Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv,31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Liela atsaucība no diasporas puses

Pateicoties partneriem: medijiem, diasporas organizācijām un klubiem, mūsu vēstniecībām ārvalstīs, komunikācijas aģentūrai A.W.Olsen&Partners, vietnei latvieši.com, u.c., programma ieguva plašu rezonansi ārpus Latvijas robežām. Uz aicinājumu pavisam atsaucās 71 biznesa ideju autors un astoņu uzņēmumu komandas no 25 valstīm, tostarp no Kanādas, ASV, Šveices, Francijas, Horvātijas, Grieķijas, Ungārijas, Itālijas, Turcijas, Taivānas, Japānas, Mozambikas un Dienvidāfrikas. No diasporas pretendentiem LIAA biznesa inkubatoru tiešsaistes pirmsinkubācijas programmā ir uzņemts 71 biznesa idejas autors, kas sešu mēnešu laikā noslīpēs savas biznesa idejas līdz gatavam produkta prototipam vai pakalpojumam, kuru būtu iespējams piedāvāt klientiem, un trīs uzņēmumu komandas inkubācijas programmā, kas turpina sava biznesa izaugsmi.

"Novērojām, ka no šopavasar diasporas pārstāvju iesniegtajām idejām ļoti daudzas aktualizēja iespēju labāk un veselīgāk dzīvot, integrēties, mazināt ikdienas problēmas. Tie bija veselības, labsajūtas, dzīves kvalitātes uzlabošanas pakalpojumi un produkti. Daudzas idejas diasporas pārstāvjiem radušās, ārvalstīs strādājot vai studējot konkrēto jomu, un saredzot, ka produkts varētu būt veiksmīgs ne tikai eksportā, bet arī noderīgs vietējam tirgum," stāsta A. Krūze.

Ar ko atšķiras mūsu vietējo, jauno uzņēmēju idejas no diasporas pārstāvju biznesa iecerēm? "Šis ir jauns, svaigs, pasaules mēroga skatījums un ideju piedāvājums no tautiešiem, kas pārzina eksporta tirgu (Latvijas skatījumā) no iekšienes, jo viņi tajā ir dzīvojuši un izzinājuši biznesa nišu, jau ir izveidojies zināms kontaktu loks ārvalstīs. Tā ir lielākā priekšrocība, kuru atbalstīs arī mūsu pārstāvji, tādējādi biznesa ideju paceļot jaunā līmenī. Mūsu vietējiem uzņēmējiem eksporta tirgi ir jāizzina attālināti, un nav šīs reālās dzīves pieredzes ārvalstīs. Protams, visiem gribas, lai biznesa ideja ir vērienīga un uzreiz īstenojama. Tomēr viss ir atkarīgs no paša jaunā uzņēmēja: kāds ir viņa redzējums, ambīcijas un, protams, pati biznesa ideja. Esam sapratuši: sākot ar it kā mazu ideju, tā inkubatora programmās var pārtapt par biznesu ar vismaz pusmiljona apgrozījumu gadā," saka viņa.

LIAA inkubatora programma diasporai ir arī kā reemigrācijas veicinātājs. Šī programma ļauj Latvijai piesaistīt tautiešus, un ir kā pamudinājums ne tikai šurp atbraukt apciemot radus, bet arī veidot biznesu šeit un atgriezties pavisam – viņiem programma ir reāla iespēja „sazemēties”. Jau zinot ar ko nodarbosies, iespējams izzināt aktuālo situāciju uzņēmējdarbībā. Inkubatoru programmas ietvaros pieejamā jauno uzņēmēju kopiena, mācības, mentori, kā arī biznesa ideju atbalsts – tīri praktiskas lietas, kas noder, atgriežoties Latvijā un sākot savu biznesu te.

Ar platformu pret izdegšanas sindromu

Viena no biznesa idejām, kas sākusi dalību diasporai veltītajā pirmsinkubācijas programmā, pieder Sandrai Āboliņai. Viņa nule kā ir atgriezusies dzimtenē pēc piecu gadu prombūtnes, un Jelgavas biznesa inkubatorā izstrādās platformu izdegšanas sindroma mazināšanai. Kā atzīst jaunā uzņēmēja, viņai pieredze uzņēmējdarbībā nav liela: kad dzīvojusi Ungārijā, savu hobiju – zīda apgleznošanu – pārvērtusi starptautiskos kursos. Savukārt biznesu no otras puses iepazinusi, savulaik strādājot ziņu aģentūrā LETA par žurnālisti portālā Nozare.lv. Biznesa ideja par platformu izdegšanas sindroma laicīgai identificēšanai un novēršanai Sandrai radās vēl Ungārijā esot. Pērn viņa tiešsaistē mācījusies Kopenhāgenas Biznesa skolā (Copenhagen Business School), un kursa darbu ietvaros bijis nepieciešams izveidot komandu. Tajā apvienojušās līdzīgi domājošas dāmas, kurām bija interese par garīgās veselības uzlabošanu un stiprināšanu darba vietās. Tās bijis pirmais impulss šai biznesa idejai, atzīst Sandra. Šobrīd šo ideju kopā ar Sandru mēģina iedzīvināt starptautiska komanda: iesaistījusies Laura no Norvēģijas, kas ir digitālā mārketinga speciāliste, un Diyae – ārste rezidente no Marokas.

"Platformas ideja vēl ir pašā sākuma stadijā, vēl strādājam pie konkrēta risinājuma, kā tieši viss izskatīsies un kā darbosies. Esam pētījušas pieejamās zinātniskās publikācijas par šo tēmu, ir arī zināma starptautiska metodoloģija, kā noteikt izdegšanas simptomus un tā esošo līmeni. Gribas platformu izveidot gan kā informējošu kanālu, lai sniegtu zinības sabiedrībai, gan arī kā praktisku rīku, ar kuru novērtēt izdegšanas priekšvēstnešus un situāciju, un konsultēt, ko šādos gadījumos darīt. Sākoties pandēmijai, kad arvien vairāk strādājam no mājām, šis jautājums kļuvis arvien aktuālāks, jo darba laiks un mājas dzīve ir saplūdusi, ir grūti novilkt robežas, un pastāv izdegšanas risks," ar ideju iepazīstina S.Āboliņa.

Viņa piebilst, ka pirmos soļus jau esot spērusi – ir izveidoti konti sociālās tīklošanas vietnēs: Instagram (instagram.com/thecoolinproject/) kā arī auditorijai Linkedin – profesionāļiem darba vietās (linkedin.com/company/the-coolin-project), kur tiek runāts par šo tēmu.

Fokuss uz veselības aprūpes jomu

Oļegs Mironovs, kurš pašlaik dzīvo Anglijā, Miltonkīnzā (Milton Keynes), aktīvi seko līdzi aktuālajai informācijai par LIAA biznesa inkubatoru programmu, un kolīdz parādījās ziņa, ka ir īpaša programma diasporas pārstāvjiem, uzreiz pieteicās. Viņam līdz šim biznesā nav bijusi pieredze. Oļegs Jelgavas biznesa inkubatorā sācis attīstīt ideju par platformu medicīnas iestādēm un pacientiem, kurā varēs piesaistīt pūļa aizdevumu medicīniskām procedūrām, pierakstīties pie ārstiem, darba devējs – apmaksāt darbiniekiem medicīniskas procedūras.

"Ideja ir pašā iedīglī. Vēlos izveidot tādu platformu, kas apvienotu gan tiešos lietotājus – fiziskās personas, kurām ir aktuāli veselības uzlabošanas pakalpojumi, gan arī privātās un valsts medicīnas iestādes, kas šos pakalpojumus piedāvātu, kā arī darba devējus, kas saviem darbiniekiem kā bonusu varētu apmaksāt medicīniskas procedūras un šī platforma ļautu izsekot, vai novirzītā nauda tiešām tiek izmantota konkrētam mērķim. Vēlos arī radīt iespēju palīdzēt līdzcilvēkiem – radīt vietni, kurā var aizdot zināmu summu citiem, kam tā nepieciešama medicīniskām manipulācijām," idejas aizmetņus klāsta Oļegs. Šajā vietnē būtu arī iespējams pierakstīties pie konkrētiem speciālistiem, kā arī atrast atsauksmes par tiem. Sākotnēji šo vietni Oļegs iecerējis izveidot Latvijas lietotājiem, bet ar laiku ir doma piesaistīt tos arī no tuvējām kaimiņvalstīm, jo cilvēki pierobežā bieži izmanto kaimiņu valsts medicīnas iestādes, jo tas ir tuvāk un ātrāk nekā atbraukt līdz Rīgai.

Mērniecības datu analīze

LIAA pirmsinkubācijas programma ir laba testa vide, kurā jaunās biznesa idejas ne tikai noslīpēt, bet arī pārbaudīt, vai tās būs dzīvotspējīgas, un, ja nepieciešams, veikt tajās kādas korekcijas. Anta Gulbe tieši tāpēc izvēlējās šo programmu. Viņa visu savu profesionālo darba mūžu ir bijusi saistīta ar mērniecību. Antai Latvijā bija arī savs uzņēmums, kurā sniedza mērniecības pakalpojumus. Pašlaik viņa dzīvo Vācijā. Pieteikusies pirmsinkubācijas programmai, jo viņa jau pasen lolo ideju par to, kā mērniecībā izmantot dronus. "Mērniecībā ir vairāki mērinstrumenti, ar kuriem iegūst datus, bet ir reizes, kad nevari klātienē apsekot objektu, jo tas var būt bīstami (piemēram, purvos vai smilšu karjeros, kur ūdens skalo smiltis utt.). Es domāju: ir taču jābūt kādam vienkāršākam veidam, kā šos datus savākt, un šādā darbā var iesaistīt bezpilota lidaparātu – dronu," saka viņa.

Anta nokārtojusi arī drona vadīšanas tiesības. Viņa piebilst: "Es saprotu, ka šī ideja – drona izmantošana mērniecībā – nav "vienradzis" jeb kaut kas ļoti unikāls. Pirmsinkubācijā gribu līdz galam saprast pašu produktu, ko es varētu radīt un piedāvāt klientiem, ceru to izstrādāt un saprast, vai tas būs rentabls. Tas, kur jau šobrīd saredzu iespēju, un tā ir mana priekšrocība — kā šos ievāktos datus analizēt. Droni kļūst lētāki un kā instruments būs arvien pieejamāks, bet datu apstrāde ir specifiska joma un ir jāmāk tos interpretēt. Te nepieciešamas gan zināšanas, gan pieredze," tā sava produkta nišu un unikalitāti saskata Anta, un redz Vāciju kā perspektīvu tirgum tam.

LIAA biznesa inkubatori ir Latvijas un Eiropas Savienības atbalsta programma, kas darbojas kopš 2016. gada. Inkubatora mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu izveidi un attīstību, nodrošinot fiziskas personas un uzņēmumus ar uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai nepieciešamo vidi, konsultācijām, apmācībām, mentoru atbalstu un grantu līdzfinansējumu. Tā ir lielākā jauno uzņēmumu kopiena un kontaktu tīkls Latvijā ar pieeju LIAA pārstāvniecībām 18 pasaules valstīs. Latvijā darbojas 13 LIAA biznesa inkubatori. Dalība biznesa inkubatoros ir bez maksas. Nākamā uzņemšana LIAA biznesa inkubatoros plānota 2021. gada rudenī, jaunie dalībnieki pieteikumus varēs iesniegt septembrī. Informācija par atbalsta programmām un pasākumiem LIAA biznesa inkubatoros pieejama inkubatoru Facebook vietnēs, kā arī LIAA tīmekļa vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2022. gada pavasara uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai sava reģiona LIAA biznesa inkubatorā.

No 2022. gada 21. februāra līdz 21. martam tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās divpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā.

“Latvijas nākotne ir inovatīva, eksportspējīga uzņēmējdarbība, kas spēs nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamās darbavietas visā valstī, stabilu labklājību un drošību par nākotni. Tāpēc nenovērtējami svarīga ir palīdzība jaunas uzņēmējdarbības sākšanai un attīstīšanai. Šogad paplašinājām reģionālo Biznesa inkubatoru tīklu, līdz ar nodrošinot visos Latvijas reģionos vienlīdzīgas iespējas jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem gan attīstīt savu ideju, gan iegūt vērtīgas praktiskas konsultācijas, lai tālāk jau paši spētu veiksmīgi attīstīties, augt un dot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai,” saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī 200 jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa inkubatoru programmas, varēs uzsākt savu biznesa ideju, produktu vai pakalpojumu attīstīšanu.

Lai uzsāktu virzīšanos uz globāli konkurētspējīgu un eksportējošu uzņēmumu, jaunajiem uzņēmējiem ir iespēja pievienoties inkubācijas programmai, savukārt tie, kas vēlas attīstīt savu biznesa ideju, aicināti pieteikties pirmsinkubācijas programmai.

"Tā kā LIAA biznesa inkubatoru programma pamazām tuvojas savai izskaņai, tad šis vēl ir brīdis, kad vēl var paspēt pieteikties dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā. Vienlīdz tiek gaidīti gan jaunu ideju autori, kā arī tie, kuri tikko nodibinājuši savu uzņēmumu un nopietni metušies sava biznesa attīstībā. Runājot par biznesa attīstību, biznesa inkubatori ir viens no nopietnākajiem instrumentiem Latvijā, kas paredzēts jauna biznesa uzsācējiem, kuru idejas attīstība vēl ir pašā sākuma stadijā. Inkubatoru programmā uzņēmējiem tiek piedāvāts ne tikai finansiāls atbalsts iekārtu, izejvielu un dažādu pakalpojumu iegādei, bet arī profesionāļu atbalsts - konsultācijas, mentorings un piekļuve visai LIAA inkubatoru dalībnieku kopienai, kurā iespējams iegūt vērtīgus kontaktus un pieredzē balstītus padomus no līdzīgi domājošajiem," komentē Valmieras biznesa inkubators vadītājs Jurģis Priedītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ceturtdien atbalstīja jaunu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2021-2027.gada plānošanas perioda atbalsta programma Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, kuru ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Kā norāda Ekonomikas ministrijā (EM), atbalsta programmas kopējais finansējums ir 73,38 miljoni eiro.

Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību biznesa idejas īstenošanai un uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, veicinot aktivitātes, kas vērstas uz inovatīvo komersantu īpatsvara paaugstināšanu ekonomikā un sekmē uzņēmējdarbību, kas vērsta uz augstu pievienoto vērtību radīšanu vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un veicina eksporta pieaugumu atbalstītajos uzņēmumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu Nacionālās industriālās politikas Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā.

Jaunās atbalsta programmas ietvaros LIAA īstenos trīs aktivitātes, pārņemot un turpinot labāko praksi no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda attiecīgām programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidota starptautisko talantu piesaistes platforma "Work in Riga", kas aicina uzņēmumus Rīgā pavadīt apmaksātu "darbatvaļinājumu", informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūrā 2023.gads sācies gan ar inovācijām darbaspēka piesaistes veicināšanā, gan starptautisku uzņēmumu piesaisti - izveidota starptautisko talantu piesaistes platforma "Work in Riga" un pieejamāka padarīta "Workcation" programma, kas aicina uzņēmumus Rīgā pavadīt apmaksātu "darbatvaļinājumu".

Rīgas konkurētspēju starptautiski primāri nosaka tieši kvalificēta darbaspēka pieejamība. Gan šobrīd, gan nākotnē tas būs galvenais pilsētu izaicinājums. Darbaspēka piesaistes jautājums ir arī pagājušajā gadā dibinātās Rīgas konsultatīvās investoru padomes galvenais fokuss, uz ko padome norādījusi arī atklātā vēstulē Ministru prezidentam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Darbu sākusi LIAA pārstāvniecība Austrālijā

Db.lv,22.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ekonomiskā pārstāvniecība Austrālijā, Melburnā, informē LIAA pārstāvji.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns norāda, ka lēmums par ekonomiskās pārstāvniecības izveidi Austrālijā sekoja kā loģisks turpinājums Latvijas vēstniecības atklāšanai Kanberā 2022.gada augustā.

"Šobrīd finiša taisnē ir sarunas starp Eiropas Savienību (ES) un Austrāliju par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, kas būtiski samazinās tarifus dažādu preču eksportam uz Austrāliju. Kā papildus stimuls ekonomiskās sadarbības stiprināšanai ar Austrāliju ir aktīvā un plašā Latvijas diaspora šajā valstī," pauda Rožkalns.

Viņš arī atzīmē, ka tālo tirgu apgūšana ir viens no lielākajiem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem, jo tas būtiski paplašinās uzņēmēju manevra iespējas dažādu ekonomisko krīžu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropas latviešu uzņēmēji tiksies gada noslēguma tīklošanās pasākumā

Db.lv,16.12.2021

Uzņēmēju un uzņēmīgo kluba Vācijā “Biznesa Bites” valdes priekšsēdētāja Karīna Cīglere (Ziegler).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šī gada noslēdzošo Eiropas virtuālo tikšanos 16.decembrī aicināts pulcēties ikviens Latvijas izcelsmes uzņēmējs, kuru interesē gūt noderīgas, praktiskas zināšanas, uzklausīt īstus pieredzes stāstus un dibināt kontaktus ar iespējamiem sadarbības partneriem un jauniem klientiem.

Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tīklošanās notiks jau piekto reizi, un arī šoreiz aicināti piedalīties gan diasporas, gan Latvijas uzņēmēji vai tie, kuri tikai vēl prāto par savu ideju iespējamu realizāciju un vēlas gūt zināšanas un iedrošinājumu.

Decembra pasākuma galvenā lekcija būs par tēmu “Autentiska līderība”.

Virtuāli klātesošajiem būs iespēja uzzināt, kā pilnveidot līderības prasmes; kā izvēlēties piemērotākos darbības virzienus un veidot izcilu komandu; kā ietekmīgi komunicēt, lai sadzird darbinieki un sadarbības partneri.

Meistarklasi par šiem jautājumiem vadīs Inga Ezera, starptautiski pieredzējusi biznesa, līderības un personības attīstības trenere ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi augsta līmeņa amatos. Ierasta un dalībnieku iecienīta sadaļa uzņēmēju tīklošanās pasākumos ir praktiskie pieredzes stāsti. Šoreiz ar to dalīsies Šveicē mītošā Liene Poriete. Viņa nesen sākusi realizēt savu radošās uzņēmējdarbības ideju, projektu “fine art plate”, apvienojot divas lielās aizraušanās – vizuālo un kulinārijas mākslu. Ceļš līdz savam sapnim bijis garš un interesants, un tajā gūtas atziņas un pieredze, kas var noderēt arī citiem diasporā dzīvojošajiem, kas vēl tikai prāto par savu ideju realizēšanu. Līdzīgi kā iepriekšējā reizē, dalībniekiem būs iespēja īsumā prezentēt sevi, savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu un pastāstīt, kādu sadarbību šobrīd meklē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīko tīklošanās pasākumu uzņēmējiem par atbalstu Ukrainai un aktuālo biznesā

Db.lv,02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd daudziem uzņēmējiem kardināli jāmaina sava biznesa darbība, jāpārskata partnerības, piegāžu ķēdes, noieta tirgus. Teju visi arī vēlas atbalstīt Ukrainu savu iespēju robežās.

Kā to labāk un mērķtiecīgāk darīt, ar kādiem biznesa riskiem un iespējām šobrīd rēķināties un kā pārorientēt uzņēmējdarbību – par to tiks stāstīts īpaši organizētā virtuālajā darbnīcā 3. martā, kurā aicināti visi interesenti – Latvijas un diasporas uzņēmēji, kā arī starptautiskos koncernos strādājošie Latvijas speciālisti.

“Uzņēmējiem un starptautiskajās korporācijās strādājošajiem profesionāļiem ir sviras efekts uz to, kas notiek gan ar Krievijas ekonomiku, gan arī uz to, cik atbalsta līdzekļu var plūst Ukrainas atbalstam. Ar mūsu palīdzību gribam to sviru iekustināt, parādot tos dažādos veidus, kā uzņēmēji Latvijā un diasporā, kā arī profesionāļi, kas strādā lielākajās korporācijās, var ar savu aktīvu iesaisti šo ekonomisko ietekmi uz šo kara situāciju pavairot,” informē diasporas uzņēmēju, profesionāļu un zinātnieku biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” (kustības #esiLV) valdes locekle Elīna Pinto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas eksperti sāk Āfrikas sieviešu izglītošanu uzņēmējdarbības jautājumos

Db.lv,19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namībijā un Zambijā sākusies uzņēmējdarbības treniņnometne un tematiskās sesijas, kuras vada eksperti no Latvijas.

Treniņnometne ar lekcijām un meistarklasēm sievietēm, kuras vēlas uzsākt biznesu, kā arī sesijas ar Āfrikas uzņēmējiem, notiek projekta “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā” ietvaros. Tas ir pirmais sadarbības projekts starp Latviju un Āfrikas valstīm.

Āfrika ir vēl neapjaustu iespēju zeme, kas strauji attīstās, un šī ir unikāla iespēja nodibināt biznesa kontaktus un likt pozitīvi izskanēt Latvijas vārdam arī citā kontinentā, kā arī tiks stiprinātas saites starp Latviju un tālajām Āfrikas valstīm, kas mūsdienu globālajā kontekstā tikai šķietami ir tālas.

Zambijas pilsētā Lusakā 18. oktobrī nodarbības sāka vadīt projekta virsvadītāja un iniciatore, diasporas uzņēmēju, zinātnieku un nozaru profesionāļu kustības #esiLV valdes pārstāve, Dž. Kabota Universitātes (Roma) profesore Ieva Jākobsone-Bellomi, kā arī projekta partnera, Rīgas Biznesa skolas pārstāvji: bakalaura programmu direktors Klaudio Rivera (Claudio Rivera) un RBS sabiedrisko attiecību speciāliste Alīna Anete Birnika. Savukārt Namībijā, Vindhukā, darbu sācis #esiLV valdes pārstāvis, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju piesaistes eksperts Ģirts Greiškalns, Pasaules Bankas analītiķis, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs un Masačūsetsas tehnoloģiju institūta pētniece, RBS lektore Paula Elksne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rudy´s Kombucha pārspēj amerikāņus

Monta Šķupele,01.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kombučas ražotājs "Rudy"s Kombucha" ieguvis pirmo vietu starptautiskā kombučas konkursā "World Kombucha Awards 2023", kā arī plāno iekarot Āzijas tirgu.

Tējas sēnes dzērienu, kas pazīstams arī kā kombuča, gatavo jau izsenis visā pasaulē.

"Rudy"s Kombucha" ir ģimenes uzņēmums, kuru dibināja Darja un Egors Grabari, kā arī ģimenes mīlulis, suns - Rudys, kam par godu ir arī nosaukts uzņēmums. Uzņēmums darbība aizsākās 2019. gadā no tējas sēnes trīs litru burkā Ādažos uz palodzes, bet ar laiku Darja ar Egoru saprata, ka vēlas radīt unikālas garšas un piedāvāt kombučas cienītājiem garšas, kuras tirgū nemaz nav pieejamas. Tajā pašā laikā uzņēmums līdz pat šai dienai ir saglabājis savas pamatvērtības, izmantojot dabīgas izcelsmes produktus bez krāsvielām un citām pārtikas piedevām. Darjas pieredze mārketingā un sociālajā komunikācijā un Egora alus brūvēšanas zināšanas, ļāva uzņēmumam attīstīties diezgan ātri, kā arī atrast atbilstošu mērķauditoriju un produkta nišu.

Komentāri

Pievienot komentāru