Eksperti

Jaunie ilgtspējas laikmeta riski uzņēmējdarbībā – laiks proaktīvai rīcībai

Edgars Sedovs, Rietumu Bankas Uzņēmuma risku vadības un Kredītriska pārvalžu vadītājs,19.12.2024

Jaunākais izdevums

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO2 samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Uzņēmējdarbībai tas nozīmē jaunu domāšanu. Ilgtspējas stratēģija nav atsevišķs dokuments vai tikai sociālā atbildība – tā ir neatņemama mūsdienu biznesa attīstības stratēģijas sastāvdaļa. Apzinoties šo mērķu būtību, uzņēmumi var izvairīties no būtiskiem riskiem un vienlaikus izmantot plašas iespējas jaunu klientu un tirgu piesaistē. Tādējādi mums jācenšas apmierināt pašreizējās paaudzes vajadzības, neapdraudot nākamo paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības.

Tāpēc, ieviešot vienlīdzīgu un pārredzamu atalgojumu visiem dzimumiem, nepieļaujot diskrimināciju, iegādājoties jaunas ražošanas iekārtas, kuras nepiesārņo dabu, vai šķirojot atkritumus, mēs būtībā darām to ne tikai mūsu, bet arī nākamo paaudžu labā. Mums ir jāsaprot, ka atpakaļceļa vairs nav. Jo ātrāk mēs sāksim to visu īstenot, jo labāka būs mūsu nākotne.

Ilgtspējas ignorēšanas cena

Ilgtspējas un ESG ziņošanas prasības nereti tiek uztvertas kā papildu administratīvs slogs uzņēmumiem, taču patiesībā tās rada jaunu platformu inovācijām un konkurētspējas celšanai. Eiropas Savienības pieeja, nosakot precīzus standartus un paplašinot prasības uz uzņēmumu piegādātājiem un darījumu partneriem, maina biznesa spēles noteikumus. Vai šī jaunā kārtība ir drauds, vai arī iespēja izveidot noturīgu un iekļaujošu uzņēmējdarbības vidi? Tas lielā mērā ir atkarīgs no paša uzņēmuma skatu punkta.

Jaunās prasības, kas izriet no Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD), nosaka konkrētus termiņus dažādām uzņēmumu grupām:

  • Sabiedriskas nozīmes uzņēmumi ar vairāk nekā 500 darbiniekiem, un biržā kotētajiem uzņēmumiem būs jāievieš ziņošanas prasības jau no 2024. gada finanšu gada. Tas nozīmē, ka pirmie ziņojumi būs jāiesniedz 2025. gadā.

  • Lieliem uzņēmumiem, kas pārsniedz divus no vidēja uzņēmuma kritērijiem – no 2025. gada finanšu gada, un ziņošana būs jāveic, sākot ar 2026. gadu

  • Biržā kotētajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) šīs prasības stāsies spēkā vēlāk – no 2026. gada finanšu gada, un ziņošana būs jāveic, sākot ar 2027. gadu.

  • Trešo valstu uzņēmumiem, kuru darbība Eiropas Savienībā pārsniedz 150 miljonus eiro, ziņošanas prasības attiecas no 2028. gada, ja tie ir saistīti ar ES reģionā darbojošos filiāli vai meitasuzņēmumu.

Šīs prasības attiecas ne tikai uz uzņēmumiem, kas tieši iekļauti regulējuma tvērumā, bet arī netieši uz to piegādātājiem un darījumu partneriem. Uzņēmumiem būs jāziņo par vērtību ķēdē iesaistīto partneru ESG rādītājiem, liekot arī mazākiem piegādātājiem pielāgoties jaunajiem standartiem. Piemēram, ražotājs vairs nevarēs vienkārši ignorēt piegādātāja resursu izcelsmes vai ražošanas ilgtspējas problēmas, jo normatīvās prasības un investori pieprasīs precīzus datus par visu vērtību ķēdes ilgtspējas ietekmi. Šāds pieprasījums spiež uzņēmumus pārdomāt savas attiecības ar sadarbības partneriem, veicinot gan savstarpējo atbildību, gan inovācijas.

Šīs prasības rada papildu izaicinājumus, it īpaši mazākiem uzņēmumiem, kas ir lielo korporāciju vērtību ķēdes sastāvdaļas. Tie var saskarties ar spiedienu pielāgot savu darbību, lai atbilstu ilgtspējas attīstības un ESG prasībām. Tomēr tas ir arī stāsts par iespējām – tieši mazajiem uzņēmumiem ir iespēja izcelties, piedāvājot ilgtspējīgus risinājumus. Eiropas Savienības Ilgtspējas attīstības ziņojums liecina, ka Latvija 2024. gadā ieņēma 13. vietu globālajā ilgtspējas reitingā, uzrādot ļoti labus rezultātus ilgtspējīgu pilsētas un kopienu jomā. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem ir unikālas iespējas izcelties starptautiskajos tirgos.

Tirgus dinamika rāda, ka uzņēmumi, kuri proaktīvi ievieš ilgtspējīgus risinājumus, iegūst ievērojamas priekšrocības. Ilgtspēja vairs nav tikai modes lieta – tā kļūst par jauno globālo valūtu biznesa pasaulē. Savukārt tie, kuri izvēlas palikt malā, riskē ar partneru un finansējuma zaudēšanu, kā arī negatīvu ietekmi uz to reputāciju.

Vai jūs esat gatavi šīm pārmaiņām? Ilgtspēja var būt gan atslēga uz jauniem tirgiem, gan drošības spilvens nākotnes risku priekšā. Ir pienācis laiks ne tikai pieņemt jaunus spēles noteikumus, bet kļūt par tiem, kuri šos noteikumus nosaka.

Klimata pārmaiņas

Viens no spilgtākajiem jauno risku piemēriem ir klimata pārmaiņas, kuru sekas redzamas arī Latvijā. Latvijas piekrastē vētru biežums un spēks pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski pieaudzis. Piemēram, 2024. gada vētra un plūdi, kas sekoja vēl nebijušām nokrišņiem, radīja plašus postījumus visiem, tostarp pašvaldībām un daudziem uzņēmumiem, bojājot to infrastruktūru, traucējot loģistikas ķēdes un uz laiku pārtraucot elektroenerģijas piegādi. Tāpat arī 2023. gada negaisi, vētras un lielgraudu krusa nodarīja ievērojamus postījumus kustamajam un nekustamajam īpašumam, sabojāja automašīnas, izsita māju logus un daudziem pilnībā iznīcināja ražu. Lai gan Latvija vēl nav piedzīvojusi tik būtisku ietekmi kā dažviet pasaulē, pētījumos ir secināts, ka, piemēram, globālā sasilšana dubulto plūdu iespējamību. Tas parāda, ka klimata riski Latvijā kļūst aizvien aktuālāki un prasa tūlītēju rīcību no visiem. Ja vēlamies pasargāt sevi un savu uzņēmumu, arī mums jābūt tam gataviem.

Lai mazinātu klimata risku ietekmi, uzņēmumiem jādomā stratēģiski un jānovērtē riski. Kad riski ir apzināti, ir svarīgi pareizi izvelēties savu reakciju, kas var būt vērsta vai nu uz izvairīšanos no potenciālā riska, vai uz tā samazināšanu, vai pārcelšanu kādai trešajai pusei caur apdrošināšanu vai arī riska pieņemšanu un tālāko cīņu ar tā izraisītajām sekām, ja tas tomēr notiks. Ir jāsaka, ka tāds instruments kā apdrošināšana ļauj cīnīties ar postījuma sekām, bet tā nepasargās, piemēram, no uzņēmuma dīkstāves un naudas plūsmas pārtraukuma applūšanas, ugunsgrēka vai vētras radītās ietekmes dēļ.

Tāpēc ir būtiski pārdomāt visus iespējamos scenārijus un laicīgi veikt pasākumus risku samazināšanai – piemēram, iegādājoties rezerves akumulatoru, nostiprinot kokus tuvajā apkārtnē, nostiprinot un uzberot upes krastu, pārbaudot savus ugunsdzēšamos aparātus un apmācot darbiniekus, kā ar tiem rīkoties. Dažreiz pastāv iespēja izvairīties no potenciālā riska jau pašā sākumā, piemēram, būvējot rūpnīcu tādā vietā, kas būtu minimāli pakļauta potenciāliem stihiju postījumiem.

Darbības nepārtrauktības riski: mācības no pandēmijas

Covid-19 pandēmija vēl viens nozīmīgs pārbaudījums uzņēmumiem Latvijā un visā pasaulē. Tie, kuri spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem, piemēram, pārejot uz attālinātu darbu vai ieviešot e-komerciju, ne tikai izdzīvoja, bet arī attīstījās. Šī pieredze uzsver nepieciešamību pēc elastīgas risku pārvaldības stratēģijas. Zinātnieki regulāri brīdina par to, ka šī pandēmija nebūs vienīgā un gaidāmas arī nākamās. Kad un kādos mērogos – tas, protams, nav zināms. Bet pilnīgi skaidrs, ka tālredzīgai uzņēmējdarbīas vadībai ir jābūt noturīgai un gatavai jauniem un, iespējams, vēl sliktākiem scenārijiem par nesen piedzīvoto.

Pandēmijas, piegādes ķēžu pārrāvumi, krasas klimata izmaiņas un kataklizmas, ģeopolitiskā nestabilitāte vai reģionālie nemieri var būtiski ietekmēt uzņēmējdarbību. Attālināta darba iespēju nodrošināšana, naudas rezerves, sadarbības partneru un reģionu diversifikācija, loģistikas izmaiņu varianti – tie visi ir paņēmieni, ko ir vērts apsvērt savā darbības nepārtrauktības plānošanā, lai kādā brīdī nesasniegtu “neatgriešanās punktu”, kad darbības turpinājums vairs nav iespējams.

Dažu nozaru pārstāvjiem, kā, piemēram, bankām jebkuros apstākļos jānodrošina arī sabiedrībai kritiski svarīgas funkcijas – tādas kā naudas pārskaitījumi un skaidrās naudas izņemšana bankomātos.

Kā bankas veicina ilgtspēju?

Bankām ir būtiska loma ilgtspējas prasību īstenošanā. Ne tikai nodrošinot finansējumu, bet arī vērtējot klientu atbilstību ilgtspējas standartiem, bankas kļūst par svarīgiem partneriem šo pārmaiņu vadīšanā. Latvijas bankas jau aktīvi strādā pie ilgtspējas integrācijas, piedāvājot klientiem konsultācijas un attīstot atbilstošus produktus.

Rietumu Bankā mēs jau vairākus gadus aktīvi iesaistāmies šajos procesos, gan realizējot mūsu ilgtspējas stratēģiju, gan konsultējot un atbalstot mūsu klientus. Uzkrājot pieredzi, šogad veicam ilgtspējas ziņojuma auditu, kas pakāpeniski citiem lieliem uzņēmumiem kļūs saistošs ar CSRD prasības iestāšanos.

Jaunas iespējas ilgtspējīgā ekonomikā

Ir jāatzīmē, ka ilgtspējīga attīstība pēc būtības ir ESG medaļas otrā puse un kopā tās rada ilgtspēju. Jo ilgtspējīga attīstība būtībā ir tas, kā mēs paši attīstāmies ekonomiskajā, vides un sociālajā dimensijā un ko darām apkārtējās pasaules labā, bet ESG ir ārējie vides, sociālie un pārvaldības faktori, kuri iespaido mūsu darbību, un prasības, ko mums šajā jomā ir jāievieš. Jo ilgtspējīgāk darbosimies, jo organiskāk ESG nostādnes tiks iekļautas mūsu darbībā.

Un vēl viens ļoti būtisks aspekts. Kā jebkuras pārmaiņas, arī tās, kas ir saistītas ar ilgtspējas prasību ieviešanu un attiecīgo risku pārvaldīšanu, rada ne tikai jaunas darbības un jaunas problēmas, bet arī jaunas iespējas. Pietiek atcerēties Covid-19 pandēmiju, kuras laikā uzplauka daudzi uzņēmumi, piemēram, interneta tirdzniecības un preču piegāžu jomā, kas ir pieprasīti un turpina veiksmīgi attīstīties arī tagad. Tāpat arī tehnoloģijas un mākslīgais intelekts turpina mainīt pasauli, radot uzņēmējiem iepriekš nebijušas, plašas iespējas.

Ilgtspēja nav tikai pienākums – tā ir mūsu kopējā iespēja veidot uzņēmējdarbību, kas ir droša, ienesīga un atstāj pozitīvu mantojumu nākamajām paaudzēm. Latvijas bagātīgais mežu klājums un atjaunīgās enerģijas potenciāls sniedz unikālas iespējas attīstīt videi draudzīgus risinājumus. Piemēram, Latvija jau šobrīd ir starp līderiem atjaunīgās enerģijas izmantošanā Eiropā. 2021. gadā 42,1% no valsts enerģijas galapatēriņa (ES – vidēji 21,8 %) veidoja atjaunīgie energoresursi, kas ir ievērojami augstāks nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs. Turklāt, Latvijas bagātīgais mežu klājums, kas veido aptuveni 52% no valsts teritorijas, piedāvā lielas iespējas attīstīt ilgtspējīgu kokrūpniecību un bioenerģijas risinājumus. Tajā pašā laikā mūsu siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu iedzīvotāju ir salīdzinoši zemas, salīdzinot ar citām ES valstīm – 5,4 tonnas CO₂ ekv. gadā. Šie rādītāji, kopā ar starptautiskajiem ESG standartiem, rada daudzsološu augsni ilgtspējīgām inovācijām dažādās nozarēs un sektoros.

Lai gūtu panākumus jaunajā ekonomikas realitātē, uzņēmumiem jāpieņem šīs pārmaiņas ar proaktīvu pieeju. Ieviešot ilgtspējīgas prakses, uzņēmumi ne tikai mazinās riskus, bet arī stiprinās savu pozīciju tirgū. Vai esat gatavi nākotnei? Laiks rīkoties ir tagad!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu Bankas pirmā pusgada rezultāti iezīmē stabilitāti un ilgtspējas virziena attīstību

Db.lv,04.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar publicētu 2024.gada pārskatu par janvāri-jūliju, Rietumu Bankas peļņa pirms nodokļa pirmajā pusgadā bija 7.3 miljoni eiro un Grupas peļņa 8.5 miljoni eiro. Bankas aktīvi uz 30.jūniju bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi - 926 miljoni eiro, kapitāls un rezerves - 341 miljons eiro.

Rietumu Banka mērķtiecīgi realizēja stratēģiju, kas vērsta uz Latvijas uzņēmēju projektu finansēšanu un atbalstu. Tika turpināta sadarbība ar uzņēmumiem ražošanas, pārtikas pārstrādes, zaļās enerģētikas, lauksaimniecības, nekustamā īpašuma, finanšu, transporta un citās nozarēs, kā arī uzsākta sadarbība ar jauniem klientiem. 2024. gada pirmajā pusgadā Rietumu Banka ir izsniegusi jaunus kredītus par summu 45.8 miljoni eiro, kopējais bankas kredītu portfeļa apjoms jūnija beigās bija 674 miljoni eiro.

Kā uzsver Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “Pie mums vēršas vietējie uzņēmēji, kuri vēlas paplašināt savu darbību, attīstīt jaunus virzienus, realizēt starptautiskos projektus Eiropā. Patiesi lepojos ar daudziem mūsu klientiem, kuriem ir gan izcilas idejas, gan drosme un spēja tās veiksmīgi īstenot. Mēs kā lielākā vietējā kapitāla banka ar prieku atbalstām Latvijas biznesa izaugsmi, iedziļinoties katra projekta niansēs un nodrošinot tam nepieciešamo finansējumu”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā banku nozare nākamajā gada saglabās augstu pelnītspēju, prognozēja "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

"Kopumā Latvijas banku nozare nākamajā gada saglabās augstu pelnītspēju - gadījumā, ja to neietekmēs neprognozējami ģeopolitiskie faktori," sacīja Buraja, piebilstot, ka Eiropas un Latvijas finanšu tirgū var gaidīt arī banku konsolidāciju, lielākām kredītiestādēm pievienojot sev mazākās bankas.

Tāpat viņa atzīmēja, ka ekonomiku kopumā un banku sektoru kā tās sastāvdaļu nākamajā gadā turpinās būtiski ietekmēt ģeopolitiskā situācija. Tās nenoteiktība un investoru bažas var kavēt lēmumu pieņemšanu par lielu projektu sākšanu gan Latvijā, gan citur Eiropā un pasaulē.

"Šīs nenoteiktības negatīvais iespaids uz biznesa attīstību būs daudz spēcīgāks, nekā tas, ko vērojam iepriekš augsto procentu likmju periodā, kad daudzi uzņēmumi atlika savu ideju realizāciju, gaidot centrālo banku politikas izmaiņas un attiecīgi kredītu likmju samazinājumu," minēja Buraja, piebilstot, ka iespējamās sekas var būt arī aktīvāka liela biznesa migrācija uz drošākiem ģeogrāfiskiem reģioniem ar labāk paredzamu politisko un ekonomisko perspektīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc AS "Latvijas gāze" akciju atpirkšanas nav paredzēts apvienot vai kā citādi reorganizēt uzņēmumu, kā arī nav paredzēts veikt izmaiņas "Latvijas gāzes" valdes un padomes sastāvā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāze" plāno turpināt līdzšinējo uzņēmuma darbību un nav plānotas darbības veida vai atrašanās vietas izmaiņas, kā arī uzņēmuma pašreizējās aktivitātes un plāni tiks turpināti.

Uzņēmuma valde pozitīvi vērtē arī to, ka "Latvijas gāzes" darbinieki saglabās darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem.

Jau ziņots, ka jūlija beigās sākās "Latvijas gāze" izteiktais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas attiecas uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena ir noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājuma termiņš noslēgsies 7.augustā.

Piedāvājums izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" vienas akcijas atpirkšanas cena plānota 3,35 eiro, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Latvijas Banka ir saņēmusi "Latvijas gāzes" iesniegumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu saistībā ar uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena, pēc prospektā sniegtās informācijas, ir 3,35 eiro.

Paredzēts, ka akciju atpirkšanas piedāvājumu akcionāri varēs pieņemt 14 dienu laikā, skaitot no prospekta publicēšanas "Nasdaq Riga" tīmekļvietnē.

Birža "Nasdaq Riga" piektdien paziņojusi, ka "Latvijas gāzes" akciju atpirkšanas piedāvājumā minētā vienas akcijas atpirkšanas cena - 3,35 eiro - ir būtiski zemāka par pēdējo cenu pirms "Latvijas gāzes" akciju tirdzniecības apturēšanas 28.jūnijā, kad cena bija 6,88 eiro par akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka piešķīrusi Latvijas uzņēmumu grupai 8 miljonus eiro nekustamā īpašuma attīstības projekta īstenošanai Portugālē un apgrozāmā kapitāla palielināšanai.

Līdz ar to kopējais Rietumu Bankas izsniegtais finansējums uzņēmumu grupai, kurā ietilpst SIA TAND UKRI, SIA TAND Jelgava un SIA CARN Holdings, sasniedzis 22,7 miljonus eiro.

Latvijas uzņēmumu grupa līdz šim specializējās graudaugu audzēšanā un noliktavas ēku būvniecībā un iznomāšanā un šobrīd ir uzsākusi pirmā nekustamo īpašumu projekta realizāciju Eiropā. Portugāles dienvidos, atpūtnieku un “relokantu” iecienītajā Algarves reģionā tiek veidots mūsdienīgs, augstas kvalitātes dzīvojamais rajons “Quinta Dourada” ar 17 plašām villām, 40 rindu mājām un 32 apartamentiem. Visas mājas un apartamenti tiek aprīkoti ar mūsdienīgām tehnoloģijām, kas ļaus to īpašniekiem izmantot “gudrās mājas” priekšrocības, vienlaikus maksimāli samazinot uzturēšanas izmaksas. Celtniecībā tiek izmantoti videi draudzīgi risinājumi ar augstākā līmeņa energoefektivitāti, gaisa kondicionēšanas, apkures sistēmām un skaņas izolāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Bankas peļņa pirms nodokļa šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 11 miljoni eiro, liecina publiskotā pārskata dati.

Bankas aktīvi uz 30.09.2024. bija 1.3 miljardi eiro, klientu noguldījumi 892 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 347 miljons eiro.

Banka turpināja vietējo uzņēmumu atbalsta stratēģiju, kreditējot liela mēroga uzņēmējdarbības projektu realizāciju Latvijā un Eiropā. Tās kredītu portfeļa apjoms septembra beigās bija 664 miljoni eiro.

Kā komentē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “Vietējā biznesa kreditēšana ir ārkārtīgi būtiska Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai. Mūsdienu globālajā pasaulē biznesam, kas tiecas pēc izaugsmes, ir jādomā plaši, jāievieš inovācijas, jāapgūst jaunie tirgi. Esmu gandarīta par to, ka pie mums vēršas ambiciozi uzņēmēji ar kvalitatīviem plaša mēroga projektiem, kuriem nodrošinām finansējumu. Kā lielākai vietējā kapitāla bankai Latvijā mums ir resursi, kas ļauj izsniegt vienam projektam kredītu vairāku desmitu miljonu eiro apjomā. Tādejādi tiek attīstītas perspektīvās nozares un ekonomika kopumā, palielinās mūsu valsts potenciāls un nostiprinās tās pozīcija kopējā Eiropas tirgū”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža "Nasdaq Riga" apstiprinājusi AS "Latvijas gāze" pieteikumu par akciju izslēgšanu no Baltijas Otrā saraksta, liecina biržas paziņojums.

Par pēdējo akciju kotācijas dienu teikts piektdien, 23.augusts.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" akcionāri 19.jūnija kārtējā akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus.

Tika izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums, pēc kura uzņēmuma rīcībā nonāca tikai 0,014% jeb 5553 akcijas, lai gan piedāvājums attiecās uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena tika noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājums bija izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rietumu banka" ir piešķīrusi kredītu 3,4 miljonu eiro apmērā SIA "Islande Hotel", kas pārvalda četru zvaigžņu viesnīcu Rīgā, informēja bankas pārstāvji.

Bankā norāda, ka aizdevums sniegs iespēju uzņēmumam attīstīt un modernizēt viesnīcu, refinansējot līdzšinējās saistības un palielinot apgrozāmo līdzekļu apmēru.

"Islande Hotel" tuvākajā nākotnē plāno koncentrēties uz servisa līmeņa paaugstināšanu, kā arī tiks turpināts darbs pie energoefektivitātes uzlabošanas, ieviešot modernus un videi draudzīgus risinājumus, kas ļaus samazināt enerģijas patēriņu. Uzņēmuma mērķis ir palielināt konkurētspēju viesmīlības sektorā, piedāvājot pakalpojumus, kas atbilst gan klientu vajadzībām, gan vides ilgtspējības prasībām.

"Islande Hotel" ir četru zvaigžņu "Superior" kategorijas viesnīca, kas atrodas Ķīpsalā. Viesnīcā ir 205 numuri, kuros var izmitināt līdz 360 viesiem, SPA centrs, kā arī divi restorāni. "Islande Hotel" darbojas kopš 2006.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" pārējiem "Latvijas gāzes" lielākajiem akcionāriem piederošo akciju izpirkšanu plāno pabeigt 2025.gada aprīlī, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš norādīja, ka šobrīd notiek process, kurā "Latvijas gāzes" akcijas tiek konsolidētas "Energy Investments". "Mēs negatavojamies tās pārdot. Mēs gribam nopirkt arī akcijas no Vācijas valsts uzņēmuma "Uniper Ruhrgas International" un arī no SIA "Itera Latvija", tādā veidā iegūstot pilnu kontroli pār "Latvijas gāzi"," teica Kalvītis.

Tostarp viņš minēja, ka sarunu pirmais raunds ar "Uniper Ruhrgas International" noslēdzās šā gada pirmajā pusgadā un tagad notiek sarunu otrais raunds, kas varētu noslēgties 2025.gada pirmajā ceturksnī. Tāpat sarunas ir sāktas ar "Itera Latvija", paredzot, ka tās ir jānoslēdz šogad 31.decembrī.

"Domāju, ka 2025.gada aprīlī mums vajadzētu pabeigt šo vadības izpirkuma procesu," sacīja Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA “Syfud”, kas strādā ar zīmolu “Port Lite”, ir pabeidzis trīs jaunu rūpnīcu būvniecību vēsturiskajā Zivju konservu rūpnīcas teritorijā Liepājas ostā.

Investīciju apjoms kā būvniecībā, tā vismodernāko tehnoloģiju iegādē kopumā sasniedzis teju 80 miljonus eiro. Pašlaik ražotnē strādā 130 darbinieki, taču plānots, ka, uzsākot darboties ar pilnu jaudu, tajā tiks nodarbināti 800 strādājošie.

SIA “Syfud” ražotnē uzstādītās visjaunākās un efektīvākās tehnoloģijas ļauj garantēt drošu un ekoloģisku ražošanas procesu, kā arī nodrošina visaugstākās kvalitātes produkciju. Investīcijas ieguldītas arī ilgtspējīgos enerģētikas risinājumos, kā arī jaunu telpu izbūvē darbiniekiem. Tāpat plānots, ka līdz gada beigām ražotnē nodarbināto darbinieku skaits pieaugs līdz 200 strādājošiem, savukārt, kad rūpnīca darbosies ar pilnu jaudu, šeit būs 800 Baltijas apstākļiem labi apmaksātu darbavietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šā gada 16.augustu, AS "Latvijas gāze" valdē atkārtoti ievēlēts Aigars Kalvītis, Elita Dreimane, Deniss Jemeļjanovs un Egīls Lapsalis, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Valdes pilnvaru termiņš noteikts viens gads.

Valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt Kalvītis, bet valdes priekšsēdētāja vietnieka - Jemeļjanovs.

LETA jau rakstīja, ka "Latvijas gāzes" koncerna neto apgrozījums pērn bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš. "Latvijas gāzes" apgrozījums 2022.gadā bija 702,604 miljoni eiro, bet peļņa - 40,8 miljoni eiro.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), "Rietumu banka" (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Delska datu centra būvniecībā Rīgā investē vairāk nekā 30 miljonus eiro

Db.lv,16.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas SIA "Digitālās ekonomikas attīstības centra" (DEAC) un Lietuvas "Duomenų logistikos centras "(DLC) zīmola "Delska" datu centra būvniecībā Rīgā tiek investēti vairāk nekā 30 miljoni eiro, informē "Delska" pārstāvji.

Rīgā tiek būvēts jauns 10 megavatu (MW) datu centrs ar "Tier III" sertifikāciju. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2025.gada vidū.

Savukārt šā gada 28.oktobrī plkst.11 tiks atzīmēti būves spāru svētki.

Pasākumā "Delska" valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis pastāstīs vairāk par jauno datu centru. Tāpat iepazīstinās ar industrijas aktualitātēm, kā arī ar uzaicinātajiem nozares un valsts institūciju pārstāvjiem, apspriedīs Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu eksportspējas veicināšanu un ārvalstu investīciju piesaisti.

Pieaugošais pieprasījums pēc lielapjoma datu apstrādes ir paātrinājusi jaunu datu centru būvniecību. Uzņēmumi vēlas paplašināt savu darbību bez lieliem ieguldījumiem savas IT infrastruktūras izveidē un uzturēšanā. Jaunajā datu centrā būs pieejamas 1000 statnes ar iespēju katras statnes jaudu palielināt līdz pat 100 kW, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kuri izmanto MI, augstas veiktspējas skaitļošanu, datu apstrādi un malu skaitļošanu (edge computing). Delska nākotnes attīstības plānos ietilpst vēl viena jauna datu centra būvniecība Lietuvā un jaunu uzņēmumu pievienošanās uzņēmumu grupai, lai nodrošinātu visaptverošu reģionālo datu centru un tīkla ekosistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno dzīvokļu projekta Deglava Gleznotāju rezidence attīstītāji nodevuši ekspluatācijā divas 2.kārtas mājas ar 142 jauniem dzīvokļiem.

Divās 10 stāvu mājās ir studio, divu, trīs un četru istabu dzīvokļi. Tiek plānots, ka iedzīvotāji jauno dzīvokļu atslēgas saņems jau līdz jaunajam gadam.

Pirmās kārtas mājas iedzīvotāji šajā projektā dzīvo jau apmēram gadu.

Otrajā kārtā ir rezervēti 80% no dzīvokļiem un, ņemot vērā augsto pieprasījumu pēc jauniem dzīvokļiem Rīgā, ir sākusies arī 3. kārtas mājas būvniecība, kur attīstītājam ir izdevies saglabāt nekustamā īpašuma cenas projekta 2. kārtas līmenī.

"Deglava Gleznotāju rezidences" attīstītājs ir starptautiskā uzņēmuma "Electra ltd" meituzņēmums Latvijā KSIA "Unico". Būvdarbus veic SIA "Monum". Projekta autors ir arhitektu birojs SIA "Tectum". Būvuzraudību veic “BLV Advisory Group”. Projektu līdzfinansē AS "Rietumu banka".

Komentāri

Pievienot komentāru