Ārkārtīgi lielā ģeopolitiskā nenoteiktība un tirdzniecības kari var būtiski palēnināt globālās ekonomikas attīstību, paaugstināt inflāciju un negatīvi ietekmēt fiskālos procesus. Tādēļ Latvijai ir nepieciešams īstenot atbildīgu fiskālo politiku, lai krīzes situācijās varētu izmantot fiskālās sviras, uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojumu 2025. - 2028. gadiem norāda Fiskālās disciplīnas padome.
Vienlaikus ir jāmeklē ietaupījumi budžeta izdevumos, jo būs nepieciešami papildu izdevumi aizsardzībai, lai gan tiek prognozēta negatīva fiskālā telpa.
Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuru ļoti būtiski ietekmē globālie procesi. Gan tarifu kari un tirdzniecības partneru pieprasījuma samazinājums, gan daudzu ES valstu pārmērīgie parāda slogi, gan partnervalstu iekšpolitiskā nestabilitāte, gan ģeopolitiskie draudi ietekmē Latvijas ekonomiku un var pasliktināt tās fiskālo pozīciju, uzsver padome.
Kā norāda padome, 2024. gadā Latvijas ekonomika piedzīvoja seklu recesiju, uzrādot vienu no vājākajiem rezultātiem Eiropas Savienībā – reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4%. Lai gan 2025.gada janvāra dati liecina par izaugsmes atjaunošanos, optimismam šobrīd nav pamata, jo pirmajos divos mēnešos vērojams diezgan būtisks inflācijas kāpums – janvārī tā līmenis bija 3%, bet februārī sasniedza jau 3,7%. Arī citu ekonomisko izaicinājumu netrūkst – ārējā tirdzniecībā turpinās eksporta vājināšanās, bet darba tirgū saglabājas nelīdzsvarotība starp algu pieaugumu un produktivitāti.
Padome šī gada 12. februārī apstiprināja makroekonomiskās prognozes 2025. - 2028.gadam. Vidēji šajā periodā sagaidāms pieticīgs pieaugums - 1,9% gadā, tai skaitā 2025. gadā prognozētā IKP izaugsme ir tikai 1,2%. Nodokļu iekasēšanas rezultātus 2024.gadā var uzskatīt par pozitīviem, jo nominālā IKP pieaugums 2024. gadā bija tikai 2,1% - ievērojami zemāks par nodokļu ieņēmumu pieaugumu (7,8%). Budžeta likumā 2025. gadam konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi plānoti 14,6 miljardu eiro apmērā. Padomes prognoze kopumā sakrīt ar Finanšu ministrijas aktualizēto nodokļu ieņēmumu prognozi, kuru var vērtēt kā konservatīvu un sasniedzamu.
"ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums vērsties pret tirdzniecības partneriem ar strauju tarifu palielināšanu varētu būt smags trieciens pasaules ekonomikai. Arī Latvijā tarifu kari var apgrūtināt izaugsmi un izraisīt cenu kāpumu. Lai gan ir ļoti grūti prognozēt notikumu attīstību, Finanšu ministrijas piesardzīgā ekonomikas un budžeta rādītāju prognoze ir korekta," norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Nodokļu ieņēmumus 2025. gadā varētu uzlabot finansējuma ieplūšana ekonomikā no ES fondiem, ņemot vērā, ka 2025. gadā tiek plānoti līdz šim lielākie izdevumi ES fondu projektu īstenošanai. Kā norāda Padome, lēnākas izaugsmes periodā ES fondu finansējums ir nozīmīgs ekonomikas stimulēšanas un investīciju avots. Tāpēc ir būtiski nodrošināt savlaicīgu un efektīvu ES fondu apguvi, lai maksimāli izmantotu pieejamo finansējumu.
Finanšu ministrijas aktualizētās prognozes Fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojumā 2025.–2028. gadam paredz, ka 2025. gada vispārējās valdības budžeta bilances (VVBB) deficīts varētu sasniegt 3,1% no IKP. Pie nemainīgas politikas 2026. gadam tiek prognozēts deficīts 3,0% no IKP, 2027. gadam - 3,2% no IKP un 2028. gadam - 2,8% no IKP.
Kopumā padome pozitīvi vērtē valdības centienus uzturēt samērīgu pretciklisku un sociāli atbildīgu fiskālo politiku pēdējos gados, kas arī atspoguļojas salīdzinoši augstajā neatkarīgo starptautisko reitingu aģentūru novērtējumos un samērīgā vispārējās valdības parāda apjomā. Tomēr, kā norāda Padome, sasniegt 2025. gada fiskālos mērķus varētu būt izaicinoši vairāku potenciālu negatīvu faktoru dēļ. To vidū ir ģeopolitiskā saspīlējuma eskalācija, vājāka ekonomiskā izaugsme, vājais ārējais patēriņš, aizkavēšanās ar ES fondu apguvi, joprojām augstie izdevumi atlīdzībai publiskajā sektorā, kas gan pasliktina fiskālo pozīciju, gan vājina konkurētspēju, kā arī fiskālie riski saistībā ar valsts akciju sabiedrībām (Air Baltic, Latvijas Dzelzceļš) un Rail Baltica projektu.
Lai arī šogad un turpmākajos gados tiek prognozēts vispārējās valdības budžeta deficīts virs 3% no IKP, saskaņā ar jauno Eiropas Savienības fiskālo regulējumu šis rādītājs nav izšķirošs un deficīta sliekšņa pārsniegšana netiek automātiski uzskatīta par fiskālās disciplīnas pārkāpumu. Arī jaunais ES ekonomikas pārvaldības ietvars iekļauj elastīgākus nosacījumus attiecībā uz aizsardzības izdevumiem – pie zināmiem nosacījumiem valdības investīciju palielināšana aizsardzības jomā varētu būt attaisnojama, un pārmērīga deficīta procedūra var netikt uzsākta.
Kā norāda padome, EK gadskārtējā Parāda ilgtspējības ziņojumā Latvijai tika novērtēti nelieli īstermiņa fiskālās ilgtspējas riski, galvenokārt salīdzinoši augsto valsts finansēšanas vajadzību un augstā tekošā konta deficīta dēļ. Turpmāko gadu riski tiek vērtēti kā nopietnāki, jo valdības parāds līdz 2035. gadam varētu pieaugt līdz 65% no IKP, ko galvenokārt veicina strukturālais primārais deficīts un ar novecošanu saistītās izmaksas. Ilgtermiņa fiskālie riski, ja ģeopolitiskā vide nepasliktināsies, ir zemi. Lai gan ārējā parāda ietekme un slikto kredītu īpatsvars var radīt papildu riskus, tos līdzsvaro tādi faktori kā parāda denominācija eiro un nelielais īstermiņa parāda īpatsvars kopējā parādā.
Šī gada janvārī Eiropas Savienības Padome apstiprināja Latvijas Fiskāli strukturālo plānu (FSP) 2025. – 2028. gadam, kura ietvaros Latvija sagatavo pirmo ikgadējo progresa ziņojumu, aizstājot Stabilitātes programmu. Progresa ziņojuma izstrāde balstās uz jaunās Regulas (ES) 2024/12632 prasībām un kalpo kā instruments fiskālo un strukturālo saistību izpildes uzraudzībai, vienlaikus sniedzot aktuālu makroekonomiskās un fiskālās attīstības scenāriju novērtējumu un informāciju par potenciāli pieejamo finansējumu rudens budžeta ciklā, tādējādi nodrošinot pamatu fiskālās politikas un budžeta prioritāšu noteikšanai vidējā termiņā. Padome izsaka savu viedokli par FSP ieviešanas progresu un valsts fiskālo attīstību.
