Jaunākais izdevums

Igaunijas investors "Fibenol", kas plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām, kā iespējamo ražotnes atrašanās vietu izvēlējies Valmieras industriālo parku, informē Valmieras novada pašvaldībā.

"Fibenol" meitasuzņēmums SIA "Fibenol Latvia" sāks priekšizpētes darbus un ietekmes uz vides izpēti Valmieras industriālā parka otrās attīstības kārtas zemes vienībā ar 26 hektāru platību, lai noskaidrotu tās piemērotību iespējamās biorafinēšanas ražotnes būvniecībai.

Publiskās izsoles rezultātā 27.augustā starp uzņēmumu un Valmieras novada pašvaldību noslēgts apbūves tiesību līgums, kas dod tiesības uzņēmumam uzsākt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus apjomīgās būvniecības ieceres īstenošanai. Ja priekšizpēte būs sekmīga, ražošana varētu sākties ap 2030.gadu, prognozē pašvaldībā.

"Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu informē, ka uzņēmums Imaverē, Igaunijā, ir veiksmīgi izveidojis pilota iekārtu, kas veidota pēc komerciāla mēroga biorafinēšanas rūpnīcas parauga, lai zemas kvalitātes koksni pārvērstu funkcionālos biomateriālos.

Palu uzsver, ka Valmiera ir ļoti piemērota vieta "Fibenol" pirmajai komerciāla mēroga ražotnei. Pamatojoties uz sākotnējiem novērtējumiem, tā atbilst visām kompānijas galvenajām prasībām - pietiekama platība, iespēja izveidot inženierkomunikācijas rūpnieciska mēroga projektā un stabili loģistikas savienojumi, tostarp dzelzceļa savienojums.

Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") uzskata, ka ilgtermiņā no šādu investīciju piesaistes ieguvēji būs reģiona iedzīvotāji, kokrūpnieki un mežu apsaimniekotāji. Bioekonomikas nozare noteikta kā prioritārā Valmieras industriālajā parkā, lai Vidzemes reģionā attīstītu produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrādi un ražošanu.

J.Baiks informē, ka pašvaldība turpina aktīvu dialogu ar visām institūcijām investīciju piesaistē, lai arī starptautiski būtu aizvien vairāk pieejama informācija par ieguldījuma iespējām industriālajās teritorijās un objektos. Baiks piebilst, ka Valmieras industriālajā parkā vēl ir iespējas veikt investīcijas, un Latvijā ir daudz resursu, kurus varētu izmantot ilgtspējīgāk un inovatīvāk.

Pašvaldībā atzīmē, ka būtiska loma šo investīciju piesaistē Valmieras industriālajam parkam ir Valmieras novada pašvaldības sadarbībai ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), kas sniegusi atbalstu ekonomiskās transformācijas procesos, tostarp veicinot, lai Valmieras industriālajā parkā darbotos komersanti no viedās specializācijas sektoriem.

LIAA direktors Raivis Bremšmits norāda, ka Latvijā jādomā ne tikai par eksportu, bet arī par savas ekonomikas pārveidi. Uzņēmums "Fibenol", izmantojot biorafinēšanas metodi, Valmierā attīstīs ražotni, kurā no koksnes iegūs bioloģiskas izcelsmes materiālus ceļu būvei, dažādu plastmasu ražošanai, ķīmiskajai rūpniecībai un citām vajadzībām, kur iepriekš tika izmantoti naftas produkti, piebilst Bremšmits.

"Fibenol" ir tīro tehnoloģiju uzņēmums, kas ievieš inovatīvu un patentētu tehnoloģiju zemākas kvalitātes cietkoksnes pārstrādē funkcionālos biomateriālos. Šie bioloģiskie materiāli ir ilgtspējīga alternatīva fosilajiem materiāliem, kas rada lielu ietekmi uz vidi un nav atjaunojami, un tiek izmantoti tādos produktos kā līmes, izolācijas materiāli, biokompozīti un bitumena aizstājēji asfalta maisījumos. Turklāt šie jaunie biomateriāli palīdz samazināt atkarību no importētajām fosilajām izejvielām.

Latvijā plānotajai komerciāla mēroga biorafinēšanas ražotnei piešķirts valsts prioritāro investīciju projekta statuss un piekļuve paātrinātajiem iniciatīvas "zaļais koridors" pakalpojumiem. Projekts ir saņēmis Latvija valdības atbalstu, ko apliecina saprašanās memorands, kas parakstīts starp "Fibenol" un Ekonomikas, Finanšu, Zemkopības un Klimata un enerģētikas ministrijām un LIAA.

"Fibenol Latvia" ir reģistrēts 2024.gada martā ar 2800 eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma īpašnieks ir Igaunijas kompānija "Apalta Tehnoloogia".

Valmieras industriālais parks ir 102 hektārus liela teritorija, kuru Valmieras novada pašvaldība attīsta vairākās kārtās. Potenciālo investīciju pieprasījumos un atkarībā no uzņēmējdarbības nozares, tiek izmantotas vairākas pieejas investīciju piesaistē, lai veicinātu investoru interesi par visu parka piedāvājumu - dažādām komersantu vajadzībām sagatavotām un attīstāmām teritorijām.

Jau ziņots, ka šovasar 22 uzņēmumi un organizācijas parakstīja sadarbības memorandu par jaunas biorafinēšanas ekosistēmas izveidi. Memorandu parakstīja pārstāvji no uzņēmumiem "ASNS Ingredient", "Fibenol Latvia", "Aloja-Starkelsen", "Field and Forest", "Biolat" un "Bio-Venta", LIAA, Ekonomikas, Zemkopības, Izglītības un zinātnes, Klimata un enerģētikas, Finanšu un Satiksmes ministrijām, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Vidzemes Augstskolas, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta, nodibinājuma "Baltic Studies Centre", Agroresursu un ekonomikas institūta, pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Biro" un nodibinājuma "Vides risinājumu institūts".

Lai koordinētu sadarbību starp nozares uzņēmumiem, universitātēm, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldi, tika izveidota rīcības komiteja, kura nodrošinās informācijas apmaiņu un sadarbību starp iesaistītajām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Plāno attīstīt biorafinēšanas ražotni Fibenol, investējot līdz 700 miljoniem eiro

Db.lv,15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts Saprašanās memorands starp Igaunijas uzņēmumu Fibenol OÜ un Ekonomikas, Finanšu, Zemkopības, Klimata un Enerģētikas ministrijām un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par projekta īstenošanu ar kopējo investīciju apjomu no 600 līdz 700 miljoni eiro, informē Ekonomikas ministrija.

"Nākot no Igaunijas, mēs apzināmies, ka valstis, kas bagātas ar koksnes resursiem, pilnībā neizmanto šī resursa potenciālu. Tas mūs iedvesmoja meklēt risinājumus. Pēc Igaunijas pilotražotnes nodošanas ekspluatācijā nākamais mērķis ir izveidot pirmo komerciāla mēroga biorafinēšanas rūpnīcu. Vēlamies maksimāli izmantot vietējo koksnes biomasu un Latvijai raksturīgās priekšrocības, kuras sniedz attīstīts bioekonomikas sektors. Latvija ir izrādījusi interesi par šīs nozares stiprināšanu un inovāciju attīstību, sniedzot atbalstu zaļo tehnoloģiju ieviešanai. “Fibenol” ir kas vairāk nekā tikai viens liels rūpnieciskās ražotnes projekts. Mēs redzam, ka nākotnē visai Baltijai ir potenciāls kļūt par līderi ražošanas modeļu izstrādē, neizmantojot fosilo kurināmo," skaidro Rauls Kirjanens, “Fibenol” vairākuma akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22 uzņēmumi un organizācijas 18.jūnijā parakstīja sadarbības memorandu par jaunas biorafinēšanas ekosistēmas izveidi, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Biorafinēšana ir nozare, kura nodrošina biomasas pārstrādi enerģijā vai plaša patēriņa produktos, kurus izmanto celtniecības materiālu ražošanā, pārtikas rūpniecībā un citās jomās.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka memoranda parakstīšana ir solis pretim izvirzītajam mērķim - dubultot valsts ekonomikas apmēru tuvāko desmit gadu laikā.

"Sadarbojoties uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldei, mēs šim mērķim varam tuvināties daudz straujāk," pauž ministrs.

LIAA direktors Raivis Bremšmits norādīja, ka bioekonomika ir Latvijas dabiskā priekšrocība. Biorafinēšana kā jauna zināšanu ietilpīga nozare sniegšot plašas attīstības iespējas gan investīciju piesaistē, gan eksporta apjoma kāpināšanai līdz 80% no iekšzemes kopprodukta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot 2024. gada pirmo sešu mēnešu ārvalstu investīciju piesaistes rezultātus, secināts, ka arvien vairāk Latvijā ienāk augstākas pievienotās vērtības ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.

“Tas lielā mērā skaidrojams ar algu pieaugumu tautsaimniecībā, jo vairs nevaram konkurēt ar būtiski lētākām darba spēka izmaksām. Kvalificēto darba roku segmentā mēs esam konkurētspējīgāki, nekā, tā sauktajās vienkāršajās profesijās, kur nepieciešami daudz darbinieki par salīdzinoši mazāku atalgojumu,” skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.

Šī gada pirmajos 6 mēnešos ar LIAA līdzdalību īstenoti 28 investīciju projekti, kuros kopumā ekonomikā tiks investēti 263 miljoni eiro un radītas 1245 jaunas darba vietas. Starp veiksmes stāstiem ir pārstāvētas tādas nozares kā IKT, bioekonomika, viedā enerģētika un mobilitāte, viedie materiāli un fotonika u.c. No šogad uzsāktajiem projektiem 13 tiek realizēti Rīgā, deviņi - Kurzemē, trīs - Latgalē, divi - Vidzemē un viens projekts - Zemgalē. Lielākais projektu skaits tradicionāli ir Rīgā, bet daudz neatpaliek arī Kurzeme, kur, īpaši Liepājā un Ventspilī, tiek radīti labi priekšnoteikumi investoru ienākšanai ražošanas sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kokrūpniecība iesoļo nākamajā attīstības stadijā

Kristaps Klauss, Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis, Latvijas kokrūpniecības federācijas viceprezidents,31.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī no meža nozares šogad esam dzirdējuši skepsi par sliktajiem tirgiem būvniecības krīzes dēļ mums aktuālākajā pasaules daļā - Eiropā, ko pamatā nosaka augstās Euribor likmes, nozarē ir arī labas ziņas. Kokrūpniecība pēdējos gados ir veikusi būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus augstākas pievienotās vērtības ražošanā.

Iepazīstoties ar Luminor ekonomista Pētera Strautiņa pētījumu “Pavasaris būs pavasarī” redzam, ka kopš 2021. gada ieguldījumi rūpniecībā Latvijā ir auguši un izaugsme pamatā ir pateicoties tieši kokrūpniecībai. Pamatoti vai mazāk pamatoti nozare ir ilgstoši saņēmusi kritiku par ne īpaši augsto pievienoto vērtību Latvijas ekonomikas rādītāju dažādos šķērsgriezumos pēdējās desmitgadēs. Tomēr tagad - pēdējos gados - tā liecina P. Strautiņa pētījums, dati norāda par pretējo. Kokrūpniecībā ieguldījumi, ik gadu palielinoties, ir auguši no 120 milj. eiro 2021. gadā līdz 400 miljoniem eiro šogad. Arī nākamajos gados ir pieteiktas investīcijas lielos un būtiskos projektos, kas papildinās tos uzrātos 2 miljardus eiro ilgtermiņa ieguldījumus atlikušajā vērtībā, ko VID statistika uzrāda kokrūpniecības uzņēmumiem 2023. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru