Vidējam vai mazam uzņēmumam, domājot par efektīvu risku pārvaldību, apdrošināšanai vajadzētu būt uzņēmējdarbības higiēnas sastāvdaļai, nevis vienmēr atliktam jautājumam. Tam ir vairāk nekā viens iemesls.
Mazie uzņēmumi ir finansiāli neaizsargātāki nekā lielie uzņēmumi, kuriem ir ievērojams finanšu kapitāls, tāpēc pat šķietami nebūtiska situācija var izraisīt neveiksmīgu notikumu ķēdi, kas var beigties liktenīgi. Padomāsim, piemēram, ko mazam uzņēmumam nozīmē simtiem tūkstošu eiro lieli zaudējumi, kas noteikti var atgadīties vai nu dabas stihijas, ugunsgrēka, vai darbā notikuša nelaimes gadījuma rezultātā. Tāpēc mazajiem uzņēmumiem īpašuma vai civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir jāuztver kā pašsaprotama, līdzīgi kā automašīnu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.
Pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas svarīgākais ir izvērtēt, kādi ir būtiskie uzņēmuma pastāvēšanas nosacījumi, bez kuriem tā darbība nebūtu iespējama. Kāds aprīkojums, materiāli ir absolūti svarīgi? Vai telpas ir nomātas vai uzņēmuma īpašumā? Vai uzņēmuma teritorijā atrodas trešās personas, un kādiem riskiem tās uzņēmums pakļauj?
Būtiski apdrošināšanas polisē iekļaut visu pamataprīkojumu, kā arī apdrošināt paredzamos ieguldījumus. Ja, piemēram, banka to nepieprasa, par jauniegādātā īpašuma apdrošināšanu var viegli aizmirst. Šādu situāciju labi ilustrē nesen saņemts atlīdzības pieteikums: veterinārā klīnika bija apdrošinājusi visu klīnikā esošo aprīkojumu un jau plānoja iegādāties papildu jaunas vienības, tāpēc apdrošināšanas līgumā tika iekļauti arī paredzamie ieguldījumi. Šī apdrošināšana palīdzēja klīnikai izvairīties no lieliem zaudējumiem, jo kādas vizītes laikā tika salauzts nesen iegādātais mikroskops.
Svarīgi ir apdrošināšanas līgumu regulāri pārskatīt, jo straujais pārmaiņu temps koriģē biznesa riskus
Vēršu uzmanību uz nepieciešamību nopietni izvērtēt dabas stihiju radītos draudus, kas pēdējos gados manāmi pastiprinās. Iesaku arī pārskatīt, vai ir apdrošināti visi uzņēmuma objekti un uz kādu teritoriju attiecas apdrošināšanas segums. Ja tiek veikta preču piegāde uz citām valstīm, tās ir jāiekļauj apdrošināšanas segumā. Visbeidzot, svarīgi ir īpašumā veikt drošības pasākumus, jo dažādas aizsardzības sistēmas samazina apdrošināšanas prēmijas apmēru. Būtiski ir arī preventīvie pasākumi.
Esmu ievērojis, ka nereti notiek negadījumi, kas, veicot apdrošināšanu, nav iekļauti polisē. Piemēram, Latvijā uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanas polises joprojām ir ļoti maz pieprasītas. Uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana var pasargāt no situācijām, kad uzņēmums kādu apstākļu spiests nespēj darboties (nokļūst piespiedu dīkstāvē). Te minēšu kādu piemēru. Neliels nekustamo īpašumu uzņēmums iznomāja telpas trešajām personām. Tās tika appludinātas, remonts ilga 2 mēnešus. Visu šo laiku nomnieki nevarēja strādāt, tāpēc iesniedza prasību par saviem negūtajiem ienākumiem un nemaksāja nomas maksu. Telpu īpašnieks bija noslēdzis nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu, taču saskaņā ar to tiek atlīdzināti tikai telpu remonta izdevumi. Tādējādi īpašniekam pašam bija jāsedz nomnieka pieprasītā atlīdzība, kā arī jāsamierinās ar zaudētajiem nomas ienākumiem par visu remonta laiku.
Ne visi saprot civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas būtību
Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana atlīdzina zaudējumus, kas nodarīti citu personu mantai vai veselībai. Kaitējums var tikt nodarīts citai personai jebkurā laikā, veicot darbības, ražojot vai pārdodot preces. Potenciālais upuru loks ir ļoti plašs: tie var būt klienti, partneri, darbinieki, kaimiņi un citi.
Kā vienu no piemēriem varu minēt gadījumu, kas noticis šobrīd aktīvajā lauksaimniecības nozarē. Darbā ar lauksaimniecības tehniku tiek aizķerts elektrības stabs. Tiek pārtraukta elektropiegāde vietējam ciematam, kur atrodas ražotne, kā rezultātā tās darbība tiek paralizēta uz, piemēram, sešām stundām, rezultātā zaudējumi saistībā ar uzņēmējdarbības pārtraukumu var būt vismaz 20 000 eiro apmērā.
Jāpiemin arī darba devēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Gan finansiāli, gan morāli smagākie ir gadījumi, kad ir jāizmaksā atlīdzība par darba vietā gūtu traumu vai darbinieka bojāeju. Ja cilvēks darba vietā zaudē dzīvību, darba devējam var nākties izmaksāt kompensāciju simtiem tūkstošu apmērā un morālais kaitējums vien parasti ir mērāms desmitos tūkstošu eiro.