«Manuprāt, sieviete – stipro dzērienu tehnologs – ir likumsakarība. Latvijas balzamā gan laboratorijas, gan degvīna ceha vadītājas ir sievietes.»
Tā par savu profesijas izvēli intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma Latvijas balzams stipro dzērienu tehnoloģe ar 22 gadu darba stāžu Aija Zablocka.
Kā jūs kļuvāt par stipro dzērienu tehnoloģi – vai tā bija nejaušība, vai apzināta izvēle?
Tā bija mērķtiecīga darbība, jo nekas nav vieglāk, kā ražot alkoholiskus dzērienus. Nekas nerūgst, nekādas baktērijas nevairojas, kā tu vakarā visu atstāj, tā tu no rīta visu arī atrodi, bez kādām nevēlamām izmaiņām. Protams, mācoties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, tādas specializācijas kā stiprie alkoholiskie dzērieni nebija, tāpēc esmu strādājusi gan konservu ražošanā, gan koncentrētu sulu ražošanā, gan alus darītavā, līdz nonācu stabilā uzņēmumā Latvijas balzams.
Vai esat kādreiz sastapusies ar izbrīnu par savas profesijas izvēli? Pirms 22 gadiem, kad sākāt strādāt Latvijas balzamā, sieviete – stipro dzērienu tehnologs varēja šķist visai neierasti. Cik viegli vai grūti bija veidot karjeru šajā profesijā?
Manā nozarē ļoti interesanti ir tas, ka, jo stiprāks dzēriens, jo vairāk sieviešu. Tas laikam ir tāpēc, ka sieviete ir noturīgāka pret kārdinājumiem, manuprāt, arī atbildīgāka, labāk pierod pie rutīnas darba. Manuprāt, sieviete – stipro dzērienu tehnologs – ir likumsakarība. Latvijas balzamā gan laboratorijas, gan degvīna ceha vadītājas ir sievietes. Tikai liķieru ceha vadītājs ir vīrietis, kurš tur strādā jau 43 gadus.
Vai varat pastāstīt tuvāk par stipro dzērienu tehnologa darba specifiku un amata pienākumiem?
Visas darbības, kas notiek uzņēmumā, ir tehnoloģiski procesi. Tehnologam tās jāsakārto plūsmās, jāapraksta instrukcijās, tāpat arī jāuzrauga operatoru darbs. Mans pienākums ir arī izstrādāt jaunus dzērienus, kas gan ir plašs grupas darbs, un arī, protams, degustācija.
Ja runājam par stipro dzērienu izstrādi, kā tas notiek? Vai tas vairāk līdzinās zinātnieka darbam pēc stingrām likumsakarībām, vai tur ir arī mākslinieka radošais piegājiens?
Es teiktu – gan, gan. Ir cilvēki, kuriem ir liels talants saliet kopā dažādus ingredientus un veidot dzērienus. Taču, kā jau pieminēju, jauna dzēriena izstrāde ir grupas darbs, sākot no idejas, no tirgus vajadzību apzināšanas līdz gatavajam produktam. Tur iesaistīti ir daudzi speciālisti, taču tas, cilvēks, kurš lej kopā dažādās sastāvdaļas, ir mākslinieks. Tehnologa pienākumos vairāk ietilpst zinātniskā puse. Ja arī es pati neleju kopā dzērienu, man tomēr ir jāzina un jāparedz, vai dzēriens būs stabils, vai krāsa turēsies, kāda būs patērētāju reakcija, vai jaunradītais produkts ir tāds, kuru mārketings ir gribējis.
Kā notiek stipro dzērienu degustācija?
Gana jauks šis process šķiet tikai pirmajā reizē. Degustācija ir darbs, jo dzert un domāt un pierakstīt, saprast, kas ir izdevies, kas ne, kas jāmaina, nebūt nav viegli. Vissarežģītākās ir degvīna degustācijas, jo tur nianses ir grūti uztveramas. Ja ir desmit paraugi, kas jānovērtē, tad tas tiešām nav viegli.
Kā tas notiek praktiski, vai jūs degustētos malciņus arī iedzerat vai spļaujat ārā?
Ja ļoti gribas, tad iedzer. (Smejas.) Taču principā degustatoram ir arī trauks, kur garšotos paraugus izspļaut. To izmanto daudzi degustatori. Arī es pēc 20 gadu prakses visbiežāk izspļauju, jo iemaņas degustēt ir arī bez paraugu norīšanas.
Vai ir gadījies tā, ka, degustējot jaunradītu dzērienu, ir skaidrs, ka šoreiz ir neveiksme, un tur nekas vairs nav labojams?
Jā, ir bijuši gadījumi, kad mēs visu procesu esam sākuši no jauna, saprotot, ka sāktais virziens nav bijis pareizs. Tad meklējam citas izejvielas vai piemērojam citu tehnoloģiju.
Vai pašlaik arī strādājat pie kādas jaunas receptūras?
Jā, tas notiek nemitīgi. Strādājam pie jauniem produktiem gan Baltijas, gan pasaules tirgiem.
Vai savā atvaļinājumā vai brīvā laikā ceļojot arī izmantojat iespēju nogaršot vietējos stipros dzērienus un salīdzināt tos ar Latvijas Balzama produktiem?
Ārpus darba es alkoholu lietoju diezgan maz. Tomēr ir gadījies, ka ārzemēs dzērienu veikalos mani pēc intensīvas sortimenta pētīšanas ārā pavada apsargs.
Visu interviju lasiet piektdienas, 30. jūnija, laikrakstā Dienas Bizness!
