Ministru kabinets ir paziņojis par savu nodomu dubultot Latvijas ekonomiku nākošajos desmit gados, taču ierosinātās nodokļu pārmaiņas novedīs pie Latvijas stagnācijas, jo lai arī pareizi mazina zemo algu nodokļus, tomēr nepareizi palielina Latvijas ārējo parādu un atņem līdzekļus investīcijām valsts attīstībai.
Latvijas Eksportētāju asociācija atbalsta piedāvāto darba algu nodokļu sloga samazināšanu mazajām un vidējām algām. Tas nodrošinās Latvijas nodokļu konkurētspēju Baltijas līmenī, taču šādas izmaiņas vienlaikus nozīmēs sākotnēji zemākus iekasētos nodokļus. Iztrūkumu valdība plāno finansēt, samazinot iemaksas 2. pensiju līmenī par 1% un novirzot to šī brīža valsts tēriņu segšanai. Šāda pieeja būtu bezatbildīga pret nākotnes pensionāriem un to pensijām, ņemot vērā to, ka nākotnē gaidāms mazāks strādājošo skaits pret pieaugošo pensionāru skaitu.
Arguments par otrā līmeņa zemo ienesīgumu vairāk norāda uz nepieciešamību mainīt 2. pensiju līmeņa regulējumu, lai tiktu veicināts tā ienesīguma pieaugums un investīcijas Latvijā, īpaši mūsu infrastruktūrā un tehnoloģiju attīstībā. Valsts izaugsmei nepieciešamā finansējuma izņemšana no otrā pensiju līmeņa nozīmē izšķiest izaugsmes investīcijas šodienas patēriņā. Mazākas investīcijas nozīmē mazāku nākotnes IKP, tā padarot zemākas nākotnes pensijas, gan pirmajā, gan otrajā līmenī. Tas nozīmē lielu slogu nākotnes valsts budžetam, jo īpaši ņemot vērā valsts negatīvās demogrāfijas tendences.
Iekasēto nodokļu samazinājumu varētu viegli kompensēt ar pievienotās vērtības likmes palielinājumu kaut vai tikai daļai preču un pakalpojumu. Valdība varētu arī piedāvāt diferencētas PVN likmes un primārās nepieciešamības precēm, kā, piemēram, pārtikai piemērot samazinātu likmi. Tāpat joprojām ir aktuāls jautājums par ēnu ekonomikas mazināšanu, tādējādi veicinot kopējo iekasēto nodokļu apjomu un mazinot negodprātīgu konkurenci tirgū. Varētu arī tikt pārskatīti visi nodokļi, kas attiecas uz alkohola un tabakas akcīzēm, azartspēlēm, izskatāma nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana, īpaši neattīstītajiem vai graustu zemes gabaliem pilsētās, ar mērķi veidot sabalansētu šī nodokļa piemērošanu, paturot prātā mazāk aizsargātās sabiedrības grupas.
Jāatzīmē, ka valdībai būtu primāri jāizvērtē tās tēriņi un to lietderīgums ar mērķi veidot sabalansētāku valsts budžetu.
Latvijas Eksportētāju asociācijas ieskatā nodokļu celšana vai mainīšana būtu jābūt kā pēdējai iespējai budžeta sabalansēšanas nolūkā. Latvijas valsts sektors konkurē ar citām valstīm par investīciju un darba spēka piesaisti un kopējo valsts konkurētspēju pasaules tirgos, līdz ar to gan privātajam, gan publiskajam sektoram ir jādomā par savu efektivitātes celšanu.
Latvijas tekošais konts vēsturiski ir bijis visbiežāk negatīvs, kas nozīmē, ka valsts importē vairāk nekā eksportē, un tā kā valsts eksportā nopelna mazāk nekā tērē importā, tad attiecīgi, lai to kompensētu, sabiedrība aizņemas. Samazinot algu nodokļu un palielinot PVN un patēriņa nodokļus, Latvija uzlabotu eksportētāju konkurētspēju un bremzētu importu, tuvojoties sabalansētai ārējai tirdzniecībai. Pretstatā piedāvātā naudas iztērēšana tūlīt nozīmētu gan lielāku ārējā konta nesabalansētību, gan lielāku budžeta slogu nākotnē. Latvijai ir svarīgi veicināt eksportspēju, to prasa visi Latvijas stratēģiskās attīstības dokumenti - NAP, NIP un citi, jo tikai tādējādi var veicināt ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājības pieaugumu.
Starptautiskais Valūtas Fonds, OECD, EK, Latvijas Fiskālās disciplīnas padome, Latvijas Banka un arī Latvijas Eksportētāju asociācija savos dokumentos ir vairākkārt aicinājušas valdību samazināt algu nodokļu un palielināt patēriņa nodokļus.
Piedāvātās nodokļu pārmaiņas samazina algu nodokļus nepalielinot patēriņa nodokļus, bet vienkārši bezatbildīgi piedāvā aizņemties no ārpusbudžeta līdzekļiem - nākotnes pensijām, vienlaikus iztērējot investīcijām paredzētos līdzekļus no otrā pensiju fonda. Aicinām valdību salabāt plānotos algu nodokļu samazinājumus, taču ne uz pensiju un nākotnes izaugsmes rēķina, bet sekot starptautisko institūciju ieteikumiem veidojot uz strauju izaugsmi vērstu nodokļu politiku.
Latvijas Eksportētāju asociācija uzsver nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu nodokļu sistēmu, kas no vienas puses veicinātu izaugsmi, un no otras – nodrošinātu pietiekamu finansējumu valsts budžeta izdevumu segšanai. Valsts atbildība ir investēt tajās industrijās, kas pelnīs un uzlabos ārējā konta bilanci un maksās nodokļus Latvijā, tātad eksportētājos.
