Uzņēmums SIA "Asns Ingredient" tuvākā mēneša laikā plāno saņemt būvatļauju un sākt zirņu proteīna rūpnīcas būvdarbus, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ruža.

Viņš minēja, ka zirņu izolāta ražošanas process ir tehnoloģiski ļoti sarežģīts un investīciju ietilpīgs. Tostarp investīcijas rūpnīcas būvniecībā veidos 114 miljonus eiro. Taču papildus rūpnīcas izbūvei ārējie "Asns Ingredient" partneri attīstīs arī siltuma un enerģijas piegādi, ūdens attīrīšanu un biogāzes ražošanu, kas būs kā ārpakalpojumi. Tādējādi kopējās investīcijas projektā sasniegs vairāk nekā 150 miljonus eiro.

Ruža arī minēja, ka "Asns Ingredient" līdzīpašnieks lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" novembrī plāno izlaist publiskas obligācijas, lai projektam piesaistītu papildu finansējumu.

Viņš norādīja, ka projekta izstrāde patlaban norisinās pēc plāna, tostarp iekārtu projektēšanas, ražošanas un piegādes līgumi jau ir noslēgti ar noteiktiem termiņiem, bet ēku būvniecības publiskie iepirkumi ir noslēguma fāzē.

Pēdējā laikā lauksaimniecības nozarei īpaša uzmanība pievērsta saistībā ar lauksaimniecības nozares līdera LATRAPS publisko obligāciju emisiju un plānoto ASNS Ingredient zirņu proteīna izolāta ražotnes būvniecību Latvijā.

Taču tie nav vienīgie atskaites punkti — kopumā Latvijas biznesa lauksaimniecība pēdējās desmitgades laikā ir uzrādījusi stabilus un ievērojamus ekonomiskos rezultātus, kā arī izceļas pasaules noieta tirgos ar augstas kvalitātes produkciju.

Latvijas lauksaimniecības priekšrocības — spējam pārspēt pat Franciju

Latvijas lauksaimniecību visprecīzāk raksturo vārds “stabilitāte”. Šī nozare ne tikai sekmīgi ir sevi pierādījusi, pārdzīvojot iepriekšējās globālās un reģionālās krīzes, bet arī turpina uzrādīt stabilus ekonomiskos rezultātus, nostiprinot savu lomu starptautiskajā tirgū.

Globālajā kontekstā pārtikas ražošana kļūst arvien nozīmīgāka, jo pieprasījums aug, kamēr zemes platības, kas piemērotas lauksaimniecībai, potenciāli samazinās klimata pārmaiņu dēļ. Latvija šajā ziņā izceļas ar savu ģeogrāfisko un klimatisko situāciju — jā, ir sausumi un nokrišņi, bet mums ir stabils klimats, salīdzinot ar citiem platuma grādiem. Es teiktu — Latvija ir vieta, kur var droši nodarboties ar lauksaimniecību.

Jelgavā 20.decembrī atklāts topošās zirņu proteīna rūpnīcas būvlaukums. SIA “ASNS Ingredient” rūpnīcas izveidē plānots ieguldīt 114 miljonus eiro un būvniecību plānots pabeigt 2026. gada beigās.

SIA “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža norāda, ka projekts ir tehnoloģiski sarežģīts, un tā izstrādes laikā nācies saskarties ar daudziem izaicinājumiem, kuri nu ir veiksmīgi atrisināti. “Šobrīd plānojam, ka "ASNS Ingredient" zirņu proteīna rūpnīca maksimālās jaudas spēs sasniegt jau 2027.gada beigās, bet sākotnēji uzņēmumam būs jāiekaro tirgus, kas būs pakāpenisks process, un tam esam atvēlējuši aptuveni divus gadus. Jāatzīmē, ka zirņu izolāta ražošanas process ir tehnoloģiski ļoti sarežģīts un investīciju ietilpīgs, tāpēc, papildus rūpnīcas izbūvei, ārējie "ASNS Ingredient" partneri attīstīs arī siltuma un enerģijas piegādi, ūdens attīrīšanu un biogāzes ražošanu, kas tiks tirgū piedāvāti kā ārpakalpojumi. Tādējādi kopējās investīcijas projektā sasniegs vairāk nekā 150 miljonus eiro,” atzīmē E.Ruža, uzsverot, ka projektu nedrīkst iekavēt, jo šobrīd, tehnoloģiju straujās attīstības laikmetā, ir svarīgi izmantot moderno tehnoloģiju priekšrocības nekavējoties - kamēr tās nav novecojušas.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Ievadam pastāstiet īsumā par LATRAPS, tā tapšanu, vēsturi un attīstību.

Es atkāpšos vēsturē vēl pirms kooperatīva izveidošanas, jo tā radīšanas iemeslus var izprast, tikai saprotot kontekstu. Laukos kooperācija ir notikusi tik ilgi, cik vien mēs spējam sevi atcerēties.

Pirmkārt, zemnieks ir ierobežots ar sava konkrētā zemes gabala izmēru. Otrkārt, zemes apsaimniekošana ir naudas, ieguldāmā darba un tehnisko palīglīdzekļu ziņā intensīva, tie nepieciešami gan zemes apstrādei, gan kultūraugu kopšanai, gan ražas novākšanai. Līdz ar to katrs zemnieks agri vai vēlu nonāk pie jautājuma: vai tiešām man viss, ko lietošu vien pāris mēnešus gadā, lai apstrādātu savu zemi, ir jāiegādājas vienam pašam? Šis jautājums ir rosinājis zemniekiem skatīties pāri savai teritorijai un iedomātajam žogam uz kaimiņiem, lūkojot, vai nav iespējams izmantot kādu agregātu vai realizēt kādu ieceri kopā.

Igaunijas investors "Fibenol", kas plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām, kā iespējamo ražotnes atrašanās vietu izvēlējies Valmieras industriālo parku, informē Valmieras novada pašvaldībā.

"Fibenol" meitasuzņēmums SIA "Fibenol Latvia" sāks priekšizpētes darbus un ietekmes uz vides izpēti Valmieras industriālā parka otrās attīstības kārtas zemes vienībā ar 26 hektāru platību, lai noskaidrotu tās piemērotību iespējamās biorafinēšanas ražotnes būvniecībai.

Publiskās izsoles rezultātā 27.augustā starp uzņēmumu un Valmieras novada pašvaldību noslēgts apbūves tiesību līgums, kas dod tiesības uzņēmumam uzsākt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus apjomīgās būvniecības ieceres īstenošanai. Ja priekšizpēte būs sekmīga, ražošana varētu sākties ap 2030.gadu, prognozē pašvaldībā.

"Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu informē, ka uzņēmums Imaverē, Igaunijā, ir veiksmīgi izveidojis pilota iekārtu, kas veidota pēc komerciāla mēroga biorafinēšanas rūpnīcas parauga, lai zemas kvalitātes koksni pārvērstu funkcionālos biomateriālos.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LPKS LATRAPS pašlaik aktīvi gatavojas pirmajam publiskajam obligāciju piedāvājumam 2024.gada 4. ceturksnī, kurā būs aicināti piedalīties Baltijas privātie un institucionālie investori.

Kooperatīva nodoms ir piesaistīt līdzekļus, lai īstenotu Austrumeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes ASNS Ingredient projektu Latvijā. Ražotnes būvniecība tiks uzsākta jau šī gada nogalē.

"LATRAPS stabilas izaugsmes pamatā ir pastāvīgs kooperatīva biedru un klientu skaita pieaugums, eksporta attīstība un inovācijas lauksaimniecības nozarē. Lauksaimniecība vienmēr ir bijusi Baltijas durvis uz pasauli, un mūsu mērķis ir turpināt veicināt reģiona lauksaimnieku izaugsmi un nodrošināt spēcīgu pārstāvību globālajos tirgos. Vienlaikus sevi piesakām jaunās attīstības nišās, kas fokusējas uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu," atklāj LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

2024. gadā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību tika uzsākti 45 investīciju projekti, kuru kopējais apjoms sasniedz 655,4 miljonus eiro, bet plānoto darba vietu skaits ir 2023. Šogad lielākie projekti bija saistīti ar augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, IKT, enerģētiku un aviācijas nozaru attīstību.

“Gads ir bijis izaicinošs, gan ģeopolitiskās situācijas ietekmē, gan arī mūsu galveno ārējo ekonomisko partneru vājās attīstības dēļ. Tomēr arī šajos apstākļos investīciju rezultāts ir par 6% labāks nekā gadu iepriekš. Šogad esam veikuši LIAA reorganizāciju un trīskāršojuši cilvēku skaitu, kuri strādās ar investīciju piesaisti. Tādēļ nākotnē raugāmies optimistiski un piecu gadu laikā plānojam palielināt piesaistīto investīciju apjomu līdz miljardam eiro gadā,” uzsver LIAA direktora vietniece Laura Štrovalde. Viņa piebilst, ka šobrīd kopējais LIAA investīciju portfelis ir 166 projekti ar kopējo ieguldījumu vērtību 10,8 miljardi eiro.

Klimata pārmaiņu ietekmē arvien vairāk investoru fokusējas uz videi draudzīgiem projektiem, tostarp atjaunojamās enerģijas, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas ražošanas iniciatīvām. Tas saskan ar LIAA definētajām prioritātēm investīciju piesaistes jomā, kur tīkls fokusējas uz zināšanu ietilpīgām nozarēm ar plašāku ietekmi uz ekonomiku. “Mēs esam gatavi strādāt ar ikvienu nozīmīgu investīciju projektu, tomēr proaktīvi fokusēsimies uz tām jomām, kuras nes lielāko pienesumu mūsu ekonomikas attīstībai, kā piemēram, enerģētika. Saistībā ar ES un globālajiem mērķiem emisiju samazināšanā, pieejama zaļā enerģija ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ražošanas un citu nozaru attīstībā,” skaidro L. Štrovalde.