Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Principā advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams - tā intervijā saka Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.

Fragments no intervijas

Valsts kontrole savā revīzijas atzinumā pauž viedokli, ka «valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika». Ko nozīmē šis atzinums? Esošais likums taču nosaka to rāmi, kurā notiek process, – tātad politiku. Vai tas nozīmē, ka nepieciešams jauns Maksātnespējas likums?

Jā, absolūti, – ir kardināli jāmaina normatīvo aktu kopuma centrs, šis Maksātnespējas likums. Un tam ir konceptuāli jāatšķiras no tā visa nevajadzīgā un kopā salīmētā, kas ir esošajā likumā. Ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, kurām ir jābūt saistībā ar Valsts kontroles atklātajām nozares problēmām. Ir jāredz viss process kopumā, nevis pa gabaliņam, atsevišķi. Pašlaik kaut kas tiek darīts, bet pagaidām Tieslietu ministrijas rīcība diemžēl man atsauc atmiņā padomju laika teicienu, kam bija dziļa jēga – «udarim po bezdorožju avtoprobegom» (krievu val.). Kas nozīmē apmēram – «sakārtosim ceļus ar autopārbraucienu». Darbības ir nevis vērstas uz ceļu sakārtošanu, respektīvi, sistēmu, bet problēmas «risināšanu», pārejot uz «bobikiem». Mēs nevis konceptuāli nomainām veco ar visām problēmām, bet taisām sīkus remontus. Pašlaik Tieslietu ministrija virza jautājumus, ignorējot gan Satversmes tiesas procesus, gan Valsts kontroles atzinumu. Tomēr ir nepieciešams jauns, pārdomāts, kodolīgs, pārskatāms un viegli uzraugāms maksātnespējas procesa regulējums. Tagad galvenais lozungs ir «uzraudzība». Tātad pie tā visa, kas eksistē, pielikt klāt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzraudzību. Uzraudzība ir jāvienkāršo un jāpadara efektīvāka. Pašlaik ir daudz uzraugu, bet nav efekta. Sistēma dublējas un nav pietiekami centralizēta attiecībā uz maksātnespējas procesu. Uzskatu, ka ir nepieciešams maksātnespējas administratoru «brīvais tirgus», kas nozīmē, ka administratoru procesam izvēlas kreditori. Protams, šajā gadījumā valstij ir jāparūpējas par fiktīvo kreditoru «radīšanas» iespēju izskaušanu. Tāpat, iespējams, ir vajadzīga tiesu nolēmumu apstrīdēšana atsevišķos gadījumos. Taču, kāpēc šis process tika veidots pēc principa kā neapstrīdams…

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata Dobeles dzirnavnieks. Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu. Dobeles dzirnavnieks uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.

Vidzemē graudu pārstrādātāja produkciju tirgoja zemnieku saimniecība Zemzari. Sadarbība ilga trīs gadus, taču saimniecība Dobeles dzirnavniekam palika parādā vairāk nekā 163 tūkstošus eiro. Zemzari grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) un Dobeles dzirnavnieks paļāvās, ka Zemzari parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri, bet Dobeles dzirnavnieks, kā arī citi uzņēmumu - Rīgas dzirnavnieks un Saldus labība - palikuši ar garu degunu. Zemzaru īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā Zemzaru manta dīvainā kārtā nonākusi K. Liepiņa un viņa radinieku firmām.

Otrdien, 5. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas izstrādātos grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz efektivizēt esošo kārtību maksātnespējas procesā saistībā ar kreditoru prasījumu atzīšanu.

Likumprojektā ietverti grozījumi kārtībā, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Turpmāk paredzēts tiesvedību, kurā izskata strīdu par tiesībām un ir izskatāma civilprocesuālā kārtībā, integrēt juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā, tādējādi padarot jautājuma izlemšanu efektīvāku. Pašlaik strīdu izšķiršana notiek paralēlās tiesvedībās un praksē ne vienmēr tiek ņemta vērā maksātnespējas procesa lietas ietvaros. Rezultātā varēja rasties situācija, ka potenciālajam kreditoram praktiski nebija izredžu ietekmēt maksātnespējas procesa norisi un paralēlā tiesvedība varēja kļūt tikai formāla.

Likumprojektā iekļautas redakcionāli precizējošas izmaiņas saistībā ar Maksātnespējas administrācijas nosaukuma maiņu (Maksātnespējas kontroles dienests), kā arī ir precizētas normas, kuru piemērošana praksē pašlaik ir nevienveidīga vai arī neatbilda procesa mērķim - turpmāk tiks noteiktas tiesības maksātnespējas procesa administratoram bez maksas saņemt informāciju no tiesas, skaidrāk noteikta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana maksātnespējas procesa administratora atlīdzībai un precīzi noteikta fiziskās personas saistību dzēšanas plāna laikā kreditoriem novirzāmās daļas aprēķināšana.

Uzskatot, ka ir iespējams uzlabot maksātnespējas administratoru uzraudzību bez finansējuma palielināšanas, 27 advokāti ir izveidojuši Latvijas zvērinātu advokātu padomes (LZAP) Maksātnespējas tiesību advokātu sekciju (MTAS) un gatavo priekšlikumus Saeimas Juridiskajai komisijai maksātnespējas procesa efektivizācijai, informē Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Komunikācijas konsultante Elīna Kalniņa.

«Publiski ir izskanējis, ka 2017.gada valsts budžetā tiesiskās vides uzlabošanai Tieslietu ministrijai piešķirti 6,5 miljoni eiro, kas pamatā tiks maksātnespējas administrācijas stiprināšanai. Mēs atbalstām maksātnespējas administratoru pakalpojumu tirgus liberalizāciju, tomēr tērēt šādus līdzekļus 283 maksātnespējas administratoru uzraudzībai ir nesamērīgi,» skaidro LZAP priekšsēdētāja vietniece un zvērināta advokāte Guna Kaminska.

«Lai tautsaimniecībai vitāli svarīgā maksātnespējas reforma noritētu sekmīgi, arī mēs vēlamies aktīvi līdzdarboties atbilstošu tiesību aktu izstrādē un pilnveidošanā. Pašlaik gatavojam jaunu administratoru uzraudzības un kontroles modeli iesniegšanai Saeimā, jo redzam, ka to ir iespējams efektivizēt arī bez finansējuma palielināšanas. Priekšlikums ietver speciālas disciplinārlietu kolēģijas izveidi, kurā darbotos gan visu juridisko profesiju pārstāvji, gan Tieslietu ministrijas un tiesu sistēmas pārstāvji. Vienlaikus atbalstām arī lielākas lomas piešķiršanu administratoru uzraudzībā tiesai un kreditoriem.»

Valdība šodien akceptēja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz līdz nākamā gada 1.martam pārcelt tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu. Paralēli Saeima jau strādā pie likuma grozījumiem, lai šo banku un Valsts prezidenta Andra Bērziņa asi kritizēto principu padarītu no obligāta par izvēles iespēju.

Saeima 25.septembrī pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest «nolikto atslēgu principu», kas būtu attiecināms uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.

Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus, kas jāizdara līdz nākamā gada sākumam.

Tieslietu ministrijas preses pārstāve Laura Majevska skaidroja, ka Saeimas pieņemtajiem grozījumiem bija paredzēts stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, taču ņemot vērā, ka nepieciešams grozīt Civilprocesa likumu, valdība šodien atbalstīja termiņa pārcelšanu uz nākamā gada 1.martu.

Valsts amatpersonas statusa un ar to saistīto nosacījumu dēļ maksātnespējas administratoru rindas varētu pamest daļa zvērinātu advokātu, tostarp arī Liepājas metalurga administrators Haralds Velmers, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī normatīvos ir atļauts savienot zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora amatus, pastāv bažas par kontrolējošo iestāžu interpretāciju attiecībā uz to, ko drīkst un ko nedrīkst valsts amatpersona saistībā ar interešu konflikta novēršanas doktrīnu, spiežot izdarīt izvēli tieši zvērinātiem advokātiem. Kopumā uz šo jautājumu vispirms pašiem sev ir jāatbild aptuveni 140 zvērinātiem advokātiem, kas vienlaikus ir arī maksātnespējas administratori. Ja patiešām vairākums no zvērinātiem advokātiem neredzēs iespēju turpināt maksātnespējas administratora darbu, tas nozīmēs, ka mazāk kļūs administratoru. Uzņēmēju viedokļi par valsts amatpersonas statusa piešķiršanu maksātnespējas administratoriem ir atšķirīgi – daļa uzskata, ka tā piešķiršana neko nemainīs, citi domā, ka tas palīdzēs ierobežot negodprātīgos šīs jomas darboņus, vēl citi – ka tas izretinās administratoru rindas, turklāt, izravējot profesionālo daļu, – zvērinātus advokātus.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Maksātnespējas process Latvijā nefunkcionē tā, kā tam būtu jādarbojas; uzraudzības trūkums novedis pie nesodāmības, kā rezultātā blēži var turpināt iesākto rūpalu

To intervijā DB stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā maksātnespējas jautājumu darba grupas vadītāja un ZAB Deloitte Legal partnere Ilze Znotiņa. Viņa šaubās par procesa kvalitāti, kad pagājušā gadā, atsaucoties uz sabiedrības neapmierinātību ar maksātnespējas procesu efektivitāti, Saeimā vairākus mēnešus politiķi un ierēdņi, iesaistot virkni nevalstisko organizāciju pārstāvju, diskutēja par dažādiem likuma grozījumiem. Tad pēkšņi atcerējās, ka nedēļas laikā «jāsakārto» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) regulējums un «palūdza» trīs dienu laikā atbildēt, vai konkrētā likuma redakcija, kas ievēra desmitiem būtisku izmaiņu, derēs vai tomēr ne.

Nepilnu mēnesi pēc pēdējo Maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšanas Saeimas deputāti jau atkal atrod, ko šajā likumā pielabot, steidzamības kārtā dzenot cauri nākošos šī likuma grozījumus.

Daudziem vēl svaigā atmiņā, kā 11. Saeima nedēļu pirms paredzētajām vēlēšanām sasparojās un pieņēma divus gadus muļļātos grozījumus Maksātnespējas likumā. Pieņemtie grozījumi bija tādi, kas deputātiem šķita pareizi priekšvēlēšanu laikā un cita starpā paredzēja gan nolikto atslēgu principa ieviešanu, gan amatpersonu statusa piemērošanu maksātnespējas administratoriem. Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan ļoti kritizējot Saeimas vairākuma atbalstītos grozījumus un sakot, ka šādi var pat sagraut veselas paaudzes nākotni, strīdīgo likumu tomēr izsludināja. Bet ko mēs redzam tagad? Piecu Saeimas deputātu grupa atkal ir klāt ar jauniem šī likuma grozījumiem, tiesa, ne attiecībā uz noliktajām atslēgām, bet gan par maksātnespējas administratoriem, par kuriem diskusijas daudzu mēnešu garumā bija ne mazāk karstas un intensīvas kā par hipotekāro kredītņēmēju problēmām.

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST). ST uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu konstitucionalitāti vērsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem tupmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.

Tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu regulējumu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. ST atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106.pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Finanšu ministrija rosinās grozījumus likumā, lai samazinātu bankas maksātnespējas administratora atlīdzību, sestdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Redzēs, kādi būs tālākie Eiropas Centrālās bankas (ECB) soļi, bet gribam būt gatavi jebkurai situācijai, tādēļ jau esam sagatavojuši un pirmdien lūgsim Saeimu steidzamības kārtā virzīt Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz būtiski samazināt maksātnespējas administratora atlīdzību, lai maksimāli daudz līdzekļu paliktu kreditoru izmaksām, nevis starpniekiem,» viņa norādīja.

Konkrēti FM priekšlikums būtu neņemt vērā likvidatora atlīdzību attiecībā uz to bankas aktīvu daļu, kas ir ļoti viegli izstrādājama un jau glabājas Latvijas Bankas kontā. Atlīdzība būtu saņemama tikai par tiem aktīviem, kuri ir ar jāatgūst ar tiesas palīdzību vai līdzīgi.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) cer, ka ar jau ieviestajām un plānotajām izmaiņām maksātnespējas procesu normatīvajā regulējumā izdosies mazināt tā sauktos «kolhozus» administratoru starpā un izsoļu «sportistu» darbību.

Ministrs medijiem trešdien pauda viedokli, ka 2010. gadā pieņemtajā Maksātnespējas procesa likumā ir vairāki trūkumi, ko bija nepieciešams uzlabot. Kā piemērus viņš minēja shēmošanu starp maksātnespējas procesa administratoriem, fiktīvos kredītus, reiderismu un tā sauktos izsoļu «sportistus», kuri negodprātīgi izmanto izsoļu procesu.

«Es nonācu pie filozofiskas atziņas, ka Maksātnespējas likums ir kā mūris starp taisnīgumu un netaisnīgumu un vienmēr atradīsies negodprātīgi ļaudis, kuri šajā mūrī mēģinās izdrupināt vai izlauzt caurumus,» teica ministrs. Lai šos caurumus novērstu, ir piedāvāti risinājumi, kas jau ir stājušies spēkā, vai arī ir zināms konkrēts datums, kad tas notiks.

Fiziskajām personām maksātnespējas procesu neatvieglos, maksātnespējas pieteikuma iesniedzējam tiesības iecelt administratoru nedos, bet administratorus uzraudzīs stingrāk

Tāds ir Saeimas Juridiskās komisijas deputātu vairākuma lēmums, pabeidzot izskatīt iesniegtos priekšlikumus Maksātnespējas likuma grozījumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norāda, ka vairāki priekšlikumi vēl būs jāslīpē uz trešo lasījumu, Maksātnespējas likuma grozījumu darba grupa turpinās vairāku priekšlikumu izvērtēšanu. Juridiskajā komisijā nav lūgts atkārtoti izskatīt iepriekš ar balsu vairākumu nobalsoto normu, kas atbrīvo maksātnespējas administratorus no valsts amatpersonu statusa. Sagaidāms, ka par šo jautājumu savu verdiktu teiks parlaments nākamās nedēļas plenārsēdē, tomēr jārēķinās, ka valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem paredz ne tikai Maksātnespējas likums, bet arī likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā».

Maksātnespējas administratora kvalifikācijas eksāmenu, kas norisinājās jūnijā, kārtoja 62 administratori, informē Maksātnespējas administrācija.

Eksāmenu sekmīgi nokārtoja 53 administratori, kuri ar Maksātnespējas administrācijas direktora rīkojumu iecelti administratora amatā, savukārt deviņiem administratoriem izbeigta sertifikāta darbība.

Kvalifikācijas eksāmena pirmajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma seši administratori, savukārt vienu pirmās daļas darbu eksaminācijas komisija nevērtēja, jo tas tika identificēts. Atbilstoši normatīvajam regulējumam eksaminācijas komisija nevērtē darbu, kurš identificēts, izdarot par to ierakstu darba vērtēšanas lapā. Līdz ar to kopā pirmajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma septiņi administratori.

Otrajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma seši administratori. Četri administratori saņēma negatīvu vērtējumu gan pirmajā daļā, gan otrajā daļā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien apmierināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikumu par likvidējamās AS Trasta komercbanka administratora Ilmāra Krūma atcelšanu un jauna administratora iecelšanu.

Tiesa atcēla Krūmu un viņa vietā iecēla administratoru Armandu Rasu. Pilns lēmums būs pieejams 6.jūlijā, taču tas nav pārsūdzams, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jūnija sākumā Valsts policija (VP) aizturēja un par aizdomās turētajiem atzina Krūmu, maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, kā arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu. Pāris dienas vēlāk viņi tika apcietināti, bet Raitums patlaban no apcietinājuma jau atbrīvots.

Pagājušajā nedēļā Maksātnespējas administrācija (MNA) atstādināja no amata aizdomās turētos maksātnespējas procesa administratorus.

Krūms līdz šim bija likvidējamās Trasta komercbankas administrators. Raidījums Nekā personīga pērn vēstīja, ka Krūms likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērēja dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu ENAP sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.

Saeimas Juridiskajā komisijā šodien vairākums deputātu nobalsoja par priekšlikumu izslēgt no likumprojekta normu, ka maksātnespējas procesa administratori būtu pielīdzināmi valsts amatpersonām.

Šādu priekšlikumu grozījumiem Maksātnespējas likumā pirms otrā lasījuma iesniedza deputāti Gunārs Kūtris (NSL) un Inguna Sudraba (NSL). Par viņu priekšlikumu šodien nobalsoja seši deputāti, bet viens deputāts bija pret.

Klātesošais administrators Kaspars Novicāns izteicās, ka šī ir «deklaratīva norma», kas bijis redzams gada laikā, kopš tā ir spēkā. Viņš uzsvēra, ka patlaban grozījumos tiek iestrādāti un nodoti daudzi instrumenti Maksātnespējas administrācijai, lai uzraudzītu procesus un lai tie būtu vēl caurskatāmāki.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina aģentūrai LETA vien noteica, ka «deputātiem ir sava vara».

Izmaiņas, kuras palīdzētu grūtībās nonākušu uzņēmumu reanimācijai, lai atjaunotu maksātspēju, dod lielāku brīvību kreditoriem, bet nesniedz nekādas garantijas par procesa veiksmīgu iznākumu. To intervijā DB stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka sabiedrība, politiķi un uzņēmēji vēlas, lai finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūtos un turpinātu strādāt, tādējādi saglabājot darba vietas, nodokļu maksājumus, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, var nedot cerēto efektu.

Fragments no intervijas:

Kāpēc grūtībās nonākuši uzņēmumi Latvijā reti kad iegūst otro elpu?

Lai finanšu grūtībās nonācis uzņēmums atgūtos, ir vajadzīga vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Valstij nav un nebūs nekādu instrumentu, kas varētu piespiest kreditorus vienoties ar parādnieku par tā atveseļošanu. Kreditoru vidū arī nebūt nav viegli panākt vienprātību par parādnieka likteni. Jau kopš 2008. gada grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar kreditoriem un īstenot maksātnespējas atjaunošanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) vai ārpustiesas TAP. Parādnieka glābšanas procesā kreditoriem visdrīzāk ir jānoraksta daļa parādsaistību, bet tad ir jautājums - ko viņi no tā iegūs? Deviņu gadu laikā ir uzsākts 931 TAP un 404 ārpustiesas TAP, bet maksātspēja tikusi atjaunota tikai 30 gadījumos. Galvenā problēma – uzticības krīze starp parādnieku un kreditoriem, kā arī neticamie, pat pasakainie grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātspējas atgūšanas plāni. Turklāt – šo labi domāto iespēju pacentās sabojāt tie, kuri TAP mēģināja īstenot kā maksātnespējas novilcināšanu un tādēļ, lai ieceltu sev izdevīgu administratoru (uzraugu). Pašlaik šāda parādniekam izdevīga administratora atrašanās amatā, pārejot no TAP uz maksātnespēju, nav iespējama. Proti, likums pieprasa administratora nomaiņu, pārejot uz maksātnespēju. Problēmas, kas traucē reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus, tika identificētas un to risinājumi tika iestrādāti Maksātnespējas likuma grozījumos. Šaubos, vai piedāvātais risinājums, dodot tiesības kreditoriem iecelt jebkuru Latvijas vai ārvalsts iedzīvotāju par parādnieka TAP uzraugu, būs tā brīnumnūjiņa, kas ģenerēs daudz «fēniksu» Latvijā.

2021.gada 1.septembrī beidzas Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktie ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 22.pants noteic, ka līdz 2021.gada 1.septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.