Zemkopības ministrijas (ZM) virzīto izmaiņu MK noteikumos rezultātā, būtiski palielinot maksājumus Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kā arī ieviešot “Krauzes teļu eksporta nodokli”, cietīs katrs Latvijas zemnieks, kas audzē liellopus pārdošanai.
Komentējot vakar notikušo Gaļas liellopu audzētāju biedrības biedru protesta akciju pie Zemkopības ministrijas ēkas, zemkopības ministrs Armands Krauze tā vietā, lai sēstos ar gaļas liellopu audzētājiem pie viena galda, demonstrējis klaju populismu un nekompetenci.
Maksājumi pieaugs 40 reizes
Biedrība piekrīt jaunajai stundas likmes cenai, taču eksporta nodokļa ieviešana par vienu dzīvnieku ir absurds. Saskaņā ar veiktajām aplēsēm, ieviešot eksporta nodokli, uzņēmējiem maksājumi, kas tiek veikti Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) pieaugs līdz pat 40 reizēm gadā! Piemēram, ja šobrīd lielākais eksportētājs PVD gadā samaksā aptuveni no astoņiem līdz deviņiem tūkstošiem eiro, tad, saskaņā ar plānotajiem izcenojumiem, tie būs līdz pat 300 000 eiro gadā. Dienā viens PVD inspektors varēs “nopelnīt” tūkstošiem eiro, atkarībā no tā, cik dzīvnieku tajā dienā tiek eksportēts.
Ir maldīgi uzskatīt, ka šīs izmaksas segs eksportējošais uzņēmums. To maksās liellopa audzētājs! Tie zemnieki, kuru vienīgais ienākuma avots ir dažu teliņu audzēšana, kurus pārdodot jāsedz visas audzēšanas un uzturēšanas izmaksas, turpmāk maksās “Krauzes teļu eksporta nodokli”. Tāpēc uzskatām, ka Zemkopības ministrijas ierēdņu nekaunība sasniegusi savu augstāko līmeni, neiedziļinoties būtībā un lēmuma sekās. Savukārt ministrs, iespējams, gājis kāda padomnieka pavadā. A. Krauze melo, ka ar nozari notikušas diskusijas jau vairāku mēnešu garumā, jo šādas diskusijas nav bijušas. Ministrs arī izvairās atbildēt uz jau vairākkārt nozares uzdotu jautājumu, kāpēc jaunais eksporta nodoklis (vai izvedmaksa) attiecas tieši uz liellopu nozari, kas eksportā pārdod liellopus vecumā no trim mēnešiem.
Eksporta nodoklis tikai liellopu gaļas audzētājiem
Līdz pat šim laikam neviens mums nav atbildējis, kāpēc eksporta nodoklis netiek piemērots teļiem jau no divu nedēļu vecuma, jo šis ir vecums, no kura liellops tiek eksportēts. Kāpēc tas netiek attiecināts vienlīdzīgi visiem, kas dzīvniekus pārdod eksportā? Ik gadu no Latvijas tiek eksportēti aptuveni 100 000 dzīvnieku, no kuriem gaļas liellopi ir tikai 40 000.
Saskaņā ar ministrijas šī brīža redzējumu, inspektors, atbraucot uz saimniecību, kur tiek audzēti gaļas liellopi, par vienu stundu sava darba izstādīs rēķinu līdz pat 1000 EUR, tai pat laikā turpat blakus esošajā piena saimniecībā, veicot identisku darbu – vien 27 EUR. Jo gaļas nozarei tiek piemērots eksporta nodoklis par vienu dzīvnieku, savukārt par teļiem līdz trīs mēnešu vecumam tiek aprēķināta maksa saskaņā ar stundas limitu. Būtiski uzsvērt, ka inspektora ieguldītais darbs nav atkarīgs no dzīvnieka vecuma.
Krauze skaidro, ka eksporta nodoklis tiek piemērots, jo tikai PVD uzņemoties atbildību, ka “eksportētie dzīvnieki atbilst starptautiskajām veterinārajām prasībām". Vai saskaņā ar zemkopības ministra A. Krauzes loģiku, Lietuva un Igaunija rīkojas bezatbildīgi, ņemot vērā, ka mūsu kaimiņvalstīm šāds nodoklis nav? Un vai tas nozīmē, ka līdz šim vairākus gadu desmitus esam eksportējuši slimus dzīvniekus?
