Jaunākais izdevums

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

"Binvest" pagājušajā gadā strādāja ar 840 932 eiro apgrozījumu un 160 525 eiro zaudējumiem. Uzņēmums reģistrēts 2018.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Binvest" vienīgais īpašnieks ir Bulgārijā dzīvojošais armēnis Armens Mkrtčjans, kuram pieder arī 5,3% "Zetop" daļu, kamēr Armēnijas pilsonim Goaram Mkrtčjanam - 94,7%.

"Binvest" 2022.gadā nodokļos valstij samaksāja 191 440 eiro, kamēr vidējais nodarbināto skaits bija 21.

"Zetop" pērn strādāja ar 1,026 miljonu eiro apgrozījumu un 346 337 eiro zaudējumiem. Uzņēmums reģistrēts 2019.gadā, un tā pamatkapitāls ir 52 800 eiro. 2022.gadā "Zetop" nodokļos samaksāja 275 960 eiro, bet nodarbināja 29 darbiniekus.

Tērbatas ielā 2, kur atrodas "Whitehouse", Armenam Mkrtčjanam reģistrēti arī divi citi ēdināšanas uzņēmumi, tostarp SIA "Food&More" un SIA "Restin", kam 24.novembrī nodokļu parāds bija attiecīgi 13 971 eiro un 34 186 eiro. Turklāt VID piemērojis "Food&More" aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai.

Tikmēr "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā "36.līnijas" pārvaldītāja SIA "Apetite36" 24.novembrī bija 442 036 eiro nodokļu parāds. Tāpat uzņēmumam bija nodokļu parāds par 212 237 eiro, kuram pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Apetite36" pērn strādāja ar 3,089 miljonu eiro apgrozījumu un 413 330 eiro zaudējumiem. Uzņēmums reģistrēts 2019.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Apetite36" līdzīpašnieki ir Lauris Aleksejevs (80%) un Jānis Kārkliņš (20%). 2022.gadā "Apetite36" valsts budžetā nodokļu veidā iemaksāja 612 360 eiro, kā arī nodarbināja vidēji 100 cilvēku.

"Apetite36" pērn decembrī piemērots arī VID aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Patlaban uzņēmumam ir četras aktīvas komercķīlas.

Līdztekus "Apetite36" pieder 50% SIA "Lauris Restaurant Service" daļu. Šim uzņēmumam 24.novembrī bija nodokļu parāds 148 145 eiro apmērā, liecina VID publiskotā informācija.

Savukārt "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "KEST" pārvaldītājai SIA "Jansons un partneri" 24.novembrī bija 13 931 eiro nodokļu parāds, kā arī parāda summa par 14 802 eiro, par kuriem pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.

"Jansons un partneri" pērn strādāja ar 662 586 eiro apgrozījumu un 149 274 eiro zaudējumiem, liecina "Firmas.lv". Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. "Jansons un partneri" pieder Gundaram Skudriņam (80%) un Mārim Jansonam (20%). "Jansons un partneri" 2022.gadā nodokļos samaksāja 159 380 eiro, kā arī vidēji nodarbināja 14 cilvēkus.

Patlaban uzņēmumam ir arī aktīvs VID piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai.

"Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "COD" pārvaldītāja SIA "Simply Delicious" nodokļu parāds 24.novembrī bija 280 eiro, savukārt SIA "Dome Hotel", kurā atrodas restorāns "Le Dome", nodokļu parāds sasniedza 4229 eiro.

"Simply Delicious" pērn strādāja ar 448 834 eiro apgrozījumu un 50 912 eiro peļņu, savukārt nodokļos tas nomaksāja 123 350 eiro, liecina "Firmas.lv". Uzņēmums reģistrēts 2015.gadā, un tā pamatkapitāls it 2800 eiro, bet īpašnieki - Murads Juško (35%) un Aleksandrs Špatcs (65%). Pērn uzņēmumā strādāja vidēji 15 darbinieku.

Tikmēr "Dome Hotel" 2022.gadā strādāja ar 599 344 eiro apgrozījumu un 138 724 eiro zaudējumiem. Uzņēmums pērn valstij nodokļu veidā samaksāja 145 180 eiro, kamēr vidējais nodarbināto skaits bija 16. "Dome Hotel" reģistrēts 2021.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2500 eiro, bet īpašnieki vienlīdzīgās daļās ir Ingrīda Zuikova un Ketija Dubicka.

Saskaņā ar VID nodokļu parāds 20 910 eiro apmērā ir arī SIA "Food Society", kam pieder "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautais "Barents".

Uzņēmums pērn strādāja ar 698 211 eiro apgrozījumu un 232 700 eiro zaudējumiem, savukārt nodokļos samaksāja 333 560 eiro. Vidēji 2022.gadā uzņēmumā strādāja 25 darbinieki. "Food Society" reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,35 miljoni eiro. Tas vienlīdzīgās daļās pieder Edgaram Zaduško un Aigaram Zaduško.

SIA "Ferma restorāns", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto "Ferma", 24.novembrī bija nodokļu parāds 1970 eiro apmērā.

"Ferma restorāns" 2022.gadā strādāja ar 77 329 eiro apgrozījumu un 705 eiro peļņu. Ja neskaita iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, uzņēmums pērn valsts kopbudžetā nav iemaksājis nodokļu summu, kas pārsniedz tūkstoti eiro. Vidēji "Ferma restorāns" nodarbināja sešus darbiniekus.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro, bet vienīgais īpašnieks - Lietuvas pilsonis Volodimirs Lisničijs.

Tikmēr restorāna "Tails" pārvaldītājam SIA "Tails" 24.novembrī bija reģistrēts nodokļu parāds 66 983 eiro apmērā, kā arī parāds 24 805 eiro apmērā, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.

"Tails" 2022.gadā strādāja ar 894 330 eiro apgrozījumu un 42 431 eiro zaudējumiem, kamēr nodokļos tas nomaksāja 130 600 eiro. Pērn vidējais nodarbināto skaits uzņēmumā bija 22. "Tails" reģistrēts 2021.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Artūrs Viškins (25%), Muminata Butajeva (20%), Deniss Kairāns (20%), Olga Tsilker (20%) un Evelīna Viškine (15%).

SIA "Akustika", kam pieder "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautais restorāns "Akustika", 24.novembrī bija uzkrājis 7897 eiro nodokļu parādu.

Uzņēmums 2022.gadā strādāja ar 165 788 eiro apgrozījumu un 119 449 eiro zaudējumiem. "Akustika" reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5600 eiro, bet īpašnieki, tiem piederot dažādām akciju kategorijām, ir Inesei un Marģerim Zeitmaņiem piederošais SIA "Zeit", pati "Akustika", kā arī Oskars Koļesņikovs un Uģis Bormanis. Pērn "Akustika" nodokļos valstij samaksāja 51 930 eiro un nodarbināja 12 darbiniekus.

Tikmēr restorāna "Riviera" pārvaldītāja SIA "SL Kitchen" nodokļu parāds 24.novembrī sasniedza 12 033 eiro.

"SL Kitchen", kā liecina "Firmas.lv", pērn strādāja ar 2,951 miljonu eiro apgrozījumu un 81 605 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2015.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro, bet vienīgais īpašnieks SIA "Soul Kitchen", kas vienlīdzīgās daļās pieder Jānim Sokolovskim, Eduardam Jakuševskim, Ruslanam Razņakam un Marijai Pavlovksai.

2022.gadā "SL Kitchen" strādāja divi darbinieki, savukārt nodokļos uzņēmums samaksāja 1490 eiro.

"Bib Gourmand" balvas saņēmēja un restorāna "Shōyu" pārvaldītāja SIA "Shoyu" nodokļu parāds 24.novembrī bija 9850 eiro, taču kopš 28.novembra nodokļu parādu uzņēmumam nav, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmums reģistrēts 2022.gadā un tā pamatkapitāls ir 100 eiro. "Shoyu" īpašnieks ir Artūrs Artjoms Lašenko. Pērn deviņos mēnešos "Shoyu" strādāja ar 339 295 eiro apgrozījumu un 66 224 eiro peļņu, savukārt nodokļos valstij samaksāja 70 870 eiro. Vidējais nodarbināto skaits pērn uzņēmumā bija septiņi.

Komentējot situāciju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš aģentūrai LETA sacīja, ka, skatoties ne tikai šo, bet arī pārējo nozares uzņēmumu nodokļu parādiem, patlaban secināms, ka daļa no tiem ir vēl joprojām Covid-19 pandēmijas laikā uzkrātie nodokļu parādi, gan arī svaigi izveidojušies nodokļu parādi, kas nesezonā jeb ziemas periodā ēdināšanas un visā viesmīlības nozarē jau tiek uzskatīts par normu.

"Viesmīlības nozare ir ar izteiktu sezonalitāti un līdz ar to nākas secināt, ka pat "Michelin" ceļveža atzītās ēdināšanas vietas ir spiestas strādāt nesezonā ar zaudējumiem un maksājumu kavējumiem," skaidroja Kalniņš.

Tāpat viņš minēja, ka citviet Rietumeiropā šāda situācija nebūtu iedomājama kaut vai tādēļ, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem tiek piemērots samazinātais pievienotās vērtības nodoklis. "Taču valdības neizpratnes dēļ par situāciju un nepieciešamo rīcību nozares atbalstam, esam tur, kur esam," piebilda LVRA vadītājs.

Līdztekus Kalniņš uzsvēra, ka LVRA jau ilgstoši ir norādījusi uz problēmām visā viesmīlības nozarē, ar kurām tā saskaras jau vairāku gadu garumā. Tostarp Covid-19 pandēmijas laikā ēdināšanas nozare uzkrāja nodokļu parādus, kuri vēl joprojām uz 2023.gadu veido 44,2 miljonus eiro, kas ir vislielākais parāds pret apgrozījumu salīdzinājumā ar citām tautsaimniecības nozarēm Latvijā.

Savukārt pēc pandēmijas viesmīlības nozari krietni ietekmējusi ģeopolitiskā situācija pasaulē. Kā sacīja Kalniņš, Latvija salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm tūrisma plūsmas ziņā atgūstas vislēnāk.

"Tradicionāli ēdināšanas nozare ir ar ļoti mazu rentabilitāti, taču, ņemot vērā visus apgrūtinājumus, darba spēka trūkumu un pieaugošās izmaksas, uzņēmējiem nākas strādāt ar zaudējumiem un segt pieaugošās izmaksas uz savas iespējamās peļņas rēķina, jo cilvēku maksātspēja ir būtiski kritusies," atzina LVRA vadītājs.

Tāpat Kalniņš pauda, ka LVRA atzīst, ka nozarē ir vērojama ēnu ekonomika un jau vairāku gadu garumā asociācija uz to ir vērsusi valdības un atbildīgo iestāžu uzmanību, jo kategoriski neatbalsta izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Viņš arī piebilda, ka nodokļu maksājuma kavējums neliecina par atrašanos ēnu ekonomikā, taču, salīdzinot, piemēram, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz vienu darbinieku starp uzņēmumiem un nozarē vidējo, gan ir iespējams iegūt aptuveno priekšstatu par uzņēmuma godprātību nodokļu nomaksā.

LETA jau vēstīja, ka "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen", bet "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Pavāru māja", "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Apbalvojumu par izcilu apkalpošanu "Service Award" saņēma restorāns "KEST". Par izcilāko someljē atzīts Ivo Orlavs no restorāna "Tauro". Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saņēma "Snatch", "Shōyu" un "Milda".

"Jaunā pavāra" izcilības apbalvojumu saņēma Nils Ģēvele no restorāna "Ferma", savukārt "Michelin" zaļā zvaigzne jeb ilgtspējas apbalvojums piešķirts restorānam "Pavāru māja".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Michelin ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, Michelin inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

Pirmie Michelin ceļveža restorāni Latvijā tiks nosaukti īpašā pasākumā, kas norisināsies 2023. gada 21. novembrī Rīgā.

Gvendals Pulleneks (Gwendal Poullennec), Michelin ceļvežu starptautiskais direktors: “Pēc ilgāka laika, kas pavadīts Latvijā, vērtējot un izbaudot kulinārijas nozares piedāvājumu, priecājamies pievienot šo valsti mūsu Michelin ceļvedim. Latvija ir pazīstama ar savu kultūras mantojumu, jūras piekrasti un mežiem. Pēdējos gados tā ir kļuvusi arī par aizraujošu gardēžu galamērķi Eiropā. No mutē kūstošiem tradicionālajiem gardumiem, ko ar lepnumu pasniedz mazajās ēstuvēs, līdz radošiem starptautiskās virtuves ēdieniem, ko piedāvā mūsdienīgi restorāni, kas konkurē ar citu Eiropas pilsētu restorāniem. Latvija ir pelnījusi šo īpašo atzinību. Mūsu inspektori šobrīd veic noslēdzošo vērtēšanas posmu un nevaram vien sagaidīt, kad varēsim publiski ziņot par mūsu atklājumiem Latvijā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin” ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kas saņems “Michelin” zvaigznes.

“Michelin” ceļveža sadarbības partneris ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). “Sadarbība ar prestižo “Michelin” zīmolu būtiski veicinājusi ne tikai ārvalstu gardēžu interesi par Latviju, bet arī pievērsusi uzmanību mūsu valsts daudzveidīgajai dabai, kultūrai un vēsturei. Tagad atliek vien vērot, vai mūsu restorāniem izdosies saglabāt savas pozīcijas un vai iepriekš nosauktajiem 26 restorāniem pievienosies jauni,” tā LIAA direktors Raivis Bremšmits.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni: 19 restorāni atrodas Rīgā un 7 ārpus tās. To starpā ir 1 restorāns ar vienu zvaigzni, 3 “Bib Gourmand” restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

"Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Pavāru māja", "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem 

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Apbalvojumu par izcilu apkalpošanu "Service Award" saņēma restorāns "KEST".

Tikmēr par izcilāko someljē apbalvots Ivo Orlavs no restorāna "Tauro".

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saņēma "Snatch", "Shōyu" un "Milda".

"Jaunā pavāra" izcilības apbalvojumu saņēma Nils Ģēvele no restorāna "Ferma".

"Michelin" zaļā zvaigzne, jeb ilgtspējas apbalvojums piešķirts restorānam "Pavāru māja".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atklāšanas ceremonijā pauda pateicību visām iesaistītajām pusēm - LIAA, ēdināšanas nozares uzņēmumiem un organizācijām, kā arī "Michelin Guide" komandai - par ieguldīto darbu Latvijas gastronomijas atpazīstamības veicināšanā.

"Šis atzinums apliecina mūsu uzticību izcilībai," uzsvēra Valainis, piebilstot, ka "Michelin Guide" veicinās arī turpmāko restorānu nozares attīstību Latvijā.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

"Michelin Guide" komanda izvērtē restorānus piecās kategorijās - sastāvdaļu kvalitāte, gatavošanas tehnika, garšu buķete, pavāru personība un ēdiena konsistence cauri laikam.

"Firmas.lv" liecina, ka "Michelin" zvaigzni ieguvušais restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 350 212 eiro apgrozījumu un 22 006 eiro peļņu. "Max Cekot Group" reģistrēts 2018.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2760 eiro

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.Iepirkuma gala ziņojumā uzsvērts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. Šis ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

Sākotnēji, pērn novembrī LIAA ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" noslēdza 150 000 eiro vērtu līgumu par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā. Līgums paredzēja, ka Latvijā "Michelin Guide" pēta vairāk nekā 30 restorānu, pēcāk sniedzot atzinumu.

LIAA Tūrisma departamenta direktora vietniece Linda Ziediņa-Ērgle aģentūrai LETA tolaik skaidroja, ka gastronomijas tūrisms un tā nozīme pasaulē pieaug. Arī Latvijā tiek izstrādāti dažādi gardēžu tūrisma maršruti un citi piedāvājumi saistībā ar gastronomiju, tādēļ LIAA saskata potenciālu gastronomijas tūrisma attīstībā.

Ziediņa-Ērgle uzsvēra, ka atbalstu "Michelin" iniciatīvai izteikuši arī nozares pārstāvji, paužot vēlmi iesaistīties aktivitātēs, kuras saistītas ar Latvijas kā gastronomijas tūrisma galamērķa popularizēšanu.

Viņa pauda, ka galvenie ieguvumi no dalības gastronomijas ceļvežos ir, piemēram, valsts un nozares prestiža celšana, plašākas iespējas piesaistīt maksātspējīgus tūristus, patērētāju, viesu izglītošana par augstas kvalitātes izejvielām, ēdienu un servisa kultūru, izglītības līmeņa celšana nozarē nodarbinātajiem.

"Turklāt sadarbība ar gastronomijas ceļvežiem paver plašas valsts mārketinga iespējas, piesaistot jaunas auditorijas uzmanību," komentēja Ziediņa-Ērgle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Michelin ceļveža pārstāvji paziņojuši, ka Lietuvā turpmāk būs četri restorāni, kuriem piešķirta viena Michelin zvaigzne par augstākās klases virtuvi.

Starptautisku ekspertu sastādītajā Lietuvas restorānu sarakstā kopā ir iekļauti 26 galamērķi, kurus Michelin ceļvedis iesaka kā vietas, kur gūt kulinārijas baudījumu un izcilu apkalpošanu.

Michelin zvaigznes tika piešķirtas restorāniem “Džiaugsmas”, “Demoloftas”, “Pas mus” un “Nineteen18”, kas atrodas Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Četri restorāni tika atzinīgi novērtēti par izcilo cenas un kvalitātes attiecību, tādējādi iegūstot apbalvojumu "Bib Gourmand": “Gaspar's”, “14Horses”, “Le Travi” and “Nüman”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā pasaulē populārākais restorānu ceļvedis "Michelin Guide" pirmo reizi paziņos savu izvēli par restorāniem Lietuvā, ceturtdien paziņoja Ekonomikas un inovāciju ministrija.

"Michelin Guide" zvaigžņu piešķiršanas pasākums notiks 13.jūnijā Viļņā.

Izskanējis, ka "Michelin Guide" inspektori aktīvi apmeklē Lietuvas sabiedriskās ēdināšanas vietas, lai izraudzītos labākos restorānus. Zināms, ka inspektori viesojušies Klaipēdā, Traķos, Kauņā un Viļņā.

Lietuva ir pēdējā no Baltijas valstīm, kuras ceļvedi sagatavo "Michelin Guide".

Jau vēstīts, ka pērn novembrī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

Maijā Tallinas restorāns "180° by Matthias Diether" kļuva par pirmo Igaunijā, kas saņēmis divas "Michelin" zvaigznes. Otrajā "Michelin Guide" par Igauniju tika iekļauti 35 restorāni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē populārākais restorānu ceļvedis "Michelin Guide" šodien paziņos Latvijas labākos restorānus, informē "Michelin" pārstāvji.

Pasākumam varēs sekot līdzi digitālā formātā visās ceļveža komunikācijas platformās - tīmekļa vietnē, mobilajās lietotnēs un sociālajos tīklos. Svinīgā ceremonija sāksies plkst.16.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

Jau ziņots, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Michelin ceļvedis tagad aptvers arī Lietuvu, tādējādi tā izlasē būs pārstāvētas visas Baltijas valstis.

Pirmais Lietuvas ceļvedis - labāko restorānu apkopojums, kas pievērsīs uzmanību valsts ēdināšanas uzņēmumiem, tiks atklāts Viļņā 2024.gada 13.jūnijā.

Michelin kritiķi ir veikuši novērtēšanu visā Lietuvā, tostarp Klaipēdā, Traķos, Kauņā un galvaspilsētā Viļņā. Šī izvērtēšana ir aptvērusi plašu kulinārijas piedāvājumu klāstu, sākot no tradicionālajiem lietuviešu ēdieniem līdz ēdieniem, kurus ietekmējušas citu tautu virtuves, uzsvaru liekot uz vietējiem un sezonālajiem produktiem.

Atlases process tika veikts saskaņā ar Michelin ceļveža starptautisko metodoloģiju. Tas nozīmē anonīmu un neatkarīgu restorānu novērtēšanu, pamatojoties uz 5 kritērijiem: sastāvdaļu kvalitāti, pavārmākslas meistarību, garšu harmoniju, šefpavāra personības izpausmi kulinārijā un nemainīgu ēdienkartes kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Michelin zvaigžņu restorānu sarakstam varētu pievienoties viens vai divi restorāni

LETA,08.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu sarakstam, kuri ieguvuši "Michelin" zvaigzni, šogad varētu pievienoties viens vai divi restorāni, pieļauj Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat restorānam "Max Cekot Kitchen" ir ambīcijas un potenciāls iegūt otro zvaigzni, norādīja Janzis, piebilstot, ka restorāns ir manāmi investējis gan servisā, gan traukos un citur.

Nosauks Michelin 2025. gada Latvijas labākos restorānus 

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin”...

Ar katru gadu cerības pieaug, un restorāni, kuri tikuši novērtēti, ir pelnījuši saglabāt novērtējumus vai iegūt papildu, teica Jenzis, piebilstot, ka šajā brīdī Latvijā ir laba gastronomijas situācija un līmenis, kādā pavāri strādā, ir augsts. Zvaigzne ir papildu motivācija strādāt vēl labākā līmenī.

Jau ziņots, ka "Michelin" šogad 24.oktobrī paziņos Latvijas restorānus, kuri tiks iekļauti 2025.gada "Michelin" ceļvedī, kā arī nosauks restorānus, kas saņems "Michelin" zvaigznes.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni - 19 restorāni, kuri atrodas Rīgā, un septiņi restorāni, kuri atrodas ārpus galvaspilsētas. To starpā ir viens restorāns ar vienu zvaigzni, trīs "Bib Gourmand" restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

"Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā izcilus ēdienus, ievērojot piecus kritērijus: sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes tiek piešķirtas uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) slēgs 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide", liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) pieejamā informācija.

Iepirkums tiks veikts sarunu procedūrā, jo līguma izpildi var nodrošināt tikai konkrēts piegādātājs, nepastāvot konkurences apstākļiem tehnisku iemeslu dēļ.

Līgums izpildāms līdz 2025.gada 31.oktobrim.

Iepirkuma gala ziņojumā teikts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. "Michelin" restorānu ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

LIAA aģentūrai LETA norādīja, ka plašāka informācija par līgumu būs pieejama 26.septembrī. Patlaban atbilstoši līguma noteikumiem LIAA plašāku komentāru sniegt nevar.

LETA jau vēstīja, ka pērn novembrī LIAA noslēdza līgumu ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" 150 000 eiro apmērā par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika viesmīlības nozarē ir sen zināma problēma, taču politikas veidotāji nozari ignorē, pauda vairāku ēdināšanas uzņēmumu īpašnieka "Tiamo gurpas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš sacīja, ka "Michelin Guide" ceļveža ienākšana Latvijā ir liels notikums Latvijas restorānu, viesmīlības un visai tūrismu nozarei, taču plaši izskanējušās ziņas par atzinību guvušo restorānu nodokļu parādiem skaidri parāda nozares pašreizējo situāciju - Latvijā ir spējīgi uzņēmēji un lieliski šefpavāri, bet tajā pašā laikā pastāv nesakārtota infrastruktūra, kas burtiski piespiež kļūt par nodokļu parādniekiem.

"Bieži dzirdam par ēnu ekonomiku tieši ēdināšanas nozarē un par dažādiem plāniem, kā to izskaust, tomēr viesmīlības nozarē ēnu ekonomika nav problēmu cēlonis, bet valstiski nesakārtotu jautājumu sekas," uzsvēra Zukulis.

Viņš piebilda, ka nozares problēmas ir sen zināmas, taču netiek sadzirdētas. "Problēma ir tajā, ka nozari ignorē," teica Zukulis, piebilstot, lai arī dažādām uzņēmēju organizācijām tiekoties ar politikas veidotājiem, tiek runāts par viesmīlības nozares sakārtošanu, trūkst plāna un rīcības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu.

Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Tā, piemēram, 37 440 parādnieku parāds ir mazāks vai vienāds ar 15 eiro, bet tie ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējā parāda summa ir 0,12 miljoni eiro.

Savukārt parādnieku, kuru nodokļu parāds ir no 15 eiro līdz 300 eiro, skaits ir 83 042 jeb 46,8% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējais parāds ir deviņi miljoni eiro jeb 2% no kopējā nodokļu parāda apmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 856,471 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,3% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada oktobra sākumā bija 398,696 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,1% salīdzinājumā ar septembra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 290,089 miljonus eiro, kas ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 167,686 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 2,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.oktobrī veidoja 63,1% no kopējās parādu summas jeb 540,406 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.oktobrī bija atzīti parādi 2,457 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā septembra sākumā sarukuši līdz 842,636 miljoniem eiro

Db.lv,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 842,636 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,3% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.septembrī bija 371,884 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,5% mazāk nekā augusta sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 297,064 miljonus eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 173,689 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 1,1%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.septembrī veidoja 61,9% no kopējās parādu summas jeb 521,43 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 2,491 miljona eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 859,002 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada decembra sākumā bija 398,146 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,3% salīdzinājumā ar novembra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 289,086 miljonus eiro, kas ir par 0,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 171,769 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.decembrī veidoja 62,1% no kopējās parādu summas jeb 533,69 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.decembrī bija atzīti parādi 2,851 miljona eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 851,809 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,8% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada septembra sākumā bija 394,398 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 3,1% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 293,769 miljonus eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 163,643 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,6%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.septembrī veidoja 61,7% no kopējās parādu summas jeb 525,599 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 2,446 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 863,343 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1,5% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada novembra sākumā bija 399,227 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,1% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 291,784 miljonus eiro, kas ir par 0,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 172,333 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 2,8%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.novembrī veidoja 62,3% no kopējās parādu summas jeb 537,698 miljonus eiro.

VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.novembrī bija atzīti parādi 2,466 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 862,329 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1,6% mazāk nekā pagājušā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.janvārī bija 398,316 miljonu eiro apmērā, kas ir līdzīgi kā decembra sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 288,026 miljonus eiro, kas ir par 0,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 175,987 miljonu eiro apmērā, kas ir kāpums par 2,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.janvārī veidoja 63,2% no kopējās parādu summas jeb 545,301 miljonu eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.janvārī bija atzīti parādi 2,362 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 854,026 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.oktobrī bija 372,947 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% vairāk nekā septembra sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 299,86 miljonus eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 181,219 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.oktobrī veidoja 62% no kopējās parādu summas jeb 529,157 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.oktobrī bija atzīti parādi 2,5 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 855,865 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 0,7% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.jūlijā bija 379,702 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk nekā jūnija sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 296,377 miljonus eiro, kas ir par 4,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 179,785 miljonu eiro apmērā, kas ir kāpums par 3,2%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūlijā veidoja 62,2% no kopējās parādu summas jeb 532,785 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūlijā bija atzīti parādi 2,407 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 833,058 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,4% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.jūnijā bija 376,13 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,1% mazāk nekā maija sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 282,646 miljonus eiro, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 174,282 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā veidoja 60,7% no kopējās parādu summas jeb 505,962 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūnijā bija atzīti parādi 2,395 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pirmais Latvijas šefpavārs iekļūst pasaules prestižākā pavāru konkursa Bocuse d’Or finālā

Db.lv,04.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāna “Ferma” šefpavārs Nils Ģēvele ir pirmais Latvijā, kurš iekļuvis pasaulē prestižākā kulinārijas konkursa Bocuse d’Or finālā, izvirzot mūsu valsti starptautiskās kulinārijas elites priekšgalā.

Konkursa fināls notiks 2025. gada 26. un 27. janvārī Francijas pilsētā Lionā, un tajā par uzvaru cīnīsies labākie pavāri no 20 valstīm.

“Man ir liels gods šajā konkursā būt starp pasaulē labākajiem šefpavāriem, no kuriem lielākā daļa ir “uzauguši” Michelin zvaigžņu restorānos, kamēr Latvija vēl ir šī ceļa sākumā. Turklāt tajā var sastapt tādus slavenus šefpavārus kā Tomass Kellers vai Daniels Boluds, kuru pavārgrāmatas stāv manā grāmatplauktā un kuri arvien turpina iedvesmot. Es priecājos par iespēju demonstrēt mūsu valsts kulinārijas mākslu pasaules mērogā, bet vienlaikus tas ir arī liels izaicinājums, jo konkursos var pamanīt un novērtēt gan savu, gan Latvijas kolēģu, gan pasaules šefpavāru profesionālo līmeni,” stāsta Nils.

Komentāri

Pievienot komentāru