Lai nefinanšu (ilgtspējas) ziņošana būtu noderīga un sasniegtu iecerētos mērķus, ir nepieciešami precīzi un prasībām atbilstoši dati, savukārt uzņēmumiem ir jāveido labi strukturēta ilgtspējas pārvaldība, secinājuši Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “ESG, bez E. Sociālo un pārvaldības jautājumu vērtēšana uzņēmumā” dalībnieki.

“Ieviešot jaunos nefinanšu ziņošanas standartus, mums ir jāstrādā pragmatiski un samērīgi. Uzņēmumiem ir jāapkopo informācija, kas ir svarīga biznesa lēmumu pieņemšanai. Būtiskākā prasība ir pārredzamība un atklātība,” vebinārā atzina Eiropas Komisijas grupas vadītājs ilgtspējas ziņošanā Tomass Dods (Thomas Dodd).

Eksperts atgādināja, ka primāri ar ilgtspēju saistītās informācijas izvērtēšana ir nepieciešama finanšu tirgiem, lai investori varētu novirzīt līdzekļus biznesam, kas meklē zaļajam kursam atbilstošus risinājumus un projektus. Tāpat tā palīdz labāk pārvaldīt nefinanšu, piemēram, klimata riskus un nodrošina lielāku biznesa caurspīdību.

Jau ziņots, ka nākamgad atbilstoši Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas, Eiropas Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartam un Latvijas Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumam sāks mainīties ilgtspējas ziņošanas prakse. Izmaiņu ietekmi netieši izjutīs arī tie uzņēmumi, kuriem nav jāgatavo ilgtspējas ziņojumi, bet kuri, piemēram, vēlas saņemt bankas finansējumu.

Protams, lielie uzņēmumi jau šobrīd ziņo par savu darbību ilgtspējas jomā, taču ļoti bieži šī informācija nav bijusi salīdzināma un neatbilda finanšu tirgus vajadzībām. Vienots ziņošanas standarts arī palīdzēs uzņēmumiem neapmulst, savukārt regulāri apkopota informācija var palīdzēt pieņemt biznesam būtiskus lēmumus, atzina EK pārstāvis.

“Ar ilgtspējas rādītājiem saistīto datu apkopošana ir izaicinoša gan finanšu tirgiem visā Baltijā, gan arī konkrētiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešami resursi to apkopošanai. Centralizētu datu trūkums ir visa Baltijas reģiona problēma,” LDDK rīkotajā vebinārā atzina SEB bankas ilgtspējas attīstības vadītājs, Finanšu nozares asociācijas ilgtspējīgu finanšu darba grupas vadītājs Viktors Toropovs.

Kā piemēru tam, kāpēc bankām ir nepieciešami kvalitatīvi dati, Toropovs minēja normatīvo aktu prasību novērtēt finanšu iestādes kredītportfeļa radītās emisijas. Proti, bankām ir jānovērtē uzņēmumi no ESG perspektīvas. To var izdarīt, vai nu balstoties uz pieņēmumiem par konkrētas nozares vidējiem rādītājiem, vai arī izmantojot pašu uzņēmumu sniegtos datus. Tādēļ bankas apkopo ne tikai publiski pieejamo informāciju (speciālisti lasa ilgtspējas pārskatus), bet arī tieši uzrunā pašus uzņēmumus.

Ideālā gadījumā labs palīgs un informācijas avots būtu valsts atbalstīta centralizēta datu platforma, kurā uzņēmumi varētu viegli papildināt nepieciešamo informāciju. LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs stāsta, ka arī LDDK tiek domāts par iespējām, kas uzņēmumiem mazinātu nepieciešamību vairākkārt sniegt vienu un to pašu informāciju. Ja valsts vai komercbanku rīcībā ir konkrētas ziņas, tad tās nebūtu jāsniedz vēlreiz, tā skaidro Gorkšs. Par to, kā novērst dubultu datu ziņošanu, tiks runāts arī šajā bezmaksas vebināru ciklā.

“Mēs vēlamies redzēt, kā uzņēmumi domā par savu darbību, lai tā kļūtu klimatneitrālāka. Ilgtspējas lēmumu integrēšana biznesā ir svarīgs apsvērums, bankām pieņemot lēmumus par kreditēšanu,” uzsver SEB bankas pārstāvis.

Lai atvieglotu informācijas apkopošanu un veidotu vienotu izpratni par nefinanšu ziņošanu, Finanšu nozares asociācija šogad ir izveidojusi ilgtspējas novērtējuma anketu. Tai ir ļoti praktisks mērķis – apkopot banku visbiežāk uzdotos jautājumus un veidot vienotu izpratni Baltijas līmenī.

“Datiem ir ļoti liela nozīme, it īpaši, ja uzņēmums sāk mērīt, kur ilgtspējas ziņā atrodas un kur vēlas nokļūt. Mums jau ilgstoši ir daudz zaļo aktivitāšu, taču tikai tagad pabeidzām veidot labi strukturētu, vienotu ilgtspējas pārvaldību,” LDDK rīkotajā vebinārā ar koncerna AS “Latvenergo” pieredzi dalījās uzņēmuma finansēšanas un investoru attiecību vadītāja Inese Vilciņa.

“Latvenergo” veic nefinanšu ziņošanu jau kopš 2009. gada, 2015. gadā emitētas pirmās “zaļās” obligācijas, ar kurām piesaistīti līdzekļi ir jāiegulda videi draudzīgos objektos. Bet salīdzinoši nesen, pēc koncerna jaunās stratēģijas apstiprināšanas 2022. gadā, tika veikts ilgtspējas brieduma novērtējums, koncerna līmenī izveidota ESG stratēģija, to papildinot ar ilgtspējīgām finansēm, un vienota ilgtspējas pārvaldība – šobrīd katrā meitas uzņēmumā ir iecelts atbildīgais par ilgtspēju.

Vilciņa atzina – lai lielā uzņēmumā nonāktu līdz šādiem rezultātiem, ir jāiegulda daudz darba diskusijās, sarunās valdē, padomē, dažādās uzņēmuma darba grupās. “Jāņem vērā, ka speciālistiem var būt atšķirīgs zināšanu līmenis un izpratne par to, kā un cik daudz uzņēmumam ir jāiegulda ilgtspējīgos risinājumos. Ir jāatrod pareizā pieeja, lai visi skatītos vienā virzienā. Ne vienmēr ESG (ilgtspējas) aktivitātes ir saistītas ar lielāku peļņu, tādēļ ir liels izaicinājums saprast, kā izmērīt šo pasākumu atdevi,” sprieda AS”“Latvenergo” finansēšanas un investoru attiecību vadītāja.

LDDK organizētajā vebinārā lektori uzsvēra, ka šobrīd visi mācās, kā ieviest jaunos nefinanšu ziņošanas standartus. Ieviešana notiks pakāpeniski, svarīgākais ir būt pragmatiskiem, atklātiem un apkopot ilgtspējas informāciju, kas uzņēmumiem ir svarīga lēmumu pieņemšanai.

Tāpat ieviešanas procesā ir direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspējas prasībām. Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas vecākā juriste Gita Daukste vebinārā pastāstīja, ka patlaban tiek gatavoti atbilstoši normatīvie akti. Taču ilgtspējas pienācīgai rūpībai ir jābūt integrētai uzņēmuma dokumentos un sistēmās, piemēram, dažādās politikās, kā arī meitas uzņēmumiem un sadarbības partneriem saistošā rīcības kodeksā.

Bezmaksas vebināri, kurus LDDK rīko sadarbībā ar “BusinessEurope”, notiks 14. un 28. novembrī.