Spiediens uz uzņēmējiem kļūt zaļākiem pieaug ar katru dienu, norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Viņš norāda, ka ilgtspēja un darbs pie klimata pārmaiņu mazināšanas ir tie aspekti, kas turpmākajos gados aizvien vairāk ietekmēs gan biznesa modeļus, gan darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas.
Lai informētu uzņēmējus par jaunākajām tendencēm un aktualitātēm ilgtspējas jomā, LDDK vebinārā "Kā zaļais kurss mainīs darba vidi un darbinieku prasmes?" bija pulcējusi ekspertus, kas dalījās savā pieredzē par zaļajai pārejai nepieciešamajām darbinieku prasmēm, zaļo personālvadību, aktualitātēm nefinanšu ziņošanā, kā arī par nefinanšu ziņošanas nosacījumiem attiecībā uz darba vidi.
OECD darba tirgus ekonomiste Dzana Topalovica vebinārā norādīja, ka no 2015. līdz 2019.gadam OECD valstīs aptuveni 7% darbinieku strādāja emisiju intensīvās nozarēs, piektā daļa - videi draudzīgās profesijās.
Pētot detalizētāk, secināms, ka aptuveni pusē šo profesiju zaļākas ekonomikas dēļ mainās darbam nepieciešamās prasmes, savukārt 40% gadījumu zaļā pāreja palielina pieprasījumu pēc konkrētā amata. Tikai salīdzinoši nelielu daļu - 14% - no videi draudzīgajiem darbiem varētu raksturot kā jaunas "zaļās" profesijas.
Tas nozīmē, ka daudzas pārejai uz zaļāku ekonomiku svarīgas darba vietas jau pastāv, taču, iespējams, mainās darba saturs, un tajās strādājošajiem var nākties apgūt jaunas prasmes. Piemēram, būvniekiem, santehniķiem jāmācās, kā ierīkot siltumsūkņus, citas videi draudzīgas iekārtas.
Banku augstskolas rektore profesore Līga Peiseniece vebinārā norādīja, ka salīdzinoši strauji augošas profesijas ir, piemēram, atjaunīgās enerģijas inženieri, saules enerģijas paneļu uzstādīšanas un sistēmu inženieri. Savukārt ilgtspējas ideju īstenošana veicina pieprasījumu pēc ilgtspējas vadītājiem, ilgtspējas speciālistiem un analītiķiem.
LDDK akcentē, ka pētījumi liecina, ka augsti kvalificētiem darbiem emisiju intensīvās un videi draudzīgās nozarēs nepieciešamās prasmes ir ļoti līdzīgas, kas nozīmē, ka augsti kvalificēti darbinieki pēc atbilstošām mācībām var viegli mainīt nozares. Mazāk kvalificētu darbu veicējiem plaisa starp esošajām un vēlamajām prasmēm ir lielāka.
Lai cilvēki varētu pāriet uz videi draudzīgākām profesijām, būs nepieciešama būtiskāka pārkvalifikācija, jo "zaļās" profesijas bieži vien prasa augstu tehnisko zināšanu līmeni. Realitātē šādiem darbiniekiem mācības diemžēl ir pieejamas retāk.
OECD eksperte norāda, ka politikas veidotāji bieži vien pievērš lielāku uzmanību darba vietu skaitam, nevis tam, kādas prasmes ir nepieciešamas. Taču, lai varētu piedāvāt mērķtiecīgas mācības vai karjeras konsultācijas, būtu jāapzina tirgū trūkstošās prasmes un nākotnes vajadzības.
LDDK norāda, ka tuvākajos gados pakāpeniski stāsies spēkā jaunas nefinanšu jeb ilgtspējas ziņošanas prasības. Līdz šim nefinanšu ziņošana bija daļēji brīvprātīga, taču tagad tā būs obligāta uzņēmumiem, kuri izpilda noteiktus kritērijus, piemēram, apgrozījums, aktīvi, darbinieku skaits. Jau nākamgad aptuveni desmit Latvijas lielajiem uzņēmumiem būs jāveido gada pārskati par 2024.gadu atbilstoši Korporatīvās ziņošanas ilgtspējas direktīvai, vēl pēc gada tas būs jādara aptuveni 200 uzņēmumiem.
Audita un profesionālo konsultāciju uzņēmuma "KPMG" ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ilze Garoza vebinārā akcentēja, ka ilgtspējas ziņojumam turpmāk būs daudz precīzāka forma, tas būs daļa no uzņēmuma gada pārskata un saturēs izmērāmus, salīdzināmus datus vides, sociālajos un pārvaldības aspektos, kas iesniedzami mašīnlasāmā formātā.
