Valūtas vērtības samazināšanās lejupslīdes laikā pārsvarā tiek vērtēta, kā iespēja ātrāk pārvarēt ekonomiskās problēmas, taču, piemēram, britiem šis pats nosacījums pašreizējās krīzes ietvaros, nav palīdzējis, raksta Telegraph.
Valūtas devalvācijas loma izkļūšanai no ekonomikas lejupslīdes teorijā izklausās diezgan loģiska. Proti, ja valsts ekonomika nonāk lejupslīdē, tirgus dalībnieki, saskatot riskus šādā situācijā, savu naudu no valsts izņem un novirza citur. Valsts valūtas vērtība krīt, taču tas, savukārt, veicina cilvēkus iegādāties vairāk (nu jau lētāku) eksporta preču no šīs valsts. Tāpat tas mudina pašus valsts iedzīvotājus nosvērties par labu vietējo ražotāju izstrādājumiem, nevis iegādāties importa preces. Tādējādi valsts ekonomika pamazām sāk atgūties, un galu galā izkļūst no ekonomiskā pagrimuma.
Par piemēru tam var kalpot Lielbritānija, proti, teju visas valsts ekonomikas lejupslīdes nesušas līdzi sev arī strauju mārciņas vērtības samazināšanos. Tā notika 1990. gados, kad Lielbritānija izstājās no Eiropas Valūtu kursa mehānisma, kā arī 1930. gados, kad valsts izstājās no tā dēvētā zelta standarta. Ekonomisti uzskata, ka abos gadījumos mārciņas devalvācija palīdzēja Lielbritānijai izvairīties no vēl dziļākas ekonomikas lejupslīdes.
Arī pašreizējās krīzes iespaidā notika mārciņas vērtības samazināšanās. Proti, patlaban Lielbritānijas valūtas vērtība ir par aptuveni 20% zemāka nekā kopš krīzes sākuma, nedaudz atgūstoties pēdējo mēnešu:)j laikā. Taču par spīti cerībām, ka mārciņas vērtības samazināšanās palīdzēs valstij audzēt eksporta apjomus, rezultāti nav diez ko iepriecinoši. Lielbritānijas Nacionālā statistikas biroja dati liecina, ka eksporta apjomi ir palielinājušies pavisam nedaudz.
Dati liecina, ka, lai gan Lielbritānijas tekošā konta deficīts pēdējos mēnešu uzrādījis nelielus uzlabojumus, šī gada jūlijā tas ir palielinājies no 2.37 miljardiem līdz 2.44 miljardiem mārciņu.
Iepriekšējos mēnešos pirms jūlija ekonomisti zemo eksporta pieaugumu varēja skaidrot ar to, ka pasaules valstis atrodas dziļā lejupslīdē, lai iegādātos Lielbritānijas eksporta preces pat tad, kad tās kļuvušas lētākas. Taču tagad, kad Francija, Vācija un Japāna jau izkļuvušas no lejupslīdes, un ASV, kā arī citas valstis arī ir uz drīzas atlabšanas takas, šī skaidrojuma pamats zūd.
Tam piekrīt arī JPMorgan ekonomists Malkolms Bars (Malcolm Barrs), kurš norāda, ka mārciņas vērtības pazemināšanās gaidītie efekti līdz šim sagādājuši vilšanos. «Var jau būt, ka mums ir jāpagaida, lai šī burvestība nostrādātu. Iespējams, vēlāk šogad mēs redzēsim pierādījumus tam, ka Lielbritānijā eksporta apjomi pieaugs ātrāk nekā citās valstīs,» tā viņš.
Tiek arī lēsts, ka jāpaiet laikam, kamēr ražotāji un patērētāji reaģē uz valūtas svārstībām. Pēc vairāku ekonomistu domām tas notiek dažu mēnešu, nevis dažu dienu vai nedēļu laikā. Īsāk sakot, ir jāpaiet laikam, kamēr rodas reāls ieguvums no valūtas devalvācijas.
Lielbritānijas Centrālās bankas eksperti gan ir cieši pārliecināti, ka tieši mārciņas vērtības kritums ir bijis viens no galvenajiem «neredzamajiem» valsts ekonomikas balstiem pēdējā gada laikā.