Mežsaimniecība

Apaļkoku cenas patlaban saglabājas augstas

LETA,28.01.2025

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Apaļkoku cenas patlaban saglabājas augstā līmenī, salīdzinot ar periodu pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un Covid-19 pandēmijas, pastāstīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

Viņš akcentēja, ka, salīdzinot ar pirms satricinājumu periodu, atsevišķu apaļkoku sortimentiem cenas šobrīd ir ļoti augstas. Tomēr tās ir kritušās, salīdzinot ar 2022.gadu, kad sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, malkas koksne maksāja līdz 90 eiro kubikmetrā.

Klauss norādīja, ka augstās apaļkoku cenas ietekmējuši arī šā brīža siltie un mitrie laikapstākļi, kas apgrūtina mežistrādes darbus, kā arī limitē piekļuvi sagatavotajiem kokmateriāliem pa mežu ceļiem, rezultātā vietām rodoties apaļkoku deficītam.

Viņš arī minēja, ka šobrīd netipiski apkures sezonai kritušās cenas kurināmajai šķeldai, jo silto laikapstākļu ietekmē ir būtiski samazinājusies vajadzība pēc tās, piebilstot, ka parasti apkures sezonā kurināmās šķeldas cena pieaug.

LKF viceprezidents arī atzīmēja, ka šobrīd ir ļoti slikti apstākļi zāģētavām un plātņu rūpnīcām, jo apaļkoku cenas ir ļoti augstas un, neieskaitot bērzu saplākšņus, galaproduktu, tostarp orientēto skaidu plātņu (OSB) un konstrukciju materiālu, cenas nav pieaugušas proporcionāli izejvielu cenu pieaugumam. Tāpat ir mainījušies atalgojuma līmeņi un elektrības cenas, tāpēc, salāgot tirgus cenu galaproduktam ar izejvielu un citu izmaksu līmeņiem ir sarežģīti.

Arī LKF izpilddirektors Artūrs Bukonts pauda, ka galaproduktu cenas, tostarp dēļiem, brusām, interjera un eksterjera elementiem, kā arī citiem gataviem produktiem, kas saistīti ar būvniecības nozari, šogad nav pieaugušas un nav stabilas.

Klauss arī minēja, ka ļoti smagi apstākļi patlaban piemeklējuši taras ražošanas nozari.

Tomēr kopumā LKF viceprezidents prognozēja, ka nākamajā gadā situācija kokrūpniecības nozarē varētu uzlaboties. Viņš arī minēja, ka bērza saplākšņa ražotājiem situācija joprojām ir ļoti laba, īpaši salīdzinot ar pārējiem kokrūpniecības segmentiem.

Jau ziņots, ka silto un lietaino laika apstākļu dēļ puse no mežā sagatavotajiem kokmateriāliem ir nepieejami.

Bukonts atzīmēja, ka šī ziema kopumā nozarei ir vērtējama kā ne pārāk veiksmīga. Patlaban vietām ar smagsvara tehniku nav iespējams iebraukt mežā, lai līdz ceļam izvestu sagatavotos kokmateriālus, kā arī vietām nav iespējams izmantot ceļus, pie kuriem kokmateriāli atrodas, jo ir noteikti svara ierobežojumi.

LKF pārstāv mežsaimniecisko darbu un koksnes produktu ražošanas nozari. Federācija iekļauj kokrūpniecības nozares biedrības, kurās apvienojušies dažādi mežsaimniecības, pirmapstrādes, tālākapstrādes, koka māju un mēbeļu ražotāji.

Mežsaimniecība

Sodra plāno pārdot mežus un ar tiem saistīto uzņēmējdarbību Baltijas valstīs

LETA,13.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa "Sodra" plāno pārdot meža īpašumus un ar tiem saistīto uzņēmējdarbību Baltijas valstīs, liecina paziņojums "Sodra" mājaslapā.

Grupas paziņojumā teikts, ka "Sodra" meklē iespējamos interesentus, lai šogad varētu virzīties uz priekšu pārdošanas procesā.

"Sodra Skog" uzņēmējdarbības jomas vadītājs Pēters Kārlssons norāda, ka "Sodra" misija ir gādāt par tās biedru mežiem, nevis pašam būt meža īpašniekam. "Tādēļ esam ierosinājuši pārdošanu, un pašlaik rit process, lai atrastu īsto pircēju. Taču mēs nesteidzamies," viņš teica.

Igaunijā un Latvijā "Sodra" pieder kopumā apmēram 153 000 hektāru zemes, no kuriem lielākā daļa atrodas Latvijā.

Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss tviterī norāda, ka apmēram reizi desmitgadē rodas iespējas no zviedriem atpirkt lielas Latvijas zemes platības, un šobrīd tirgū ir izlikti apmēram 2% no Latvijas kopējās platības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 3,41 miljardus eiro, kas ir par 3,4% jeb 113,71 milj. eiro vairāk nekā 2023. gadā.

To rāda Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem. Lielākus eksporta ienākums pērn spēja ģenerēt zāģmateriāli - par 85 milj. eiro, apaļkoksne — par 62 milj. eiro, kurināmā koksne - par 43 mij. eiro, kā arī saplāksnis.

Konkurētspējas atgūšanas gads

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss uzsver, ka 2024. gads ir bijis laiks, kurā ražošana atguvās pēc 2022. gada visa veida izmaksu pieauguma un 2023. gada inflācijas ierobežošanas slāpēšanas procentlikmju kāpuma, kas bremzēja tautsaimniecību, jo īpaši nekustamā īpašuma segmentā. „Konkurētspēju pērn atguvuši skujkoku zāģētās produkcijas, kā arī kokskaidu granulu ražotāji, kas arī atspoguļojas eksporta statistikas datos,” skaidro K. Klauss. Viņš norāda, ka pērn eksportētas 1,76 milj. t kokskaidu granulu, kamēr pērn (2023. gadā) – 1,31 milj. t, tāpat būtiski vairāk eksportēti tieši skujkoku zāģmateriāli – 2,82 milj. m3 2024. gadā, bet 2023. gadā - tikai 2,42 milj. m3. „Būtībā arī vairāku citu koksnes izstrādājumu eksporta apjoms pērn ir lielāks nekā 2023. gadā, vienlaikus ne visiem izstrādājumiem ir pieaugušas realizācijas cenas, tāpēc arī ienākumu pieaugums varbūt arī nav tik liels, kādu varētu vēlēties,” skaidro K. Klauss. Viņš gan atzīst, ka pārsteigumu rada apaļkoksnes eksporta apjomu pieaugums.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenās līnijas iedarbināšana 25 milj. eiro vērtajā jaunajā ražošanas kompleksā ļauj koka ēveļskaidu plātņu ražotājam SIA CEWOOD palielināt saražoto produktu apmēru vairāk nekā trīs reizes, tādējādi palielinot savu tirgus daļu šo produktu segmentā.

Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs saražot 4,5 līdz 5 milj. m2 cementēto koka ēveļskaidu plātņu, kas salīdzinājumā ar līdzšinējiem 1,7 milj. m2 nozīmē būtisku ražošanas apjomu kāpumu, kura nodrošināšanai būs nepieciešami gan lielāki koksnes, gan cementa apjomi, kā arī nodarbināto skaits. “Šis projekts ir lolots vairāk nekā trīs gadus, un tas ir būtisks lēciens uzņēmuma attīstībā, vienlaikus ļaus uzņēmumam būt vienam no vadošajiem nozares spēlētājiem Eiropā,” jaunās ražotnes nozīmību atklāj SIA CEWOOD valdes loceklis Ingars Ūdris. Viņš atzīst, ka uzņēmumam ar tajā brīdī aptuveni 10 milj. eiro lielu neto apgrozījumu īstenot 25 milj. eiro investīciju projektu nebūt nav viegls uzdevums, vēl jo vairāk, ja šīs ieceres īstenošanas laikā ir palielinājušās iecerētā projekta īstenošanas izmaksas, bet produkcijas noieta tirgū ir notikušas ļoti nozīmīgas svārstības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares uzņēmumu kopēja peļņa 2023. gadā sarukusi vairāk nekā 2,6 reizes, taču tās būtiskā eksporta ienākumu ģeneratora – kokapstrādes – pat teju sešas reizes.

Tādu ainu rāda SIA Lursoft pētījuma dati pēc meža nozares iesniegtajiem gada pārskatiem. Dati rada, ka 2023. gadā kopējā meža nozares uzņēmumu peļņa bija 383,46 milj. eiro līmenī, savukārt 2022. gadā tā pārsniedza viena miljarda eiro apmēru, savukārt kokrūpniekiem vislielākā peļņa fiksēta 2021. gadā, kad tās apjoms sasniedza 576,67 milj. eiro, bet pērn vairs tikai 79,29 milj. eiro.

Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektors Kristaps Klauss vērš uzmanību, ka visas meža nozares kopējos peļņas rādītājos būtiska nozīme ir valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmuma AS Latvijas Valsts meži (LVM) peļņas līmenim. 2023. gadā LVM peļņa sasniedza 220 milj. eiro, kas ir 57% no visas meža nozares nopelnītā, savukārt 2022. gadā LVM peļņa bija 242 milj. eiro un tās īpatsvars no nozares kopējās bija 23%. “Peļņa bija, ir un būs nozīmīgākais jebkura uzņēmuma izaugsmes avots, taču vienmēr būs jautājumi par tās optimālo apmēru, ko lielākoties nosaka tirgus situācija, konkurētspēja, paša uzņēmuma stratēģija un darbības segmenta plašums (strādā vienā vai vairākos segmentos),” uzsver K. Klauss.

Mežsaimniecība

Ekspertu viedokļi par Sodra grupas Latvijā esošo meža īpašumu iegādi atšķiras

LETA,16.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi valsts vai Latvijas pensiju fondu īpašumā ir atšķirīgi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka "Sodra" mežu portfeļa iegādes iespēju Latvijas kapitālam vajadzētu censties izmantot. Gašpuitis uzskata, ka pensiju līdzekļu pārvaldītāji varētu būt ieinteresēti šādām investīcijām, taču tad ir jāizveido pensiju fondu ieguldījumiem piemērota juridiskā struktūra ar labu pārvaldības mehānismu. Ekonomists uzsver, ka ļoti svarīga būs arī meža cena un sagaidāmā investīciju atdeve.

Ekonomists vērtē, ka "Latvijas valsts mežu" (LVM) speciāli šim darījumam veidots meitasuzņēmums varētu būt viens no risinājumiem. Ja to kotētu biržā, tad tas būtu nozīmīgs solis arī vietējā kapitāla tirgus attīstībā, norāda Gašpuitis. Ekonomists piebilst, ka šādam uzņēmumam primāri būtu efektīvas pārvaldes sistēmas izveidošana.

Mežsaimniecība

Rīga vērtēs iespēju nopirkt daļu Zviedrijas kompānijai Sodra piederošo mežu

LETA,27.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV) uzdevis pilsētas izpilddirektoram Jānim Langem kopā ar pašvaldības uzņēmumu SIA "Rīgas meži" izvērtēt iespējas iegādāties daļu Latvijā esošo mežu, kurus plāno pārdot Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa "Sodra", aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

"Situāciju, kurā pārdošanā izliktas lielas Latvijas meža platības, vērtēju stratēģiski gan valstiskā līmenī, gan ekonomiski. Esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, raugoties valstiski, uzskatu, ka jāizmanto katra iespēja šos mežus saglabāt mūsu īpašumā - tas ir nacionālās drošības jautājums," izteicies Ķirsis.

Pašvaldība atzīmē, ka uzņēmumam "Rīgas meži", kas ir valstī ceturtais lielākais mežu apsaimniekotājs, šī būtu iespēja paplašināt savu darbību un izvirzīt jaunas ambīcijas.

Izsverot iespējas sagatavot konkurētspējīgu piedāvājumu un ņemot vērā nacionālās intereses, SIA "Rīgas meži" prioritāri izvērtēs darījumā pieejamās teritorijas tajās meža platībās, kas robežojas ar jau uzņēmumam piederošajiem mežiem.

Mežsaimniecība

Krauze: Jāpalielina ierobežojumi un prasības ārvalstu investīcijām Latvijas mežos

LETA,20.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē vajadzētu palielināt ierobežojumus un prasības ārvalstu investīcijām Latvijas mežos, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), komentējot iespējas, lai šobrīd pārdošanā izliktie Zviedrijas mežrūpniecības grupai "Sodra" piederošie Latvijas meži paliktu valsts īpašumā.

Krauzes ieskatā pārdošanas procesā grozīt likumus ir nekorekti pret jebkuru personu. Tāpēc viņš akcentēja, ka šobrīd šādus grozījumus veikt nevar, bet nākotnē to noteikti būtu jādara.

"Ja kāds ir sācis kādu darbību, piemēram, būvēt savu privātmāju, un tikmēr ātri tiek izmainīta likumdošana, tas nav korekti, jo ir kaut kāda tiesiskā paļāvība, ja process ir sācies," uzsvēra ministrs.

Jau ziņots, ka "Sodra" plāno pārdot meža īpašumus un ar tiem saistīto uzņēmējdarbību Baltijas valstīs. Grupas paziņojumā teikts, ka "Sodra" meklē iespējamos interesentus, lai šogad varētu virzīties uz priekšu pārdošanas procesā.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss iepriekš norādījis, ka šobrīd tirgū ir izlikti apmēram 2% no Latvijas kopējās mežu platības. Iespējas no zviedriem atpirkt lielas Latvijas zemes platības rodoties apmēram reizi desmitgadē.

Video

VIDEO: Inovācijas stiprina konkurētspēju

Māris Ķirsons,26.09.2024

FOTO SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds: “Tuvāko divu gadu nozīmīgs uzdevums būs īstenot jauno patentēto divslāņu grīdas dēļu ar spriegumu kompensācijas rievām ražošanas tehnoloģiju ieviešanu.”

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grīdu ražošanas SIA Amber Wood radījis jaunu produktu, par kuru saņēmis Latvijas patentu, vienlaikus strādā pie aptuveni divus miljonus eiro vērta investīciju projekta, kas ļautu ražošanā izmantot mākslīgo intelektu un robotus.

Lai arī pēdējos gados koka grīdu segumu tirgus ir piedzīvojis radikālas svārstības, tomēr SIA Amber Wood pašlaik aktīvi strādā pie jaunu iespēju radīšanas, kuras nākotnē būtiski palielinās uzņēmuma konkurētspēju.

Investīciju miljoni

Viņš atzīst, ka Eiropas patenta pieteikums atrodas izstrādes procesā. “Jebkurā situācijā jaunais patents kopā ar jau spēkā esošo SIA Amber Wood īpašumā esošo Eiropas patentu nostiprinās zīmola Stalgen divslāņu dēļu pozīcijas tirgū,” uzsver I. Akerfelds. Viņš norāda, ka uzņēmums ir ieguvis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās programmas atbalstu (100 000 eiro) un centīsies savā ražošanas procesā izmantot robotus daudzslāņu materiālu izgatavošanas tehnoloģiskajā procesā nesošā slāņa un virskārtas līmēšanā. “Robotizētu tehnoloģiju ieviešana komplektā ar investīcijām ražošanas procesu uzraudzības un vadības algoritmu pārveidē un adaptācijā mākslīgā intelekta integrācijas vajadzībām ilgtermiņā atmaksāsies ne tikai ražošanas konkurētspējā un efektivitātē, bet arī produkcijas kvalitātē un ražošanas procesu ilgtspējā,” savu pārliecību pauž I. Akerfelds. Viņš atzīst, ka iecerētā uzņēmuma pārveides projekta izmaksas tiek lēstas uz diviem miljoniem eiro. “Investīcijām jābūt samērojamām ar rezultātu, un nevar atļauties ieguldīt līdzekļus, nerodot to atgūšanas iespējas,” tā I. Akerfelds.