Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš oktobrī prognozētajiem 0,6% līdz 0,1%, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam no 2,6% līdz 2,1%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2026.gadam ir saglabāta 3%. Savukārt 2027.gadā tiek prognozēta izaugsme 3,3% apmērā.

Latvijas Bankā skaidro, ka IKP izaugsmes lejupvērsto korekciju, paredzot šim gadam tikai nelielu IKP izaugsmi, galvenokārt nosaka vāja līdzšinējā attīstība, būtiski nemainoties nākotnes redzējumam.

Tāpat centrālajā banka prognozē, ka 2025.gadā būs spēcīgāka izaugsme, ko balstīs privātais patēriņš, eksports un investīcijas. Vienlaikus prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos, ņemot vērā nenoteiktību Vācijā un Donalda Trampa ieceres ieviest augstus importa tarifus pēc kļūšanas par ASV prezidentu, kā arī norises Eiropas kaimiņu reģionos.

Šogad valsts budžeta deficīts, ar pietiekami augstu varbūtību, nepārsniegs 3% robežu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Piektdien Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi ekonomikas un budžeta prognozes šim un turpmākajiem diviem gadiem. Šogad EK Latvijai prognozē vispārējās valdības budžeta deficītu 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2025. un 2026.gadā - 3,2% apmērā no IKP.

FM norāda, ka 2024.gada vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši EK prognozēm ir par 0,2 procentpunktiem no IKP augstāks nekā FM prognozes 2025.gada budžeta izstrādes brīdī. Jaunākais FM novērtējums, kas ņem vērā zemāku ieņēmumu pieaugumu, norāda, ka deficīts varētu būt tuvs EK prognozēm. Tas FM ļauj secināt, ka ar pietiekami augstu varbūtību šogad valsts budžeta deficīts būs zem 3% robežas.

Latvija, tāpat kā vairākas ES dalībvalstis, šobrīd piedzīvo “post-krīzes sindromu”, un ekonomikas izaugsme ir daudz lēnāka, nekā gaidīts. Neraugoties uz ekonomiski sarežģītiem apstākļiem, valdībai ir izdevies izstrādāt ekonomiski pamatotu budžeta projektu, tomēr pastāv virkne risku, kas var apdraudēt fiskālos rādītājus vidējā termiņā.

Uz to jaunākajā uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2025. - 2027. gadam un budžetu 2025. gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Valdība atbalsta nākamā gada budžetu ar 1,3 miljardu eiro deficītu

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu...

Latvijas ekonomikas pirmā pusgada rezultāti izrādījušies sliktāki par sākotnēji gaidītājiem. Komercbankas jau augustā pārskatīja savas prognozes pesimistiskā virzienā, prognozējot šim gadam 0,8-0,9% pieaugumu. Latvijas Banka 8. oktobrī būtiski samazināja IKP prognozes šim gadam – no jūnijā prognozētā 1,8% pieauguma līdz 0,6%. Arī turpmāko gadu IKP prognoze ievērojami samazināta.

“Ņemot vērā lēnāku izaugsmi un arī to, ka Latvijas valsts parāds pēc dažiem gadiem tuvosies 50% robežai, ir svarīgi būt gataviem valsts finanšu pielāgojumiem, lai nepārsniegtu budžeta deficīta “sarkano līniju” 3% no IKP. Krīžu gadījumos valstu parādiem ir tendence strauji pieaugt, un, ņemot vērā ļoti nestabilo ģeopolitisko situāciju, krīzes scenārijs nav izslēgts, tādēļ relatīvi mierīgos apstākļos jāmēģina pēc iespējas ierobežot budžeta deficītu” norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Finanšu ministrija (FM) šim gadam prognozējusi IKP pieaugumu 1,4%, budžeta deficītu - 2,6%, tomēr, arī iestājoties pesimistiskajam scenārijam ar 0,4% IKP pieaugumu, deficīts tiek prognozēts samērīgs, sasniedzot 2,8% no IKP. Bet, ja nākamgad ekonomika pieaugtu tikai par 1,8%, deficīts varētu sasniegt 3,4% no IKP, kas pārsniedz pieļaujamo deficīta robežvērtību 3%.

Šī gada pavasarī stājās spēkā jaunais ES ekonomikas pārvaldības ietvars, kas veidots tā, lai pakāpeniski un ilgtspējīgi samazinātu pieaugušos ES valstu deficīta un parāda līmeņus. Tas vienlaicīgi ir orientēts uz ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, tomēr pie tā iestāšanās paredzēts vismaz daļēji novirzīt papildus budžeta ieņēmumus budžeta deficīta samazināšanai. Fiskālā disciplīnas padome atzīst, ka FM aprēķinātā fiskālā trajektorija atbilst jaunās regulas nosacījumiem. Tāpat FDP atzinīgi novērtē aktuālāku nacionālo datu izmantošanu 2024. gada fiskālajās prognozēs un 2025. gada budžeta sagatavošanā, ievērojot Fiskālā strukturālā plāna fiskālo trajektoriju.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, valsts parāds šogad sasniegs 45,8% no IKP un tam ir tendence pieaugt līdz 50% no IKP līdz 2028. gadam. Līdztekus būtiski pieaugs arī parāda apkalpošanas izdevumi, kas šogad veidos 1,1% no IKP, bet 2028. gadā pieaugs līdz 1,5% no IKP, kas ir ievērojams pieaugums. Latvijas Bankas prognoze par parāda apmēru ir pesimistiskāka - šim gadam parāds tiek prognozēts 47% no IKP, 2025. gadam - 48,4% un 2026. gadam - 49% no IKP. Augstās procentu likmes rada papildu slogu valsts parāda apkalpošanai un samazina valsts izdevumu iespējas.

FDP atgādina, ka pašlaik Latvijas valsts parāda līmenis nepārsniedz Māstrihtas kritērijos noteikto 60% no IKP un tas pozitīvi ietekmē Latvijas kā fiskāli atbildīgas valsts reputāciju. Reitingu aģentūras vairākkārt atzīmējušas šo faktu, tomēr pēdējos gados Latvijas ilgtermiņa reitinga novērtējums pazemināts reģiona ģeopolitiskās nestabilitātes dēļ. Kā norāda FDP, kopbudžeta nodokļu iekasēšanas plāns astoņos mēnešos izpildīts par 98,2%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, iekasēto nodokļu apjoms pieauga par 6,6%. Pozitīvi vērtējams fakts, ka nodokļu ieņēmumi auga straujāk nekā IKP faktiskajās cenās, kas pirmajā pusgadā pieauga tikai par 3,1%. Šāds rezultāts daļēji varētu būt skaidrojams ar efektīvāku nodokļu iekasēšanu. Šogad arī labāk nekā plānots iekasēti nenodokļu ieņēmumi un ir ievērojami samazināti izdevumi subsīdijām un dotācijām par 1,1 miljardu eiro. FDP ir gandarīta, ka ieplānotā nodokļu reforma ir fiskāli neitrāla. FDP norāda, ka nodokļu īpatsvara pieaugumu IKP varētu uzlabot tikai ēnu ekonomikas tālāka apkarošana.

Latvijas valsts sektora izdevumi 2022. gadā bija 48,1% no IKP vērtības, kamēr Igaunijā vien 35,6%, bet Lietuvā 34,1%.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) uz iedzīvotāju atšķirības starp Baltijas valstīm ir par kārtu mazākas nekā valstu tēriņi, un tas liecina tikai par vienu – Latvija ir neefektīva, tērējot valsts naudu, nevis ražojot vērtības.

Skaitļi analīzei ņemti no Jura Paidera apskatītā Pasaules Bankas statistikas pētījuma Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā par dažādu valstu tēriņiem, attiecinot tos pret IKP. Uzreiz ir piebilde tiem, kuri labi pārzina valsts budžeta tēriņus un IKP mērījumus pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas datiem. Lietojot nacionālos budžeta tēriņa datus no Finanšu ministrijas, var iegūt, ka tie veido ne vairāk par 40% no IKP 2022. gadā, bet nekādi 48,1% no IKP. Proti, Pasaules Banka, runājot par valsts sektora kopējiem izdevumiem, ņem vērā plašāku tēriņu loku un metodoloģijā iekļauj visus iespējamos izdarītos tēriņus valsts sektorā, arī tos, kas netiek tieši uzskaitīti pamatbudžetā. Runājot par salīdzinājumiem starp Baltijas valstīm, mēs necentīsimies analizēt Pasaules Bankas metodoloģijas nianses, mēģinot gūt skaidrību no Latvijā publiski iegūstamiem datiem, bet lietosim tos kā salīdzināmu lielumu, uzticoties, ka Pasaules Bankas metodoloģija ir vienāda visām valstīm un tādējādi iegūstam ticamus salīdzināmos datus.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Eiropas Komisija (EK) atzinusi, ka Latvijas 2025.gada valsts budžeta plāna projekts atbilst Eiropas Savienības (ES) fiskālajiem noteikumiem, uzsver EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kā informēja komisāra padomniece Maija Celmiņa, Dombrovskis norāda, ka plānā ir paredzēts vidējais budžeta neto izdevumu pieaugums 4,1% apmērā 2025.-2028.gadā, kā arī ir iekļautas arī reformas un investīcijas, kas risina galvenos izaicinājumus, kas identificēti Eiropas Semestra rekomendācijās.

Dombrovskis pauž, ka Latvija ir sekmīgi iekļāvusies ES jaunajā ekonomiskā pārvaldībā, kura mērķis ir nodrošināt ES fiskālo stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.

Tāpat viņš skaidro, ka vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, ko jāsagatavo katrai dalībvalstij, stiprina ekonomisko un sociālo noturību, veicina zaļo un digitālo pāreju, kā arī pastiprina Eiropas drošības spējas, pakāpeniski samazinot budžeta deficītu un valsts parādu, atbalstot prioritārās publiskās investīcijas un izaugsmi veicinošas reformas.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Eiropas Komisijas rosinātais ReArm Europe plāns, kas paredz būtiski palielināt aizsardzības finansējumu dalībvalstīm ģeopolitiski saasinātajā situācijā, paver iespēju arī fiskālās telpas paplašināšanai – tuvākajā laikā plānots aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes pakta izņēmuma klauzulu, kas dos ES dalībvalstīm iespēju ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus, neierosinot pārmērīga budžeta deficīta procedūru.

Arī Latvijā turpmāk neizbēgami nāksies vēl vairāk palielināt izdevumus valsts aizsardzībai, sasniedzot mērķi 4% un vēlāk 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 23 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

“Ģeopolitiskie riski šobrīd ir augsti, un turpmāk aizsardzībai būs nepieciešams atrast adekvātu finansējuma avotu. Finanšu līdzekļus var atrast dažādi - taupot, samazinot budžeta izdevumus, veicinot ekonomikas izaugsmi, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus, kā arī pieļaujot budžeta deficīta kāpumu. Varētu piemērot minēto rīku kombināciju. Diemžēl izvirzot aizsardzību priekšplānā, valdībai būs relatīvi mazāk līdzekļu, lai dāsni finansētu veselības aprūpi un izglītību. Savukārt aizsardzība ir eksistenciāls jautājums. Ja vēlamies izdzīvot, nepieciešams bruņoties,” norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022.gadā bija 36,1 miljards eiro. 65,6% jeb 23,7 miljardi eiro no Latvijas IKP attiecināmi uz Rīgas reģionu un galvaspilsētu. Sekoja Kurzeme, nodrošinot 10,4% (3,8 miljardi eiro), Vidzeme - 9,1% (3,3 miljardi eiro), Zemgale - 8% (2,9 miljardi eiro) un Latgale - 6,7% (2,4 miljardi eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ņemot vērā atšķirības reģionu iedzīvotāju skaitā, ir lietderīgi salīdzināt statistiskos reģionus pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgas reģionā (27,6 tūkst. eiro), bet vismazākais - Latgales reģionā (9,7 tūkst. eiro). Tādējādi produktivitāte Rīgas reģionā ir trīsreiz lielāka nekā Latgales reģionā. Savukārt IKP uz vienu iedzīvotāju Kurzemē ir 13,6 tūkst. eiro, Zemgalē - 12,9 tūkst. eiro, Vidzemē - 11,9 tūkst. eiro.

Salīdzinot ar 2021.gadu, 2022.gadā visstraujāk IKP palielinājās Zemgales reģionā - par 15,7% (394,3 milj. eiro). Pieaugums bija novērojams visos reģionos, taču vismazākais IKP pieaugums konstatēts Vidzemē - par 9,4% (282,7 milj. eiro).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir par 8 miljardiem eiro mazāks, jo kopš 2008. gada mums ir par 169 tūkstošiem strādājošo mazāk un kā iedzīvotāju skaits, tā arī strādājošo skaits ik gadu valstī samazinās.

Cilvēku daudzums rūk

Latvija ir pasaules mēroga rekordiste iedzīvotāju zaudēšanā un pirmajā vietā, ja salīdzinām ar 1990. gadu. Šī cilvēku iztrūkuma dēļ valsts budžetā neienāk aptuveni 2,5 miljardi eiro, kas ir šo Latvijā neesošo strādājošo nesamaksātie nodokļi. Latvijā ir visnotaļ populāri runāt par to, ka galvenais un noteicošais ekonomikā ir produktivitāte un pievienotā vērtība. Proti, jo cilvēks strādā vairāk un saražo labāk, jo lielāks labums. Diemžēl, par iekšzemes kopproduktu runājot, tā domāt gluži nevar, jo nozīme ir arī cilvēku kopskaitam ekonomikā. Nozīme ir arī mazāk produktīviem darbiem, jo visi nevar būt programmētāji, kādam ir jākaplē bietes.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

"Fitch" starp būtiskākajiem faktoriem, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tajā pašā laikā Latvijas mazā ekonomika, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kārtējo maksājumu konta deficīts un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 25.septembrī palielināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, ņemot vērā inflācijas kritumu un procentu likmju samazināšanos.

OECD prognozē, ka globālā ekonomika šogad pieaugs par 3,2%, nevis 3,1%, kā tika lēsts maijā.

Arī nākamgad organizācija prognozē ekonomikas kāpumu par 3,2%, šo prognozi saglabājot nemainīgu.

"Pasaules ekonomikas izaugsme saglabājusies noturīga, un inflācija turpina mēreni samazināties," norāda OECD.

Organizācija skaidro, ka atalgojumu pieaugums atbalsta mājsaimniecību ienākumus un patēriņa izdevumus, lai gan pirktspēja vairākās valstīs vēl nav atguvusies līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes. Globālā tirdzniecība atveseļojas straujāk nekā gaidīts, taču transporta izmaksas saglabājas augstas.

OECD eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam saglabājusi 0,7% apmērā, bet nākamajam gadam tā samazināta par 0,2 procentpunktiem līdz 1,3%.

Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Ja neizdotos nākamā gada budžetu izveidot un pieņemt šoruden, tad pavasarī jaunai valdībai tas būtu jāveido ar daudz nopietnākiem izdevumu samazinājumiiem, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs uzsvēra, ka šādā gadījumā pavasarī būtu jau pavisam citas makroekonomiskās prognozes un citas izmaksas.

Ašeradens skaidroja, ka budžeta veidošanā tiek ņemts vērā jaunais Eiropas ekonomiskās pārvaldības mehānisms, kas nosaka, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet izmaksu pieaugums - 2,6% no IKP.

Finanšu ministrs pauda, ka patlaban Latvijai varētu būt izdevies izvairīties no šo robežvērtību pārkāpšanas un budžeta deficīts būs 2,7-2,8% no IKP. Ja tas nebūtu noticis, nākamgad valdībai izdevumi būtu jāmazina par 125 miljoniem eiro, 2026.gadā - par 450 miljoniem eiro, kā arī pieaugošs samazinājums jāveic vēl arī 2027. un 2028.gadā.

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā sāks izskatīt nākamā gada valsts budžeta projektu, informē Saeimas Preses dienestā.

Sēdē, kas sāksies plkst.10, paredzēts skatīt likuma projektu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026, un 2027.gadam" un 31 ar budžetu saistītu likumprojektu. Budžeta pakotnē būs jāizskata arī vairāki simti deputātu iesniegto priekšlikumu.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs prognozēja, ka Saeima budžetu varētu izskatīt trīs dienās, kas nozīmē, ka tas galīgajā lasījumā varētu tikt pieņemts piektdien, 6.decembrī, taču tas ir atkarīgs no tā, cik ātri notiks darbs.

Politiķi apņēmušies budžetu neskatīt naktīs. Šādu praksi politiķi ieviesa, strādājot ar 2024.gada budžetu.

Jau ziņots, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma Solidaritātes iemaksu likumu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksas.

Opozīcijas deputāti nekritizēja ieceri, taču pauda, ka tas esot novēlots risinājums.

Parlaments noraidīja Nacionālās apvienības deputāta Artūra Butāna piedāvājumu ieviest solidaritātes iemaksas arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

"Progresīvo" deputāts Andris Šuvajevs skaidroja, ka Finanšu ministrija Budžeta komisijā norādīja, ka šajā brīdī Satversmes tiesā tiek skatīts jautājums saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli un to, vai bankas un nebankas var nostādīt vienlīdzīgā situācijā attiecībā uz līdzīgiem regulējumiem. Koalīcijas politiķis uzskata - ja Satversmes tiesas lēmums to ļaus, tad solidaritātes iemaksas jāievieš arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Solidaritātes iemaksas likumu, kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Paredzēts, ka kredītiestādes veiks solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājumus. Likumprojekts paredz, ka iemaksa būs jāveic par trim maksāšanas periodiem - par 2025., 2026. un 2027.gadu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% atlaidi, ja kredītiestāde konkrētajā periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ir sagatavoto Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības sēdē skaidroja, ka "solidaritātes iemaksu ideja nav radusies no vieglas dzīves". Ministrs norādīja, ka tas ir saistīts ar valsts budžeta saspringto situāciju un nepieciešamību finansēt valsts aizsardzību.

Ar solidaritātes iemaksu plānots sasniegt divus mērķus - finansējumu valsts drošībai un stimulu zināmā mērā stagnējošai valsts ekonomikai, lai veicinātu kreditēšanu, teica Ašeradens.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Lietuvas Centrālās bankas (Lietuvos Bankas) personāla izmaksas pret IKP ir divas reizes mazākas (0,38 tūkstošās daļas no IKP) nekā Latvijā. Arī Igaunijas Centrālās bankas (Eesti Pank) personāla izmaksas pretī KP (0,37 tūkstošās daļas no IKP) ir divas reizes mazākas nekā Latvijā.

Kā liecina Eirosistēmas centrālo banku 2023. gada pārskati un 2023. gada finanšu pārskati, tad Latvijai ir neproporcionāli augstas centrālās bankas personāla uzturēšanas un administratīvās izmaksas pret IKP. Pēc Latvijas Bankas personāla un kopējo izmaksu attiecības pret IKP Latvija ir viena no sliktākajām eirozonā.

No 18 eirozonas centrālajām bankām Latvijas Bankai ir ceturtās lielākās personāla izmaksas pret IKP un piektās lielākās kopējās darbības nodrošināšanas izmaksas pret IKP Šī gada 21. decembrī noslēgsies Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš. Saeimai būs jāpagarina Mārtiņa Kazāka pilnvaras vai jāievēlē jauns Latvijas Bankas prezidents. Šis ir labs laiks, lai novērtētu, cik labi Latvijas Banka īsteno valsts noteiktos uzdevumus un pienākumus. Atbilstoši likumam par Latvijas Banku (2. pants) Latvijas Banka ir Latvijas Centrālā banka, un vienlaikus Latvijas Banka ir Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniece.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas un Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes, taču lēš, ka Lietuvas ekonomikā gaidāma vēl straujāka izaugsme, nekā prognozēts iepriekš.

Jaunākās ERAB prognozes liecina, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 2%, nevis par 2,4%, kā tika lēsts septembrī.

Salīdzinājumā ar septembra prognozēm pasliktinājušās ERAB prognozes arī par Igaunijas ekonomikas attīstību. Ja iepriekš tika lēsts, ka Igaunijas ekonomika šogad augs par 2,5%, tad jaunākajās prognozēs ERAB sagaida, ka tā palielināsies par 1,7%.

Atšķirībā no abām pārējām Baltijas valstīm Lietuvā tiek gaidīta spēcīgāka ekonomikas izaugsme, nekā prognozēts iepriekš. Jaunākajās prognozēs ERAB sagaida, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 2,8%. Septembrī Lietuvai tika prognozēta ekonomikas izaugsme 2,5% apmērā. Šīs prognozes palielināšanu ERAB skaidro ar spēcīgāku par gaidīto izaugsmi pērn, ko galvenokārt veicināja rūpniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kā arī pakalpojumu nozares.

Tuvākajā laikā ir plānota Finanšu ministrijas (FM) un Tieslietu ministrijas (TM) tikšanās, lai izdiskutētu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikas sasaisti ar jaunajām kadastra vērtībām, pavēstīja FM pārstāvji.

FM norāda, ka lielākas izmaiņas NĪN likmēs pašvaldības varēs īstenot tikai tad, ja spēkā esošie normatīvie akti un nepieciešamie dati būs pieejami vismaz pusgadu iepriekš, lai pašvaldības varētu veikt nepieciešamās izmaiņas savās programmatūrās un saistošajos noteikumos.

Tāpat FM pārstāvji atgādina, ka NĪN sistēmiska analīze ir iekļauta pērn pabeigtajā valsts nodokļu politikas izvērtējumā. Tajā teikts, ka ka pāreja uz jaunajām kadastrālajām vērtībām būtu jāveic no 2026.gada.

Izvērtējumā norādīts, ka nepieciešams pārskatīt NĪN likmes un noteikt turpmāku pieauguma ikgadēju ierobežojumu ar mērķi nodrošināt ilgtermiņā funkcionējošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, orientējoties uz NĪN ieņēmumu apmēra stabilizēšanu.

Valdībai vēl būs jālemj par atalgojumu publiskajā sektorā, jo tas vairs nedrīkst augt tādā tempā kā līdz šim, otrdien valdības sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere sacīja, ka ir sadzirdēti gan Latvijas Bankas, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas izteiktie brīdinājumi, ka straujais publiskā sektora algu pieaugums izraisa algu kāpumu arī privātajā sektorā, samazinot ekonomikas konkurētspēju.

Siliņa sacīja, ka valdībai būs jāatrod problēmas risinājums, sabalansējot publiskā sektora atalgojuma kāpumu ar privāto sektoru, kā arī ar kopējo budžeta situāciju. "Mēs esam aizskrējuši ar vēlmi palielināt algas un pielīdzināt tās Eiropas līmenim," izteicās Siliņa.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Siliņa sacīja, ka kopumā valsts pārvaldē tēriņi būs jāpārskata. Sākotnēji tie varētu būt uz kancelejas preču izdevumu un dažādu pakalpojumu izmaksu rēķina, taču ministrijām dots uzdevums pārskatīt savus izdevumus par "nopietnu procentu".