Lai nodrošinātu vienlīdzīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesību īstenošanu sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus, šonedēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC) padome lēma par LVRTC valdes locekles Ilzes Opmanes - Jēgeres atsaukšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku.

Sākot no šī gada 21.septembra līdz nākamā gada 20. aprīlim, LVRTC valdē strādās valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un valdes loceklis Evijs Taube, savstarpēji sadalot Ilzes Opmanes- Jēgeres pienākumus un atbildības jomas. Padome par savu lēmumu ir informējusi arī akcionāru – Satiksmes ministriju.

Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

Latvijas darba tirgū nākas dzirdēt par darbinieku diskrimināciju atalgojuma ziņā vecuma dēļ, intervijā aģentūrai LETA sacīja pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vecākā konsultante Anta Praņēviča.

"Dati liecina, ka atalgojumā tiešām ir diskriminācija. Jaunajai paaudzei maksā augstākas algas nekā pirmspensijas vecuma paaudzei," sacīja Praņēviča.

Viņa gan norādīja, ka iemesls, kādēļ ir redzamas atšķirības atalgojumā atkarībā no vecuma, nav tādēļ, ka vecākiem cilvēkiem speciāli maksātu zemākas algas, bet gan tādēļ, ka viņiem ir mazāk iespēju darba tirgū, tostarp ir grūtāk atrast jaunu darbu.

"Diskriminācija izpaužas tā, ka darba devējs pasaka: "mēs gribam jaunāku darbinieku", "viņš neiederēsies mūsu uzņēmuma kultūrā". Te nu uz āru nāk ļoti daudz aizspriedumu. Turklāt nav jāgaida pat pirmspensijas vecums, jau sasniedzot 40 gadus, iespējas darba tirgū kļūst daudz ierobežotākas. Te gan es uzreiz uzsvēršu, ka tas attiecas uz speciālistu, nevis vadītāju līmeni," norādīja Praņēviča.

Es vēlos paust savu viedokli, jo mani satrauc tas, kādu reakciju sabiedrībā izraisīja Evikas Siliņas izvirzīšana premjerministra amatam, un tas, kādus komentārus izpelnījās juristes Evas Berlaus uzdotais jautājums rakstā “Vai izskatam ir nozīme, vērtējot profesionalitāti?”

Esmu sieviete, uzņēmēja, vadītāja un savā dzīvē bieži saskārusies ar to, ka sava dzimuma dēļ tikusi uztverta un vērtēta atšķirīgi no man līdzās esošiem vīriešiem. Es jūtu atbildību par savu meitu, vēlos, lai viņa dzīvotu sabiedrībā, kurā šāda attieksme netiktu uzskatīta par normu.

Bieži, kad tiek runāts par dzimumu vienlīdzību Latvijā, atskan arguments – bet mums taču viss ir kārtībā, re, mums ir bijusi sieviete prezidente, mums ir bijusi premjerministre, ko jums vēl vajag? Taču tas, kas mani satrauc, ir nevis atsevišķi piemēri un pat ne procentos izteikts sieviešu īpatsvars politikā vai biznesā. Satrauc attieksme, ar kuru jāsastopas sievietēm, kas pretendē uz sabiedrībā redzamu lomu.

Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira un desmitiem citu islandiešu sieviešu šodien streikos, protestējot pret vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām un vardarbību dzimuma dēļ.

Streiks sevišķi skars jomas, kurās sievietes veido lielāko daļu strādājošo, piemēram, veselības aprūpi un izglītību.

"Kvennafri" jeb sieviešu brīvdiena būs pirmais sieviešu streiks visas dienas garumā kopš 1975.gada. Sievietes ir aicinātas šodien atteikties no algota un neapmaksāta darba, tai skaitā mājsaimniecības darbiem.

"Es šajā dienā nestrādāšu, un es sagaidu, ka to darīs arī visas sievietes [valdībā]," portālam "mbl.is" sacīja Islandes premjerministre. Jakobsdotira norādīja, ka valdība pārbauda, kā tiek vērtētas profesijas, kurās dominē sievietes, salīdzinājumā ar jomām, kurās tradicionāli dominē vīrieši.

Saskaņā ar Islandes Skolotāju arodbiedrības datiem sievietes veido lielāko daļu skolotāju visos izglītības sistēmas līmeņos, tai skaitā 94% bērnudārzu skolotāju ir sievietes. Islandes Nacionālajā universitātes slimnīcā, kas ir lielākā valsts slimnīca, aptuveni 80% darbinieku ir sievietes.

Nesen ar panākumiem noslēgusies pirmā Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekta otrā sezona, kurā zināšanas no Latvijas un diasporas ekspertiem guva Namībijas, Zambijas un Zimbabves sievietes. Savukārt Latvijas pieredzi uzklausīja un sadarbības sāk veidot gan šo valstu augstskolas, gan valdības pārstāvji, gan uzņēmēju organizācijas.

Valsts tēlu var spodrināt ne tikai ar mākslas jomas pārstāvju un sportistu panākumiem, bet arī ar zināšanu eksportu. Pērn tika sākts pirmais mūsu valsts vēsturē Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekts “She Rebuilds the World” (“Viņa pārveido pasauli”) ar mērķi veicināt kontaktus starp Latviju un vairākām Āfrikas valstīm. Šogad noslēgusies projekta otrā sezona, kad Namībijai un Zambijai pievienojās arī Zimbabve.

Projekta ietvaros Latvijas eksperti apmāca Namībijas, Zambijas un Zimbabves jaunās sievietes uzņēmējdarbības un līderības prasmēs, lai viņas var stiprināt savas vietējās kopienas, uzlabojot izglītības un ekonomisko situāciju gan lokāli, gan reģionāli un vēlāk arī valstu līmenī. Tādējādi, palīdzot izglītot, attīstīt un stiprināt vietējās kopienas, ilgtspējīgā veidā tiek mazināta arī ekonomiskā migrācija. Projekta galvenie fokusi šobrīd ir sieviešu kapacitātes programmas, ekspertu pieredzes apmaiņa, kā arī sadarbības tīkla veidošana.

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Latvijā bāzētā aviokompānijas “SmartLynx Airlines” izpilddirektora vietnieka amatā (Deputy CEO) iecelts Jans Belina (Jan Bělina).

Belina pievienosies “SmartLynx” vadības komandai un strādās kopā ar uzņēmuma izpilddirektoru Edvinu Demeņu (Edvinas Demenius). Vadības komandas paplašināšana ir likumsakarīgs solis uzņēmuma izaugsmē, lai uzlabotu efektivitāti un aviokompānijas darbības rezultātus.

Belinam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze aviācijas nozarē dažādos vadošos amatos. Viņš ir pieredzējis aviācijas nozares vadītājs ar panākumiem komercaviācijas segmenta procesu vadībā. Jans Belina pildīs “SmartLynx” izpilddirektora atbalsta funkciju, aviokompānijas vadības komandas un ikdienas darbības pārvaldībā, fokusējoties uz operacionāliem un tehniskajiem procesiem.

“SmartLynx Airlines” izpilddirektora vietnieks Jans Belina: “Pirms aptuveni desmit gadiem man bija iespēja sadarboties ar “SmartLynx” savā iepriekšējā amatā, un es augsti vērtēju aviokompānijas ievērojamo izaugsmi un sasniegumus šo gadu laikā. Pilnībā uzticoties “SmartLynx” vīzijai, esmu priecīgs par iespēju ar savu pieredzi sniegt ieguldījumu mūsu kopīgo mērķu sasniegšanā.”

Veicot auto iegādi kredītā, populārākā marka ir BMW, otro vietu ieņem Audi, bet trešajā vietā ir Volvo, liecina Elizings.lv pētījumi par auto marku izvēli un kredītu ņemšanu.

Statistikas dati rāda, ka no visiem izsniegtajiem kredītiem 43% saistīti ar ikdienas vajadzībām, tajās iekļaujot arī transportlīdzekļus. Šos kredītus biežāk ņem vīrieši, veidojot 55%. Kredītu ņemšanas ziņā sievietes ir apzinātākas – krietni lielāki procenti, pretstatot vīriešiem, kas ņemti izglītības vajadzībā, un medicīnas pakalpojumiem. Savukārt, ja runa tieši par kredītu, ņemtu auto iegādei, tad 68% kredītu ņēmēju šai precei ir vīrieši, kas arī lielākoties ir auto vadītāji.

SIA “Elizings” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Šmatčenko norāda, ka “BMW” ir izteikts favorīts tieši jauniešu vidū – marka ir populārāka kā vīriešiem, tā sievietēm vecumā līdz 30 gadiem. Taču nobriestot cilvēkiem, mainās arī tas, kādus auto viņi vēlas. Piemēram, sievietes, sasniedzot 45 gadu vecumu, biežāk izvēlas “Volvo”. Taču šo marku šajā vecumā posmā izvēlas arī vīrieši, jaunībā tik ļoti iecienīto “BMW” atstājot vien trešajā vietā.

Tradicionāli nomaksu jeb iespēju par preci vai pakalpojumu norēķināties pa daļām, izmanto dažādu elektropreču un mājsaimniecības preču iegādei. Pēdējos gados pakalpojumu klāsts, kurus var iegādāties uz nomaksu, ir paplašinājies. Pērn ievērojami augusi iedzīvotāju interese arī par medicīnas pakalpojumu saņemšanu, par tiem norēķinoties vēlāk.

Saskaņā ar “Inbank” datiem, 2023. gadā noslēgts pat par 89 % vairāk līgumu par medicīnisko pakalpojumu finansēšanu, bet piešķirtā finansējuma apjoms audzis pat par 128 %, nekā gadu iepriekš.

“Inbank” vidējā uz nomaksu izsniegtā finansējuma summa medicīnas pakalpojumiem bija 1503 eiro, un klienti visbiežāk izvēlējās 12 mēnešu apmaksas termiņu.

“Pieaug to cilvēku skaits, kuri nevēlas ilgi gaidīt valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu, radot lielāku interesi par privātajām medicīnas iestādēm. Tomēr salīdzinoši augsto cenu dēļ, cilvēki arvien biežāk izskata dalītā maksājuma iespēju. Dažkārt veselības likstas uzrodas negaidot, radot neparedzētu finansiālo slogu, tāpēc cilvēki ir izvēles priekšā - ārstēšanu atlikt, atteikties no citiem izdevumiem vai maksāt pa daļām. Iespēja medicīnas pakalpojumus saņemt uz nomaksu pieaug gan no klientiem, gan no medicīnas iestādēm. Mūsu novērojumi liecina, ka šo pakalpojumu izmanto ne tikai dārgākiem medicīnas pakalpojumiem virs 1000 eiro, bet nereti arī nelielām summām, jau sākot no 75 eiro,” stāsta “Inbank Latvia” vadītājs Dainis Skrinda.

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

British American Tobacco iecelts jauns vadītājs Baltijas valstīs No 2024.gada aprīļa par British American Tobacco (BAT) vadītāju Baltijas valstīs iecelts Matiass Baltess (Matthias Baltes).Matiass Baltess strādā BAT kopš 2002. gada un līdz šim ir ieņēmis dažādus vadošus amatus mārketinga un pārdošanas jomā uzņēmuma filiālēs Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Grieķijā un Apvienotajā Karalistē.

"Mūsu dati apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījuši tabakas lietošanas paradumus un dara to, iespējams, visstraujāk ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Proti, redzam arvien pieaugošu interesi par bezdūmu tabakas izstrādājumiem un tabakas karsēšanas ierīcēm. Protams, ir nedaudz mulsinoši, ka normatīvā regulējuma līmenī Latvijā tiek sperti soļi, lai ierobežoti pieeju bezdūmu produktiem,” norāda M.Baltess.

Jaunais uzņēmuma vadītājs uzsver: “Reaģējot uz pārmaiņām iedzīvotāju paradumos esam atvēruši jaunu pētniecības centru. Tāpat redzam, ka tā ir jaunā realitāte un arvien lielāka sabiedrības daļa izvēlas alternatīvos produktus. Piemēram, Zviedrija ar nikotīna spilventiņu izplatību ir sasniegts zemākais smēķētāju līmenis pasaule – proti, tikai 5,6%. Vienlaikus, Latvijā faktiski šī produktu kategorija un aromātiskie karsējamie produkti būs aizliegta no 2025.gada 1.janvāra. Ņemot vērā šos izaicinājumus, es ceru uz konstruktīvu un produktīvu sadarbību gan ar likumdevējiem, gan politiku izstrādātājiem, lai sekmētu kopējo sabiedrības un valsts mērķu sasniegšanu.

“Eleport”, elektroauto uzlādes staciju operators Centrāleiropā un Austrumeiropā, par uzņēmuma jauno izpilddirektoru ieceļ Jakubu Mileru (Jakub Miler), informē uzņēmums.

“Eleport” dibinātājs un līdzšinējais izpilddirektors Rauls Potiseps (Raul Potisepp) turpinās darbību uzņēmuma valdē un turpmāk būs atbildīgs par uzņēmuma izaugsmi.

“Eleport” šobrīd Polijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pārvalda vairāk nekā 800 uzlādes punktu, un līdz šī gada beigām plāno palielināt to skaitu līdz pat 1350 uzlādes punktiem. Jakubam Mileram pievienojoties komandai, “Eleport” plāno veicināt savu izaugsmi jaunos Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgos. “Ilgtspējīga enerģētika ir izcila uzņēmējdarbības iespēja, jo tā strauji attīstās un piedāvā maziem uzņēmumiem iespēju īsā laikā piedzīvot ievērojamu izaugsmi. Papildu nozares ekonomiskajam potenciālam tā pozitīvi ietekmē gan cilvēkus mums apkārt, gan planētu kopumā,” norāda J.Milers.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

Augstas tehnoloģijas stikla pārklājumu ražotāja SIA "Groglass" valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Sergejs Kostjučenko, informē uzņēmumā.

Vienlaikus darbu kompānijas valdē atstājis līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Saša Kelbergs.

Savukārt darbu valdē turpina valdes locekļi Romāns Grišajevs un Romans Šafarevičs.

“Lai palīdzētu biznesam atraisīt jaunu potenciālu un nodrošinātu vēl plašāku un kvalitatīvāku Latvijā radītas produkcijas piedāvājumu pasaulē, ar prieku uzticu turpmāko uzņēmuma vadību Sergejam Kostjučenko. Novēlu viņam ciešā sadarbībā ar visu lielisko “Groglass” komandu izvirzīt un sasniegt arvien ambiciozākus mērķus,” saka A.Kelbergs, Groglass padomes priekšsēdētājs.

S. Kostjučenko līdz šim ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos "Tet", "Samsung" un "IBM". "Esmu patiesi gandarīts pieņemt šo izaicinājumu un strādāt ar produktu, kas tiek augstu novērtēts un atzīts visā pasaulē. Jau līdz šim ir ieguldīts milzīgs darbs, lai “Groglass” būtu tur, kur tas ir šodien. Es turpināšu attīstīt esošo uzņēmuma izaugsmes stratēģiju, lai varētu vēl vairāk investēt ražošanā, attīstīt komandu, nodrošināt izcilu servisu un uzturēt augstos kvalitātes standartus, ar kādiem “Groglass” produkti ir pazīstami pasaulē. Esmu pārliecināts, ka mana iepriekšējā pieredze, strādājot telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un mazumtirdzniecības jomā, būs noderīga uzņēmuma izaugsmei,” saka “Groglass” izpilddirektors S. Kostjučenko.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Investīciju apjomi komercīpašumos Latvijā pērn samazinājās par 36%, taču tas ir mazākais samazinājums starp Baltijas valstīm, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" tirgus pārskatā.

Pēc kompānijas datiem, Latvijā pērn veiktas investīcijas 207 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 321 miljonu eiro 2022.gadā.

Savukārt Igaunijā pērn veiktas 106 miljonu eiro investīcijas salīdzinājumā ar 348 miljoniem eiro 2022.gadā, bet Lietuvā - 310 miljoni eiro salīdzinājumā ar 513 miljoniem eiro gadu iepriekš.

"CBRE Baltics" norāda, ka investīciju aktivitāte Baltijas reģionā ir samazinājusies vairāku faktoru ietekmē, tai skaitā neskaidro ekonomikas attīstības prognožu dēļ. 2023.gadā kopējie investīciju apjomi komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā visās trīs Baltijas valstīs kopā bija par 47% zemāki salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijā investīciju samazinājums par 36% bija mazākais, salīdzinot ar 39% kritumu Lietuvā un ievērojamu kritumu par 70% Igaunijā. Latvijā tika reģistrēti zemākie apjomi pēdējo piecu gadu periodā.

Maksājumu karšu sistēma "Visa" jau trešo gadu pēc kārtas Baltijā un Ziemeļvalstīs rīkos grantu programmu uzņēmējām "She’s Next", informē "Visa" pārstāvji.

Iniciatīva tiek īstenota sadarbībā ar "Luminor Bank" un "Novatore". Tās mērķis ir atbalstīt sievietes uzņēmējas, nodrošinot finansējumu un resursus viņu uzņēmējdarbības attīstībai.

Nesenajā pētījumā, ko "Visa" veica Ziemeļvalstīs un Baltijā, tika atklāts, ka Latvijā uzņēmējdarbībai vairāk pievēršas vīrieši nekā sievietes (attiecīgi 36,5% un 26,4%), bet septiņas no desmit sievietēm sapņo kļūt par uzņēmējām. "Visa" pārstāvji norāda, ka tas liecina par tādu iniciatīvu kā "She’s Next" nepieciešamību, jo tās palīdz sievietēm ļauties uzņēmējdarbības izaicinājumiem.

Tāpat pētījums atklāja, ka 52,3% no respondentiem apgalvoja, ka, apsverot savas uzņēmējdarbības sākšanu, būtiskākā motivācija ir kļūt par priekšnieku sev un labāk kontrolēt savu darba dzīvi. Tas īpaši būtiski ir tieši Latvijas sievietēm, jo kļūt sev par priekšniecēm un labāk kontrolēt savu dzīvi vēlas vairāk nekā puse jeb 58,2% sieviešu.

Valsts policijā aizvien tiek saņemta informācija par krāpšanām un to mēģinājumiem, kas izdarīti, noziedzniekiem zvanot iedzīvotājiem un uzdodoties par "Google", bankas, policijas un citu iestāžu darbiniekiem.

Šie viltvārži aizvien pilnveido savus paņēmienus, un pēdējā laikā fiksēti arī gadījumi, kad noziedznieki iestāžu vārdā aicinājuši iedzīvotājus atdot savas bankas kartes krāpnieku norādītām personām. Diemžēl vairāki iedzīvotāji uzticējušies un savas kartes ir atdevuši, rezultātā viņiem izkrāpta nauda.

Diemžēl par šādu krāpnieku upuri pagājušā gada 20.decembrī kļuva kāda rīdziniece, kura, saņemot telefona zvanu no nepazīstama vīrieša, tika informēta par nepieciešamību atjaunot savu "Google" kontu. Tajā pašā dienā ar cietušo sazinājās arī citas personas. Pirmais zvanītājs stādījas priekšā kā "Luminor" bankas krāpnieku apkarošanas dienesta darbinieks, bet pēc tam piezvanīja cits vīrietis, kurš apgalvoja, ka ir Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, un informēja sievieti par aktīvu sadarbību ar "Luminor" banku, lai novērstu krāpšanas mēģinājumu viņas bankas kontā. Pēc tālākajiem norādījumiem, pie sievietes ieradās kurjers un paņēma viņas "Luminor" bankas karti. Komunikācijas laikā sievietes viedierīcē tika instalēta "Any Desk" aplikācija, kā arī viņa tika aicināta autorizēties ar Smart ID kodiem. Pēc brīža tika konstatēts, ka sievietes bankas kontā ienākuši vairāki naudas pārskaitījumi, pēc kā nodotā bankas karte tika izmantota naudas izņemšanai bankomātos.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir piekritusi Rūtas Ežerskienes iecelšanai par AS “Citadele banka” valdes priekšsēdētāju, informē banka.

Rūta Ežerskiene (Rūta Ežerskienė) kopš 2021.gada janvāra Citadelē ieņēma valdes locekles amatu, pārvaldot privātpersonu apkalpošanas jautājumus. Ežerskiene ir pierādījusi savu pieredzi nozarē, iepriekš ieņemot vadošus amatus finanšu un apdrošināšanas jomās.

“Man ir gods uzņemties bankas Citadele valdes priekšsēdētājas amatu. Neizsakāmi lepojos ar līdz šim kopīgi sasniegtajiem panākumiem un ar iedvesmu raugos uz izaugsmes iespējām, kas mums vēl priekšā. Esmu pārliecināta, ka, pateicoties Citadeles aizrautīgajai komandai, mēs veiksmīgi pārvarēsim jebkurus izaicinājumus un turpināsim sniegt izcilu vērtību mūsu klientiem, akcionāriem un Baltijas sabiedrībai kopumā,” ECB lēmuma saņemšanu komentē Rūta Ežerskiene.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) 8.decembra padomes sēdē nolēma ievēlēt Gintu Miķelsonu par valsts SIA "Latvijas Televīzija" (LTV) pagaidu valdes locekli tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos.

Gints Miķelsons šobrīd ir Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs, kurš specializējies biznesa vadības konsultācijās, organizāciju pārmaiņu un biznesa un tehnoloģiju attīstības projektu vadībā. Iepriekš Gints Miķelsons ir ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā SIA Lattelecom, A/S Latvijas Neatkarīgā Televīzija. 2013.gadā Gints Miķelsons bija LTV prokūrists, strādājot kā uzņēmuma pagaidu vadītājs, vēlāk bijis LTV valdes padomnieks.

Amata pienākumus Gints Miķelsons sāks pildīt 2024.gada 2.janvārī, un saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta devītās daļas noteikumiem ievēlēts amatā uz vienu gadu līdz 2025.gada 1.janvārim.

Omniva grupas valdes locekļa un komercdarbības vadītāja amatā ir stājies Gusts Muzikants. Viņš turpmāk uzņemsies arī Omniva Latvija valdes locekļa pienākumus, informē uzņēmums.

"Gustam ir plaša un vērtīga pieredze dažādās nozarēs un lielās organizācijās. Esmu ļoti gandarīts, ka mums pievienojies tik spēcīgs līderis un lielisks komandas spēlētājs ar daudzveidīgu starptautisku pieredzi komercdarbības jomā," uzsver Marts Magi (Mart Mägi), Omniva grupas valdes priekšsēdētājs. “Priecājamies sveikt Gustu jaunajā amatā un esam pateicīgi, ka viņš ar savu pieredzi un zināšanām palīdzēs uzņēmumam Latvijā pārmaiņu periodā.”

Gustam ir liela pieredze reģionālo pārdošanas komandu vadīšanā un darbā ar starptautiskajiem tirgiem. No šā gada sākuma līdz šim viņš bija Latvijas Pasta komercdirektors. Pirms tam viņš ieņēma dažādus vadošus amatus TET (Lattelecom), kā arī uzņēmumā Kimberly-Clark.

Stiprinot uzņēmuma vadības komandu, saskaņā ar Latvijas Pasta padomes lēmumu vadības komandai pievienojušies Beāte Krauze-Čebotare un Jānis Kūliņš, informē uzņēmums.

Beāte Krauze-Čebotare turpmāk vadīs Latvijas Pastu, bet Jānis Kūliņš veiks valdes locekļa un biznesa attīstības pārvaldes direktora (CCO) pienākumus.

“Jaunā Latvijas Pasta nākotnes attīstības stratēģija ir ļoti ambicioza. Tā paredz ievērojamu sūtījumu piegādes, tranzīta un finanšu pakalpojumu biznesa jomu transformāciju un strauju attīstību, nodrošinot klientu vajadzībām vispiemērotākos risinājumus. Tāpēc padome tika lēmusi būtiski stiprināt uzņēmuma vadības komandas kapacitāti un kompetences. Gan Beāte, gan Jānis ir ar ievērojamu pieredzi uzņēmumu un komandu vadībā, kā arī ir atzīti savu jomu profesionāļi. Tādēļ nav šaubu, ka viņu pievienošanās Latvijas Pasta vadības komandai stiprinās uzņēmuma vadības komandas profesionālās kompetences un veicinās sekmīgu un efektīvu uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu,” komentē Latvijas Pasta padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda.

Lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi un efektīvu darbību, vietējā veikalu tīkla top! pārstāvošajā uzņēmumā SIA "Iepirkumu grupa" noslēdzies vadības komandas un valdes sastāva maiņas process, un ar šī gada 25.oktobri valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Gatis Jurisons.

Gatis Jurisons ir uzņēmējdarbības vadītājs un līderis ar plašu pieredzi pārdošanā, stratēģiskajā plānošanā, piegādes ķēžu vadībā un uzņēmuma attīstības plānošanā. Līdz šim viņš ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā "XTM", "Latvijas Piens", "TENAX PANEL", "Baltic Dairy Board", un citos Latvijā zināmos uzņēmumos.

"Pievienoties SIA "Iepirkumu grupa" kā valdes priekšsēdētājam ir liels pagodinājums un vienlaikus atbildīgs solis, iespēja veicināt uzņēmuma attīstību jaunā līmenī. Es redzu "Iepirkumu grupu" kā stratēģiski svarīgu spēlētāju nozarē, kas savā pastāvēšanas laikā nodrošinājis, ka vietējais veikalu tīkls top! ir Nr.1 vietējais mazumtirgotājs Latvijā, kā arī godprātīgs un profesionāls partneris sadarbības uzņēmumiem. Mans uzdevums būs ne tikai stiprināt un efektivizēt esošos procesus, bet arī veidot jaunas sadarbības un mūsdienīgu pieeju uzņēmējdarbības vadībā, lai varam pielāgoties tirgus izmaiņām, klientu pieprasījumam un veicināt konkurētspēju," stāsta Gatis Jurisons, jaunais SIA "Iepirkumu grupa" valdes priekšsēdētājs.

No šodienas darbu Latvijas Televīzijas (LTV) valdē sāks Gints Miķelsons.

Jau ziņots, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ievēlēja Miķelsonu par valsts SIA "Latvijas Televīzija" pagaidu valdes locekli tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos.

Kā aģentūru LETA informēja SEPLP pārstāve Baiba Beāte Šleja, Miķelsons ir Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs, kurš specializējies biznesa vadības konsultācijās, organizāciju pārmaiņu un biznesa un tehnoloģiju attīstības projektu vadībā.

Iepriekš Miķelsons ir ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā SIA "Lattelecom", AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija".

2013.gadā viņš bija LTV prokūrists, strādājot kā uzņēmuma pagaidu vadītājs, vēlāk bijis LTV valdes padomnieks.