Uzņēmums Httpool, kurš ir sociālā tīkla LinkedIn pārdošanas partneris vairāk nekā 18 tirgos Eiropā, tostarp Latvijā un Centrālajā Austrumeiropā, Austrijā un Šveicē, šogad LinkedIn partneru globālajā konferencē Partner Connect Httpool ir ieguvis nozarē atzītu apbalvojumu – Partneru čempiona balvu 2021.

Šis apbalvojums tiek piešķirts tam sadarbības partnerim, kurš ir rādījis vislabāko piemēru un darījis visu iespējamo, lai radītu vērtību klientiem.

"Lai gan piedzīvojām lielas uzņēmējdarbības pārmaiņas, mēs nodrošinājām atbalstu saviem klientiem arī šajā pārmaiņu un nenoteiktības pilnajā 2020. gadā. Esam patiesi lepni, ka LinkedIn mūs atzina par čempionu starp saviem partneriem," stāsta Httpool reģionālais vadītājs Baltijā Arnis Ozols.

"Mēs jūtamies pagodināti, ka tādi zīmoli kā Lokalise un Atea Global Services uztic mums savu LinkedIn kampaņu īstenošanu. Httpool arī turpmāk veicinās sadarbības partneru izaugsmi, garantējot veiksmīgus un pārdomātus risinājumus," piebilst A. Ozols.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Latvijā dibinātā investīciju platforma CrowdedHero informē par starptautisku uzņēmuma konsultatīvās padomes izveidi, kuras mērķis ir stiprināt uzņēmuma kompetences, globālo uzticamību un vairot platformas starptautisko atpazīstamību. Uzņēmuma padomē ir trīs pieredzējuši starptautiska līmeņa eksperti no Portugāles, Somijas un Lietuvas, kuri iepriekš ieņēmuši vadošus amatus globāla līmeņa korporācijās un guvuši plašu pieredzi, strādājot dažādās nozarēs.

Jaunizveidotā padome apvieno ekspertus ar plašu pieredzi dažādās nozarēs – padomē ir gan bijušais Portugāles nacionālās aviokompānijas TAP Air Portugal vadītājs Migels Fraskulio (Miguel Frasquilho), gan kosmētikas veikalu The Body Shop franšīzes ķēdes Baltijā izveidotājs Timo Valla, gan arī starptautiski pazīstama juriste Eugenija Sutkiene.

“Padomes galvenais mērķis ir virzīt uzņēmuma inovāciju iniciatīvas, veicināt sadarbības un apzināt jaunas tirgus sniegtās iespējas. Izmantojot padomes locekļu ekspertīzi, esam gatavi vēl vairāk nostiprināt savu konkurētspēju un panākt ilgtspējīgu izaugsmi pastāvīgi mainīgajā investīciju nozarē. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka šāda līmeņa ekspertu piesaiste pilnīgi noteikti veicinās uzticību CrowdedHero no stratēģisko un profesionālo investoru puses,” norāda CrowdedHero valdes priekšsēdētājs Jānis Blaževičs.

Īrijas regulators, kas uzrauga Eiropas Savienības (ES) datu privātuma noteikumu ievērošanu, noteicis 310 miljonu eiro naudassodu korporatīvo kontaktu sociālajai platformai "LinkedIn" par lietotāju personas datu pārkāpumiem mērķtiecīgas reklāmas nolūkos.

Īrijas Datu aizsardzības komisija likusi "LinkedIn" nodrošināt datu apstrādes atbilstību stingrajai ES Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, kas tika ieviesta 2018.gadā, lai aizsargātu Eiropas patērētājus no personas datu aizsardzības pārkāpumiem.

"Personas datu apstrāde bez atbilstoša juridiskā pamata ir nepārprotams un nopietns datu subjekta pamattiesību uz datu aizsardzību pārkāpums," norāda komisija.

"LinkedIn" pieder ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmumam "Microsoft".

Parasti CV diezgan skaidri reprezentē kandidātu; pēc tajā sniegtās informācijas personāla atlases speciālistam ir skaidrs, kāds cilvēks atnāks uz darba interviju

CV (Curriculum vitae, kas latīņu valodā nozīmē dzīves ceļš) ir pirmais dokuments, ko darba devējs pieprasa cilvēkiem, kas piesakās uz konkrētu vakanci. Pēc tā izskatīšanas labākie kandidāti tiek aicināti uz darba interviju. Labi uzrakstīts CV bruģē ceļu uz kāroto amata pozīciju, to gatavojot ir jāizskauž liekvārdība un jāsaliek pareizie akcenti. Kvalitatīva CV saturs ir nemainīgs – tam jāatspoguļo cilvēka zināšanas (visa veida izglītība un apmācības), pieredze (darba un cita veida pieredze) un kompetences (kodolīgs ieskats veiktajos darba pienākumos un prasmes, piemēram, valodas, datorlietošanas prasmes un tamlīdzīgi).

Nereti kandidāti mēģina noslēpt kādu daļu iepriekšējās darba pieredzes vai izlikties zinošāki, tāpēc intervijas laikā dati tiek pārbaudīti, uzdodot situāciju jautājumus un izspēlējot lomu spēles.

Kā liecina LinkedIn 2023. gada darba vides apmācību analīzes dati[1]*, organizāciju darbinieki norāda, ka viens no iemesliem jauna darba meklējumiem ir nepieciešamība mācīties un attīstīt aizvien jaunas prasmes, tomēr tikai 26% aptaujāto atzīst, ka esošajā darba vietā ir motivēti mācīties. Lai noskaidrotu uzņēmēju un apmācību ekspertu redzējumu par darbinieku apmācību nozīmi uzņēmuma attīstībā, mākslīgā intelekta atbalstītas ekspertu atlases platforma Motiveer.eu 17. janvārī plkst. 17:30 organizē tiešsaistes diskusiju “Apmācību izmaksu samazināšana pretstatā ieguldījumam darbinieku izaugsmē un attīstībā”.

Pārmaiņas darba tirgū un mākslīgā intelekta pieaugošā ietekme, uzņēmumu darbiniekiem pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas. LinkedIn pētījuma dati apliecina, ka 25% profesionālās prasmes, ko darba devēji iepriekš sagaidījuši no saviem darba devējiem konkrētam amatam, pēdējo 8 gadu laikā ir mainījušās, turklāt paredzams, ka līdz 2027. gadam šis skaits pat dubultosies.

Kā skaidro platformas Motiveer.eu dibinātāja Karīna Kūska (Karin Kuusk), uzņēmuma konkurētspēja un panākumi ir cieši saistīti ar darbiniekiem un viņu prasmēm: “Panākumi uzņēmējdarbībā šodien un nākotnē ir saistīti ar spēju pielāgoties pārmaiņām. Ekonomiskie apstākļi var likt komandām attīstīt jaunas prasmes, lai spētu pielāgoties ārējās vides radītām pārmaiņām uzņēmējdarbībā, tāpēc ir īpaši svarīgi pastāvīgi nodrošināt sava uzņēmuma komandu ar atbilstošām apmācībām, kas ļaus ne tikai palielināt uzņēmuma konkurētspēju, bet arī veidos motivētu un mūsdienīgi kvalificētu komandu šī brīža izaicinājumiem. Turklāt, ja uzņēmumā jau ir cilvēks, kurš iekļaujas komandā un organizācijas kultūrā, finansiāli efektīvāk ir investēt jau esoša darbinieka izaugsmē nekā jauna darbinieka pieņemšanā.”

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

UPLEVEL HOME biznesa klases mājokļu projekta ēka sasniegusi augstāko punktu - 2024. gada 12. martā Pūces ielā 14, Rīgā nosvinēti Spāru svētki.

Pieprasītākajā Rīgas mikrorajonā Purvciemā tiek būvētas augsta komforta rindu mājas. Iedzīvotāji šo apkaimi atzīst kā vienu no rosīgākajiem un ērtai dzīvošanai piemērotākajiem kvartāliem. Mūsdienīgo un energoefektīvo mājokļu atrašanās vieta izvēlēta ar mērķi sniegt to īpašniekiem galvaspilsētas priekšrocības, saglabājot privātumu un dabas tuvumu.

Pirmajā kārtā tiks uzbūvēti 7 divstāvu mājokļi ar privātu jumta terasi.

Sekojot videi draudzīgu mājokļu attīstības tendencēm, īpaši padomāts par efektīvu dzīvojamās platības izmantošanu. Telpu plānojums ietver funkcionālu un ergonomisku sadalījumu. Plaši logi un augsti griesti apvienojumā ar apsildāmām grīdām gādās par komfortu ģimenēm ar bērniem un mājdzīvniekiem. Katram mājoklim atsevišķi ir nodrošināta centralizētā ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, kas sniedz tīru un svaigu gaisu ikvienā telpā. Mājokļu būvniecībā un apdarē tiek izmantoti uzticamu ražotāju īpaši atlasīti materiāli un pielietotas ilgtspējīgas būvdarbu tehnoloģijas.

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Saskaņā ar prestižā Ehrenberg-Bass institūta (Adelaida, Austrālija), pētījumu, 95% pircēju pašlaik nav gatavi pirkt jūsu produktus vai pakalpojumus. Viņu pētījums aptvēra plašu B2B (business to business) pakalpojumu klāstu, piemēram, bankas, juridiskās konsultācijas, IT u.c.

Klienti ir gatavi mainīt savu finanšu vai IT partneri vidēji reizi piecos gados. Tas nozīmē, ka tikai 20% klientu ir "pieejami" katru gadu, un šodien tikai 5% potenciālo klientu meklē jaunu partneri.

Tātad, tas nozīmē, ka 95% klientu šodien nav pieejami.

Pētījums arī atklāja, ka reklāma B2B nozarē galvenokārt darbojas kā informācijas avots un atgādinājuma funkcija, nevis kā tūlītējas pārdošanas veicinātāja.

Profesors Džons Dovs no Ehrenberg-Bass institūta uzskata, ka nav daudz biznesa klientu, kuri sadarbotos ar uzņēmumu, par kuru nekad nav dzirdējuši.

Citiem vārdiem sakot, ja klients ir gatavs mainīt pakalpojumu sniedzēju pēc vienas redzētas reklāmas, viņš varētu jūs apsvērt. Tomēr, ja jūsu iepriekšējā reklāmas kampaņa nenesa tūlītējus rezultātus, iespējams, jūs bijāt pārāk nepacietīgi un nevarējāt gaidīt rezultātus?

Jums var būt lieliska, inovatīva ideja. Jums var būt pārliecība, ka iecerētais produkts būs noderīgs lielam skaitam lietotāju. Tomēr reti kuru projektu var īstenot, nepiesaistot papildu līdzekļus no investoriem. Tas nav nekas neizdarāms, taču finanšu meklējumiem ir labi jāsagatavojas. Kā to izdarīt, stāsta Helve līdzdibinātāja un TechChill valdes locekle Marija Ručevska, kas šogad darbojas arī Junior Achievement Latvia un LIAA organizēto Jauno uzņēmēju dienu 2020 žūrijā.

Darbojoties tehnoloģiju jaunuzņēmumu sfērā, esmu pārliecinājusies, ka Latvijā netrūkst entuziastu, kuri vēlas vai nu attīstīt savu ideju, vai arī piedalīties kāda interesanta, inovatīva produkta tapšanā. Tie ir gan pieredzējuši profesionāļi, kas stabilu karjeru nomaina pret izaicinošo jaunuzņēmumu vidi, gan arī skolēni, kas attīsta savus mācību uzņēmumus.

Jāsaka, jaunieši ir patiešām azartiski un savu ideju īstenošanai velta ļoti daudz laika un pūļu. Un labi zina, ko vēlas sasniegt. Par to pārliecinājos, darbojoties Junior Achievement Latvia un LIAA organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2020 žūrijā. Ar Latvijas labākajiem mācību uzņēmumiem -finālistiem ikviens varēs iepazīties jau otrdien, 16.jūnijā, kad noritēs šā gada Jauno uzņēmēju diena.

Mākslīgā intelekta piedāvātos resursus jau šobrīd darba interviju procesā izmanto gan darba meklētāji, gan darba devēji.

Vai tas nozīmē, ka jau drīzumā sagaidīsim pilnu atlases procesa automatizāciju, un kādu ietekmi jaunākās paaudzes tehnoloģijas varētu atstāt uz darba meklējumos iesaistītajām pusēm?

Motivācijas vēstules nozīme varētu sarukt vēl vairāk

Kopš 2022. gada novembra mākslīgā intelekta (MI) jeb angliski artificial intelligence (AI) rīks ChatGPT ir devis lielākas iespējas arī tiem potenciālajiem darba ņēmējiem, kuriem līdz šim ar savu domu formulēšanu rakstiski nav veicies tik labi, kā to vēlētos. Tas ļauj ikvienam izmantot mākslīgā intelekta resursus, lai prasmīgi formulētu motivācijas vēstules un arī strukturētu CV. Pareizi formulējot jautājumus un norādes, kā arī daloties ar informāciju par vakanci un uzņēmumu, mākslīgais intelekts var iejusties potenciālā darba ņēmēja lomā un veidot pieteikuma vēstules tekstu arī no kandidāta skatu punkta.

Pasaules darba tirgus saskaras ar būtisku izaicinājumu un ceturtdaļa miljarda cilvēku šogad zaudēs darbu, sacījis kompānijas "Microsoft" prezidents Breds Smits (Brad Smith), vēsta "BBC".

Viņš akcentējis, ka miljoniem cilvēku būs jāapgūst jaunas prasmes, lai iegūtu darbu vai pat noturētos esošajā darbavietā saistībā ar ekonomikas digitalizāciju.

"Microsoft" nesen paziņoja par plānu šogad nodrošināt apmācību un jaunu prasmju iegūšanu 25 miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Tas tiks darīts, izmantojot "Microsoft" piederošo "LinkedIn". Tomēr vienlaikus B. Smits atzinis, ka daudzas darbavietas daudzās valstīs būs ārpus digitālās pārkvalifikācijas iespējām.

"Tā ir taisnība, ka darba iespējas visā pasaulē ir ļoti atšķirīgas. Ne visas darbavietas var digitalizēt, īpaši jaunattīstības valstīs. Mēs dzīvojam interneta nevienlīdzības pasaulē - ja mēs kaut ko nedarīsim, mēs saasināsim visas citas nevienlīdzības, par kurām mēs visi raizējamies.

Facebook un Httpool izziņo stratēģiskās partnerības uzsākšanu Balkānu reģionā - Bulgārijā, Horvātijā, Serbijā un Slovēnijā, informē Httpool pārstāvji.

Tādējādi Facebook uzsver vēlmi būt tuvāk savam klientam - gan aģentūrām, gan vietējiem uzņēmumiem - un veidot ilgtermiņa sadarbību, lai nodrošinātu iespēju gan viņiem sasniegt lielāku auditoriju, gan arī vēl precīzāk un veiksmīgāk veidot jēgpilnas sarunas.

Httpool ir zināms arī Latvijā kā vienīgais oficiālais LinkedIn un Twitter reklāmu partneris, taču grupas uzņēmums tagad būs arī Facebook oficiālais reklāmas pārdošanas partneris Balkānu reģionā. Šajās valstīs Httpool grupa nodrošinās atbalstu un zināšanas mārketinga stratēģijas veidošanai visās Facebook platformās - Facebook, Instagram, Facebook Messenger un Whatsapp. Tādējādi Httpool izmantos citās platformās uzkrātās zināšanas par veiksmīgām kampaņām un realizēs tās arī Facebook platformās.

Šobrīd sociālo mediju platformas kā reklāmas kampaņu kanāli ir pieejami ikvienam interesentam. Protams, labākais ceļš ir algot aģentūru, kas visu izdarīs pasūtītāja uzdevumā - gan noformēs kampaņu, gan iesniegs rezultātu analīzi. Tomēr daži uzņēmumi izvēlas visu darīt paši. Kam pievērst uzmanību kampaņas veidošanas gaitā un kā novērtēt rezultātu?

Uzņēmums "Httpool" pārstāv tādas lielas sociālo mediju platformas kā Facebook, Twitter, Snapchat, LinkedIn un citas mazos tirgos, kur šo lielo sociālo mediju pārstāvniecības nav un nekad nebūs. Mums ir lieliska iespēja vērot uzņēmumu veiksmes un neveiksmes, skatīt tendences, kā arī piekļūt sociālo mediju platformu pētījumiem. Mēs arī paši daudz iedziļināmies un pētām, kas ir un kas nav efektīvi. Un te ir seši punkti, ko iesakām jebkuram sociālo mediju kampaņa plānotājam.

Izvēlies vienu mērķi

Veidojot kampaņu, ir iespēja izvēlēties, kāds būs tās mērķis. Parasti tas ir vērsts uz auditorijas palielināšanu, zīmola atpazīstamības vai pārdošanas veicināšanu. Uz šo izvēli noteikti nav attiecināms teiciens – vairāki zaķi ar vienu šāvienu. Izvēlētais mērķis noteiks, kā tālāk strādās sociālā medija algoritms. Turklāt ir svarīgi, lai izvēlētais mērķis arī atbalsta biznesa mērķi – kādu rezultātu uzņēmums sagaida no šīs kampaņas.

Eiropas Savienībā (ES) piektdien stājies spēkā stājies Digitālo pakalpojumu akta (DSA) pirmais posms, kura nolūks ir panākt, lai pasaulē lielākie tehnoloģiju uzņēmumi apkarotu nelikumīgu saturu un garantētu lietotāju drošību internetā.

DSA pirmais posms ietekmē 19 ļoti lielas digitālās platformas, tai skaitā sociālo mediju tīklus, vietnes un interneta mazumtirdzniecības uzņēmumus ar vismaz 45 miljoniem aktīvu ikmēneša lietotāju ES.

Tādējādi jaunās prasības attiecas uz "Alibaba AliExpress", "Amazon Store", "Apple AppStore", "Booking.com", "Meta" piederošajiem sociālajiem tīkliem "Facebook" un "Instagram", "Google" pakalpojumiem "Maps", "Play" un "Shopping", "LinkedIn", "Pinterest", "Snapchat", "TikTok", "X" (agrāk "Twitter"), "Wikipedia", "YouTube" un "Zalando", kā arī "Bing" un "Google Search".

"Šīm sistēmiskajām platfiormām ir ļoti, ļoti svarīga loma mūsu ikdienas dzīvē, un šobrīd pienācis laiks Eiropai un mums noteikt savus noteikumus," norāda ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.

Atrast jaunu darbinieku lielākoties ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums un nepareiza kandidāta izvēle nozīmē lielas izmaksas.

Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem viens darbā nepareizi pieņemts kandidāts uzņēmumam izmaksā aptuveni 15 bruto mēnešalgas. Tieši tādēļ ir svarīgi atlases procesā noteikt pareizo auditoriju un uzrunāt to ar atbilstošiem ziņojumiem. Rīkus, kā atrast un piesaistīt īstos darbiniekus, var balstīt gan uzņēmuma iekšējās, gan ārējās aktivitātēs. Vislabāk – abu kombinācijā, biznesa portālam db.lv stāsta Marta Kāle, ERDA darba devēja tēla konsultante.

Viņa par šo tematu runās DB HUB organizētajā seminārā: Kā atrast un uzrunāt īstos kandidātus?

«Sevi ir pierādījusi darbinieku ieteikšanas programma. Kā minimums tas nozīmē esošo darbinieku laicīgu informēšanu par katru jaunu vakanci. Ideālā gadījumā šai programmai pamatā ir skaidri soļi, kā darbinieks var ieteikt savus kontaktus darbam uzņēmumā. Rīki, kā pateikties darbiniekam, var plaši variēt - no maziem «paldies» līdz būtiskiem monetāriem bonusiem par piesaistītu kolēģi. Izmantojot ieteikšanas programmas jaunu darbinieku atlasei, uzņēmumi, var piesaistīt sev kultūras ziņā līdzīgākus cilvēkus. Uzņēmumos ar efektīvu darbinieku ieteikšanas programmu vismaz 50% no darbiniekiem iegūti no esošo darbinieku ieteikumiem,» stāsta M. Kāle.

Šonedēļ notiks otrā Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tikšanās, kurā atkal aicināts piedalīties ikviens Latvijas izcelsmes uzņēmējs un vienkārši uzņēmīgs, radošs cilvēks vai savas jomas profesionālis.

Pasākuma mērķis ir uzņēmēju sadarbības tīkla veidošana visas Eiropas mērogā. Pirmā saslēgšanās janvārī radīja tik lielu interesi, ka virtuālās platformas kapacitāte izrādījās par mazu, lai aptvertu visus interesentus. Tika nolemts šādas tikšanās organizēt regulāri, apmēram reizi divos mēnešos.

Eiropas latviešu uzņēmējus aicina tikties pirmajā virtuālajā saietā 

Šonedēļ notiks pirmā Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tikšanās. Tajā aicināts piedalīties...

Otrais virtuālais saiets notiks 18. martā. Tīklošanos rīko "Ekonomiskā Sadarbība un Investīcijas Latvijai" (#esiLV), kas veidota kā ārvalstīs darbojošos Latvijas izcelsmes uzņēmēju un nozares profesionāļu un organizāciju kopiena pieredzes apmaiņai un biznesa partnerību veidošanai. Līdzīgi kā iepriekšējā reizē, dalībniekiem būs iespēja īsumā prezentēt sevi, savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu un pastāstīt, kādu sadarbību šobrīd meklē.

Katrai virtuālās tikšanās reizei ieplānota arī kāda noderīga informācija saistībā ar uzņēmējdarbību, šoreiz virstēma – digitālais mārketings, galvenā lektore būs Katrīne Zane Geidmane, klientu piesaistes kampaņu un satura veidotāja, “LinkedIn” un zīmola stāstniecības konsultante ar plašu starptautisku pieredzi.

“Digitālajam mārketingam un tā iespējām nav robežu,” uzsver Katrīne Zane Geidmane. Viņa piebilst, ka daudzi nemaz nezina un neizmanto visas visas funkcijas un iespējas, kā arī nereti neiedomājas par neierastākiem digitālā mārketinga kanāliem: “Jāņem vērā, ka mūsdienās viss mainās neprātīgi strauji, arī sociālo tīklu auditorijas. Ir arvien vairāk cilvēku, kas izvēlas vispār vairs nebūt sociālajos tīklos, bet šī auditorija sasniedzama citādā ceļā. Pamatā vienmēr ir stratēģijas jautājums – kādai auditorijai gribam pavēstīt par savu produktu vai pakalpojumu, ko varam piedāvāt, ko vēlamies iegūt.”

Ar pieredzi un profesionāliem ieteikumiem dalīsies arī citas Latvijā un ārvalstīs dzīvojošas savas jomas profesionāles. Par digitālā mārketinga nozīmību sava uzņēmuma attīstībā stāstīs Dace Gaile, “All Thing Decor Ltd.” īpašniece Lielbritānijā – pirms četriem gadiem viņa sāka savu biznesu hobija līmenī, ieguldot vien pusotru mārciņu, bet nu tas ir globāls uzņēmums, labi zināms un atzīts Lielbritānijā.

Ar savu pieredzi dalīsies arī Latvijas uzņēmuma “Stila lampas” īpašniece Dagnija Meldere, kura savulaik pašmācības ceļā apguvusi iespējas, ko sniedz sociālie tīkli. Profesionāļa skatījumu sniegs starptautiska līmeņa mārketinga un zīmolvedības speciāliste Zane Vērdiņa, savukārt tekstu autore un komunikācijas speciāliste Zane Pudule dalīsies ar praktiskiem ieteikumiem un neparastākiem knifiem sociālo tīklu satura veidošanā.

Organizatori atzīst – kaut klātesamības sajūtu, tiekoties reāli, nekas nevar aizstāt, tomēr arī virtuāliem saietiem ir savi plusi – tajos var piedalīties ikviens jebkurā pasaules malā bez liekiem laika un naudas tēriņiem. Un, lai arī uzsvars tiek likts uz Eiropas latviešu uzņēmēju tīkla izveidošanu, daudzi no viņiem sadarbojas vai vēlas sadarboties arī ar Latvijas pārstāvjiem, tāpēc tīklošanās pasākumā aicināti piedalīties arī Latvijas uzņēmēji.

Pasākums notiks 18. martā plkst. 20.00 pēc Latvijas laika, dalība tajā ir bez maksas, pieteikties iespējams šeit. Video varēs noskatīties arī Eiropas latviešu apvienības (ELA) un #esiLV kanālos platformā “Youtube”, kā arī noklausīties #esiLV podkāstu.

Dzīvokļos izveidoti nelegāli hosteļi Rīgā ir zināma problēma, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste, komentējot trešdien notikušo ugunsgrēku dzīvoklī Rīgā, Merķeļa ielā.

Pēc viņas teiktā, asociācijas ieskatā nelikumīgi izveidoti hosteļi, līdzīgi, kāds bija trešdienas rītā degušais hostelis, kopumā var tikt uzskatīta par aktuālu problēmu. "Asociācija vairākkārt ir aktualizējusi problēmu. Pagājušajā gadā mēs arī vēlējāmies, lai Tūrisma likumā iekļautu tādu terminu kā viesu dzīvoklis, tādējādi arī šīs īstermiņa uzturēšanās vietas vai apartamentus iekļaujot likumā un arī uz tiem attiecinot noteiktās prasības," sacīja Graikste.

Hostelis, kurā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs 

Hostelis Merķeļa ielā, kurā notikušajā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs,...

Vienlaikus attiecīgais termins asociācijas izpilddirektorei nezināmu iemeslu dēļ pēdējos likuma grozījumos netika iekļauts. "Varbūt šis notikums [ugunsgrēks] būs iemesls, lai to aktualizētu atkal, un deputāti saprastu, ka tas ir svarīgi," teica Graikste.

Viņa uzsvēra, ka LVRA jau vairākkārt aktualizējusi nepieciešamību valstiskā regulējumā sakārtot jautājumu par tūristu izmitināšanu dzīvokļos.

Līdz 2005.gadam Latvijā naktsmītnēm bija obligāta sertifikācija, un Ministru kabineta deleģēta asociācija kopā ar uzraugošajām institūcijām naktsmītnes apsekoja, lai pārliecinātos par to drošību. Savukāt kopš 2005.gada tūrisms, pēc Graikstes teiktā, ir nereglamentētā sfēra visas Eiropas līmenī, tādējādi atzīstot, ka tūrismā netiek radīta bīstamība dzīvībai, veselībai un kaitējums videi. "Tomēr līdz ar to šāds obligātais novērtējums arī ir izkritis," teica Graikste.

Vienlaikus esot joprojām pietiekami daudz naktsmītnes, kas sertifikāciju, kas nav obligāta, tomēr izvēlas veikt. Mītni novērtē un sertifikātu piešķir LVRA izveidots uzņēmums SIA "Viesnīcu un restorānu centrs".

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Tūrisma likumā, kas tostarp paredz tajā iekļaut jaunu terminu - "viesu dzīvoklis" - valdībā tika apstiprināti 2019.gada oktobrī.

Bija paredzēts, ka par tūristu mītni turpmāk tiks uzskatīts arī dzīvoklis vai ēkas daļa, kurā tiek nodrošināta tūristu diennakts izmitināšana un apkalpošana, kas sekmētu kvalitātes un drošības prasību ievērošanu arī šāda veida tūristu naktsmītnēs.

Vienlaikus Saeimas deputāti, pagājušā gada rudenī par likuma grozījumiem lemjot trešajā lasījumā, attiecīgo terminu lēma izslēgt no grozījumiem. Kā liecina 2020.gada 8.oktobra Saeimas sēdes stenogramma, priekšlikums par termina izslēgšanu no likumprojekta nāca no parlamenta Juridiskā biroja puses.

Kā ziņots, ugunsgrēkā nelikumīgā hostelī Merķeļa ielā 8 trešdienas rīta gāja bijā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus. No tiem slimnīcā vidēji smagā stāvoklī nogādāti seši cietušie.

Pēc publiski pieejamās informācijas minētajā adresē atradies hostelis "Japanese Style Centrum".

Internetā atrodamā informācija liecina, ka hostelis atradies 21.dzīvoklī. Zemesgrāmatas dati liecina, ka konkrētais īpašums kopš 2019.gada pieder 1996.gadā dzimušajam juristam Andrejam Gailim. Viņam pieder arī turpat netālu Marijas ielā 1 reģistrētais "Hotels & Apartments", kuram šajā adresē ir hostelis. 2018.gadā uzņēmums apgrozīja 83 900 eiro un strādāja ar 31 788 eiro peļņu. Dati par 2019. un 2020.gadu nav pieejami.

Jau pēc ugunsgrēka Gailis trešdien sāka dzēst savus profilus dažādos sociālajos tīklos, novēroja aģentūra LETA. Piemēram, Gailis jau izdzēsis kontus no "Facebook" un "Linkedin".

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Presē izskanējušas gan atbalstošas, gan kritiskas piezīmes par «Integrālās izglītības institūta» semināru, ko Valsts kanceleja pērn nodrošināja 20 augstākā līmeņa ierēdņiem. Daži izteikuši viedokli, ka šie eiro iztērēti nelietderīgi.

Pats ikdienā vadu uzņēmumu grupu «Primekss» un esmu «Molport» valdes priekšsēdētājs. Šie ir augsti inovatīvi uzņēmumi, kas darbojas visā pasaulē, nodarbinot teju trīs simtus cilvēku un sasniedzot vairāk nekā 50 miljonu eiro apgrozījumu. Tas man ļauj teikt, ka noteikti neesmu dīvāna berzētājs. Esmu uz mērķi vērsts vadītājs, kura vadītie uzņēmumi sasniedz 30% izaugsmi gadā jau piecus gadus pēc kārtas un plāno turpināt šādu attīstības tempu.

Esmu arī ieguvis atbilstošu biznesa vadības izglītību Latvijas Universitātē, Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā un citur, un tomēr esmu apmeklējis gan «Miervidu» meditācijas treniņu, gan «Integrālās izglītības institūta» kursus apzinātībā un strukturētā nākotnes plānošanā, izmantojot U teoriju. Noteikti tos iesaku visiem augstākā līmeņa vadītājiem, kuri vada pietiekami sarežģītus uzņēmumus vai kolektīvus.

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Attīstības finanšu institūcija Altum jauno speciālistu mājokļu garantiju programmā šonedēļ piešķīrusi tūkstošo garantiju.

Komercbankas ar garantijas palīdzību hipotekārajos kredītos jaunajiem speciālistiem piešķīrušas kopumā 58 miljonu eiro.

Tūkstošā garantija piešķirta šonedēļ bankas Luminor aizdevumam mājokļa iegādei Rīgā par summu 63 tūkstoši eiro. Mājokļa iegādes darījuma finansējumā nepilnus 60 tūkstošus eiro veido bankas aizdevums, tai skaitā ar piesaistītu Altum garantiju aptuveni 9600 eiro apmērā. Pateicoties Altum garantijai, pirmās iemaksas apmērs klientam ir samazinājies līdz aptuveni 3000 eiro jeb 5% no kopējās darījuma summas.

Kopš pagājušā gada 1. marta, kad Altum sāka izsniegt garantijas jaunajiem speciālistiem, piešķirto garantiju kopējā summa sasniegusi 7 miljonus eiro. Garantijas izmanto jaunie speciālisti visā Latvijā, vienlaikus lielākais iegādāto īpašumu īpatsvars ir Rīgā un Pierīgā – 84%. Kurzemē un Zemgalē katrā ir notikuši 5% no kopējā darījumu skaita, Vidzemē – 4%, Latgalē – 2%. No lielajām pilsētām lielākais iegādāto īpašumu skaits ir Rīgā (650), Jelgavā (31), Liepājā (30), Jūrmalā (15), Valmierā (14), Daugavpilī (10), Ventspilī (9). Kopumā darījumi veikti 80 dažādos novados un pilsētās.