Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.
Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.
Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!
Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?
Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.
Pirmkārt, cilvēkiem būs skaidrs, ka, strādājot šajā nozarē, ir stabils darbs, profesija un nav jābūt multimāksliniekam. Zinu, ka valsts pusē ir ļoti daudz kas izdarīts, lai šāda sistēma būtu. Te mēs varam pamācīties no Skandināvijas, Vācijas un Polijas. Stabila attīstība ļauj uzņēmējam plānot investīcijas, jo tajā brīdī, ja aizej uz banku un tā paskatās uz būvniecības nozari, kas ik pa trīs gadiem ceļas un krīt, tad banka īsti netic, ka turpmākos piecus gadus būs lēzena attīstība. Valstij ir jāpierāda gan investoriem, gan bankām, ka Latvijai ir plāns, ko darīt tad, ja, piemēram, IKP ceļas vai krīt.
Nākamā lieta – gudri un ilgtermiņā plānot arī dažādu Eiropas Savienības fondu izlietojumu, jo neviens uzņēmējs nevar būt veiksmīgs, ja neplāno savu darbību no trīs līdz pieciem gadiem uz priekšu. Valstij ir jābūt līdzīgai sistēmai, ka tā domā ilgtermiņā – vismaz piecus gadus uz priekšu.
Skatoties uz SIA Sakret rādītājiem, 2018.gads gads uzņēmumam ir bijis labs – 2,8 miljonu eiro peļņa. Kādi procesi ietekmēja uzņēmuma peļņas pieaugumu?
Peļņas pieaugumu ietekmēja vairāki procesi. Mēs arvien vairāk nostiprināmies ne tikai Latvijas tirgū, kurā cīnāmies par savu vietu un tirgus daļu, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Ne tik izteikts mums ir eksports, jo mūsu materiāli ir realizējami ar peļņu noteiktā rādiusā ap katru no ražotnēm. Tieši tāpēc savā laikā pieņēmām lēmumu investēt rūpnīcās arī Lietuvā un Igaunijā, kur mums arī ir lielākās tirgus daļas. Protams, skatoties no attīstības tendencēm, mums visu laiku ir prātā, plānos un darbībā Skandināvijas tirgus. Uz šo tirgu skatāmies divējādi. No vienas puses – tur ir arī firma Sakret Norden, kura nodarbojas ar mūsu produktu realizāciju, bet lielākoties mūsu produkcija tur nonāk ar mūsu klientiem, kuri jau strādā Baltijas valstīs – gan ārvalstu, gan Baltijas uzņēmumi, kuri, līdzīgi kā Latvijā Skonto vai UPB, strādā šajās valstīs un dažus no darbiem veic ar mūsu materiāliem. Kā mēs zinām, ģeogrāfiski Tallina un Helsinki ir ļoti tuvu savā starpā – divu stundu attālumā ar prāmi. Pirms pandēmijas daudzi celtnieki pirmdienas rītos brauca strādāt uz Helsinkiem ar savām mašīnām, busiņiem un smagajām mašīnām. Latvijā mēs divās stundās varam aizbraukt jebkur. Ļoti daudz Sakret materiālu esam redzējuši Skandināvijas, it sevišķi Somijas, celtniecības objektos, jo tur ir ļoti daudz Igaunijas celtnieku, kuri tur nodarbojas ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu.
Visu interviju lasiet "Dienas Biznesa" zīmola izdevumā TOP 500 - tas nopērkams atsevišķās tirdzniecības vietās, iegādājams elektroniski www.dbhub.lv vai nopērkams DB lasītāju servisā, iepriekš sazinoties pa tālruni +371 67063333.
