Mūsdienās ārējie apstākļi bieži vien ir ļoti neskaidri, taču, neraugoties uz to, līderim ir jāspēj pieņemt lēmumi un jābūt pārliecinātam par tiem, uzskata Annija Mežgaile, TechChill vadītāja.

Ja dzīve rīt mainīsies, pieņemsi citu lēmumu, bet kopumā mans uzskats ir, ka visi lēmumi ir jāpieņem šodien, pārliecināta ir A.Mežgaile. Nenoliedzami - varbūt pēc gada mēs domāsim, ka varējām darīt citādāk, taču tam vairs nebūs nozīmes, jo mēs šo lēmumu jau būsim pieņēmuši. Līderim ir jāuzticas savām zināšanām un pieredzei, un reizēm jāspēj lēkt nezināmajā, vienlaikus saglabājot mieru. Paļauties uz kaut ko, ko tu vari paredzēt, nav grūti, taču tad nevar gaidīt arī citu rezultātu. Attīstībai nepieciešami drosmīgi lēmumi, spriež TechChill vadītāja.

Gūst rūdījumu

Uzaugu ģimenē, kurā liela loma bija kultūrai, tajā skaitā arī kino mākslai, tāpēc agrā bērnībā es vēlējos kļūt par aktrisi, atminas A.Mežgaile. “Skolas laikos vienmēr izcēlos kā viens no skaļākajiem un par sevi pārliecinātākajiem bērniem. Man nekad nebija bail uzstāties publikas priekšā vai aizstāvēt savu viedokli - iespējams, tādā veidā vēlējos piesaistīt sev uzmanību. Pirmo darba pieredzi guvu laikā, kad mācījos 11.klasē - strādāju vienā no smalkākajiem Rīgas restorāniem par viesmīli. Joprojām uzskatu, ka tā ir bijusi viena no manām vērtīgākajām darbavietām. Manuprāt, tie, kas agrā jaunībā ir izgājuši šo viesmīļu skolu, ļoti ātri iegūst rūdījumu. Vēl kā bērns biju iemesta vidē, kur apgrozās svarīgas personības, un man bija jāmāk prezentēt gan sevi, gan restorānu, gan arī jāsniedz atbilstošas kvalitātes pakalpojums. Tas nav maz, jo tev nav tāda varianta kā būt nedrošam - tev ir jāiet, jāskatās cilvēkiem acīs un jārunā. Jo ātrāk tu to saproti un iegūsti šo rūdījumi, jo vieglāki šķiet nākamie dzīves izaicinājumi,” spriež A.Mežgaile, kura pēc vidusskolas beigšanas sāka studēt komunikācijas nozarē.

Jaunuzņēmumi Rīgai 2024. gadā piesaistījuši investīcijas 21,8 miljonu eiro apmērā un nodokļos nomaksājuši 62,6 miljonus eiro, kas ir par 13 % vairāk nekā 2022. gadā, liecina Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.lv” apkopotie dati.

Kā skaidro Fredis Bikovs, Rīgas investīciju un tūrisma attīstības aģentūras (RITA) direktors, lai gan jaunuzņēmumu piesaistīto investīciju apjomu ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija, galvaspilsētā jaunuzņēmumiem ir radīta labvēlīga vide un apstākļi, kas turpinās veicināt investīciju apjoma pieaugumu turpmākajos gados. Lielākā investoru interese ir par finanšu un aizsardzības tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, kā arī deep-tech jeb zinātniski ietilpīgu tehnoloģiju uzņēmumiem.

Jau vairāku gadu garumā Rīgā koncentrējas lielākā daļa jaunuzņēmumu, kas attīsta savu biznesu Latvijā. Galvaspilsētā reģistrēti 315 jaunuzņēmumi, un vēl 84 – Rīgas plānošanas reģionā, veidojot 80 % no kopējā Latvijā reģistrēto jaunuzņēmumu apjoma. Jaunuzņēmumi Rīgā pārstāv dažādas jomas, taču lielākoties tie ir finanšu tehnoloģiju, aizsardzības tehnoloģiju un deep-tech uzņēmumi.

Veidoties "vienradžiem" traucē finansējuma un talantu trūkums, kā arī citi faktori, šādi ir pirmie secinājumi pētījumā par "vienradžu" veidošanās faktoriem Zemgales reģionā.

Ar "vienradzi" tiek saprasts tāds jaunais uzņēmums, kura novērtējums pārsniedz miljardu eiro.

Plānošanas reģions ar sadarbības partneriem īsteno projektu "UnicornQuest", kura gaitā tiek veikts pētījums par "vienradžu" veidošanās faktoriem Zemgales reģionā.

Pētījumu veic SIA "AC Konsultācijas". Viena no pētījuma autorēm Indra Ruperte norāda, ka šāds pārskats par uzņēmējdarbības vidi un tās attīstības faktoriem ir ļoti vērtīgs un interesants. Vienlaikus viņa atzīst, ka jāsaskaras ar dažādiem šķēršļiem, kas galvenokārt saistīti ar datu pieejamību un informāciju par jaunuzņēmumiem.

Secināts, ka visvairāk jaunuzņēmumu ir Rīgas reģionā, kur to skaits ir nedaudz vairāk par 390, savukārt Zemgales plānošanas reģionā - ap 17. Precīzu skaitli vēl neesot iespējams nosaukt, jo dažādos avotos informācija nedaudz atšķiras, kā arī divi jaunuzņēmumi jau ir likvidēti, bet viens ir pieteicis maksātnespēju.

Jaunuzņēmumu nozare plašāk pazīstama ir vien dažus gadus, bet pēdējā laikā to plosa medijos izskanējusī informācija, ka daži neogodprātīgi uzņēmēji no Krievijas un Baltkrievijas savulaik izmantojuši tā saukto jaunuzņēmumu vīzu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā.

Pēc tam ir bijuši gadījumi, kad tā ir izmantota dažādiem - diemžēl, arī negodprātīgiem mērķiem. Mūsu visu attieksme pret atsevišķām kaimiņvalstīm pēc 2022. gada februāra ir mainījusies. Mainās arī fokuss attiecībā uz reģioniem, ar kuriem vēlamies sadarboties. Taču viena lieta paliek nemainīga - Latvijas ekonomikai papildspēki noder.

Negodprātīgu privilēģiju izmantošanu nav iespējams izslēgt nevienā nozarē - ne jaunuzņēmumos, ne pārtikas ražošanā, ne loģistikā. Un nav pamata uzskatīt, ka tieši jaunuzņēmumu vīzas saņēmēji ir negodprātīgāki, kā citi uzņēmēji. Šādas vīzas ir plaši izmantots atbalsta mehānisms, ko daudzas pasaules valstis lieto, lai pievilinātu inovatīvu uzņēmumu dibinātājus.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Karadarbība Ukrainā būtiski ietekmējusi Latvijas viesmīlības sektoru, tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrējas uz tūristu piesaisti no citiem reģioniem, īpaši no Eiropas.

To intervijā DB norāda viesnīcu Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel ģenerāldirektors Daniels Baranovskis (Daniel Baranowski).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.februāra numurā lasi:

Statistika

Jo attīstītāka valsts, jo vairāk cilvēku mācās internetā

Tēma

ASV prezidenta izaicinājums pasaules zinātnes tehnoloģiju un inovāciju attīstībai

Aktuāli

Heirēka! Bērni ēd

ES finansējums

Ieguldījums tūrisma attīstībai Ziemeļkurzemē

Metāllūžņi

Nolaidības dēļ nozari dāvinām kaimiņiem

Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu darījumos kritums turpinās

Apdrošināšana

Prēmijas aug straujāk par atlīdzībām

Pasniegtas Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas 11 kategorijās, informēja pasākuma rīkotāji.

Kategorijā "Klimata inovācijas" pirmo vietu ieguvis Igaunijas uzņēmums "UP Catalyst", otro vietu ieguvis Igaunijas "eAgronom", savukārt trešo vietu ieguvis Latvijas uzņēmums "Jūrmalas ūdens".

Pirmo vietu kategorijā "Aprites ekonomika" ieguvis Igaunijas "Neular", otro vietu - Igaunijas "Aio tech", bet trešo vietu ieguva Latvijas uzņēmums "Naco Technologies".

Savukārt kategorijā "Enerģētikas tehnoloģijas" uzvarējis Lietuvas "SoliTek", otrajā vietā ir Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", bet trešajā vietā - "Jūrmalas ūdens".

Kategorijā "Sociālās iniciatīvas" uzvaru izcīnījis Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", otro vietu saņēma Lietuvas Neformālās izglītības aģentūra, bet trešajā vietā ir Igaunijas "GreenDice".

Līdz šim jaunuzņēmumu vide Latvijā ir bijusi dinamiska un daudzsološa. Dati liecina, ka Latvijas jaunuzņēmumi nodokļos valsts budžetā gadā iemaksā vairāk nekā 70 miljonus eiro, tomēr, par spīti stiprajām pusēm, ir arī virkne izaicinājumu.

Pie mums ir izveidota aktīva ekosistēma ar spēlētājiem no publiskā un privātā sektora, kas atbalsta jaunos uzņēmējus, taču ir vairāki faktori, kas kavē straujāku jaunuzņēmumu izaugsmi. To vidū ir ierobežota piekļuve talantiem un speciālistiem ar specifiskām kompetencēm, ierobežoti resursi uzņēmumu attīstībai, kā arī nepieciešamība pēc efektīvākām starptautiskās sadarbības platformām.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas stiprās puses

Latvijā darbojas daudzas organizācijas un institūcijas, kas sniedz informatīvu un finansiālu atbalstu jaunuzņēmumiem. To vidū ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Ekonomikas ministrija, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija Startin.LV, ir izveidots arī inovācijām, sadarbībai un izaugsmes veicināšanai veltīts centrs “Startup House Riga”. Starptautiskie eksperti arī norāda, ka Latvijas normatīvais regulējums attiecībā uz jaunuzņēmumiem ir labi sakārtots. Piemēram, Vācijas finanšu ministrs ir apmeklējis Latviju, lai smeltos pieredzi jaunuzņēmumu attīstībai. Papildus tam jāmin, ka Latvija, kā neliels tirgus, var būt nosacīta testēšanas vide, kur uzņēmēji var aprobēt un pilnveidot savus produktus pirms ieiešanas starptautiskajos tirgos.

Lai arī kapitāldaļu maiņas darījumu skaits pēdējo piecu gadu laikā sarucis, tomēr sabiedrības daļa vairāku jaunu anonsēto un notikušo darījumu kontekstu vērtē ar zināmām bažām.

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka 2025. gada pirmajos divos mēnešos tikai 753 SIA nomainījās vismaz 50% kapitāldaļu turētāju sastāvs, savukārt analogā laikā 2021. gadā, kad vēl nebija aktīvās kara fāzes Ukrainā, šādi darījumi tikuši veikti 1027 SIA. Arī to SIA skaits, kurās visa gada laikā mainījies kapitāldaļu turētāju sastāvs vismaz par 50%, ir sarucis no 5374 2021. gadā līdz 4483 2024. gadā.

SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis norāda, ka kapitāldaļu īpašnieku maiņas process Latvijā ir samērā stabils ar tendenci sarukt. Ik gadu vismaz 50% kapitāla daļu atsavina (maina īpašniekus) 3-5% no nelikvidēto uzņēmumu kopskaita. Iemesli var būt dažādi. „Visbiežākie veidi - uzņēmumu dibināšana pārdošanai - gan vienkārši kā čaulas, gan lai realizētu, piemēram, nekustamā īpašuma darījumus (dzīvokļu pārdošana kā domājamās daļas pārdošana apsaimniekošanas uzņēmumā pēc ēkas uzbūvēšanas), gan jaunuzņēmumi, kuru mērķis ir piesaistīt kapitālu veiksmīgas idejas realizācijai, lai pēc tam pārdotu.

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija | Startin.LV publicējusi "Latvijas Jaunuzņēmumu ekosistēmas atskatu 2024", piedāvājot padziļinātu analīzi par jaunuzņēmumu vides attīstību, investīciju dinamiku, talantu piesaisti un pieejamo atbalstu.

Atskats izceļ svarīgākos notikumus, piemēram, 62 miljonu eiro fondu, kas paredzēts jaunuzņēmumu agrīnās attīstības posma finansēšanai, "Printful" un "Printify" apvienošanos, "Startup House Riga" izveidi un jaunas tendences mākslīgā intelekta, blokķēdes un aizsardzības tehnoloģiju jomās.

Aizvadītajā gadā jaunuzņēmumu ekosistēma piedzīvojusi mērenu izaugsmi, kurā darbinieku skaits pieaudzis nedaudz, bet uzņēmumu apgrozījums un peļņa turpinājuši kāpt. Kā uzsver Startin.LV projektu vadītājs un atskata autors Eduards Ritums, tas skaidri norāda, ka jaunuzņēmumu industrija balstās uz augsti kvalificētu un radošu cilvēku komandām. Tādēļ ir svarīgi neaizmirst par izglītības nozīmi – gan skolās un universitātēs, gan tādās organizācijās kā Riga TechGirls un StartSchool.

Komanda no jaunuzņēmuma Oruga jaunnedēļ prezentēs Latvijā radītā bezceļu monstra jeb pasaulē pirmā viensliedes elektromotocikla prototipu, informē uzņēmums.

Ar mērķi izpētīt Ziemeļamerikas tirgus iespējas un, iespējams, lemt par ražotnes atvēršanu Kanādā, Oruga pārstāvji Toronto tiksies ar nozares mentoriem, investoriem, potenciālajiem sadarbības partneriem un klientiem, ko mērķtiecīgi izraudzījusies Toronto biznesa attīstības centra TBDC komanda.

"Mēs attīstām produktu, kas ļoti piesaista pasaules uzmanību gan no komerciālās, gan militārās jomas un jūtamies īpaši, būdami starp nedaudziem ārvalstu uzņēmumiem, kas piedalās šajā TBDC programmā. Es apbrīnoju, ar kādu degsmi un mērķtiecību programmas pārstāvji šobrīd strādā, lai pārliecinātu mūs savu pirmo ražotni atvērt tieši Kanādā," stāsta Oruga līdzīpašniece Liene Vītola.

Miljardieris Pjotrs Avens, kurš ir arī Latvijas pilsonis, kategoriski noliedz sociālajos tīklos izplatītos apgalvojumus par viņa līdzdalību darījumā, kurā miljardieris Īlons Masks pirms diviem gadiem iegādājās sociālās saziņas platformu "Twitter", kas tagad ir pazīstama kā "X".

Arī ASV riska kapitāla fonda 8VC vadošais partneris Džo Lonsdeils paziņojis, ka vēstījumi par Krievijas oligarhu Avena un Vladimira Moškoviča līdzdalību darījumā ir viltus ziņas. Šajā fondā, kam pieder mazāk nekā 1% "X" akciju, nesot ieguldīts neviens dolārs Avena vai Moškoviča līdzekļu.

LETA jau ziņoja, ka fondā 8VC strādā Avena un Moškoviča dēli, kas absolvējuši prestižas ASV augstskolas. 8VC iegulda līdzekļus dažādās nozarēs, arī aizsardzības uzņēmumos.

To vidū ir tehnoloģiju uzņēmumi "Palantir", kura līdzdibinātājs ir Lonsdeils, un "Anduril", kam ir miljardus dolāru vērti līgumi ar Pentagonu, jaunuzņēmumi "Saronic" un "Epirus", kas ražo jūras dronus un izstrādā pretdronu sistēmas. Turklāt 8VC kopā ar NATO Inovāciju fondu ieguldījis līdzekļus Lielbritānijas moderno kompozītmateriālu ražotājā iCOMAT.

Lai Latvijā attīstītos veiksmīgi jaunuzņēmumi, tostarp arī tādi, kuru tirgus vērtība sasniegusi miljardu ASV dolāru, jeb “vienradži”, nepieciešams pieejamāks finansējums pirmssēklas un sēklas stadijā, kā arī ambiciozāki dibinātāji, kuri ir gatavi uzņemties riskus, secināts ekspertu diskusijā “Vai vienradžus var audzēt fermās?”, ko organizēja informācijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu izglītības programma “StartSchool”.

Skaidrojot, kāpēc Latvija “vienradžu” skaita ziņā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, eksperti norādīja, ka kaimiņvalstīs pieredzējušie uzņēmēji aktīvāk dalās pieredzē un investē jaunuzņēmumu kopienā, vienlaikus norādot, ka arī Latvijā situācija sāk uzlaboties. “Igaunijā laimējās ar “Skype”, kas pirmais “vienradzis”. Tieši no tā izauga citi veiksmīgi uzņēmumi un gandrīz katrā strauji augošā Igaunijas uzņēmumā ir kāds pārstāvis, kas strādājis “Skype”. Citu atšķirību starp Baltijas valstīm nav,” uzsvēra investīciju fonda “Change Ventures” partneris Andris K. Bērziņš.

Arī “Riga TechGirls” vadītāja Anna Andersone uzsvēra, ka “Uzņēmums “Skype” palīdzēja igauņiem noticēt savām spējām un uz savas ādas izbaudīt veiksmes stāstu. Tas ļāva sasniegt tik daudz, lai varētu investēt atpakaļ valstī un kopienā. Igaunijā tas notika daudz, daudz ātrāk, bet tagad arī Latvijā veidojas atbilstoša jaunuzņēmumu ekosistēma.”

Filipīnu prezidents Ferdinands Markoss trešdien parakstīja likumu, ar kuru tiek ieviests 12% pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ārvalstīs bāzētiem uzņēmumiem, kas valstī sniedz digitālos pakalpojumus.

Nodoklis attiecas uz plašu produktu un pakalpojumu klāstu, piemēram, tiešsaistes meklētājprogrammām, programmatūru licencēšanu, mobilajām lietotnēm, tiešsaistes spēlēm, vebināriem, mūzikas, reklāmas, uzglabāšanas un mākoņdatošanas pakalpojumiem, satura mitināšanu un digitālajiem tirgiem.

Prezidents likuma parakstīšanas ceremonijā teica, ka gan mazi tehnoloģiju jaunuzņēmumi, gan pasaules lielākie uzņēmumi, kas bāzēti otrā pasaules malā, strādājot un pelnot Filipīnās, ir daļa no kopienas. Viņš uzsvēra, ka jaunais likums nozīmē, ka vietējiem uzņēmumiem un starptautiskajām digitālajām platformām ir vienādi noteikumi konkurencei.

Uzņēmumi, kuri nemaksās nodokli, Filipīnās nevarēs sniegt digitālos pakalpojumus.

Apgrozāmā kapitāla ātra aprite ir būtiska uzņēmumu naudas plūsmai un finansiālajai stabilitātei. Latvijā gari norēķinu termiņi un to apmaksas kavēšanās nereti skar mazos un vidējos uzņēmumus, ierobežojot to spēju investēt un efektīvi pārvaldīt finanšu resursus.

Šādās situācijās piemērots ir faktoringa risinājums, kas palīdz paātrināt naudas apriti, ļaujot ātrāk saņemt līdzekļus par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem, pat ja pircējs norēķinās ar atlikto maksājumu. Taču izpratne par faktoringa iespējām uzņēmumu vidū ir atšķirīga, un diemžēl Latvijā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm.

Bankas Citadele Baltijas tirdzniecības finansēšanas un faktoringa daļas faktoringa projektu vadītājs Kristaps Velmers stāsta: “Mums šobrīd ir vismazākais faktoringa apjoms Baltijā. Igaunijā un Lietuvā tas ir divas līdz trīs reizes lielāks, ja skatāmies gan portfeļa, gan apgrozījuma līmenī.”

Statistika apstiprina: faktoringa apgrozījums Latvijā ir tikai aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 7%. Velmers skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc Igaunija un Lietuva ir ievērojamu soli priekšā Latvijai faktoringa jomā, ir uzņēmēju gatavība eksperimentēt ar dažādiem finanšu rīkiem un plašāka izpratne par to priekšrocībām. “Igaunijā īpaši aktīvi darbojas tehnoloģiju uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kuri meklē dinamiskas finansēšanas iespējas, savukārt Lietuva ir attīstījusi spēcīgu alternatīvā finansējuma ekosistēmu,” viņš piebilst.

Darbību Latvijā sāks Lietuvā dibināts biznesa enģeļu un jaunuzņēmumu valdes locekļu tīkls NGL.

Tā mērķis ir ne tikai palīdzēt Latvijas biznesa pārstāvjiem un privātajiem investoriem ieguldīt perspektīvos jaunuzņēmumos, bet arī sniegt savas zināšanas šādu uzņēmumu vadībā.

NGL Latvijā vadīs Āris Brencis, kuram ir iepriekšēja pieredze investoru attiecību vadīšanā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu pasākumā “TechChill” un jaunuzņēmumu programmu un akceleratoru vadīšanā inovāciju vadības uzņēmumā “Helve”.

“Lai gan biznesa eņģeļu tīkli nav nekas jauns Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā, mēs Latvijas tirgū ieviešam inovāciju – valstī pirmo jaunuzņēmumu valdes locekļu tīklu, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem izveidot spēcīgas pārvaldības struktūras, kas atbalsta to izaugsmi un paplašināšanos jau no paša sākuma” stāsta Āris Brencis, "NGL" tīkla vadītājs Rīgā.

SIA “ASNS Ingredient” zirņu proteīna rūpnīcas būvlaukumā Jelgavā šobrīd notiek aktīvi būvdarbi, plānots, ka lielākā daļa ēku tiks uzbūvētas līdz vasaras beigām.

Pašlaik jau paveikti meliorācijas darbi, kā arī sākts darbs pie ēku pamatu būvniecības, norāda Edgars Ruža, SIA “ASNS Ingredient” valdes loceklis. “Tuvāko pāris nedēļu laikā esam iecerējuši sākt ēku celtniecību un jau maijā plānojam pabeigt pirmo no tām - gatavās produkcijas noliktavu. Pārējās telpas rūpnīcas kompleksā savukārt tiks atvēlētas ražošanas procesiem. Tās varētu būt gatavas vasaras beigās. Šajā laika periodā ceram saņemt arī pasūtītās iekārtas. Lielākā daļa iekārtu nāks no Eiropas, taču daļu no tām esam pasūtījuši arī Amerikas Savienotajās valstīs. Paredzēts, ka vasaras beigās rūpnīcā sāksies montāžas darbi, kas turpināsies līdz 2026. gada rudenim, bet pēc tam speciālisti ķersies klāt iekārtu testēšanai,” stāsta E.Ruža.

Lai veicinātu Latvijas jaunuzņēmumu konkurētspēju un izaugsmi, turpinās atbalsta programma, kas piedāvā līdzfinansējumu augsti kvalificētu speciālistu algošanai un nodokļu atvieglojumus, informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Katrs jaunuzņēmums šajā programmā var pretendēt uz atbalstu līdz pat 300 tūkstošiem eiro trīs gadu periodā, palīdzot piesaistīt augstas kvalifikācijas profesionāļus.

“Ieguldot Latvijas jaunuzņēmumos, mēs ieguldām valsts inovāciju kapacitātes attīstībā un jaunu eksportspējīgu produktu attīstībā. Tieši jaunuzņēmēmumu vidē šobrīd strauji attīstās mākslīgā intelekta, mūzikas, finanšu, militārā un duālā pielietojuma un citu nozaru tehnoloģijas, kuras gūst plašu atzinību pasaulē. LIAA atbalsta programmas jaunuzņēmumiem ļauj piesaistīt pasaules līmeņa speciālistus un augt straujāk,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Kopš jaunuzņēmumu atbalsta programmas izsludināšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) apstiprinājusi jau sešus pieteikumus, piešķirot kopējo atbalstu 525 tūkstošu eiro apmērā. Šajā pieteikumu kārtā finansējumu saņēmuši vairāki inovatīvi Latvijas uzņēmumi, kas savā jomā attīsta unikālus un perspektīvus risinājumus.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" šodien atklās Latvijas eksporta veiksmes stāstiem veltītu grāmatu "Treasures of Latvia: Impressions on the World".

Šī grāmata stāsta par Latvijas eksporta dārgumiem — no drosmīgām idejām līdz pasaules līmeņa uzņēmumiem, kas nes Latvijas vārdu pasaulē un atstāj paliekošus nospiedumus globālajā tirgū.

Grāmatā izveidota Latvijas eksportējošo uzņēmumu kolāža, kurā iekļauti gan lielie eksporta milži, gan jaunuzņēmumi. Tajā pārstāvēti visi Latvijas reģioni, iekļauti stāsti par latviešiem pasaulē, kā arī apkopoti vēsturiski nozīmīgi fakti par dažādu nozaru attīstību Latvijā.

“Šī grāmata stāsta par Latviju caur mūsu uzņēmēju sasniegumiem – par iedvesmojošiem piemēriem, kas apliecina Latvijas uzņēmumu spēju būt globāli konkurētspējīgiem visdažādākajās nozarēs. No datu pārraides antenām, kas savieno Ņujorkas un Čikāgas biržas, līdz dronu tehnoloģijām Ukrainā un ilgtspējīgai koka konstrukcijai Austrālijā – Latvijas uzņēmēji atstāj nospiedumu pasaules tirgū,” norāda Ieva Jāgere, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore.

Uz globālās skatuves pavisam nesen prožektoru gaismā varējām vērot Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas. Tā ir valsts, kur lielākā daļa iedzīvotāju vienmēr uzskatīs, ka dzīvo labākajā vietā pasaulē. Nacionālais lepnums, kas piemīt amerikāņiem, ir teju unikāls, jo parādās visās kategorijās – viņi ir lepni par savu ekonomiku, sasniegumiem sportā, mākslā, tehnoloģijās un īpaši militārajā sagatavotībā.

Pētījumi parāda, ka arī vēsturiski amerikāņi ieņem augstāko vietu nacionālā lepnuma attīstībā turpretī Latvija jau no deviņdesmito gadu vidus ir vairākas kategorijas zem Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēdējo divu gadu notikumi sportā ar skaistām uzvarām un sportistu sagaidīšanu pie Brīvības pieminekļa parādīja, ka arī latvieši prot lepoties ar savu valsti un tās panākumiem. Tomēr jājautā – vai pietiekami daudz un plaši? Un vai ticība savai valstij un lepnums par tās sasniegumiem var ietekmēt valsts kopējo un īpaši ekonomisko izaugsmi?

Nacionālais lepnums visbiežāk tiek vienkāršots un uzskatīts par pozitīvām emocijām pret savu valsti, kaut gan tā ietekme uz valsts attīstību var būt ievērojama. Spēcīga nacionālā lepnuma sajūta var veicināt ekonomisko izaugsmi, sociālo kohēziju, politisko iesaistīšanos un starptautisko valsts stāvokli.