Līdz šim ir ierasts par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanu runāt kā par ieguvumu pašiem ēkas iemītniekiem. Un tas tā, bez šaubām, arī ir. Bet ne tikai.
Ēku siltināšana ir viena no Latvijas iespējām spert nozīmīgus soļus klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. Ieguvēji šajā procesā ir visi, galvenokārt iedzīvotāji, jo šajā jomā paveiktais nozīmē ne vien rēķinu samazināšanos, bet arī patīkamāku vidi un īpašuma vērtības celšanos. Vienlaikus siltināšanas projekti Latvijas tautsaimniecībai nozīmē pozitīvu stimulu, kura ietekme atbalsojas arī ārpus būvniecības nozares.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pašlaik ēku apsilde veido ap 40% no Latvijā radītajām siltumnīcas gāzu emisijām . Jaunākā Centrālās Statistikas pārvaldes informācija liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā tikai 36% mājokļu īstenoti energoefektivitātes pasākumi (uzlabota siltumizolācija, logi vai apkures sistēma), tostarp vismazākā aktivitāte bijusi Rīgā .
Vienlaikus galvaspilsēta izvirzījusi iespaidīgus mērķus – 2030. gadā būt vienai no 100 Eiropas klimatneitrālajām viedpilsētām. No šiem mērķiem izriet arī iespaidīgi plāni māju siltināšanas jomā – saskaņā ar “Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu politikas pamatnostādnēm 2024.–2030. gadam” iecerēts, ka 2030. gadā Rīgā būs 2000 atjaunotu daudzdzīvokļu ēku . Vienlaikus turpat minēts, ka šobrīd energoefektivitāte uzlabota tikai 67 ēkās.
Ieguvumi no ēku energoefektivitātes projektiem daudziem ir pašsaprotami. 2022. gadā, kad Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā sekoja enerģijas cenu lēciens, skaudrā realitāte pārliecināja pēdējos skeptiķus. Jā, siltināta ēka nozīmē gan ietaupījumus mājas iemītniekiem, gan nelielu soli pretī valsts energoneatkarībai. Taču skaidrs, ka izvirzīto mērķu īstenošanā kavējam. Arī zaudētajam laikam ir aprēķināma cena, jo skaidrs, ka būvniecībā nekas nekļūs lētāks. Ē
ku atjaunošanas un energoefektivitātes projektiem ir iespēja sniegt pozitīvu impulsu Latvijas ekonomikai. Diemžēl līdz šim ēku energoefektivitātes projektu ziņā novērojama atkarība no Eiropas fondu finansējuma. AS “Sakret Holdings” redzam ēnas pusi atkarībai no Eiropas Savienības fondu naudas: beidzoties fondu finansējumam, rūk arī ražošanas apjomi konkrētās produktu kategorijās. Tādējādi varam pieņemt, ka mazinās ēku siltināšanas apjomi. Visticamāk, līdzīgus novērojumus veikuši kolēģi arī citās nozarēs. Ir prieks redzēt tādas pozitīvas pārmaiņas kā nesen pieņemtās izmaiņas
Dzīvokļu īpašumu likumā, kas ļaus iedzīvotāju mazākumam pieņemt lēmumus par daudzdzīvokļu namu uzturēšanu un atvieglos šo projektu labiekārtošanu. Vienlaikus šīm pārmaiņām no valsts puses jāseko arī jauniem finanšu instrumentiem un iespējām, kas veicinātu iedzīvotāju iniciatīvu investēt savā mājoklī, kā arī padarītu šos projektus pievilcīgākus kredītdevējiem un lielajiem būvniekiem. Turklāt investīciju pieplūdumam būs pozitīva ietekme ne tikai uz būvniecības sektoru, bet arī valsts ekonomiku kopumā.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis, apmeklējot AS “Sakret Holdings” ražotni Rumbulā, atzina, ka ministrijā jau strādā pie risinājumiem, lai veicinātu māju siltināšanas projektu realizāciju, piedāvājot jaunus finansējuma instrumentus. Pārrunātā ideja par daudzdzīvokļu namu pakošanu kvartāla tipa projektos ir pozitīvs signāls – tas ir apjoms, kas šķitīs interesants lielām būvkompānijām, kā arī kredītdevējiem.
Ne mazāk svarīgi, ka kvartālu tipa projekti pavērs iespēju par renovāciju domāt ne tikai energoefektivitātes kontekstā. Tas nozīmē iespējas kvartāla līmenī atjaunot inženierkomunikācijas un modernizēt ārtelpu, pagātnē atstājot padomju auras māktos mikrorajonus un ieviešot modernas, mūsdienīgas apkaimes, kurās ir patīkami dzīvot un veidot ģimeni.
Domāšanas maiņa par ēku energoefektivitātes projektu īstenošanu apvienojumā ar atbalsta programmām no valsts puses ir Latvijas iespēja sasniegt nospraustos klimata mērķus, vienlaikus nodrošinot mūsu ekonomikai tik nepieciešamo izaugsmes stimulu. Šo visu apkopojot, var droši apgalvot, ka no katras daudzdzīvokļu mājas siltināšanas ieguvēji ir ne vien konkrētās ēkas iemītnieki, bet gan visi Latvijas iedzīvotāji, arī tie, kas dzīvo savās privātmājās.
