Izniekots glābšanas dienestu laiks un daudzu biroju dīkstāve – tāds ir rezultāts pagājušajā nedēļā divu dienu garumā piedzīvotajai ažiotāžai, ko izraisīja tā dēvēto pulverīšu vēstuļu nosūtīšana uz trīs biroju ēkām Rīgā, Mūkusalas ielā, bet šonedēļ tāds pats absurda teātris turpinājās citās galvaspilsētas vietās.
Drošības jautājumu speciālisti atzina, ka runa ir, piemēram, nevis par terorisma draudiem, bet vienkārši stulbumu. Savukārt dažādas ziņas publiskajā telpā arvien vairāk vedina domāt, ka arī šajā gadījumā, līdzīgi kā pirms dažiem gadiem, kad vienā Latvijas nostūrī it kā nokrita meteorīts, runa varētu būt par kāda uzņēmuma mārketinga kampaņas aktivitātēm. Ja šī versija izrādīsies patiesa, noteikti būtu jāsper pāris soļu...
Pirmkārt, iespējami plaši jāinformē sabiedrība par šādas tā dēvētās kampaņas pasūtītājiem un organizatoriem, lai citi zinātu, no kā vajadzētu turēties pa gabalu. Nevar noliegt, ka, domājot, kā popularizēt savu produktu, uzņēmumiem nākas ģenerēt arvien kreatīvākas un pat dullākas idejas. Tomēr jāņem vērā, ka «kreatīvs» un «stulbs» ir divi ļoti atšķirīgi jēdzieni. Jāatgādina, ka savulaik jau pieminēto mobilā operatora Tele2 akciju ar it kā nokritušo meteorītu šī kompānija atļāvās noorganizēt tikai Latvijā – zemē ar ļoti mazu tirgu, kur neveiksmes gadījumā zaudējumi nevarētu izrādīties pārlieku lieli. Ņemot vērā, ka nekur citur pasaulē Tele2 šo kampaņu neatkārtoja, nākas secināt, ka gaidītos augļus tā tomēr nav devusi. Otrkārt, jāņem vērā, ka šāda tā dēvēto pulvervēstuļu sūtīšana rada zināmus zaudējumus. Noteiktas izmaksas ir glābšanas dienestiem, dodoties uz notikuma vietu, ierobežojot teritoriju un veicot citas atbilstošas darbības. Tāpat nedrīkst ignorēt faktu, ka vairākas stundas neskaitāmi biroji bija spiesti rēķināties ar dīkstāvi, kas nozīmē nepadarītu darbu, neapkalpotus klientus, negūtus ienākumus. Un arī tā ir dzīva nauda! Jebkurš uzņēmums, realizējot savu mārketinga kampaņu, sedz arī tās izdevumus. Tā dēvēto pulvervēstuļu gadījumā iznāk, ka kampaņu rīko konkrēts uzņēmums, bet tās izmaksas jāsedz ar šo kompāniju nesaistītiem uzņēmumiem, kā arī pilnīgi visiem nodokļu maksātājiem. Tas nav pareizi! Tādēļ būtu tikai godīgi, ja tiktu sarēķinātas gan glābšanas darbu, gan uzņēmumu dīkstāves izmaksas, rēķinu nosūtot kampaņas organizatoriem. Kā mēdz teikt – kas pasūta mūziku, tas arī maksā.
Un vēl... Domājams, visiem labi zināma ir fabula par vilku aitās. Tas ir stāsts par puisi, kurš radīja viltus trauksmi par it kā aitu barā iesprukušu vilku, līdz beidzot brīdī, kad plēsējs tiešām tur bija, neviens ciema iedzīvotājs viņam nenoticēja un nesteidzās palīgā. Ļoti cerams, ka Latvija nenonāks līdz situācijai, ka kādam uzņēmumam tiešām draudēs briesmas, bet glābšanas dienesti turp dosies, īpaši nesteidzoties, jo tur strādājošie tīri cilvēcīgi jau būs noguruši no domas vien, ka kāds kārtējais aptaurētais ir sarīkojis kaut ko, kas pašam izskatās pēc kreatīvas kampaņas.