Eksperti

Jaunuzņēmumi Latvijā: Kas kavē un kas veicina to izaugsmi?

Imants Martinsons, LTRK padomes loceklis, Jaunuzņēmumu padomes priekšsēdētājs,12.03.2025

Jaunākais izdevums

Līdz šim jaunuzņēmumu vide Latvijā ir bijusi dinamiska un daudzsološa. Dati liecina, ka Latvijas jaunuzņēmumi nodokļos valsts budžetā gadā iemaksā vairāk nekā 70 miljonus eiro, tomēr, par spīti stiprajām pusēm, ir arī virkne izaicinājumu.

Pie mums ir izveidota aktīva ekosistēma ar spēlētājiem no publiskā un privātā sektora, kas atbalsta jaunos uzņēmējus, taču ir vairāki faktori, kas kavē straujāku jaunuzņēmumu izaugsmi. To vidū ir ierobežota piekļuve talantiem un speciālistiem ar specifiskām kompetencēm, ierobežoti resursi uzņēmumu attīstībai, kā arī nepieciešamība pēc efektīvākām starptautiskās sadarbības platformām.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas stiprās puses

Latvijā darbojas daudzas organizācijas un institūcijas, kas sniedz informatīvu un finansiālu atbalstu jaunuzņēmumiem. To vidū ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Ekonomikas ministrija, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija Startin.LV, ir izveidots arī inovācijām, sadarbībai un izaugsmes veicināšanai veltīts centrs “Startup House Riga”. Starptautiskie eksperti arī norāda, ka Latvijas normatīvais regulējums attiecībā uz jaunuzņēmumiem ir labi sakārtots. Piemēram, Vācijas finanšu ministrs ir apmeklējis Latviju, lai smeltos pieredzi jaunuzņēmumu attīstībai. Papildus tam jāmin, ka Latvija, kā neliels tirgus, var būt nosacīta testēšanas vide, kur uzņēmēji var aprobēt un pilnveidot savus produktus pirms ieiešanas starptautiskajos tirgos.

Galvenais izaicinājums – atbalsta trūkums agrīnas stadijas jaunuzņēmumiem

Lai gan Latvijas ekosistēma ir attīstījusies, ir vairāki izaicinājumi, kas kavē jaunuzņēmumu izaugsmi. Viens no tiem ir finansējuma un strukturētu atbalsta programmu trūkums tieši agrīnās stadijas jaunuzņēmumiem. Lai gan ir pieejamas atbalsta programmas, būtiski trūkst iespēju validēt un pilotēt inovācijas vietējā tirgū. Piemēram, tehnoloģiju uzņēmumi mobilitātes jomā var saņemt finansējumu izstrādei, taču nav skaidru programmu, kas nodrošinātu to aprobēšanu vietējās industrijās. Latvija ir definējusi sevi kā zinātņietilpīgo tehnoloģiju valsti, taču šķēršļi inovāciju ieviešanā vietējā tirgū padara sarežģītu šīs vīzijas īstenošanu praksē. Jaunuzņēmumiem nereti ir jāmeklē validēšanas iespējas citās valstīs, kas var palēnināt attīstību un palielināt izmaksas.

Talantu attīstība kā jaunuzņēmumu veiksmes atslēga

Viens no kritiskajiem faktoriem jaunuzņēmumu attīstībā ir talantu pieejamība un kompetenču attīstība. Latvijā arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) izglītībai, taču tā jāveicina plašākā mērogā. Jauniešiem ir jāsniedz iespējas apgūt praktiskas iemaņas un reālu pieredzi jau skolas un augstskolas laikā. Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai un jauno talantu izaugsmes veicināšanai ir svarīgi ne tikai dažādi hakatoni un biznesa inkubatoru iespējas, bet arī tādas informācijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu izglītības programmas kā, piemēram, “StartSchool”, kas vienlaikus ļauj iepazīt gan biznesa, gan tehnoloģiju pasauli.

Jaunie uzņēmēji un inovāciju iespējas Latvijā

Lai sekmētu jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, nepieciešamas tieši šādas programmas, kas topošajiem uzņēmējiem iedod makšķeri, nevis zivi. Mācību iespējas, kas apvieno tehniskās un uzņēmējdarbības kompetences, šodienas apstākļos ir izšķiroši svarīgas. Tehnoloģiju bizness ir piedzīvojis būtisku transformāciju – iespējas ir daudz plašākās, arī mākslīgais intelekts (MI) var kalpot par svarīgu atbalsta rīku, tomēr jābūt izpratnei un zināšanām gan par programmēšanu, gan MI rīkiem u.tml. Tie, kuri piedalās šādas izglītības un mentorprogrammu iniciatīvās, iegūst unikālas prasmes, kas palīdz pielāgoties jaunajai realitātei un izmantot piedāvātās iespējas. Latvija var izmantot savu elastību un inovāciju potenciālu, lai veicinātu tehnoloģiju uzņēmumu izaugsmi un attīstību.

Mums nav lielu rūpniecības gigantu vai derīgo izrakteņu, tāpēc valsts ilgtermiņa izaugsmes potenciāls ir tieši inovācijās. Ja Latvija turpinās veicināt STEM izglītību, inovāciju pilotēšanas iespējas un jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību, varam kļūt par nozīmīgu tehnoloģiju centru Baltijas reģionā. Tas savukārt radīs jaunas darba vietas, palielinās inovāciju skaitu un stiprinās Latvijas ekonomiku.

Start-up

Latvijas jaunuzņēmumi nodokļos gadā iemaksā vairāk nekā 70 miljonus eiro

Db.lv,06.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļā, kad jaunuzņēmumi un investori pulcējas lielākajā nozares pasākumā "TechChill", apkopoti un publiskoti dati par jaunuzņēmumu veikumu un finansiālo pienesumu valsts ekonomikā pēdējo gadu laikā. Tā ir tapis zināms, ka, piemēram, 2023. gadā valsts budžetā nodokļos jaunuzņēmumi ir samaksājuši par 16% vairāk kā gadu iepriekš - 71,4 miljonus eiro.

Kopējais nozares apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro. Jaunuzņēmumos Latvijā strādā 4000 darbinieku. Viņu vidējā alga ir 2850 eiro.

Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" datubāzē ir 512 jaunuzņēmumi. Lielākā daļa jeb 315 jaunuzņēmumi ir reģistrēti Rīgā, vēl 84 bāzējas Pierīgā. Vidzemē un Kurzemē reģistrēti attiecīgi 39 un 32 jaunuzņēmumi. Zemgalē - 16. Vismazāk jaunuzņēmumu ir Latgalē - tikai seši.

"Neskatoties uz to, ka no jauna reģistrēto jaunuzņēmumu skaits 2024. gadā ir samazinājies, pagājušajā gadā tapa vairākas būtiskas iniciatīvas, kas ļauj pozitīvi raudzīties uz šo gadu. Īpaši gribas izcelt "Startup House Riga" izveidošanu. Pasaules pieredze liecina, ka jaunas idejas dzimst tur, kur pulcējas līdzīgi domājoši cilvēki. Tagad Rīgā arī ir tāda vieta. "Startup House Riga" organizētajā pirmsakselerācijas programmā, kas nule noslēdzās, izveidotas 15 jaunas komandas, kas turpinās darbu un mēģinās pierādīt savu ideju dzīvotspēju. Ar interesi vērosim, ko spēs pirmie 100 informācijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu izglītības programmas "StartSchool" dalībnieki. Tieši šo iniciatīvu dēļ, kas tapušas gan ar valsts un pašvaldības, gan pieredzējušo jaunuzņēmumu dibinātāju atbalstu, esmu pārliecināta, ka tieši Latvijai ir iespēja kļūt par nākamo jaunuzņēmumu centru," saka jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences "TechChill" vadītāja Annija Mežgaile.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidoties "vienradžiem" traucē finansējuma un talantu trūkums, kā arī citi faktori, šādi ir pirmie secinājumi pētījumā par "vienradžu" veidošanās faktoriem Zemgales reģionā.

Ar "vienradzi" tiek saprasts tāds jaunais uzņēmums, kura novērtējums pārsniedz miljardu eiro.

Plānošanas reģions ar sadarbības partneriem īsteno projektu "UnicornQuest", kura gaitā tiek veikts pētījums par "vienradžu" veidošanās faktoriem Zemgales reģionā.

Pētījumu veic SIA "AC Konsultācijas". Viena no pētījuma autorēm Indra Ruperte norāda, ka šāds pārskats par uzņēmējdarbības vidi un tās attīstības faktoriem ir ļoti vērtīgs un interesants. Vienlaikus viņa atzīst, ka jāsaskaras ar dažādiem šķēršļiem, kas galvenokārt saistīti ar datu pieejamību un informāciju par jaunuzņēmumiem.

Secināts, ka visvairāk jaunuzņēmumu ir Rīgas reģionā, kur to skaits ir nedaudz vairāk par 390, savukārt Zemgales plānošanas reģionā - ap 17. Precīzu skaitli vēl neesot iespējams nosaukt, jo dažādos avotos informācija nedaudz atšķiras, kā arī divi jaunuzņēmumi jau ir likvidēti, bet viens ir pieteicis maksātnespēju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Eksperti

Kāpēc Latvijai jāturpina piešķirt jaunuzņēmumu vīzas ārvalstniekiem?

Annija Mežgaile, jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences “TechChill” vadītāja,19.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu nozare plašāk pazīstama ir vien dažus gadus, bet pēdējā laikā to plosa medijos izskanējusī informācija, ka daži neogodprātīgi uzņēmēji no Krievijas un Baltkrievijas savulaik izmantojuši tā saukto jaunuzņēmumu vīzu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā.

Pēc tam ir bijuši gadījumi, kad tā ir izmantota dažādiem - diemžēl, arī negodprātīgiem mērķiem. Mūsu visu attieksme pret atsevišķām kaimiņvalstīm pēc 2022. gada februāra ir mainījusies. Mainās arī fokuss attiecībā uz reģioniem, ar kuriem vēlamies sadarboties. Taču viena lieta paliek nemainīga - Latvijas ekonomikai papildspēki noder.

Negodprātīgu privilēģiju izmantošanu nav iespējams izslēgt nevienā nozarē - ne jaunuzņēmumos, ne pārtikas ražošanā, ne loģistikā. Un nav pamata uzskatīt, ka tieši jaunuzņēmumu vīzas saņēmēji ir negodprātīgāki, kā citi uzņēmēji. Šādas vīzas ir plaši izmantots atbalsta mehānisms, ko daudzas pasaules valstis lieto, lai pievilinātu inovatīvu uzņēmumu dibinātājus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija | Startin.LV publicējusi "Latvijas Jaunuzņēmumu ekosistēmas atskatu 2024", piedāvājot padziļinātu analīzi par jaunuzņēmumu vides attīstību, investīciju dinamiku, talantu piesaisti un pieejamo atbalstu.

Atskats izceļ svarīgākos notikumus, piemēram, 62 miljonu eiro fondu, kas paredzēts jaunuzņēmumu agrīnās attīstības posma finansēšanai, "Printful" un "Printify" apvienošanos, "Startup House Riga" izveidi un jaunas tendences mākslīgā intelekta, blokķēdes un aizsardzības tehnoloģiju jomās.

Aizvadītajā gadā jaunuzņēmumu ekosistēma piedzīvojusi mērenu izaugsmi, kurā darbinieku skaits pieaudzis nedaudz, bet uzņēmumu apgrozījums un peļņa turpinājuši kāpt. Kā uzsver Startin.LV projektu vadītājs un atskata autors Eduards Ritums, tas skaidri norāda, ka jaunuzņēmumu industrija balstās uz augsti kvalificētu un radošu cilvēku komandām. Tādēļ ir svarīgi neaizmirst par izglītības nozīmi – gan skolās un universitātēs, gan tādās organizācijās kā Riga TechGirls un StartSchool.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “ASNS Ingredient” zirņu proteīna rūpnīcas būvlaukumā Jelgavā šobrīd notiek aktīvi būvdarbi, plānots, ka lielākā daļa ēku tiks uzbūvētas līdz vasaras beigām.

Pašlaik jau paveikti meliorācijas darbi, kā arī sākts darbs pie ēku pamatu būvniecības, norāda Edgars Ruža, SIA “ASNS Ingredient” valdes loceklis. “Tuvāko pāris nedēļu laikā esam iecerējuši sākt ēku celtniecību un jau maijā plānojam pabeigt pirmo no tām - gatavās produkcijas noliktavu. Pārējās telpas rūpnīcas kompleksā savukārt tiks atvēlētas ražošanas procesiem. Tās varētu būt gatavas vasaras beigās. Šajā laika periodā ceram saņemt arī pasūtītās iekārtas. Lielākā daļa iekārtu nāks no Eiropas, taču daļu no tām esam pasūtījuši arī Amerikas Savienotajās valstīs. Paredzēts, ka vasaras beigās rūpnīcā sāksies montāžas darbi, kas turpināsies līdz 2026. gada rudenim, bet pēc tam speciālisti ķersies klāt iekārtu testēšanai,” stāsta E.Ruža.

Nodokļi

Filipīnās ievieš nodokli ārvalstīs bāzētiem digitālo pakalpojumu sniedzējiem

LETA--AFP,02.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filipīnu prezidents Ferdinands Markoss trešdien parakstīja likumu, ar kuru tiek ieviests 12% pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ārvalstīs bāzētiem uzņēmumiem, kas valstī sniedz digitālos pakalpojumus.

Nodoklis attiecas uz plašu produktu un pakalpojumu klāstu, piemēram, tiešsaistes meklētājprogrammām, programmatūru licencēšanu, mobilajām lietotnēm, tiešsaistes spēlēm, vebināriem, mūzikas, reklāmas, uzglabāšanas un mākoņdatošanas pakalpojumiem, satura mitināšanu un digitālajiem tirgiem.

Prezidents likuma parakstīšanas ceremonijā teica, ka gan mazi tehnoloģiju jaunuzņēmumi, gan pasaules lielākie uzņēmumi, kas bāzēti otrā pasaules malā, strādājot un pelnot Filipīnās, ir daļa no kopienas. Viņš uzsvēra, ka jaunais likums nozīmē, ka vietējiem uzņēmumiem un starptautiskajām digitālajām platformām ir vienādi noteikumi konkurencei.

Uzņēmumi, kuri nemaksās nodokli, Filipīnās nevarēs sniegt digitālos pakalpojumus.

Start-up

Latvijā sāk darbību pirmais jaunuzņēmumu valdes locekļu tīkls

Db.lv,07.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbību Latvijā sāks Lietuvā dibināts biznesa enģeļu un jaunuzņēmumu valdes locekļu tīkls NGL.

Tā mērķis ir ne tikai palīdzēt Latvijas biznesa pārstāvjiem un privātajiem investoriem ieguldīt perspektīvos jaunuzņēmumos, bet arī sniegt savas zināšanas šādu uzņēmumu vadībā.

NGL Latvijā vadīs Āris Brencis, kuram ir iepriekšēja pieredze investoru attiecību vadīšanā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu pasākumā “TechChill” un jaunuzņēmumu programmu un akceleratoru vadīšanā inovāciju vadības uzņēmumā “Helve”.

“Lai gan biznesa eņģeļu tīkli nav nekas jauns Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā, mēs Latvijas tirgū ieviešam inovāciju – valstī pirmo jaunuzņēmumu valdes locekļu tīklu, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem izveidot spēcīgas pārvaldības struktūras, kas atbalsta to izaugsmi un paplašināšanos jau no paša sākuma” stāsta Āris Brencis, "NGL" tīkla vadītājs Rīgā.

Eksperti

Vai lepnums par savas valsts sasniegumiem var palīdzēt tās attīstībā?

Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja,15.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz globālās skatuves pavisam nesen prožektoru gaismā varējām vērot Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas. Tā ir valsts, kur lielākā daļa iedzīvotāju vienmēr uzskatīs, ka dzīvo labākajā vietā pasaulē. Nacionālais lepnums, kas piemīt amerikāņiem, ir teju unikāls, jo parādās visās kategorijās – viņi ir lepni par savu ekonomiku, sasniegumiem sportā, mākslā, tehnoloģijās un īpaši militārajā sagatavotībā.

Pētījumi parāda, ka arī vēsturiski amerikāņi ieņem augstāko vietu nacionālā lepnuma attīstībā turpretī Latvija jau no deviņdesmito gadu vidus ir vairākas kategorijas zem Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēdējo divu gadu notikumi sportā ar skaistām uzvarām un sportistu sagaidīšanu pie Brīvības pieminekļa parādīja, ka arī latvieši prot lepoties ar savu valsti un tās panākumiem. Tomēr jājautā – vai pietiekami daudz un plaši? Un vai ticība savai valstij un lepnums par tās sasniegumiem var ietekmēt valsts kopējo un īpaši ekonomisko izaugsmi?

Nacionālais lepnums visbiežāk tiek vienkāršots un uzskatīts par pozitīvām emocijām pret savu valsti, kaut gan tā ietekme uz valsts attīstību var būt ievērojama. Spēcīga nacionālā lepnuma sajūta var veicināt ekonomisko izaugsmi, sociālo kohēziju, politisko iesaistīšanos un starptautisko valsts stāvokli.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegtas Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas 11 kategorijās, informēja pasākuma rīkotāji.

Kategorijā "Klimata inovācijas" pirmo vietu ieguvis Igaunijas uzņēmums "UP Catalyst", otro vietu ieguvis Igaunijas "eAgronom", savukārt trešo vietu ieguvis Latvijas uzņēmums "Jūrmalas ūdens".

Pirmo vietu kategorijā "Aprites ekonomika" ieguvis Igaunijas "Neular", otro vietu - Igaunijas "Aio tech", bet trešo vietu ieguva Latvijas uzņēmums "Naco Technologies".

Savukārt kategorijā "Enerģētikas tehnoloģijas" uzvarējis Lietuvas "SoliTek", otrajā vietā ir Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", bet trešajā vietā - "Jūrmalas ūdens".

Kategorijā "Sociālās iniciatīvas" uzvaru izcīnījis Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", otro vietu saņēma Lietuvas Neformālās izglītības aģentūra, bet trešajā vietā ir Igaunijas "GreenDice".