Latvijas teritorijā dažādos laika posmos ir bijis vairāk nekā 1800 dažādu muižu, bet liela daļa to vēl gaida, kad kāds tās atjaunos. Viena no muižām, kuras atjaunošanas nākamā posma veikšanai rasta Latvijā vēl nebijusi pieeja, ir Padures muiža. Tās īpašnieks Jānis Lazdāns sadarbībā pūļa finansēšanas platformu CrowdedHero uzsācis investīciju piesaistes kampaņu, kuras ietvaros ikvienam ir iespēja kļūt par "līdzmuižnieku".

Iniciatīva paredz muižas restaurēšanu un pārbūvēšanu ar mērķi izveidot gardēžu viesnīcu un norises vietu īpašiem svētkiem (kāzām, uzņēmumu pasākumiem u.c.). Kungu mājas atjaunošanas kopējās izmaksas pārsniedz miljonu eiro, bet šajā posmā plānots savākt 180 tūkstošus eiro ūdensvada, kanalizācijas, elektrības un apkures sistēmas izbūvei. Tas uzlabos komforta līmeni un ļaus muižu efektīvāk izmantot gada aukstajā sezonā, kā arī būs pamats tālākai muižas atjaunošanai.

“Mēs dodam iespēju atrast investorus dažādu profila biznesa vīzijām – šis projekts ir spilgts tā apliecinājums, jo finanšu piesaiste tiek apvienota ar komūnas veidošanu. Par muižas līdzīpašnieku kļūt un iegūt virkni priekšrocību var ikviens, ieguldot relatīvi nelielu naudas summu. Bez tam, kopā ar saviem starptautiska līmeņa vēstnešiem un speciālistiem katram projektam veicam rūpīgu izaugsmes potenciāla novērtējumu. Arī šajā gadījumā redzam investīciju atdeves potenciālu ilgtermiņā,” norāda Crowdedhero vadītājs Jānis Blaževičs.

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izlietojums iepriekšējā plānošanas periodā nav sniedzis labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un veicinājis privāto investīciju piesaisti reģionos, jaunākajā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Kā aģentūru LETA informēja VK, analizējot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma izlietošanu, revidenti secinājuši, ka bijusi vērojama nepietiekama sadarbība starp pašvaldībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un plānošanas reģioniem, kas bijis viens no iemesliem, kāpēc īstenotie projekti nav snieguši labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai.

Revidenti secinājuši, ka, apgūstot ES fondus, pašvaldības ne vienmēr veic visaptverošu, uz datiem un aprēķiniem balstītu uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes jomas analīzi. Turklāt pašvaldības ES fondus iepriekšējā plānošanas periodā uzņēmējdarbības attīstībai lielākoties izlietoja ceļu būvē, kas nebija galvenā atbalsta programmas prioritāte.

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Šī gada jūnijā Centrāleiropas vadošā politikas institūta GLOBSEC Sieviešu līderu padomei, kas izveidota ar mērķi stiprināt sieviešu balsis politikā, biznesā, akadēmiskajā vidē un pilsoniskajā sabiedrībā, pievienojusies Latvijas premjerministre Evika Siliņa.

Savukārt GLOBSEC Starptautiskajai konsultatīvajai padomei piebiedrojies Latvijas bijušais ārlietu un satiksmes ministrs, diplomāts Aivis Ronis.

GLOBSEC Sieviešu līderu padome izveidota šī gada maijā, un tajā uzaicinātas desmit līderes no dažādām valstīm. Līdz ar Latvijas premjerministri Eviku Siliņu padomē darbojas Džena Ben-Jehuda, Kolinda Grabar-Kitaroviča, Kersti Kaljulaida, Sallija Peintere, Ursula Plasnika, Maitreiji Sitaramana, Mārgrete Vestagere un Sjūzana Voltone, kā arī Džons Barters.

Sieviešu līderu padomi vada GLOBSEC valdes locekle Anita Orbāna. Katru gadu padomes sastāvs tiks papildināts ar nolūku nodrošināt pēc iespējas plašu dialogu un radīt spēcīgu globālo kopienu. Sieviešu līderu padomei būs būtiska loma arī ikgadējā GLOBSEC drošības foruma un GLOBSEC Tatru samita satura veidošanā.

Auto pārbūves uzņēmuma SIA "Electrify" meitasuzņēmums AS "Electrify H2" sācis darbu pie ar ūdeņradi darbināmas motorlaivas izstrādes, un tā īstenošanai plāno piesaistīt 201 250 eiro no individuāliem pūļa investoriem, informē uzņēmuma pārstāvji.

"Electrify H2" iecere paredz izstrādāt pilnībā ar ūdeņradi darbināmas motorlaivas, piedāvājot ilgtspējīgākus transporta risinājumus ne tikai Latvijas tirgum.

"Electrify H2" vadītājs Agris Amoliņš skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) mērķis ir līdz 2050.gadam kļūt klimata neitrālai. Šobrīd emisijas no transporta veido 25% no kopējā izmešu apjoma. Savukārt tirgū ir konkurētspējīgu transporta līdzekļu iztrūkums motorlaivu segmentā, kas atbilstu ilgtspējīgu mobilitātes risinājumu kritērijiem, un faktiski ūdenstransporta tirgū šobrīd nav ar ūdeņradi darbināmu peldlīdzekļu.

Uzņēmums jau šobrīd izstrādā motorlaivu, kas balstīsies uz ūdeņraža molekulu tehnoloģiju, kuras rezultātā vienīgais radītais blakus produkts ir tīrs ūdens.

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Turpinot izvērtēt potenciālā akciju pirmreizējā piedāvājuma iespējas, Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Eleving Group ir iecēlis uzraudzības padomi. Uzraudzības padomes pienākumus turpmāk pildīs Ļevs Dolgacjovs, Dereks Urbens un Mārcis Grīnis.

Jaunās pārvaldības struktūras pienākumos ietilps līdzdalība kompānijas attīstības stratēģijas izstrādē, potenciālā sākotnējā publiskā piedāvājuma un cita veida ārējā kapitāla piesaistes uzraudzība, vadības konsultēšana biznesa lēmumos, kā arī korporatīvās pārvaldības kvalitātes un efektivitātes veicināšana.

Ļevs Dolgacjovs ir Igaunijas investoru kopienas un jaunuzņēmumu ekosistēmas aktīvists. Ārpus jaunā amata pienākumiem viņš ir investīciju kompānijas Meemaeger Capital vadošais partneris un Syda Ventures dibinātājs. Iepriekš bijis Igaunijas Biznesa eņģeļu tīkla (EstBAN) valdes loceklis un prezidents, kā arī Eiropas Biznesa eņģeļu tīkla (EBAN) valdes loceklis. Tāpat Ļ. Dolgacjovam ir pieredze jaunuzņēmumu un ar to pārvaldību saistītu projektu konsultēšanā un vadībā.

Vadošais Latvijas farmācijas uzņēmums un zāļu ražotājs AS „Olainfarm” 19. jūnijā paziņoja par zīmola maiņu, pārtopot par „Olpha”.

Uzņēmuma attīstības stratēģija paredz no reģionāla spēlētāja izaugt par starptautisku farmācijas kompāniju, un „Olpha” mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā, tuvāko desmit gadu periodā sasniedzot vismaz miljarda eiro apgrozījumu. Zīmola nomaiņa notiks pakāpeniski, jo farmācijas nozare ir stingri regulēta un tiks veiktas izmaiņas arī visu medikamentu reģistrācijas apliecībās, kas aizņem laiku procedūru dēļ uzraugošajās institūcijās.

"Pirms diviem gadiem uzņēmumam veiksmīgi mainījās akcionāri, kuri ir definējuši skaidru stratēģisko mērķi – paplašināšanās jaunos eksporta tirgos un starptautisko tirgu iekarošana ar attīstību veicinošu un konkurētspējīgu produktu portfeli. Tie nav tikai formulēti mērķi, to īstenošanai tiek veltīti visi resursi un desmitiem miljonu eiro investīcijas. Zīmola maiņa ir likumsakarīgs solis, lai no reģionāla spēlētāja mēs kļūtu par starptautisku kompāniju, piedāvājot globālajiem tirgiem saprotamu, labskanīgu un mūsdienīgu nosaukumu, vienlaikus saglabājot galveno kodolu no gadu desmitiem izmantotā un cilvēkiem tik pazīstamā „Olainfarm”," zīmola maiņu skaidro „Olpha” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Satversmes tiesa atzinusi, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai.

Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme triju euro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021.gada 30.septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim euro līdzšinējo divu euro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Šmite-Roķe VID ģenerāldirektores amatā darbu sāks 13.februārī.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka galvenie jaunās VID ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā.

Nozīmīgs uzdevums būs arī klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.

No šodienas tiek izbeigtas darba attiecības ar līdzšinējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Valdība nepagarināt Jaunzemes pilnvaru termiņu izlēma pērn 8.augustā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Pēc nominācijas komisijas veiktās kandidātu atlases un RTU rektora apstiprinājuma ar šī gada 26. jūniju par Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības direktoru kļūs Klaudio Rivera. Direktora amatā Klaudio Rivera nomainīs ilggadējo Riga Business School direktoru Jāni Grēviņu.

Riga Business School direktora atlase notiek reizi piecos gados. Nominācijas komisija darbu uzsāka šī gada 5. janvārī. Tās sastāvā bija deviņi dalībnieki ar dažādām lomām Riga Business School darbībā. Pēc atlases publiskas izsludināšanas konkursā pieteicās 26 kandidāti. Uz noslēguma pārrunām uzaicinājumu saņēma trīs kandidāti ar augstāko vērtējumu pēc nominācijas komisijas izvērtējuma.

Sanda Liepiņa, Riga Business School padomnieku konventa vadītāja: “Ir noslēdzies nominācijas komisijas darbs, un RTU rektors apstiprinājis Riga Business School jauno direktoru. Riga Business School stratēģija nākošajiem pieciem gadiem ir mērķtiecīga izaugsme uzņēmējdarbības stiprināšanā tehnoloģiju dominējošā laikā. Inovāciju vadība, digitalizācija un biznesa līderība būs vadošie virzieni nākošo gadu laikā. Riga Business School paredz studentu skaita tālāku izaugsmi, īpaši attīstot apmācības mikrokursu līmenī, attīstot bakalaura un MBA programmas, fokusējoties uz tālāku augsta līmeņa vadītāju apmācību, kā arī Mini MBA programmas piedāvājuma attīstīšanu, un to visu darīt sadarbībā ar vairākām pasaules līmeņa biznesa skolām. Klaudio Riveras redzējums par augstskolas attīstību deva pārliecību, ka skolas stratēģija nonāk īstajās rokās.”

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi priekšnoteikumi, lai atļautos būt ambiciozāki izaugsmē un ilgtermiņa investīcijās gan vietējā mērogā, gan pāri robežām, tikai dažkārt ir vajadzīgs lielāks iedrošinājums. Lai mudinātu gan lielos, gan mazos un vidējos uzņēmumus mērķtiecīgi tiekties uz nākamo izaugsmes fāzi, stiprinot konkurētspēju eksportā, SEB banka piesaka jaunu programmu 20 miljonu eiro apmērā – izaugsmes finansējumu SEB Baltic Venture Debt.

Tas būs palīgs strauji augošiem eksportētājiem, kuru dibinātāji piesaista kapitālu un grib saglabāt pēc iespējas lielāku daļu īpašumtiesību savā uzņēmumā.

Strauja mērogošana tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē nav jaunums, bet Latvijā kā nozare tā attīstās salīdzinoši nesen. Kad pašu savāktais finansējums ir iztērēts, attīstot savu biznesa ideju, talkā nāk vispirms inkubatori, biznesa eņģeļi un akseleratori, nākamajā attīstības fāzē – jau iespēju kapitāla fondi ar miljoniem eiro lielu finansējumu, tomēr tie grib saņemt pretī uzņēmuma daļas, cerot uz ievērojamu peļņu nākotnē. Vēsturiski Baltijas reģionā bankas nav iesaistījušās investīcijās šādos uzņēmumos. SEB banka piedāvā jaunu produktu: aizdevumu biznesa attīstībai līdz 30% apmērā no kopējā piesaistāmā investoru kapitāla, nepārsniedzot 2 miljonus eiro, kas ļauj uzņēmējam saglabāt lielākas īpašumtiesības savā uzņēmumā.

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

Līdz ar jauno mācību gadu par Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni kļūs Komercdarbības katedras docente, socioloģe un sertificēta mediatore Dr.sc.soc. Evija Kļave, kuras pārziņā būs jautājumi saistībā ar fakultātes stratēģisko un finanšu vadību, studiju programmu plānošanu, īstenošanas uzraudzību un kvalitātes vadību, kā arī ar nacionālo un starptautisku akreditāciju, zinātnisko un pētniecisko darbību.

Vakance uz Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāna amatu kļuva aktuāla, kad līdzšinējā dekāne Zane Driņķe kopš šī gada jūlija tika ievēlēta par Turības rektori.

Ar Biznesa augstskolu Turība Evija Kļave ir saistīta kopš 2020. gada, pasniedzot Uzņēmējdarbības vadības fakultātes bakalaura un maģistra studiju programmu studentiem tādus studiju kursus kā “Konfliktu risināšana un mediācija”, “Stratēģiskā un pārmaiņu vadība”, “Cilvēkresursu vadība un attīstība”, “Laika plānošana”, “Analītiskā domāšana”, “Taktiskā plānošana un stresa vadība” un “Pētījumu dizains un prognozēšana”. Vadītājas pieredzi E.Kļave ir ieguvusi kā ilggadīga nodibinājuma “Baltic Institute of Social Sciences” valdes locekle un vadošā pētniece, nacionālu un starptautisku projektu vadītāja, Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja.

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau astoto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko globālo TOP darba devēju.

Šogad PMI, kas globāli nodarbina vairāk nekā 79 tūkstošus darbinieku, bija viens no tikai 17 darba devējiem visā pasaulē, kas par izcilu personāla politiku un praksi saņēma šādu novērtējumu.

Starptautiskā līmenī darba devējus katru gadu izvērtē un sertificē neatkarīgi auditori no Nīderlandē bāzētā TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute). Sertifikācijas procesā tiek vērtēta uzņēmumu cilvēkresursu stratēģija un ikdienas prakse, kā arī organizācijas ieguldījums labākas darba vides veidošanā. TOP darba devēju institūts ik gadus vērtē un sertificē darba devējus, pamatojoties uz labākajām un jaunākajām cilvēkresursu pārvaldības praksēm. Institūta pētījumi un izvērtējums padziļināti aptver tādus aspektus kā pārvaldības un cilvēkresursu stratēģija, darba vide, talantu un spēju attīstības iespējas, karjeras un izaugsmes iespējas, dažādība, vienlīdzība un iekļaujoša pieeja, darbinieku labbūtība un citus. Kopumā pētījums aptver aptuveni 350 dažāda apjoma procesus un procedūras. Katru gadu īpaša uzmanība tiek pievērsta arī tam, kā darba devēji ņem vērā un ievieš jaunākās cilvēkresursu pārvaldības prakses.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Juvelierizstrādājumu veikalu tīkla īpašnieks AS Grenardi Group pērn audzējis apgrozījumu par 40%, kas bijis iespējams, pateicoties veiksmīgām obligāciju emisijām un investīcijām visā Baltijā. Nacionālā kapitāla uzņēmums iecerējis turpināt darbības paplašināšanu un veic nepieciešamos sagatavošanās darbus jaunu obligāciju emisijai, kas plānota jau šopavasar.

Vairāk par pēdējā gada sasniegumiem, grupas transformāciju, izaugsmes stratēģiju Baltijas tirgū un nākotnes plāniem Dienas Biznesam stāsta AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis.

Fragments no intervijas

Nesen paziņojāt, ka plānojat jaunu obligāciju emisiju. Kāpēc šoreiz esat nolēmuši piedāvājumu izteikt arī privātajiem investoriem, ne tikai institucionālajiem investoriem?

Līdz šim esam īstenojuši divas nodrošināto obligāciju emisijas un jau toreiz redzējām lielu interesi no privātajiem investoriem, tostarp arī mūsu klientiem. Klienti vēlas būt daļa no mūsu veiksmes stāsta. AS Grenardi Group ir kļuvis par straujāk augošo nozares spēlētāju ar plašāko veikalu tīklu Baltijā, un tas ir labs piemērs, ka Latvija ne tikai var, bet var labi. Mūsu obligācijas – tā ir iespēja būt daļai no mūsu izaugsmes stāsta. Turklāt šīs obligācijas tiek nodrošinātas ar mūsu krājumiem, kurus pārsvarā veido zelta juvelierizstrādājumi, kas investoriem rada papildu drošības apziņu, un Baltijas kapitāla tirgū šāds obligāciju nodrošinājums ir reta parādība. Tāpēc mēs aicinām mūsu esošos un topošos klientus. Detalizētāka informācija par obligāciju publisko piedāvājumu tiks izziņota atbilstoši regulatora apstiprinātam pamatprospektam.

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) pasākumā "Gada investors 2023" par 2023.gada nozīmīgāko gada investīciju atzina Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonda "Livonia Partners" veikto ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā "Digital Mind", lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju kompānijas "EIP Dynamics" iegādi.

Polijas uzņēmums ir viens no lielākajiem "Microsoft" "Dynamics ERP" risinājumu nodrošinātājiem, kas apkalpo lielus uzņēmumus Polijā, Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā. Investīciju darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

"Gada finanšu konsultants" balvas ieguvējs ir "Superia" par dažāda veida finanšu konsultācijām vairākos investīciju darījumos, bet "Gada juridiskais konsultants" ieguvējs ir "Cobalt" par konsultācijām piecos nozares pārdošanas darījumos .

Institucionālo investoru sektorā apbalvojuma "Gada ilgtspējas balva" ieguvējs ir "Merito & Saules Energy" par ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas projektos, savukārt, privāto investoru kategorijā apbalvojumu "Gada labākā sindicētā investīcija" ieguva “ASP Asset Management AIFP” par ieguldījumu jaunuzņēmumā “Monetizr”.

ASV ekonomikā mājsaimniecību pieprasījums saglabājās spēcīgs, un privātais patēriņš – galvenais ASV izaugsmes balsts – turpināja augt arī 2024. gada pirmajā pusē.

ASV izaugsme 2. ceturksnī paātrinājās līdz 0,7 % ceturkšņa griezumā pēc vājākiem rezultātiem gada sākumā un ar uzviju pārspēja analītiķu prognozes. Vienlaikus vasaras sākumā atsevišķos ASV ekonomikas rādījumos parādījās saguruma pazīmes – no noskaņojuma rādītājiem līdz mājokļu tirgus indikatoriem. Vēsāka kļuva arī temperatūra ASV darba tirgū, un bezdarba līmenis gada vidū pakāpās līdz 4,1 % no 3,4 % 2023. gada sākumā. Visdrīzāk ASV izaugsmes temps varētu būt sasniedzis savu maksimumu un tuvāko ceturkšņu laikā bremzēsies.

Turpretim eirozonas ekonomika pēc ilgstošas stagnācijas kopš šā gada sākuma atgriezās pie izaugsmes. Līdzīgi kā 1. ceturksnī, ekonomika arī 2. ceturksnī izauga par 0,3 % ceturkšņa griezumā. Kaut arī atlabšanas procesi turpinās ar mainīgiem panākumiem un atsevišķos sektoros un valstīs joprojām parādās mīnusi, ekonomika cenšas nostāties uz izaugsmes takas. Gada griezumā eirozonas ekonomika 2. ceturksnī uzrādīja tikai 0,6 % pieaugumu. Salīdzinājumam, ASV ekonomika turpināja augt ar vidēji 3 % ātrumu gada griezumā.