Nepilnu mēnesi pēc pēdējo Maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšanas Saeimas deputāti jau atkal atrod, ko šajā likumā pielabot, steidzamības kārtā dzenot cauri nākošos šī likuma grozījumus.

Daudziem vēl svaigā atmiņā, kā 11. Saeima nedēļu pirms paredzētajām vēlēšanām sasparojās un pieņēma divus gadus muļļātos grozījumus Maksātnespējas likumā. Pieņemtie grozījumi bija tādi, kas deputātiem šķita pareizi priekšvēlēšanu laikā un cita starpā paredzēja gan nolikto atslēgu principa ieviešanu, gan amatpersonu statusa piemērošanu maksātnespējas administratoriem. Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan ļoti kritizējot Saeimas vairākuma atbalstītos grozījumus un sakot, ka šādi var pat sagraut veselas paaudzes nākotni, strīdīgo likumu tomēr izsludināja. Bet ko mēs redzam tagad? Piecu Saeimas deputātu grupa atkal ir klāt ar jauniem šī likuma grozījumiem, tiesa, ne attiecībā uz noliktajām atslēgām, bet gan par maksātnespējas administratoriem, par kuriem diskusijas daudzu mēnešu garumā bija ne mazāk karstas un intensīvas kā par hipotekāro kredītņēmēju problēmām.

Ņemot vērā, ka kaut kādu Maksātnespējas likuma grozījumu izstrādāšanu par savu goda lietu ir uzskatījusi teju katra Saeima, pašreizējās Saeimas darbu tomēr var īpaši izcelt. Cik labi ir jāstrādā, lai pēc trīs nedēļām, kad pēdējie grozījumi jau pieņemti, tomēr saprastu, ka tie vēl nav gana labi, un atkal sāktu jampadraci no sākuma? Tiesa, šoreiz runa tiešā veidā nav par to, vai maksātnespējas administratori būtu vai nebūtu pelnījuši uzspiesto valsts amatpersonas statusu, bet gan par to, ka administratoriem tomēr varētu tikt noteikts pārejas periods, lai izlemtu, vai viņi grib vai negrib būt valsts amatpersonas.

Tie, kas būs ar mieru kļūt par valsts amatpersonām, no 1. janvāra tādi kļūs, bet tie, kam šis statuss kaut kādu iemeslu dēļ nav savienojams ar iekšējo vai ārējo pārliecību, varēs pabeigt savas iesāktās lietas un trīs mēnešu laikā paziņot par darbības izbeigšanu.

Protams, arī šie grozījumi jau saskārušies ar kritiku gan attiecībā uz tiesisko paļāvību – šovasar maksātnespējas administratoru sertifikātu saņēmušie neesot varējuši zināt, ka būs jākļūst par valsts amatpersonām –, gan arī par zvērināta advokāta darbības savienojamību ar valsts amatpersonas statusu (jo apmēram puse no maksātnespējas administratoriem ir arī zvērināti advokāti). Līdz ar to var paredzēt, ka «klope» par maksātnespējas administratoru statusu ne tuvu nav beigusies un, visticamāk, šie nav pēdējie grozījumi un diskusijas Maksātnespējas likumā par vienu un to pašu lietu.

No tā visa mēs varam secināt – mūsu likumdevējvara kārtējo reizi ir tā pavēlāk attapusies, ka ar pašas pieņemtajiem likumiem kaut kas nav īsti kārtībā. Maksātnespējas likums, raugoties samērā nesenā pagātnē, nebūt nav vienīgais, ar kura «virināšanu» tautas kalpi ir nodarbojušies ļoti cītīgi, tikai konstruktīvs rezultāts no šī procesa tā arī ir izpalicis.

Cik reižu tika lemts un pārlemts par elektroenerģijas tirgus atvēršanu vai nevēršanu mājsaimniecībām? Tagad atkal tuvojas kārtējais tirgus atvēršanas termiņš – 1. janvāris un, tā kā nevienas vēlēšanas pie apvāršņa pagaidām nav redzamas, varētu domāt, ka šoreiz šis termiņš netiks pārcelts un tirgus tomēr atvērts. Vai arī – cik groteska bija ņemšanās ap Būvniecības likuma grozījumiem! Termiņus cēla un pārcēla, tad Saeima beidzot likumu pieņēma, bet trūka likumu pavadošo noteikumu, kas bija jāizstrādā Ekonomikas ministrijai, vairāku noteikumu nebija vēl arī tajā brīdī, kad šis likums 1. oktobrī stājās spēkā.

Var jau ironizēt par to, kā deputāti un ministriju ierēdņi likumus nemitīgi taisa un pārtaisa, un tie gluži kā Rīga nekad nav gatavi, tomēr diemžēl šāda rīcība ir tikai apliecinājums valsts pārvaldes haotiskumam un tam, ka lēmumi tiek pieņemti, pat nesaprotot, ko ar tiem grib panākt.

Labi, ka Saeima grib labot savas pieļautās kļūdas, bet ir katastrofāli sataisīt tādus likumus, kur mušas sajauktas ar rozīnēm un tāpēc tie ik pa īsam brītiņam atkal ir jāver vaļā un jālabo. 11. Saeima, visticamāk, nepaspēs vairs Maksātnespējas likuma ietvaros «uzlabot» nolikto atslēgu principu, taču nekur nav teikts, ka pie tā drīzumā jau neķersies jaunais parlamenta sasaukums un tādējādi mēs varēsim turpināt sekot nebeidzamā stāsta seriālam.