – daudz saistošāka.

Obligāta vismaz 2% ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) izmantošana aviācijā šogad sadārdzinās degvielas iegādes un arī piegādes izmaksas, sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls.

Viņš norādīja, ka no šā gada 1.janvāra stājās spēkā Eiropas Savienības (ES) noteikumi, kas uzliek par pienākumu arī aviācijā obligāti izmantot vismaz 2% SAF degvielas piedevu.

Vestfāla ieskatā, tas sarežģīs un sadārdzinās degvielas iegādes un arī piegādes izmaksas, jo šādas degvielas piedevas ražošanas process joprojām ir dārgs un pieejamie SAF apjomi ir ļoti nelieli.

Tāpat viņš norādīja, ka šogad ir sagaidāmi citi jauni nodokļi un nodevas, kas var būtiski ietekmēt visu avio nozari.

"Prognozējam, ka joprojām būs vērojams liels pieprasījums pēc avio pakalpojumiem, bet jārēķinās ar esošajām kapacitātēm un līdzīgiem izaicinājumiem kā pagājušajā gadā, kas saistīti ar lidaparātu piegādēm un to tehniskajām apkopēm, detaļu pieejamību, kā arī darba spēka pieejamības faktoriem," sacīja Vestfāls.

Nepārtikas preču ražotājiem, to pilnvarotajiem pārstāvjiem, nepārtikas preču importētājiem, izplatītājiem, kā arī tiešsaistes tirdzniecības vietu pakalpojumu sniedzējiem turpmāk nepārtikas preču ražošanā un tirdzniecībā būs jāievēro jaunajā Ražojumu vispārējā drošuma regulā noteiktās prasības, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Regulas mērķis ir nodrošināt preču drošumu, ņemot vērā arī jauno tehnoloģiju attīstību, kā arī risināt izaicinājumus, ko rada pieaugošais tiešsaistes tirdzniecības apmērs.

Vienlaikus regula paredz efektīvākus uzraudzības noteikumus un nedrošo preču atsaukuma procesus. Līdz ar to tā nodrošinās augstāku patērētāju aizsardzības līmeni un vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, tādējādi uzlabojot Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus darbību, min EM pārstāvji.

Regula attiecas uz jauniem, lietotiem, remontētiem vai atjaunotiem ražojumiem, kā arī uz ražojumiem, kas tiek piedāvāti patērētājiem ES, izmantojot visus pārdošanas kanālus.

EM akcentē, ka regula paredz jaunus pienākumus uzņēmējiem un tiešsaistes tirdzniecības vietām, papildinātus noteikumus preču izsekojamības nodrošināšanai, tostarp pienākumu visām ES importētajām precēm norādīt par preču drošumu atbildīgo uzņēmēju Eiropas Savienībā.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Saeimas Nacionālās drošības komisija sagatavojusi Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likuma projektu, kas paredz daļai valsts pārvaldē nodarbināto aizliegt izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju, informē Saeimas Preses dienestā.

Liegumu izbraukt no Latvijas paredzēts noteikt, lai novērstu vai mazinātu Krievijas un Baltkrievijas radīto nacionālās drošības apdraudējumu, kā arī nodrošinātu valsts pārvaldē strādājošo drošību un likumiskās intereses apstākļos, kad Latvijas iespējas aizsargāt savus valstspiederīgos ir ierobežotas.

Aizliegumu izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju paredzēts attiecināt uz personām, kurām izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kuras ir atbildīgas par kritiskās infrastruktūras drošību, kā arī personām, kuras nodarbinātas Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrijās, attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošās iestādēs, militārajos objektos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nodokļu un muitas policijā un Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonām.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,9%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 12.martā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma Solidaritātes iemaksu likumu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksas.

Opozīcijas deputāti nekritizēja ieceri, taču pauda, ka tas esot novēlots risinājums.

Parlaments noraidīja Nacionālās apvienības deputāta Artūra Butāna piedāvājumu ieviest solidaritātes iemaksas arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

"Progresīvo" deputāts Andris Šuvajevs skaidroja, ka Finanšu ministrija Budžeta komisijā norādīja, ka šajā brīdī Satversmes tiesā tiek skatīts jautājums saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli un to, vai bankas un nebankas var nostādīt vienlīdzīgā situācijā attiecībā uz līdzīgiem regulējumiem. Koalīcijas politiķis uzskata - ja Satversmes tiesas lēmums to ļaus, tad solidaritātes iemaksas jāievieš arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Par kukuļošanu apsūdzētajam savulaik no Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora amata atstādinātajam Jānim Vaivodam Rīgas pašvaldībā pēc tiesas sprieduma noteikta dīkstāve bez darba samaksas.

Kā informēja galvaspilsētas izpilddirektors Jānis Lange, izdots rīkojums par dīkstāves noteikšanu Vaivodam, neizmaksājot viņam darba samaksu.

Šāds rīkojums izdots, jo Vaivods atteicies noslēgt darba līgumu.

Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" Vaivods norādīja, ka viņš nevarējis piekrist darba līguma atjaunošanai, jo pašvaldības piedāvātie nosacījumi bijuši sliktāki, salīdzinot ar sākotnējo darba līgumu.

Savukārt Rīgas pašvaldība raidījumam apstiprināja, ka tā meklēs Vaivoda kompetencēm atbilstošu amatu.

Kā ziņots, Latgales rajona tiesa likusi Rīgas domei atjaunot amatā par kukuļa piedāvāšanu apsūdzēto bijušo Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktoru Vaivodu.

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā daļā par būvinženiera Ivara Sergeta notiesāšanu, jo atsevišķi apstākļi no apsūdzības izslēgti bez pamatojuma, noskaidroja aģentūra LETA.

Savukārt daļā par veikala projekta būvekspertīzes veicēja Andra Gulbja, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāja Staņislava Kumpiņa, būvuzrauga Mārtiņa Draudiņa un bijušā Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieka Jāņa Baloža attaisnošanu spriedums atcelts sakarā ar nepietiekamu argumentāciju attiecībā uz apsūdzību pamatojošo pierādījumu noraidīšanu.

Daļā, kas attiecas uz pārējiem apsūdzētajiem, spriedums atstāts negrozīts.

Apgabaltiesa Sergetu notiesāja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu un nonāvēšanu aiz neuzmanības. AT spriedumu šajā daļā atcēla divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, apgabaltiesa nebija pamatojusi, kāpēc no apsūdzības izslēgti būvniecības procesā pieļautie pārkāpumi, apsūdzētajam pildot autoruzrauga pienākumus.

Digitālo prasmju pilnveidošana ekonomiski aktīvo cilvēku vidū nezaudē aktualitāti, pat neraugoties uz to, ka XXI gadsimtā uzņēmumi un paši strādājoši jau ieguldījuši pamatīgas pūles datorpratības uzlabošanā.

Īpaši vilinošas ir modernāko tehnoloģiju sniegtās iespējas – 61% Latvijas uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadītāju aizvadītajā gadā apguvuši mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu darba pienākumu veikšanā. Darbinieku vidū MI iepazīšana bijusi pieejama 36% respondentu.

Ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2024. gada kārtā noskaidrots, ka vairums uzņēmumu apņēmīgi nodrošina digitālo prasmju uzlabošanas apmācības kā vadītājiem, tā darbiniekiem. Turklāt apmācību tematika ir daudzveidīga, aptverot kā progresīvākās tehnoloģijas, tā joprojām noderīgas pamata datorprasmes.

Darbinieki aizvadītajā gadā visbiežāk apguvuši darbu ar dokumentu vadības un lietvedības sistēmām. Šādi kursi bijuši pieejami 38% no aptaujātajiem uzņēmumiem. 36% mācījušies par mākslīgā intelekta risinājumiem un 31% - dokumentu koplietošanas sistēmas. Relatīvi augsta interese bijusi par datu drošības un datu aizsardzības jautājumiem. Šādas apmācības organizētas 29% uzņēmumu. Interesanti, ka ceturtajā daļā uzņēmumu joprojām ir nepieciešamība apgūt biroja programmu lietošanu, kas tiek pasniegta jau vispārizglītojošajās skolās.

Saeima 19.decembrī Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāja amatā apstiprināja līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka, kuram sestdien beidzas pilnvaru termiņš, vietnieku Māri Kāli.

Parlamentā ceturtdien notika Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, taču valdību veidojošās partijas "Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atsauca savus kandidātus - Kazāku un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, lai nākamgad vienotos par vienu kopīgu kandidātu.

Saeimā balsojums notika par opozīcijas partijas "Stabilitātei" virzīto kandidātu Pāvelu Kuzminu, kurš netika ievēlēts.

Kālis pildīs prezidenta pienākumu izpildītāja pienākumus līdz jauna prezidenta ievēlēšanai. Koalīcijas partijas ir solījušas, ka jauns Latvijas Bankas prezidents tiks ievēlēts līdz 2025.gada janvāra beigām.

Ieviešot prasību norādīt izcelsmes valstis produktu cenu zīmēs, mazumtirgotājiem kļuvis skaidrs, ka šo pienākumu būtu jāuzliek arī piegādātājiem. Tāpat vajadzētu precizēt izcelsmi privāto preču zīmju produktiem, kuriem šobrīd izcelsmes valsts netiek norādīta.

“LaTS” atbalsta ideju, ka visiem pārtikas produktiem izcelsmes valsts būtu jānorāda pavaddokumentos, kā tas ir, piemēram, augļiem, dārzeņiem, svaigai gaļai. Šobrīd ražotājiem arī nav tiesiska pienākuma informēt tirgotājus par izcelsmes valsts maiņu.

Tā kā 28. februārī beidzas “saudzēšanas periods” veikaliem sakarā ar izcelsmes valsts norādīšanu cenu zīmēs, gribētu atgādināt, ka būtu vēlams uzlikt arī piegādātājam pienākumu norādīt produktu izcelsmes valsti. Citādi šobrīd nereti ir situācija, kad piegādātājs elektroniski sniedz kļūdainu informāciju par izcelsmes valsti. Tādējādi, pārsūtot šos datus no elektroniskā formāta uz kasi, var izrādīties, ka cenu zīmē uzrādīta viena valsts, bet veikala plauktā – cita.

"Jaunā vienotība" (JV) izglītības un zinātnes ministra amatam virzīs Cēsu novada mēru Jāni Rozenbergu (JV), intervijā Latvijas Radio atklāja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pirmdienas rītā viņa uzvēra, ka jaunu ministru virzīšanai jānotiek ātri. Viņa sagaida, ka jau šajā nedēļā paredzētajā Saeimas sēdē varētu lemt par uzticības izteikšanu ministriem.

Siliņa uzsvēra, ka, ņemot vērā sarežģītos ģeopolitiskos apstākļus, iedzīvotājiem ir jānodrošina stabilitāte - jo īpaši tādos jautājumos, kas tieši atkarīgi no valdības lēmumiem. "Valdības stabilitātes jautājums ir ļoti svarīgs. Ļoti svarīgi ir turpināt strādāt," teica Siliņa, piebilstot, ka bez "Jaunās vienotības" koalīciju izveidot nevarot.

Viena ministra nomaiņa katrai no partijām esot vienošanās starp partneriem koalīcijā. "Bija vienošanās, ka izmaiņām jāskar visus koalīcijas biedrus," teica politiķe, uzsverot, ka tagad rotācijā katrai partijai jāspēj piedāvāt atbilstošs kandidāts. Siliņas ieskatā politikā reizēm vajag nomainīt sejas, kas jautājumus var nest jaunā stilā, kas politikā esot palīdzīgi. "Tas ir labs brīdis, lai sabiedrībai iedotu jaunu skatījumu," piebilda premjere.

Vairākās ministrijās būs jauni parlamentārie sekretāri, daļu no viņiem rotējot, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa atzīmēja, ka šādas otrā politiskā līmeņa izmaiņas, viņasprāt, ir ļoti būtiskas, lai ienestu "jaunu elpu", jauna veida politisko cilvēkresursu valdības politiskajā darbā.

Līdztekus premjere pauda, ka vairāk jaunumi "valdības restartā" nav gaidāmi.

Siliņa norādīja, ka premjeres parlamentārā sekretāre turpmāk būs līdzšinējā Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karīna Ploka.

Savukārt FM parlamentārais sekretārs turpmāk būs Valmieras novada domes deputāts Jānis Upenieks (JV).

Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre būs līdzšinējā Siliņas parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa.

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs būs līdzšinējais VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV).