Nespējot vienoties par nodokļu izmaiņu scenāriju, pareizāk šobrīd būtu neaiztikt lielo nodokļu likmes, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Viņš uzsvēra, ka nodokļi nav galvenais faktors, kas nosaka valsts un ekonomikas konkurētspēju. Rutkaste skaidroja, ka, piemēram, darbaspēka nodokļi Latvijā ir nedaudz augstāki kā Baltijas kaimiņvalstīm, taču vienas darba stundas izmaksas darba devējiem ir zemākās Baltijā.
Laikā, kad darbaspēka piedāvājums nespēj apmierināt pieprasījumu, darbaspēka nodokļu izmaiņām nav piemērots brīdis, jo ar nodokļiem vairāk darbinieku nav iespējams radīt, skaidroja Rutkaste.
Eksperts norādīja, ka darbaspēka nodokļu mazināšanu kā instrumentu var izmantot dziļas ekonomiskās recesijas apstākļos, kāda patlaban nav vērojama.
Rutkastes ieskatā, var sagatavot iespējamo izmaiņu scenāriju, taču tā izmantošanai būtu jāsagaida apstākļi, kad izmaiņas var ieviest.
"Šobrīd vienošanos grūti panākt. Novelkam svītru, un nemainām lielo nodokļu likmes. Sagatavojam piedāvājumu, un gaidām, kad ir labvēlīgi apstākļi," teica Rutkaste.
Viņš arī pauda viedokli, ka šobrīd būtu pareizāk pārskatīt izdevumus, kā arī ir jāskatās uz izdevumu struktūru un kvalitāti.
Jau ziņots, ka atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajai prezentācijai par nodokļu pārskatīšanas scenāriju ar piedāvātajām nodokļu politikas izmaiņām nākamā gada budžetā bija plānots iegūt 116,1 miljonu eiro.
Tostarp no šīs summas valsts budžets iegūtu papildu 60,5 miljonus eiro, speciālais budžets iegūtu 50,9 miljonus eiro, savukārt pašvaldību budžets zaudētu 39,9 miljonus eiro. Izdevumu samazināšana valsts un pašvaldību iestādēs dotu 45,8 miljonus eiro, bet ietekme uz valsts budžetu, izpildot likumos noteikto, radītu 1,2 miljonu eiro zaudējumu.
Nodokļu politikas izmaiņu galvenais mērķis ir panākt inflācijas ierobežošanas dēļ sabremzējušās ekonomikas straujāku izaugsmi, teikts scenārijā.
Savukārt sadarbības partneru formulētie mērķi darbaspēka nodokļu izmaiņām paredz darbaspēka izmaksu konkurētspējas nodrošināšanu Baltijā, darbaspēka nodokļu sistēmas vienkāršošanu, nodarbināto skaita palielināšanu, darbaspēka pieejamības palielināšanu caur mobilitātes veicināšanu un neto ienākumu palielināšanu jeb nevienlīdzības mazināšanu.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iepriekš kritizēja FM piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai vēl nebija prezentēts.
Darba devēji noraida 16.augustā iesūtīto piedāvājumu un prasa to pārveidot atbilstoši kopā izvirzītajiem mērķiem. Organizāciju ieskatā, šis scenārijs neatbilst valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem un turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.
LDDK prezidents Andris Bite apgalvoja, ka piedāvājums neatbilst ne mērķim veicināt darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, ne arī mērķim vienkāršot nodokļu administrēšanu.
Savukārt LTRK prezidents Aigars Rostovskis pauda uzskatu, ka šāda piedāvājuma apstiprināšanas gadījuma viss, ko esošā koalīcija solīja "par lieliem, pārdomātiem darbiem un strauju Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir vien skaistas runas bez seguma, kas skaidri parāda, ka valdība nevēlas īstenot būtiskas izmaiņas un labot sistēmu".
Tajā pašā laikā Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" un Finanšu nozares asociācija aicināja valdību saturiski paplašināt nodokļu reformas piedāvājumu, sarunām atverot arī iespējamas izmaiņas pievienotās vērtības nodoklī.
Minētās organizācijas negatīvi vērtē 16.augusta piedāvāto nodokļu izmaiņu scenāriju, uzskatot, ka tas ne tikai neveicinās valdības izvirzīto tautsaimniecības izaugsmes mērķu sasniegšanu, bet turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.
Latvijas uzņēmēju organizācijas uzskata, ka piedāvātās nodokļu izmaiņas neveicinās eksporta un investīciju pieaugumu, un ir pretrunā ļoti gaidītajai Latvijas ekonomikas transformācijai, kas jābalsta uz augstākas pievienotās vērtības veidošanu.
