Latvijas ekonomikas galvenais nākotnes izaicinājums ir paātrināt izaugsmi, jo tikai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nodrošinās pamatu stabilam budžeta pieaugumam, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams kāpināt gan pašu investīcijas, gan efektīvi ieguldīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, tostarp izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) sniegtās iespējas.
FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka uzsver, ka ekonomiskās transformācijas iznākums lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai ES līdzekļi tiks ieguldīti efektīvi. Ja transformācijas procesā straujāk pieaugs IKP, arī budžeta ienākumi proporcionāli palielināsies, kā rezultātā lielāks finansējums tiks novirzīts veselības un izglītības jomām.
Padomē atgādina, ka ANM finansējums Latvijai ir plānots 1,826 miljardu eiro apmērā, tā ietvaros paredzēts veikt reformas un uzlabot infrastruktūru. Eiropas Komisijas (EK) vērtējumā, lielāko ietekmi uz iekšzemes kopproduktu ANM sasniegs 2026.gadā, kad varētu sagaidīt izaugsmes tempa papildus pieaugumu par 1,3-2%, turklāt jau būs vērojama atdeve no iepriekšējo gadu ieguldījumiem.
Vērtējot iespējamos riskus saistībā ar Saeimā galīgajā lasījumā pieņemto likumu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", FDP norāda, ka šobrīd augstas nenoteiktības apstākļos galvenais risks ir makroekonomisko rādītāju būtiskas nobīdes. Pēc Finanšu ministrijas jaunajām prognozēm, reālais IKP 2023.gadam nepieaugs, bet inflācija sasniegs 10%.
Latvijas ekonomika kopumā turpina balansēt uz recesijas riska robežas, norāda FDP. 2023.gada janvāra dati liecina par produkcijas apmēru būtisku samazināšanos rūpniecībā, mazumtirdzniecības apgrozījuma minimālu pieaugumu un eksporta pieauguma tempu sabremzēšanos.
FDP ziņojumā uzsver, ka šajā situācijā produktivitātes kāpināšana ir lielākais Latvijas ekonomikas tuvākās desmitgades izaicinājums. Diemžēl darba samaksas pieaugums, kas 2022.gadā sasniedza 7,5%, nav sasaistīts ar produktivitātes pieaugumu, tieši pretēji - plaisa starp produktivitātes un darba samaksas pieaugumu paplašinās.
No vienas puses, FDP ir izprotams nodarbināto spiediens uz darba devējiem pieaugošās dzīves dārdzības un atvērtā ES darba tirgus apstākļos, bet no otras puses - ar produktivitāti nesaistīts darba samaksas pieaugums ievaino Latvijas ekonomikas konkurētspēju.
Tādēļ, lai pārrautu šādu "apburto loku", nepieciešami mērķēti un tālredzīgi ieguldījumi produktivitātes kāpināšanā, uzskata FDP. Ņemot vērā negatīvās demogrāfiskās tendences un paredzamo darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaita samazināšanos, īpaši pieaug ieguldījumu nepieciešamība cilvēkkapitālā, kāpinot strādājošo darba prasmju līmeni un konkurētspēju, kā arī sekmējot labus sabiedrības veselības rādītājus, ziņojumā uzsver FDP.
Padomē atzīmē, ka gan janvārī, gan februārī ir veiksmīgi izpildīts nodokļu iekasēšanas plāns. Lai arī pēdējos gados Finanšu ministrijas nodokļu prognozēšana ir bijusi konservatīva, inflācijas samazināšanās un iespējamā recesija varētu būtiski ietekmēt budžeta ieņēmumu samazināšanos, kas iepriekšējā gadā auga būtiskās inflācijas iespaidā.
Komentējot valdības sākto darbu pie nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024.-2027.gadam, FDP atgādina, ka starptautiski pētījumi salīdzinoši augstu novērtē Latvijas nodokļu sistēmu un nodokļu sistēmas stabilitāte un nemainība ir vērtības pašas par sevi, it sevišķi augstas nenoteiktības laikos. FDP respektē valdības deklarācijā noteikto uzdevumu uzlabot nodokļu sistēmu, tomēr vērš uzmanību, ka pirms izmaiņām būtu nepieciešams uzmanīgi novērtēt reformas īstermiņa un ilgtermiņa ekonomiskās, fiskālās un sociālās ietekmes.
Rietumu ekonomikās procentu likmju kāpums uz augstas inflācijas fona varētu turpināties, samazinot globālo pieprasījumu, palielinot recesijas riskus un paaugstinot valsts parādu apkalpošanas izmaksas, uzskata FDP. Procenta likmju kāpums tiek minēts kā viens no iemesliem vienas no lielākajām ASV bankām "Silicon Valley Bank" maksātnespējai. Lai arī šobrīd netiek prognozēta citu ASV banku maksātnespēja, cīņa ar inflāciju kļūst sarežģītāka un tiek prognozēts mazāk agresīvs procenta likmju kāpums, arī EURIBOR nākotnes prognozes tiek pārskatītas uz leju.
Attiecībā uz Latvijas fiskālo pozīciju FDP ziņojumā atzīst, ka tā šobrīd atrodas salīdzinoši labvēlīgā situācijā pie pieaugošām procentu likmēm, jo valsts parāds ir salīdzinoši zems - ap 42% no IKP, valsts kredītreitings ir augsts, un kredītu apmērs nekustamā īpašuma iegādei ir salīdzinoši zems. Valsts kase joprojām var refinansēt valsts parādu par samērīgām procentu likmēm - 3,8% ienesīgums par piecu gadu obligācijām.
FDP arī informē, ka EK ir publiskojusi komunikāciju dalībvalstīm ar rekomendācijām fiskālai politikai 2024.gadam. Kopumā ES dalībvalstu fiskālajām politikām 2024.gadā būtu jānodrošina vidēja termiņa parāda ilgtspējība un jāveicina ilgtspējīga un iekļaujoša ekonomiskā izaugsme. EK aicina valstu Stabilitātes programmās iekļaut fiskālos mērķus, kas nodrošinātu vispārējās valdības parādu ilgtspējīgā līmenī un nodrošinātu vispārējā valsts budžeta deficītu ne lielāku par 3% no IKP.
FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima FDP apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Šteinbuku, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu, Igaunijas bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku, bankas "Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu un ekonomistu Ivaru Golstu.
