http://www.db.lv/uploads/ck/images/LET_9561021.jpg
PAR: Gunārs Kūtris, Satversmes tiesas priekšsēdētājs:
Neredzu iemeslu, kāpēc Latvijā nevarētu sākties diskusija par tautas vēlētu Valsts prezidentu, perspektīvā izvēlēties šādu modeli.
Protams, lai to izdarītu, būtu jāgroza Satversme, kas šobrīd paredz, ka prezidents tiek ievēlēts ar parlamenta balsu vairākumu, tomēr tā nav nekāda problēma. Proti, es neredzu iemeslu, kāpēc nebūtu iespējama Satversmes grozīšana. Jāņem vērā, ka Eiropā jau šobrīd ir pietiekami daudz demokrātisku parlamentāru republiku, kurā prezidents ir visas tautas vēlēts.
Jārēķinās gan arī, ka tādējādi būtu jāpaplašina arī prezidenta pilnvaras, taču vismaz pagaidām es atturētos paust savu viedokli par to, cik lielā mērā un kurā virzienā tas būtu jādara. Skaidrs, ka, lemjot par šo jautājumu, vajadzēs rīkoties ļoti uzmanīgi, lai nepieļautu būtiskas kļūdas. Izvēloties šādu modeli, mēs varētu rēķināties ar diviem pozitīviem aspektiem.
Pirmkārt, sabiedrība acīm redzami grib redzēt tā dēvēto stingro roku. Proti, vadītāju, kuru cilvēki paši būtu ievēlējuši un kurš tad arī atbildētu par būtisku lēmumu akceptēšanu valstī. Otrkārt, ļoti lielā mērā varētu mazināties dažādas politiskās cīņas, spekulācijas un arī nenoteiktība, risinot vienu vai otru jautājumu. Respektīvi, daudzas lietas būtu atkarīgas no viena prezidenta izšķiršanās, nevis kopsaucēja meklēšanas starp daudzām politiskajām partijām. Šāds princips varētu būt labs arī Latvijai, ņemot vērā, ka vismaz teorētiski mūsu Valsts prezidents ir politiski neitrāla figūra, kas nepiedalās dažādos partiju darījumos un strādā pilnīgi neatkarīgi. Tiesa gan, arī valstīs, kurās prezidentu ir ievēlējusi tauta, viņš tomēr ieklausās politiķos, viņu vēlmēs, uzskatos un argumentos. Būtu vēlams, lai tā notiktu arī mūsu valstī.
Jāatzīst gan, ka, izvēloties tautas vēlēta Valsts prezidenta modeli, mums būtu jārēķinās ar nopietnām pirmsvēlēšanu kampaņām, kuru ietvaros partijas censtos panākt, lai to izvirzītie kandidāti gūtu iespējami lielāku sabiedrības atbalstu. Respektīvi, cīņa par šo posteni būtu ievērojami lielāka, nekā līdz šim tieši starp dažādām politiskajām organizācijām.
PRET Ojārs Kalniņš, Saeimas deputāts, bijušais Latvijas Institūta vadītājs:
Nopietni spriest par pāreju uz tautas vēlētu Valsts prezidentu Latvijā viennozīmīgi ir pāragri.
Jā, ir dzirdēti dažādi argumenti par labu šādam modelim, taču jāatzīst, ka neviens no tiem nav bijis pārliecinošs. Probēma lielā mērā slēpjas apstāklī, ka daudzi cilvēki, izsakoties par šo jautājumu, realitātē spriež par noteiktām personībām, kuras viņi vēlētos redzēt augstajā amatā.
Redz, ir skaidrs, ka tautas vēlēta Valsts prezidenta ieviešanas gadījumā būtiski pieaugtu arī šīs augstās amatpersonas pilnvaras. Cilvēki ir gatavi nodot daudz dažādas pilnvaras noteiktu personību rokās, ļaujot tām vadīt valsti. Tajā pašā laikā netiek ņemts vērā, ka perspektīvā par Valsts prezidentu var kļūt kāds pavisam cits, šobrīd varbūt pat plaši nepazīstams cilvēks, taču pilnvaras viņam paliktu tieši tādas pašas, un tas jau var radīt zināmas problēmas. Lai saprastu iespējamos riskus, ir vērts paanalizēt situāciju, kāda jau ilgstoši ir izveidojusies vairākās Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīs, kur parlaments gan darbojas, taču realitātē tieši prezidents ir uzurpējis lielu daļu varas, akceptējot tādus lēmumus, kādi lielākajai daļai sabiedrības varbūt nemaz nav pieņemami. Skaidrs, ka varas nodošana viena cilvēka rokās ir radījusi nopietnas problēmas arī tādai valstij kā, piemēram, Gruzija. Nevar piekrist arī pašreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa paustajam uzskatam, ka, pārejot uz minēto modeli, valsts pirmajai amatpersonai būtu jāpalielina vara pār drošības institūcijām, kā arī Latvijas Banku. Šāda iespēja nebūt nenodrošinātu efektīvāku valsts pārvaldi, kā arī radītu draudus to neatkarīgai darbībai nākotnē.
Ņemot vērā visus minētos aspektus, jāsecina, ka ievērojami drošāka un prognozējamāka ir pašreizējā situācija, proti, parlamentāra republika, kuras ietvaros visus būtiskos lēmumsu pieņem tautas ievēlētu priekšstāvji jeb Saeima. Ir jābūt spēcīgai parlamentārai republikai, nevis jāpieļauj varas centralizācija valstī. Iespējams, nākotnē mēs varēsim diskutēt par pāreju uz sistēmu, kad Valsts prezidentu ievēl tauta, bet vismaz pagaidām tas būtu pārsteidzīgi.