Eksperti

Kokrūpniecība iesoļo nākamajā attīstības stadijā

Kristaps Klauss, Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis, Latvijas kokrūpniecības federācijas viceprezidents,31.10.2024

Jaunākais izdevums

Lai arī no meža nozares šogad esam dzirdējuši skepsi par sliktajiem tirgiem būvniecības krīzes dēļ mums aktuālākajā pasaules daļā - Eiropā, ko pamatā nosaka augstās Euribor likmes, nozarē ir arī labas ziņas. Kokrūpniecība pēdējos gados ir veikusi būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus augstākas pievienotās vērtības ražošanā.

Iepazīstoties ar Luminor ekonomista Pētera Strautiņa pētījumu “Pavasaris būs pavasarī” redzam, ka kopš 2021. gada ieguldījumi rūpniecībā Latvijā ir auguši un izaugsme pamatā ir pateicoties tieši kokrūpniecībai. Pamatoti vai mazāk pamatoti nozare ir ilgstoši saņēmusi kritiku par ne īpaši augsto pievienoto vērtību Latvijas ekonomikas rādītāju dažādos šķērsgriezumos pēdējās desmitgadēs. Tomēr tagad - pēdējos gados - tā liecina P. Strautiņa pētījums, dati norāda par pretējo. Kokrūpniecībā ieguldījumi, ik gadu palielinoties, ir auguši no 120 milj. eiro 2021. gadā līdz 400 miljoniem eiro šogad. Arī nākamajos gados ir pieteiktas investīcijas lielos un būtiskos projektos, kas papildinās tos uzrātos 2 miljardus eiro ilgtermiņa ieguldījumus atlikušajā vērtībā, ko VID statistika uzrāda kokrūpniecības uzņēmumiem 2023. gadā.

Tas ir ļoti būtiski, jo īstermiņā redzam, ka Latvijas IKP prognozes nav īpaši spožas, un arī ilgtermiņā Eiropas kopējā konkurētspēja pasaules mērogā strauji sarūk. Bijušais Eiropas Centrālās Bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi, kurš pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas aicinājuma izstrādāja plānu, kā uzlabot Eiropas konkurētspēju, ka vienu no rīkiem min daudzu miljardu investīciju nepieciešamību inovatīvajās tehnoloģijās.

Runājot par mūsu valsti un tieši kokrūpniecību, aktīvi iegulda privātais sektors - Latvijas Finieris, CEWOOD, Stiga RM, BSW, Gaujas koks, Rettenmeier, PATA un daudzi, daudzi citi. Publiskā telpā ir izskanējušas ziņas arī par Igaunijas investoru “Fibenol”, kas Valmieras Industriālo parka teritorijā plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām. Šāda apmēra starta ieguldījumi vienā atsevišķi ņemtā uzņēmumā Latvijas vēsturē bijuši nav. Lai gan, ja lūkotos ilgākā laika griezumā, tad, piemēram, Latvijas Finieris iepriekšējā desmitgadē ir jau veicis investīcijas vairāk par 300 milj. eiro un tuvākajā piecgadē tām pieplusos vēl vairāk par 400 milj. eiro. Arī Rīgā atrodošā OSB un kokskaidu ražotāja pamatlīdzekļu vērtība 2023. gadā bija 400 miljonu vērtībā un pamatā investīcijas ir veiktas tieši pēdējos divdesmit gados. Ir patīkami, ka jauni investori izrada interesi par mūs valsti, tomēr pamatā attīstība balstīsies uz tiem, kas šeit jau ir.

Kopumā, šo periodu raksturojot, var teikt, ka šis ir investīciju periods un, ja tās tiks īstenotas, kokrūpniecība ievērojami palielinās savu vietu kopējā tautsaimniecībā un, ļoti iespējams, nostiprinās savu vietu kā Latvijas rūpniecības vadošā nozare. Lielākā daļa ieguldītāju jaunajās rūpnīcās paredz tieši augstas pievienotās vērtības ražošanu, tātad to, ko līdz šim pārmeta, ka nozarē neesot. Būtiski arī, ka ieguldītāju vidū ir vadoši Latvijas kapitāla uzņēmumi ar pieredzi.

Lai šie investīciju plāni piepildītos un uzņēmumi nākotnē varētu strādāt ar peļņu, ir nepieciešama stabilitāte un prognozējamība kokapstrādes sākumposmā - mežistrādē. Un tas būtu - saprotams, birokrātiju mazinošs, konkurētspējīgs, plānot ļaujošs regulējums un pieejami resursi. Nozares uzņēmumi savu daļu attīstībā un ceļā uz augstu pievienoto vērtību izdarīs, valstij no savas puses jānodrošina ilgtermiņa stabilitāte un prognozējamība!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares uzņēmumu kopēja peļņa 2023. gadā sarukusi vairāk nekā 2,6 reizes, taču tās būtiskā eksporta ienākumu ģeneratora – kokapstrādes – pat teju sešas reizes.

Tādu ainu rāda SIA Lursoft pētījuma dati pēc meža nozares iesniegtajiem gada pārskatiem. Dati rada, ka 2023. gadā kopējā meža nozares uzņēmumu peļņa bija 383,46 milj. eiro līmenī, savukārt 2022. gadā tā pārsniedza viena miljarda eiro apmēru, savukārt kokrūpniekiem vislielākā peļņa fiksēta 2021. gadā, kad tās apjoms sasniedza 576,67 milj. eiro, bet pērn vairs tikai 79,29 milj. eiro.

Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektors Kristaps Klauss vērš uzmanību, ka visas meža nozares kopējos peļņas rādītājos būtiska nozīme ir valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmuma AS Latvijas Valsts meži (LVM) peļņas līmenim. 2023. gadā LVM peļņa sasniedza 220 milj. eiro, kas ir 57% no visas meža nozares nopelnītā, savukārt 2022. gadā LVM peļņa bija 242 milj. eiro un tās īpatsvars no nozares kopējās bija 23%. “Peļņa bija, ir un būs nozīmīgākais jebkura uzņēmuma izaugsmes avots, taču vienmēr būs jautājumi par tās optimālo apmēru, ko lielākoties nosaka tirgus situācija, konkurētspēja, paša uzņēmuma stratēģija un darbības segmenta plašums (strādā vienā vai vairākos segmentos),” uzsver K. Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Inovācijas stiprina konkurētspēju

Māris Ķirsons,26.09.2024

FOTO SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds: “Tuvāko divu gadu nozīmīgs uzdevums būs īstenot jauno patentēto divslāņu grīdas dēļu ar spriegumu kompensācijas rievām ražošanas tehnoloģiju ieviešanu.”

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grīdu ražošanas SIA Amber Wood radījis jaunu produktu, par kuru saņēmis Latvijas patentu, vienlaikus strādā pie aptuveni divus miljonus eiro vērta investīciju projekta, kas ļautu ražošanā izmantot mākslīgo intelektu un robotus.

Lai arī pēdējos gados koka grīdu segumu tirgus ir piedzīvojis radikālas svārstības, tomēr SIA Amber Wood pašlaik aktīvi strādā pie jaunu iespēju radīšanas, kuras nākotnē būtiski palielinās uzņēmuma konkurētspēju.

Investīciju miljoni

Viņš atzīst, ka Eiropas patenta pieteikums atrodas izstrādes procesā. “Jebkurā situācijā jaunais patents kopā ar jau spēkā esošo SIA Amber Wood īpašumā esošo Eiropas patentu nostiprinās zīmola Stalgen divslāņu dēļu pozīcijas tirgū,” uzsver I. Akerfelds. Viņš norāda, ka uzņēmums ir ieguvis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās programmas atbalstu (100 000 eiro) un centīsies savā ražošanas procesā izmantot robotus daudzslāņu materiālu izgatavošanas tehnoloģiskajā procesā nesošā slāņa un virskārtas līmēšanā. “Robotizētu tehnoloģiju ieviešana komplektā ar investīcijām ražošanas procesu uzraudzības un vadības algoritmu pārveidē un adaptācijā mākslīgā intelekta integrācijas vajadzībām ilgtermiņā atmaksāsies ne tikai ražošanas konkurētspējā un efektivitātē, bet arī produkcijas kvalitātē un ražošanas procesu ilgtspējā,” savu pārliecību pauž I. Akerfelds. Viņš atzīst, ka iecerētā uzņēmuma pārveides projekta izmaksas tiek lēstas uz diviem miljoniem eiro. “Investīcijām jābūt samērojamām ar rezultātu, un nevar atļauties ieguldīt līdzekļus, nerodot to atgūšanas iespējas,” tā I. Akerfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru