Ekonomika

FDP: Naivi cerēt uz budžeta deficīta kāpināšanu kā Latvijas izrāviena recepti

Db.lv,14.07.2023

Jaunākais izdevums

Latvijā kopumā lielākais cenu kāpums ir pārvarēts un ir iezīmējusies pārliecinoša inflācijas lejupslīde, tomēr cenas vidēji turpina augt un dzīves dārdzība joprojām ir būtisks izaicinājums lielai sabiedrības daļai.

Šajā situācijā īstermiņa ieguvumu vārdā nebūtu pieļaujama budžeta deficīta kāpināšana, bet jādomā par ilgtermiņa reformu īstenošanu valsts konkurētspējas stiprināšanai. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 21 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

“Pusgadam noslēdzoties, ekonomikas radītāji vieš cerību - cenu pieaugums strauji sabremzējas, algas pieaug un ekonomikā ir gaidāma izaugsme. Valsts finanses ir salīdzinoši stabilas, tomēr ekonomiskais izrāviens pagaidām nav prognozēts un jāturpina reformas, kas stiprinās Latvijas konkurētspēju. Būtu naivi cerēt uz budžeta deficīta kāpināšanu kā Latvijas izrāviena recepti,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Pretēji iepriekš prognozētajam, iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada pirmajā ceturksnī pieauga par 0,4%, tāpēc gan Finanšu ministrija (FM), gan citas Latvijas un starptautiskās institūcijas pārskatīja 2023. gada IKP prognozes piesardzīgi optimistiskā virzienā. Kopumā FM vidējā termiņā IKP pieaugumu prognozē ne augstāku par 2,9%, kas ir samērā zems un neatspoguļo valdības ambiciozos ekonomikas transformācijas mērķus, norāda Padome.

Eurostat ātrā novērtējuma dati liecina, ka inflācijas līmenis Latvijā pārliecinoši samazinās, tomēr joprojām ir augstāks nekā eirozonā. Latvijā gada inflācija jūnijā, pēc Eurostat ātrā novērtējuma, bija sagaidīta 8,1% līmenī, samazinoties par 4,2 procentpunktiem, kas ir straujākā samazināšanās Baltijas valstīs. Jaunākie CSP dati liecina, ka jūnijā Latvijas inflācijas līmenis pazeminājies vēl straujāk - līdz 7,2%. Padome arī vērš uzmanību uz to, ka daudzās nozarēs ir jūtama darbaspēka ierobežotā pieejamība. Bezdarba līmenis jūnija beigās bija 5,5% un tas palicis nemainīgs kopš maija, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Darbaspēka trūkums ir viens no būtiskākajiem riskiem produktivitātes celšanai un ekonomikas izrāvienam.

Pašlaik pieejamie statistikas dati liecina, ka vidējā mēneša bruto darba samaksa pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 12,4%. Šādai situācijai attīstoties, var pastiprināties negatīva ietekme uz konkurētspēju. Pašlaik darba samaksas pieaugums daļēji kompensē strādājošo ienākumu sarukumu, kas radās uz iepriekš augstā inflācijas fona, tomēr pastiprina algu un inflācijas spirāles attīstības risku, norāda Padome.

Vienlaikus uz samēra augstās inflācijas fona nodokļu iekasēšanā turpinās pozitīvas tendences - konsolidētā budžeta ieņēmumi šā gada 5 mēnešos ir 6,38 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā pirms gada. PVN ir iekasēts par 25% vairāk nekā pirms gada attiecīgajā periodā. 2023. gada budžeta likuma nodokļu ieņēmumu plāns izskatās konservatīvs - ieņēmumi kopbudžetā tiek plānoti 12,3 miljardu apmērā, tikai par 747,3 miljoniem jeb 6,3% vairāk nekā tika iekasēts 2022. gadā. Padome nodokļu ieņēmumus prognozē par 2,6% vairāk nekā iestrādāts šī gada budžetā.

Novērtējot valdības darbu pie nodokļu reformas izstrādes, kuras mērķis ir gan darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, gan iekasēto nodokļu apjoma palielināšana, Padome vērš uzmanību, ka nodokļu politikas veidotājiem ir grūts uzdevums sabalansēt šos divus mērķus, nodrošinot skaidrus spēles noteikumus uzņēmējiem, vienkāršojot nodokļu sistēmu un vienlaicīgi samazinot risku valsts budžeta fiskālai ilgtspējai. Padome vērš uzmanību, ka Igaunija no nākošā gada ievieš izmaiņas nodokļu sistēmā, paaugstinot nodokļu slogu. PVN tiek palielināts no 20% līdz 22%, kā arī tiks atceltas vairākas samazinātās PVN likmes, kā arī palielinātas akcīzes likmes alkoholam un cigaretēm, vienlaicīgi ieviešot vienotu neapliekamā minimuma likmi 700 eiro apmērā.

Padome arī norāda, ka Latvijā gandrīz pilnībā ir beigušās Covid-19 un energoresursu cenu pieauguma atbalsta programmas, tomēr jau atskan idejas par jaunajiem valsts atbalsta veidiem. Padome atgādina un pilnībā pievienojas Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām, ka Latvijai ir jāveicina fiskālā ilgtspēja. Piemēram, energoresursu cenu pieauguma atbalsta instrumenti ir atjaunojami tikai pie augstām energoresursu cenām un tiem ir jābūt mērķētiem, nevis universāliem, un atbalsta instrumentiem ir jāveicina investīcijas energoefektivitātes kāpināšanā.

Padome vērš uzmanību arī uz EK Padomes rekomendācijām EK Stabilitātes programmai 2023. -2026. gadam, kas tieši skar fiskālā ietvara plānošanu 2024. gadam. Ja rudenī būs nepieciešamība pēc atbalsta pasākumiem augstu energoresursu cenu aizsardzībai, uz atbalstu varētu pretendēt tikai neaizsargātās mājsaimniecības un atsevišķie energoietilpīgie uzņēmumi, akcentē Padome. Vienlaicīgi jāstiprina stimuli enerģijas taupīšanai.

Padome uzsver, ka Latvijā joprojām ir samērīgs un viens no zemākajiem parāda līmeņiem ES. 2022. gada beigās Latvijas parāds bija 40,8% no IKP jeb 8500 eiro uz vienu iedzīvotāju. Ņemot vērā, ka lielākā daļa intensīvo valsts atbalsta instrumentu vairs netiek izmantota, arī līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums šogad ir ievērojami samazinājies. Šā gada pirmajos divos ceturkšņos izlietoti tikai 5,1 miljoni eiro jeb 6,5% no šī gada plānotā finansējuma.

Attiecībā uz risinājumiem veselības nozares finansēšanai Padome atzīst – ir diskutabls paņēmiens papildu finansējumu nozarei rast, palielinot atvēlēto summu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas palielinātu vispārējās valdības budžeta bilanci. Padome uzskata, ka veselības nozares finansēšanas problēmas nevar atrisināt “spontāni”, bet tas jādara sistemātiski.

Padome arī iebilst pret publiski izskanējušo ideju pārskatīt valsts obligāto sociālo iemaksu sadalījumu, vairāk naudas pārskaitot veselības nozarei. Padomes ieskatā, finansējuma trūkuma problēmu veselības nozarē nevajadzētu risināt uz pensiju sistēmas fiskālās ilgtspējas rēķina, it sevišķi, ņemot vērā sabiedrības novecošanos un demogrāfiskās tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā, kas paredz palielināt maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu, Fiskālās disciplīnas padome (Padome) atbalsta ieceri, bet aicina apzināties ar šīm izmaiņām saistītos potenciālos riskus.

Šā gada 30. aprīlī Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot un līdz 2024. gada 12. septembrim iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā, kas palielina maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% no iekšzemes kopprodukta līdz 1,0% no IKP.

Strukturālā deficīta apjoma izmaiņas primāri skar Fiskālās disciplīnas likumā (FDL) ietverto nosacījumu, kas paredz, ka strukturālo bilanci budžeta ietvara likuma projektā katram gadam nedrīkst noteikt mazāku par -0,5 procentiem no attiecīgā gada IKP.

Padome atgādina, ka periodā no 2013. līdz 2019. gadam plānotais strukturālais deficīts bija vidēji 1% no IKP, arī izpilde vidēji bijusi 1% deficīta robežās. Periodā no 2019. līdz 2023. gadam, kad bija spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta (ES SIP) izņēmuma klauzula, plānotais strukturālais deficīts vidēji bija 1,4% no IKP, bet augstās inflācijas ietekmē faktiskā izpilde bija ievērojami labāka par plānoto – strukturālais deficīts bija 0,4% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no IKP 2023.gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028.gadā. Tāpēc turpmākajos gados valdībai ir īpaši nepieciešams izvairīties no parāda apmēra kāpināšanas. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

Pasaulē, ES un Latvijā turpinās augstas nenoteiktības laiks, kas apgrūtina Stabilitātes programmas 2024. - 2028.gadam izstrādi un novērtējumu. Padome uzskata, ka valdībai ir jābūt gatavai nelabvēlīgiem ģeopolitiskiem scenārijiem, kas var vēl vairāk palēnināt Latvijas Stabilitātes programmas bāzes scenārijā prognozēto trauslo izaugsmi un pasliktināt valsts finansiālo situāciju.

"Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no iekšzemes kopprodukta, jo ir jāsaglabā drošības spilvens potenciālai krīzei, kas vienmēr nāk negaidīti. Diemžēl pašreizējā scenārijā jau 2028.gadā valsts parāds var būt tuvu 50%," norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par bankas "Citadele" galveno ekonomistu iecelts Kārlis Purgailis, informē bankas pārstāvji.

Purgailim ir vairāk nekā 20 gadu pieredze un zināšanas finanšu nozarē, tostarp pēdējos septiņus gadus ieņemot bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētāja amatu. Purgailis šo amatu saglabās arī turpmāk.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti 19.septembrī atbalstīja bankas "Citadele" ekonomista Mārtiņa Āboliņa apstiprināšanu Valsts kontroles padomes locekļa amatā.

Pirms balsojuma par Āboliņa iecelšanu Valsts kontroles padomes locekļa amatā Saeima Āboliņu atbrīvoja no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata.

Šogad 6.septembrī noslēdzās Ineses Kalvānes astoņu gadu pilnvaru termiņš darbam Valsts kontroles padomē un Pirmā revīzijas departamenta direktores amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2023. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2024. - 2026. gadam. Tomēr Padome norāda uz grūti prognozējamu risku kopumu, kas var strauji pasliktināt ekonomikas veiktspēju.

“Pieredze rāda, ka Finanšu prognozes ir diezgan precīzas. Lai gan Padome ir norādījusi uz vairākiem riskiem, kas attaisno piesardzību izaugsmes trajektorijas prognozēšanā, ceru, ka valdības centieni transformēt ekonomiku vecinās straujāku attīstību,” saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Kā norāda Padome, FM prognozes kopš 2023. gada sākuma ir uzlabojušās un pašlaik ir piesardzīgi optimistiskas. IKP pieauguma temps prognozēts augstāks, nekā plānots 2023.- 2026. gadiem, tomēr piesardzīgāk nekā 2022. gada otrajā pusē. Savukārt inflācijas prognoze palikusi gandrīz nemainīga un liecina par straujāku tās kritumu jau šī gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Produktivitātes kāpināšana ir Latvijas ekonomikas lielākais izaicinājums

Db.lv,16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas galvenais nākotnes izaicinājums ir paātrināt izaugsmi, jo tikai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nodrošinās pamatu stabilam budžeta pieaugumam, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams kāpināt gan pašu investīcijas, gan efektīvi ieguldīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, tostarp izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) sniegtās iespējas.

FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka uzsver, ka ekonomiskās transformācijas iznākums lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai ES līdzekļi tiks ieguldīti efektīvi. Ja transformācijas procesā straujāk pieaugs IKP, arī budžeta ienākumi proporcionāli palielināsies, kā rezultātā lielāks finansējums tiks novirzīts veselības un izglītības jomām.

Padomē atgādina, ka ANM finansējums Latvijai ir plānots 1,826 miljardu eiro apmērā, tā ietvaros paredzēts veikt reformas un uzlabot infrastruktūru. Eiropas Komisijas (EK) vērtējumā, lielāko ietekmi uz iekšzemes kopproduktu ANM sasniegs 2026.gadā, kad varētu sagaidīt izaugsmes tempa papildus pieaugumu par 1,3-2%, turklāt jau būs vērojama atdeve no iepriekšējo gadu ieguldījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krīzes scenārijs nav izslēgts, tādēļ jāmēģina ierobežot budžeta deficītu

Db.lv,15.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, tāpat kā vairākas ES dalībvalstis, šobrīd piedzīvo “post-krīzes sindromu”, un ekonomikas izaugsme ir daudz lēnāka, nekā gaidīts. Neraugoties uz ekonomiski sarežģītiem apstākļiem, valdībai ir izdevies izstrādāt ekonomiski pamatotu budžeta projektu, tomēr pastāv virkne risku, kas var apdraudēt fiskālos rādītājus vidējā termiņā.

Uz to jaunākajā uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2025. - 2027. gadam un budžetu 2025. gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Valdība atbalsta nākamā gada budžetu ar 1,3 miljardu eiro deficītu 

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu...

Latvijas ekonomikas pirmā pusgada rezultāti izrādījušies sliktāki par sākotnēji gaidītājiem. Komercbankas jau augustā pārskatīja savas prognozes pesimistiskā virzienā, prognozējot šim gadam 0,8-0,9% pieaugumu. Latvijas Banka 8. oktobrī būtiski samazināja IKP prognozes šim gadam – no jūnijā prognozētā 1,8% pieauguma līdz 0,6%. Arī turpmāko gadu IKP prognoze ievērojami samazināta.

“Ņemot vērā lēnāku izaugsmi un arī to, ka Latvijas valsts parāds pēc dažiem gadiem tuvosies 50% robežai, ir svarīgi būt gataviem valsts finanšu pielāgojumiem, lai nepārsniegtu budžeta deficīta “sarkano līniju” 3% no IKP. Krīžu gadījumos valstu parādiem ir tendence strauji pieaugt, un, ņemot vērā ļoti nestabilo ģeopolitisko situāciju, krīzes scenārijs nav izslēgts, tādēļ relatīvi mierīgos apstākļos jāmēģina pēc iespējas ierobežot budžeta deficītu” norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Finanšu ministrija (FM) šim gadam prognozējusi IKP pieaugumu 1,4%, budžeta deficītu - 2,6%, tomēr, arī iestājoties pesimistiskajam scenārijam ar 0,4% IKP pieaugumu, deficīts tiek prognozēts samērīgs, sasniedzot 2,8% no IKP. Bet, ja nākamgad ekonomika pieaugtu tikai par 1,8%, deficīts varētu sasniegt 3,4% no IKP, kas pārsniedz pieļaujamo deficīta robežvērtību 3%.

Šī gada pavasarī stājās spēkā jaunais ES ekonomikas pārvaldības ietvars, kas veidots tā, lai pakāpeniski un ilgtspējīgi samazinātu pieaugušos ES valstu deficīta un parāda līmeņus. Tas vienlaicīgi ir orientēts uz ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, tomēr pie tā iestāšanās paredzēts vismaz daļēji novirzīt papildus budžeta ieņēmumus budžeta deficīta samazināšanai. Fiskālā disciplīnas padome atzīst, ka FM aprēķinātā fiskālā trajektorija atbilst jaunās regulas nosacījumiem. Tāpat FDP atzinīgi novērtē aktuālāku nacionālo datu izmantošanu 2024. gada fiskālajās prognozēs un 2025. gada budžeta sagatavošanā, ievērojot Fiskālā strukturālā plāna fiskālo trajektoriju.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, valsts parāds šogad sasniegs 45,8% no IKP un tam ir tendence pieaugt līdz 50% no IKP līdz 2028. gadam. Līdztekus būtiski pieaugs arī parāda apkalpošanas izdevumi, kas šogad veidos 1,1% no IKP, bet 2028. gadā pieaugs līdz 1,5% no IKP, kas ir ievērojams pieaugums. Latvijas Bankas prognoze par parāda apmēru ir pesimistiskāka - šim gadam parāds tiek prognozēts 47% no IKP, 2025. gadam - 48,4% un 2026. gadam - 49% no IKP. Augstās procentu likmes rada papildu slogu valsts parāda apkalpošanai un samazina valsts izdevumu iespējas.

FDP atgādina, ka pašlaik Latvijas valsts parāda līmenis nepārsniedz Māstrihtas kritērijos noteikto 60% no IKP un tas pozitīvi ietekmē Latvijas kā fiskāli atbildīgas valsts reputāciju. Reitingu aģentūras vairākkārt atzīmējušas šo faktu, tomēr pēdējos gados Latvijas ilgtermiņa reitinga novērtējums pazemināts reģiona ģeopolitiskās nestabilitātes dēļ. Kā norāda FDP, kopbudžeta nodokļu iekasēšanas plāns astoņos mēnešos izpildīts par 98,2%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, iekasēto nodokļu apjoms pieauga par 6,6%. Pozitīvi vērtējams fakts, ka nodokļu ieņēmumi auga straujāk nekā IKP faktiskajās cenās, kas pirmajā pusgadā pieauga tikai par 3,1%. Šāds rezultāts daļēji varētu būt skaidrojams ar efektīvāku nodokļu iekasēšanu. Šogad arī labāk nekā plānots iekasēti nenodokļu ieņēmumi un ir ievērojami samazināti izdevumi subsīdijām un dotācijām par 1,1 miljardu eiro. FDP ir gandarīta, ka ieplānotā nodokļu reforma ir fiskāli neitrāla. FDP norāda, ka nodokļu īpatsvara pieaugumu IKP varētu uzlabot tikai ēnu ekonomikas tālāka apkarošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa norādīja, ka Latvijā ekonomika joprojām aug ļoti lēni, un tas ir slikti arī valsts budžetam, taču šogad pirmajā pusgadā kopbudžetā nodokļu ieņēmumi atpalika no plāna tikai par 2%.

"Pusgads izskatās relatīvi cerīgi," teica Šteinbuka, skaidrojot, ka gada otrajā pusgadā, ja nebūs kādu satricinājumu pasaulē, Latvijas ekonomikas izaugsmē varētu būt gaidāma uzlabošanās.

Šteinbuka pauda, ka tādējādi, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus. "Skatoties uz reālajiem skaitļiem, es teiktu, ka šobrīd neredzu nekādu traģēdiju un neredzu pamatu celt šobrīd nodokļus," sacīja FDP priekšsēdētāja.

Viņa arī uzsvēra, ka izrāvienu ekonomikā var panākt, nevis mainot nodokļus, bet paaugstinot produktivitāti, sekmējot ražīgumu, ieviešot tehnoloģijas, veicinot investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvija pērn neizmantoja iespēju iegādāties lētāku sašķidrināto dabasgāzi no ASV

Db.lv,16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespēju iegādāties ASV piedāvāto sašķidrināto dabasgāzi, kas bija būtiski lētāka nekā Eiropas tirgū pieejama, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners.

Viņš norāda, ka 2022.gada aprīļa sākumā toreizējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ar ierēdņiem un "Latvenergo" pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai "pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā".

Vizītes laikā Latvijas delegācija saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftas gāzi (LNG) 10 teravatstundu (TWh) apmērā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem. Kušners norāda, ka cena atbilstu ASV biržas "Henry Hub" cenai. Pagājušā gada laikā "Henry Hub" augstākā gāzes cena bija 30 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr šobrīd tā ir astoņi eiro par MWh, bet piedāvājuma izteikšanas laikā - apmēram 10 eiro par MWh.

Kušners uzsver, ka, ņemot vērā saspringto situāciju LNG tirgū, tā bija pretimnākšana - dot Latvijai iespēju iegādāties LNG no termināļa ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas ģeopolitiskas spriedzes un joprojām ierobežojošās Eiropas Centrālā bankas (ECB) monetāras politikas apstākļos straujāka Latvijas ekonomikas izaugsme būtu brīnums, un, ņemot vērā sarukušo inflāciju, budžeta ieņēmumu pieaugums šogad varētu būt lēnāks, intervijā atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa atzīmēja, ka pirmo divu mēnešu laikā kopbudžeta nodokļu iekasēšanas plāns netika izpildīts par 8,2%, bet martā atbilstoši Valsts kases datiem plāns jau bija pārpildīts par 14%, savukārt aprīlī situācija atkal ir pasliktinājusies. "Tomēr šobrīd vēl nesaskatu traģēdiju nodokļu iekasēšanas atpalicībā no plāna, jo ir jāskatās, kāda situācija būs turpmākajos gada mēnešos. Nodokļu ieņēmumi ir atkarīgi no inflācijas un IKP pieauguma. Abi šie rādītāji tika prognozēti augstāki budžeta sastādīšanas brīdī - IKP 2,5% pret 1,4% un inflācija 2,2% pret 1,6%, un tas ir atpalicības iemesls. Prognozes, kas bija pamatā nodokļu iekasēšanas plānam, bija optimistiskākas. Ne ļoti, bet tomēr," norādīja Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piedāvātās nodokļu izmaiņas palielinās Latvijas atpalicību un valsts parādu

Latvijas Eksportētāju asociācija,17.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ir paziņojis par savu nodomu dubultot Latvijas ekonomiku nākošajos desmit gados, taču ierosinātās nodokļu pārmaiņas novedīs pie Latvijas stagnācijas, jo lai arī pareizi mazina zemo algu nodokļus, tomēr nepareizi palielina Latvijas ārējo parādu un atņem līdzekļus investīcijām valsts attīstībai.

Latvijas Eksportētāju asociācija atbalsta piedāvāto darba algu nodokļu sloga samazināšanu mazajām un vidējām algām. Tas nodrošinās Latvijas nodokļu konkurētspēju Baltijas līmenī, taču šādas izmaiņas vienlaikus nozīmēs sākotnēji zemākus iekasētos nodokļus. Iztrūkumu valdība plāno finansēt, samazinot iemaksas 2. pensiju līmenī par 1% un novirzot to šī brīža valsts tēriņu segšanai. Šāda pieeja būtu bezatbildīga pret nākotnes pensionāriem un to pensijām, ņemot vērā to, ka nākotnē gaidāms mazāks strādājošo skaits pret pieaugošo pensionāru skaitu.

Arguments par otrā līmeņa zemo ienesīgumu vairāk norāda uz nepieciešamību mainīt 2. pensiju līmeņa regulējumu, lai tiktu veicināts tā ienesīguma pieaugums un investīcijas Latvijā, īpaši mūsu infrastruktūrā un tehnoloģiju attīstībā. Valsts izaugsmei nepieciešamā finansējuma izņemšana no otrā pensiju līmeņa nozīmē izšķiest izaugsmes investīcijas šodienas patēriņā. Mazākas investīcijas nozīmē mazāku nākotnes IKP, tā padarot zemākas nākotnes pensijas, gan pirmajā, gan otrajā līmenī. Tas nozīmē lielu slogu nākotnes valsts budžetam, jo īpaši ņemot vērā valsts negatīvās demogrāfijas tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru