Jaunākais izdevums

Vairāku Austrumeiropas valstu valūtu vērtība ir nogāzusies bailēs, ka investori izņems savu naudu no reģiona, raksta Telegraph.co.uk.

Ungārijas forinta vērtība pirmdien nokritās līdz visu laiku zemākajai vērtībai, bet Polijas zlota vērtība – līdz piecu gadu zemākajam līmenim, ko veicināja krītošie ražošanas izlaides apjomi. Puse no visiem kredītiem Polijas privātajā sektorā ir ārvalstu valūtās, tāpēc kredītņēmēji piedzīvo šoku sakarā ar to, ka zlota vērtība pret eiro kopš augusta ir kritusies par 40 %.

Savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka norādījusi, ka Austrumeiropai šogad vēl būs nepieciešami 400 miljardi eiro, lai atmaksātu kredītus un injicētu jaunu finansējumu banku sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv,03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējs Maksims Andruhovičs izveidojis tīmekļa vietni valutas.info, kas palīdz atrast izdevīgāko valūtas apmaiņas vietu Latvijā. Valūtas punktiem šī vietne ir viens no veidiem, kā palielināt apgrozījumu, un pašlaik M. Andruhovičs jau reģistrējis adresi Krievijas tīmekļa vietnei «.ru» zonā.

Pašlaik atverot vietni valutas.info, kartē iespējams izvēlēties pilsētu vai novadu un aplūkot pieejamos piedāvājumus attiecīgajā vietā. Informāciju par valūtas kursiem sniedz pašas interneta vietnes.

Valūtas kursu piedāvājumi parasti tiek aktualizēti ik 15 minūtēs, bet, ja apmaiņas punkti atjauno savu informāciju, izmantojot valutas.info tiešās pieejas sistēmu, informācija tiek atjaunota uzreiz, Db.lv skaidroja M. Andruhovičs. Šis pakalpojums tiek nodrošināts ar speciāli tam izstrādātu partneru tiešās pieejas sistēmu.

Šobrīd valutas.info izmanto informāciju par valūtas kursiem no 22 komercbanku un sešu valūtas apmaiņas punktu uzņēmumu tīmekļa vietnēm, savukārt 22 valūtas apmaiņas punkti piekrituši izmantot pakalpojumu «tieša pieeja» un paši vietnē valutas.info atjauno savus datus par kursa izmaiņām. Kopumā Latvijā ir 86 uzņēmumi, ieskaitot bankas, kuri piedāvā skaidras naudas valūtas apmaiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti,11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējās problēmas Portugālē, Īrijā, Itālijā, Grieķijā un Spānijā nostādījušas vairākas Centrālās un Austrumeiropas valstis dilemmas priekšā attiecībā uz pievienošanos eirozonai, kas apsolīta, vai vēl tikai tiks solīta, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), raksta BBC.

Portugāle, Īrija, Itālija, Grieķija un Spānija ir iesprostotas eiro slazdā, kas savulaik veicināja straujāku izaugsmi, taču tagad pēc krīzes atstāj šīs valstis ar ierobežotām iespējām cīnīties ar lielā parāda problēmām un zemo konkurētspēju.

Ierastie soļi šādu problēmu risināšanai, piemēram, valūtas devalvācija, eirozonas gadījumā nav iespējami, līdz ar to ES jaunās valstis, kas tiekušās pēc eiro, tagad varētu uz vienotās valūtas valstu bloku skatīties skeptiskāk.

Centrālās un Austrumeiropas hedžfondu speciālists Austrijas kompānijā Ithuba Capital Martins Blūms (Martin Blum) norāda, ka, piemēram, Čehijas Republika un Polija, kurās ir ievērojams daudzums eiroskeptisku politiķu, īpaši nevēlas pievienoties eirozonai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumeiropas bankas vēl nav tikušas «ārā no meža» un finanšu pakalpojumu nozares perspektīvas valstīs, kurās, visticamāk, šogad joprojām būs novērojama lejupslīde, ir «satraucošas».

Capital Economics vecākais ekonomists Londonā Neils Šērings (Neil Shearing) norāda, ka Ungārijā Rumānijā, Bulgārijā un Baltijas valstīs finansiālais stāvoklis aizvien ir ļoti vājš. Viņš uzskata, ka pēdējo desmit gadu laikā reģiona kredītu tirgū novēroto «pārmērību» dēļ, kredītu nosacījumi, visticamāk, saglabāsies ļoti saspringti, raksta Bloomberg.

N.Šērings uzsvēra, ka vēl viens būtisks kaitējums globālajā finanšu vidē var izraisīt jaunu problēmu vilni bankām. Latvijā, Igaunijā, Rumānijā un Bulgārijā ir augstākais slikto kredītu īpatsvars šajā reģionā, attiecīgi ir 14.5%, 12%, 11.2% un 10,1% no kopējā skaita. Ungārijā slikto kredītu procentuālais lielums ir 9.5%, savukārt Lietuvā 8.2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) krīzes skartajām Centrāleiropas un Austrumeiropas ES dalībvalstīm rekomendē eiro ieviešanu, formāli nepievienojoties eirozonai, ziņo ft.com.

Eirozona varētu atvieglot iestāšanās noteikumus tā, lai krīzes skartās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis varētu tai pievienoties kā nepilntiesīgas dalībvalstis, atsaucoties uz Starptautiskā Valūtas fonda informāciju, raksta ft.com.

SVF norādījis, ka Eiropas Savienības valstis no eiro ieviešanas ļoti iegūtu, jo tādējādi tiktu atrisinātas problēmas, kas saistītas ar parādu ārvalstu valūtās pieaugumu, beigtos nenoteiktība un tiktu atjaunota uzticība ekonomikām. Šādi SVF secinājumi iekļauti iepriekš konfidenciālā ziņojumā, kas sagatavots aptuveni pirms mēneša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par eiro «sabrukšanu» un kā no tās pasargāties

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis,13.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd aktuāla tēma ir «eiro sabrukšana». Pastāvot bažām par vienotās valūtas nākotni, pieaug investoru interese par iespējām sevi pasargāt no iespējamiem zaudējumiem nākotnē. Lai saprastu kādu investīciju stratēģiju izvēlēties, ir jātiek skaidrībā, par kādiem potenciālajiem «zaudējumiem» īsti iet runa un kas tiek saprasts ar frāzi «eiro sabrukšana».

Praksē tas varētu nozīmēt divas alternatīvas. Pirmajā gadījumā, tas nozīmētu, ka eiro zona pārstāj eksistēt un katra valsts atgriežas pie savas valūtas. Vairums finanšu analītiķu uzskata, ka šāds mazas varbūtības notikums nodarītu Eiropas valstu ekonomikā ārkārtīgi lielus zaudējumus un atstātu ievērojamu negatīvu ietekmi uz visas pasaules ekonomikas izaugsmi (īsu ieskicējumu var redzēt The Economist raksta «How it could happen; why it would be horrible», kuru var izlasīt, klikšķinot šeit. Sekojošā recesija radīs zaudējumus visiem investoriem, jo visticamāk zaudējumus cietīs pilnīgi visas aktīvu klases.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vienalga, kuru nodokli cel, sāp tāpat

Oļegs Tkačevs, Latvijas Bankas ekonomists,19.09.2016

Izlaides izmaiņas 2016. gadā pēc IIN likmes palielinājuma (%, attiecībā pret bāzes scenāriju)

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībām bieži nākas sastapties ar budžeta deficīta ilgtspējas problēmu. Arī Latvijā budžeta deficīta samazināšana ilgākā termiņā būs nepieciešama, lai sasniegtu Stabilitātes programmā izvirzīto vidējā termiņa mērķi -0.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā strukturālajā izteiksmē.

Kaut arī 2017. gada Latvijas valsts budžeta veidošanā tiek izmantota Latvijai atļautā atkāpe no šī mērķa, to pamatojot ar veiktajām reformām vecuma pensiju un veselības aprūpes sistēmās, taču ilgākā termiņā būs jāīsteno pasākumi budžeta deficīta samazināšanai. Meklējot iespējas budžeta bilances uzlabošanai, nodokļu celšana bieži šķiet daudz pievilcīgāka par izdevumu mazināšanu, tāpēc šajā rakstā mēs izvērtēsim hipotētisku situāciju, proti, kāda būtu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, ja Latvijas valsts budžeta deficītu samazinātu, palielinot kopējos budžeta ieņēmumus?

Apsverot potenciālās izmaiņas nodokļu politikā, iespējamās sekas ne vienmēr ir viegli nosakāmas. Patiesībā, to pat ir ļoti grūti izdarīt, it sevišķi attiecībā uz otrās kārtas ietekmi (skat. skaidrojumu turpmākajā tekstā). Piemēram, PVN celšanas tiešā ietekme uz patēriņa dinamiku jau ir grūti nosakāma, taču, kāda būtu tās netiešā ietekme uz nodarbinātību? Kāda uz algām vai citu nodokļu iekasēšanu? Šī raksta mērķis ir apskatīt vairāku nodokļu izmaiņu makroekonomisko ietekmi, izmantojot vispārīgā līdzsvara (CGE) modeli, kura uzbūve ļauj analizēt arī otrās kārtas efektus. Tādejādi varam mēģināt izdarīt kvalitatīvākus secinājumus par nodokļu izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ceļš uz citādu Argentīnu

Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa,05.01.2017

1. attēls. Valdības 10-gadīgo obligāciju peļņas likmes (dzēšanas termiņš 2026. gads)

Avots: Latvijas Banka/Reuters

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū vēl joprojām ir vērojamas bažas par to, ka Eiropas Savienībai (ES) nav reālas atbildes krīzei bijušajās Padomju Savienības valstīs. ES nostāja, ka katras Austrumeiropas valsts gadījums ir savādāks, izplatīja vēstījumu, ka dažas valstis ir daudz mazāk aizsargātas nekā citas.

Austrumeiropai palīdzība nepieciešama tagadPieredze no iepriekš notikušām valūtas krīzēm, ieskaitot Āziju 1990. gadu beigās, liecina par to, ka, pat valstīm ar stingriem pamatiem pastāv reāli riski. Ja sāks grimt viena valūta, tas galu galā novedīs pie tā, ka tiks ietekmētas arī kaimiņvalstu valūtas. Tas, savukārt, mazinās mājsaimniecību un uzņēmumu spēju atmaksāt savus parādus, kas ņemts ārvalstu valūtās. Visbeidzot tas negatīvi skars Rietumu bankas, kuras cietīs no zaudējumiem to filiāļu aizdevumu portfeļos, raksta Wall Street Journal.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas institūcijas brīdina par riskiem, kas saistīti ar virtuālo valūtu tirdzniecību

Dienas Bizness,13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valūtas vērtības samazināšanās lejupslīdes laikā pārsvarā tiek vērtēta, kā iespēja ātrāk pārvarēt ekonomiskās problēmas, taču, piemēram, britiem šis pats nosacījums pašreizējās krīzes ietvaros, nav palīdzējis, raksta Telegraph.

Valūtas devalvācijas loma izkļūšanai no ekonomikas lejupslīdes teorijā izklausās diezgan loģiska. Proti, ja valsts ekonomika nonāk lejupslīdē, tirgus dalībnieki, saskatot riskus šādā situācijā, savu naudu no valsts izņem un novirza citur. Valsts valūtas vērtība krīt, taču tas, savukārt, veicina cilvēkus iegādāties vairāk (nu jau lētāku) eksporta preču no šīs valsts. Tāpat tas mudina pašus valsts iedzīvotājus nosvērties par labu vietējo ražotāju izstrādājumiem, nevis iegādāties importa preces. Tādējādi valsts ekonomika pamazām sāk atgūties, un galu galā izkļūst no ekonomiskā pagrimuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējot dažādu valūtas kursu režīmus Latvijas kā mazas atvērtas tautsaimniecības modelim, rezultāti apstiprina esošās valūtas kursa politikas pareizību, proti, fiksētu lata piesaistes kursu pret eiro ar ±1% svārstību koridoru.

Turklāt jebkādas šīs politikas pārmaiņas nelabvēlīgi ietekmēs makroekonomiskos rādītājus un mazinās uzticību monetārajai iestādei, pie šāda secinājuma nonākuši Latvijas bankas speciālisti Viktors Ajevskis un Kristīne Vītola savā pētījumā Fiksēta valūtas kursa režīma priekšrocības vispārējā līdzsvara apstākļos, kurā novērtēts mazas atvērtas tautsaimniecības DSGE modelis Latvijai saskaņā ar T. A. Labika un F. Šorfheides pētījumu, izmantojot Beijesa metodoloģiju.

Lai gan valūtas kursa svārstības attiecībā pret eiro būtu pieļaujamas 15 % robežās, Latvija

vienpusēji apņēmās ierobežot nominālā valūtas kursa svārstības attiecībā pret eiro ±1% ap centrālās paritātes kursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA) apskatījusi argumentus, kas it kā pamato lata devalvācijas labumu, neskatoties uz to, ka tie publiskā sarunā izvērtēti un nav izturējuši kritiku.

Mīts Nr. 1 Reģiona valstis pārskalojis devalvācijas vilnis, kas stipri pasliktina mūsu eksporta konkurētspēju, toties uzlabo kaimiņvalstu iespējas. Izeja – devalvēt arī latu

Analizē piecus devalvācijas mītusLielbritānijas, Zviedrijas, Polijas valūtām ir brīvi peldošs kurss un šo valūtu vērtību samazinājumu pret eiro vai ASV dolāru pērnā gada nogalē nenoteica monetārās politikas lēmums devalvēt valūtu ar mērķi iegūt labākas pozīcijas ārējā tirgū. Lata vērtības raustīšana līdzi citu valstu valūtu vērtību svārstībām palielinātu riskus, izmaksas un nenoteiktību. Turklāt gan tajās valstīs, kur valūta kļuva vājāka pieprasījuma krituma dēļ, gan tajās, kur nacionālo valūtu devalvēja ar monetārās politikas lēmumu kā Krievijā, kursa kritums neatspoguļojās iepriecinošā eksporta attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas zemo cenu aviokompānija easyJet šī gada martā pārvadāja 3.49 miljonus pasažieru, kas ir par 6.3% mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn, ziņo Market WemeasyJet/em pasažieru skaits krīt, emRyanair /em- kāpjatch.

easyJet lidmašīnu sēdvietu piepildījums šī gada martā bija 84.7%, kas ir par 2.8 procenta punktiem mazāk nekā pērn martā. Arī Ryanair lidmašīnu sēdvietu piepildījums samazinājies – no 79% līdz 77%.

British Airways šī gada martā pārvadājis par 7% mazāk pasažieru nekā pērn martā. 13% kritums vērojams biznesa klasē un 6% ekonomiskajā klasē. British Airways lidmašīnu piepildījums samazinājies par 6.4 procenta punktiem līdz 72.7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar kritumu noslēdzoties tirdzniecībai ASV biržās vakar, šidien indeksi krīt arī Eiropā un Āzijā.

ASV biržu indeksu kritumu veicināja vairāku kompāniju, piemēram, Microsoft, slikto datu publikācijas, kā arī ekonomikas dati, kas signalizē par recesijas padziļināšanos. Tā rezultātā S&P 500 indekss samazinājās par 1.5 %, bet Dow Jones Industrial Average indekss – par 1.28 %.

Tāpat kritās Eiropas fondu tirgus indeksi, ko veicināja investoru bažas par uzņēmumu finansiālo rezultātu pasliktināšanos. Lielbritānijas FTSE 100 šodien krities par 0.86 %, Francijas CAC 40 – par 0.44 %, Vācijas DAX – par 0.91 %.

Kritums nav pagājis secen arī Āzijas tirgiem, Japānas Nikkei 225 samazinoties par 3.81 %, bet MSCI Asia Pacific Index zaudējot 2.6 %. Kritumu veicināja Sony prognoze, ka uzņēmums pirmo gadu pēdējo 14 gadu laikā piedzīvos zaudējumus, kā arī Samsung Electronics publicētie finanšu rezultāti, kas liecina, ka uzņēmums pagājušā gada pēdējā ceturksnī ir cietis zaudējumus 16 miljonu dolāru (8.64 miljonu latu) apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Monetāro finanšu iestāžu operatīvā peļņa 2008. gadā bija 89.4 miljoni latu, kas ir par 286 miljoniem latu jeb 76.2 % zemāka nekā 2007. gadā, Db informēja Latvijas Bankā.

Banku peļņa krīt par 76%No kopējās monetāro finanšu iestāžu peļņas 0.5 % (477 tūkstoši latu) veido krājaizdevu sabiedrību un naudas tirgus fondu peļņa. No šiem datiem var secināt, ka banku nozare izveidojusi lielus uzkrājumus sliktiem kredītiem, jo vēl pērn 11 mēnešos banku peļņa turējās virs 200 miljoniem latu. Tāpat nākas secināt, ka atsevišķām bankām ir vai nu būtiski samazinājusies peļņa vai nācies uzrādīt zaudējumus. 2007. gadu Latvijas bankas noslēdza ar peļņu 375 miljonu latu apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Itālija izstāsies no eiro zonas, Irānā gaidāma revolūcija, naftas cena būs 25 ASV dolāri par barelu, eiro vērtība nokritīsies zem ASV dolāra, Ķīnas ekonomikā gaidāma stagnācija. Tā liecina Saxo Bank šokējošās prognozes 2009. gadam.

Kopenhāgenas starptautiskās investīciju korporācijas Saxo Bank eksperti katru gadu sagatavo 10 šokējošas prognozes attiecībā uz pasaules ekonomiku. Pašreiz gan situācija ir tāda, ka dažas no tām varētu pat piepildīties...

Šokējošās prognozes 2009. gadam5 šokējošākās prognozes:

Revolūcija Irānā

Irānas ekonomika jau tagad krīt ar pilnu jaudu, jo vienīgais svarīgais eksporta produkts valstij ir nafta, un tā kā prognozēta naftas cenas samazināšanās līdz 40 vai pat 35 ASV dolāriem par barelu, pirktspēja valstī turpinās mazināties. Tādējādi Irānas valdība nonāks sarežģītā situācijā, jo nespēs nodrošināt pirmās nepieciešamības preces vajadzīgajā apjomā. Irānas tautas cīņa ar grūtībām būs ierobežota, tādējādi neapmierinātība un masu nekārtības ir garantētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Raubini: bažas par finanšu krīzi Austrumeiropā mazinājušās

,22.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažas par reģionāla rakstura finanšu krīzi Austrumeiropā ir mazinājušās, un patlaban devalvācija Latvijā nav gaidāma, taču iespēja, ka tā varētu notikt nākamgad ir augsta. Tā uzskata ASV ekonomists Nouriels Raubini, kurš arī paredzējis šo ekonomisko krīzi, vēsta Forbes.

Zināmi riski Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikās joprojām pastāv – jaunas runas par Latvijas valūtas devalvāciju, turpinās nedienas banku sektorā un vairākās valstīs pieaug politiskie riski saistībā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programmām.

Runājot par Latviju, N. Raubini norāda, ka patlaban devalvācija Latvijā nav gaidāma, taču iespēja, ka tas varētu notikt nākamgad viņaprāt ir augsta. Devalvācijas gadījumā reģiona valstu valūtas un akciju tirgos satricinājums ir iespējams, taču tam nevajadzētu būt ilgstošam.

Viņš uzskata, ka pozitīvas pazīmes joprojām rada Vācijas un Francijas, kas ir galvenie Centrālās un Austrumeiropas valstu eksporta tirgi, izkļūšana no lejupslīdes šogad otrajā ceturksnī, taču joprojām nav skaidri zināms, cik spēcīga ir šo valstu ekonomiku atlabšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES digitālās valūtas iniciatīva

Inese Kalniņa, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente,23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka šodien noteikusi valūtas tirdzniecības, jeb tā sauktā valūtas svopa darbībām 5 miljardu rubļu limitu. Iepriekšējās trīs dienās limits nebija noteikts un tirdzniecības apjomu regulēja tirgus nosacījumi, raksta dv.ee.

Noteikt ikdienas limitu valūtas darījumiem Krievijas Centrālā banka sāka pērnā gada 20. oktobrī. Oficiālais iemesls, lai valūtas svopa operācijas refinansēšanas apjomus varētu saskaņot ar finanšu un kredītu politiku.

Limiti tiek noteikti pēc bankas likviditātes deficīta prognozes un pēc iekšējā valūtas tirgus uzskaites. Lai izvairītos no kapitāla aizplūšanas, Krievijas Centrālā banka no 2008.gada 1. decembra paaugstināja likmi valūtas svopa darījumiem ar Krievijas rubli līdz 13%.

Valūtas svops ir operācija, kas sastāv no 2 pretēji konvertējamiem darījumiem ar vienādu tirgotās valūtas summu, taču dažādiem valutēšanas datumiem un apmaiņas kursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības liktenis ir Austrumeiropas valstu rokās. Padziļinoties krīzei Austrumeiropā, tā var līdzi paraut arī visu Eiropas Savienību, uzskata The Economist.

Nestabili valūtas kursi, lieli tekošā konta deficīti, biedējoši aizņēmumi ārvalstu valūtās un ekonomiskās lejupslīdes: izklausās pēc trešās pasaules valstu 1980to un 1990to gadu krīžu raksturojuma. Tomēr Eiropai krīze sarūgusi krietni tuvāk mājām – Austrumeiropas valstīs un daudzas no tām ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Viens ir skaidrs, vecajām dalībvalstīm būs jāapmaksā rēķins par problēmu atrisināšanu.

Daudzi Rietumeiropieši, cīnoties ar ekonomikas lejupslīdes sekām pašu mājās, uzskatīs, ka šāds risinājums ir netaisnīgs. Austrumeiropa pārcietusi vētrainu ballīti, kuru finansēja ārvalstu investīcijas, vēlme pēc iespējas ātrāk baudīt Rietumu labumus un cerības par ātru eiro ieviešanu. Kritiķi norāda, ka dažas reģiona valstis bijušas nolaidīgas, ieviešot reformas, un izmetušas vējā uz kredīta ņemtos miljardus un tādēļ būtu tikai godīgi, ka tām pašām jāmaksā par savu muļķību.

Komentāri

Pievienot komentāru