Jaunā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokmateriālu līguma rezultātā, ko 15.aprīlī uzdeva izveidot Zemkopības ministrija (ZM), esošajiem Latvijas investoriem varētu nebūt iespēja uz vienādu konkurenci, pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.
ZM uzdevusi LVM izveidot jaunu līguma veidu papīrmalkas kvalitātes koksnes un kurināmās koksnes ilgtermiņa iegādei ar mērķi piesaistīt Latvijā lielos investorus, kuri ražotu produktus ar pievienoto vērtību, un plānots, ka šī līguma pārdodamās koksnes apmērs nevarēs pārsniegt 1,5 miljonus kubikmetru gadā.
Klauss uzsvēra, ka kokrūpniekiem bažas rada potenciālā līgumu ietekme uz konkurētspēju esošajiem Latvijas investoriem, piebilstot, ka, pēc publiski pieejamiem datiem, LVM visā Latvijā šādi kokmateriāli pieejami aptuveni 2,6 miljonu kubikmetru apmērā, kurus ar vienādiem nosacījumiem tirgo potenciālajiem pircējiem, piemēram, starptautiskajam koksnes plātņu ražotājam "Kronospan", kā arī granulu un citiem ražotājiem.
Viņš norādīja, ka šobrīd pircēji uz šo kokmateriālu apjomu konkurē ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, bet, ja no pieejamajiem 2,6 miljoniem kubikmetru kokmateriālu gadā potenciāli 1,5 miljoni kubikmetri tiks novirzīti jaunajiem investoriem, kas veido aptuveni 57% no kopējā apjoma, tas atstās negatīvu ietekmi uz investoriem, kas jau veikuši investīcijas iepriekš, un tiem nebūs vairs iespēja ar vienlīdzīgiem nosacījumiem konkurēt uz izejmateriālu iegādi.
"Augsta pievienotā vērtība nozīmē, ka uzņēmums ir konkurētspējīgāks par pārējiem, un jāuzdod jautājums - ja uzņēmums pēc definīcijas ir konkurētspējīgāks par pārējiem, kāpēc tam būtu jābaidās no konkurences? Šis jautājums nav atbildēts," akcentēja LKF viceprezidents.
Pēc Klausa domām, valdības mērķis piesaistīt jaunus investorus ir saprotams un apsveicams, taču tas var apgrūtināt jau esošo investoru situāciju. Klauss skaidroja, ka federācija atbalsta jaunas investīcijas papīrmalkas pārstrādē Latvijā, bet ir svarīgi, lai tiktu nodrošināti godīgi konkurences nosacījumi, proti, jaunie investori nedrīkst iegūt priekšrocības uz jau esošo investoru rēķina.
Viņš arī atzīmēja, ka līgumu izveides rezultātā esošie investori būs spiesti kokmateriālus iegūt sarežģītākos tirgus apstākļos, radot labvēlīgākus apstākļus jaunajiem investoriem.
LKF viceprezidents norādīja, ka realitātē šo lēmumu sekas varēs novērtēt tikai nākotnē, jo lēmums tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā un par to nav pieejama pilna informācija, tostarp nav pieejami līgumi potenciālajiem investoriem un valdībā izskatītais informatīvais ziņojums. Tomēr viņš pozitīvi vērtēja, ka kokmateriālus varēs piegādāt tikai ražotājiem, kuri rūpnīcas jau būs uzbūvējuši. Tāpēc tos nevarēs iegūt negodprātīgi ražotāji, kuri izliekas, ka ražos augstas pievienotās vērtības produkciju, lai iegūtu garantētu kokmateriālu apjomu eksportam.
Jau ziņots, ka zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) aģentūrai LETA atklāja, ka līgums sniegs iespēju Latvijā ienākt lieliem projektiem un radīt projektus ar pievienoto vērtību, piemēram, dziļās ķīmiskās pārstrādes, plātņu ražošanas vai koksnes šķiedru plākšņu ražošanas projektus, kas ir noderīgi gan no klimata viedokļa, gan arī nodrošinās, ka Latvijas koksne netiek eksportēta, bet tiek pārstrādāta Latvijā.
Ministrs akcentēja, ka izskatītā informatīvā ziņojuma un protokola lēmuma mērķis ir, lai no Latvijas neizvestu ārā nepārstrādātu koksni un to pārstrādātu Latvijā, radot produktus ar pievienoto vērtību, tostarp radītu naudas pievienoto vērtību un pievienoto vērtību no CO2 emisiju samazināšanas viedokļa, piesaistot oglekli produktos, kurus ilgi lieto un kuri palīdz mazināt klimata pārmaiņas.
Viņš norādīja, ka līguma izveides termiņš ir atkarīgs no investoru piesaistes, jo jauni investori varētu parādīties arī pēc pusgada vai gada un tad šo projektu atkal skatīs attiecīgajā procedūrā jauno investīciju padomē. Krauze minēja, ka process būs atvērts līdz aptuveni 2032.gadam.
Ministrs arī norādīja, ka jautājums skatīts slēgtajā daļā, jo informatīvajā ziņojumā iekļauta dažādu uzņēmumu komercinformācija, kuru publiski atklāt nedrīkst.
LKF pārstāv mežsaimniecisko darbu un koksnes produktu ražošanas nozari. Federācija iekļauj kokrūpniecības nozares biedrības, kurās apvienojušies dažādi mežsaimniecības, pirmapstrādes, tālākapstrādes, koka māju un mēbeļu ražotāji.
