Jaunākais izdevums

Šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa norādīja, ka Latvijā ekonomika joprojām aug ļoti lēni, un tas ir slikti arī valsts budžetam, taču šogad pirmajā pusgadā kopbudžetā nodokļu ieņēmumi atpalika no plāna tikai par 2%.

"Pusgads izskatās relatīvi cerīgi," teica Šteinbuka, skaidrojot, ka gada otrajā pusgadā, ja nebūs kādu satricinājumu pasaulē, Latvijas ekonomikas izaugsmē varētu būt gaidāma uzlabošanās.

Šteinbuka pauda, ka tādējādi, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus. "Skatoties uz reālajiem skaitļiem, es teiktu, ka šobrīd neredzu nekādu traģēdiju un neredzu pamatu celt šobrīd nodokļus," sacīja FDP priekšsēdētāja.

Viņa arī uzsvēra, ka izrāvienu ekonomikā var panākt, nevis mainot nodokļus, bet paaugstinot produktivitāti, sekmējot ražīgumu, ieviešot tehnoloģijas, veicinot investīcijas.

"Mums vēl vasaras mēnešos ir jāpavēro, kas notiks ar nodokļu ieņēmumiem. [...] Nevajag mulsināt sabiedrību, ka mums kaut kas obligāti tiks pacelts," teica Šteinbuka, piebilstot, ka, piemēram, šobrīd runāt par pievienotās vērtības nodokļa (PVN ) likmes celšanu ir priekšlaicīgi.

Pēc FDP publiskotās informācijas, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, 2024.gada pirmajā pusgadā iekasēti 6,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 456 miljoniem jeb 7,5% vairāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos. Vienlaikus šogad pirmajos sešos mēnešos bija plānots iekasēt apmēra 6,6 miljardus eiro, tādējādi pirmajā pusgadā ieņēmumi atpalika no plāna par 2% jeb 131 miljonu eiro.

2024.gada jūnijā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 1,2 miljardu eiro apmērā, kas ir par 152 miljoniem eiro jeb 14,9% vairāk nekā 2023.gada jūnijā. Šogad jūnijā uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasēti 145 miljoni eiro, iedzīvotāju ienākumu nodoklī iekasēti 219 miljoni eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veidoja 331 miljonu eiro, PVN iekasēti 385 miljoni eiro, bet akcīzes nodoklī - 107 miljoni eiro. Nenodokļu ieņēmumi ienesuši kopbudžetā 443 miljonus eiro.

Salīdzinot ar 2023.gada jūniju, lielākais ieņēmumu pieaugums 2024.gada jūnijā bija vērojams nenodokļu ieņēmumos, to apmēram palielinoties par 86,8%. Tajā pašā laikā PVN ieņēmumi pieauga par 26,3%, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi pieauga par 19,7%, bet akcīzes nodokļu ieņēmumi palielinājās par 1,5%. Vienlaikus iekasēto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērs jūnijā samazinājās par 5,6%, bet iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi saruka par 1,2%, salīdzinot ar 2023.gada jūniju.

"Dati par nodokļu iekasēšanu jūnijā liecina, ka PVN ieņēmumi turpina uzlaboties, kas saskan ar patēriņa datu uzlabošanos. Tomēr darba nodokļu apjoms atpaliek no plāna, kas nekorelē ar gada pirmajā ceturksnī novēroto bruto darba samaksas

pieaugumu par 11%," atzīmē FDP.

Tāpat padomē norāda, ka jūnijā iekasēti 95% no plānotā nodokļu kopapjoma, kas gan ir par 62 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots. Mēneša plāns, raugoties pa nodokļu grupām, ir pārpildīts tikai attiecībā uz PVN - par 18%, kamēr valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plāns nav izpildīts par 13%, uzņēmumu ienākuma nodokļa - par 9%, akcīzes nodokļa - par 5% un iedzīvotāju ienākumu nodokļa - par 4%.

FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija gadiem ilgi ir pārāk maz investējusi pētniecībā un izglītībā, kas tagad ir viens no iemesliem atpalicībai no kaimiņvalstīm, intervijā atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Pēc viņas teiktā, finanšu krīzes laikā Latvija piedzīvoja smago "piezemēšanos", kas ietekmēja turpmākās atšķirības Baltijas valstu ekonomiskās attīstības trajektorijās.

"Nereti izskan pārmetumi valdībai, ka 2008.gada krīzes laikā jostas savilkšana bija pārāk smaga, ka valdība nav pareizi rīkojusies, tādēļ mēs tagad atpaliekam no kaimiņvalstīm. Bet es uzskatu, ka cīņa ar krīzes sekām bija profesionāli korekta. Cēloņi šai krīzei jāmeklē "gāze grīdā" politikā, kura tika īstenota uzreiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kas kombinācijā ar globālo finanšu krīzi smagi ietekmēja Latviju un tās iedzīvotājus," sacīja Šteinbuka.

Pēc finanšu krīzes, periodā no 2013. līdz 2019.gadam, izaugsme bija mērena, norādīja FDP vadītāja, piebilstot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga vidēji par 2,6% gadā, tādēļ kopš 2016.gada kaimiņvalstu IKP rādītāji apsteidza Latviju, turklāt šīs atšķirības turpina pieaugt joprojām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas ģeopolitiskas spriedzes un joprojām ierobežojošās Eiropas Centrālā bankas (ECB) monetāras politikas apstākļos straujāka Latvijas ekonomikas izaugsme būtu brīnums, un, ņemot vērā sarukušo inflāciju, budžeta ieņēmumu pieaugums šogad varētu būt lēnāks, intervijā atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa atzīmēja, ka pirmo divu mēnešu laikā kopbudžeta nodokļu iekasēšanas plāns netika izpildīts par 8,2%, bet martā atbilstoši Valsts kases datiem plāns jau bija pārpildīts par 14%, savukārt aprīlī situācija atkal ir pasliktinājusies. "Tomēr šobrīd vēl nesaskatu traģēdiju nodokļu iekasēšanas atpalicībā no plāna, jo ir jāskatās, kāda situācija būs turpmākajos gada mēnešos. Nodokļu ieņēmumi ir atkarīgi no inflācijas un IKP pieauguma. Abi šie rādītāji tika prognozēti augstāki budžeta sastādīšanas brīdī - IKP 2,5% pret 1,4% un inflācija 2,2% pret 1,6%, un tas ir atpalicības iemesls. Prognozes, kas bija pamatā nodokļu iekasēšanas plānam, bija optimistiskākas. Ne ļoti, bet tomēr," norādīja Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no IKP 2023.gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028.gadā. Tāpēc turpmākajos gados valdībai ir īpaši nepieciešams izvairīties no parāda apmēra kāpināšanas. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

Pasaulē, ES un Latvijā turpinās augstas nenoteiktības laiks, kas apgrūtina Stabilitātes programmas 2024. - 2028.gadam izstrādi un novērtējumu. Padome uzskata, ka valdībai ir jābūt gatavai nelabvēlīgiem ģeopolitiskiem scenārijiem, kas var vēl vairāk palēnināt Latvijas Stabilitātes programmas bāzes scenārijā prognozēto trauslo izaugsmi un pasliktināt valsts finansiālo situāciju.

"Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no iekšzemes kopprodukta, jo ir jāsaglabā drošības spilvens potenciālai krīzei, kas vienmēr nāk negaidīti. Diemžēl pašreizējā scenārijā jau 2028.gadā valsts parāds var būt tuvu 50%," norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru