Mūsu tālie senči radīja mītus par pasaules un cilvēka rašanos. Mūsdienu mīti kalpo manipulācijai un vēlmei dzirdēt savas pārliecības vai maldu apstiprinājumu.
Par tādu varētu saukt arī visu, kas saistās ar zaļo domāšanu. Te mēs brīžiem braucam no viena grāvja otrā. Vieni ir pārliecināti, ka tā nav nekas cits kā zaļā maldināšana, citi ir gatavi fanātiski apkarot jebko, kas nav liekams kategorijā “zaļš”. Kaut kur pa vidu pastāv arī uzskats, ka zaļā domāšana uzņēmējdarbībā izmaksā pārlieku dārgi. “Sakret” pieredze apliecina pretējo – būt “zaļam” un strādāt ilgtspējīgi ļauj ievērojami optimizēt izmaksas. Turklāt ne vienmēr ieguvums ir mērāms tikai naudā – tā ir arī reputācija, potenciālo investoru, sadarbības partneru un darbinieku pozitīvā attieksme.
Domāju, visi vēl labi atceras neseno energokrīzi, kurā bez zaudējumiem netika cauri neviens uzņēmums. Tā kā būvmateriālu un cementa ražošana ir ļoti energoietilpīgs process, vērsāmies pēc padoma pie sadarbības partneriem, kuri ieteica jaunu tehnoloģiju – speciālu mitruma mērītāju, kas ļauj izmērīt smilšu mitrumu daudz ātrāk un precīzāk, nekā to darījām līdz šim. Rezultātā bija iespējams samazināt temperatūru smilšu žāvēšanai. Tas ļāva ievērojami ietaupīt elektroenerģijas patēriņu, un ražošana kļuva ne tikai efektīvāka no izmaksu viedokļa, bet arī videi draudzīgāka. Ne velti sadarbībā ar mūsu iekārtu ražotājiem nemitīgi meklējam veidus, kā ietaupīt ražošanas procesā nepieciešamos energoresursus, jo, kas ir labi videi, ir labi arī biznesam.
Jau pirms vairākiem gadiem visās savās rūpnīcās sākām izmantot Latvijā ražotu 100% zaļo enerģiju, tā stiprinot savu un arī valsts ilgtspēju. Nākamais solis, kurš ļaus gan izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem atkārtota elektroenerģijas cenu lēciena gadījumā, gan būt videi vēl draudzīgākiem, būs saules paneļu uzstādīšana. Tā kā lielākā ražošana mūsu rūpnīcās notiek vasarā, esam ideāls saules patērētājs. Tā atkal būs win-win situācija: daudz lielāka neatkarība no kopējā elektrotīkla, videi draudzīga uzņēmuma tēla stiprināšana, kā arī rūpes par zaļāku vidi.
Transporta nozares radītās siltumnīcas efekta gāzu emisijas pēdējo 30 gadu laikā pieaugušas par vairāk nekā 33%. Pēc Eiropas Vides aģentūras datiem patlaban Eiropas Savienībā vidējais rādītājs ir ap 120 gramiem CO2 izmešu uz kilometru. Nav grūti aprēķināt – jo garāks ceļš veicams un jo smagāk piekrauta automašīna, jo lielāks piesārņojums videi tiek nodarīts. Tādēļ visas mūsu rūpnīcas Baltijas valstīs ir novietotas tā, lai ceļš līdz būvmaisījumu gala saņēmējam nepārsniegtu 250 kilometrus. Lielākoties tas ir īsāks. Tas ļauj ieekonomēt laiku un degvielu, turklāt, esot pēc iespējas tuvāk klientiem, tiek samazinātas ne tikai finansiālās izmaksas, bet arī automobiļu radītās CO2 emisijas.
Eiropa ir sākusi domāt zaļāk, un patērētājs dod priekšroku ilgtspējīgiem produktiem, zīmoliem un uzņēmumiem. To apliecina daudzu gan pasaulē, gan arī Latvijā veiktu sabiedrības aptauju rezultāti. Ieskatam minēšu dažas. “PricewaterhouseCoopers Latvija” pirms diviem gadiem veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse no patērētājiem (54%) dod priekšroku vidi aizsargājošajām kompānijām. Saskaņā ar vēl citu aptauju datiem vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai preču iepakojums būtu videi draudzīgs un pārstrādājams. Pēc “Economist Intelligence Unit” datiem pēdējo piecu gadu laikā pasaulē vērojams 71% pieaugums ilgtspējīgu preču meklēšanā tiešsaistē. Savukārt “Economist” aptauja rāda: patērētāju ieskatā zīmoliem pozitīvu vides izmaiņu radīšanā ir tikpat liela atbildība kā valstu valdībām. Respektīvi, arvien vairāk patērētāju gatavi maksāt vairāk par videi draudzīgiem produktiem, un šai tendencei visā pasaulē ir augšupejoša līkne.
Atgriežoties pie sākumā minētā mīta, ka zaļā domāšana uzņēmējdarbībā ir dārgs prieks, minēšu, ka, piemēram, Lielbritānijā ilgtspējīgas uzņēmējdarbības rezultātā radīto produktu tirgus 2019. gadā bija 41 miljarda sterliņu mārciņu jeb nepilnu 48 miljardu eiro vērts, bet Indijā bioloģisko un ilgtspējīgo produktu pārdošanas apjomi kopš 2018. gada pieauguši par 13%.
Būvniecība šobrīd ir tas “sliktais zēns”, kura kontā ir viens no lielākajiem energoresursu patēriņiem pasaulē. Tiek lēsts, ka aptuveni 40% no visas pasaules CO2 emisijām rada tieši ar būvniecību saistītie procesi. Tādēļ oglekļa emisijas samazināšana ir ikviena būvniecības nozarē strādājoša uzņēmuma pienākums. Turklāt pasaules prakse liecina, ka “zaļajām” ēkām ir augstāka vērtība nekā tradicionālajām, tās iespējams pārdot ātrāk un dārgāk, bet īres ienākumi ir par 8% augstāki.
Ilgtspēja atmaksājas, un uzņēmumi, kuri šos jautājumus uztvers nopietni, ilgtermiņā būs ieguvēji kā savas konkurētspējas celšanas, peļņas un reputācijas ziņā, tā ieguldījumā mūsu valsts kopējā labklājības līmeņa celšanā.