Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Mūsdienu ekonomisko un ģeopolitisko pārmaiņu apstākļos skaidrās valūtas apmaiņas tirgus Latvijā joprojām ir nozīmīga finanšu sistēmas sastāvdaļa. Īpašu aktualitāti tas iegūst tiem, kuri plāno pārcelšanos ārpus Eiropas Savienības, īpaši uz Krieviju vai Baltkrieviju, kur sakarā ar sankcijām nav pieejami bankas pārskaitījumi no Latvijas.

Viena no galvenajām mērķauditorijām šajā tirgū ir nekustamo īpašumu īpašnieki, kuri pārdod savus objektus Latvijā un gatavojas pārcelties uz pastāvīgu dzīvi ārpus ES. Šie klienti bieži saskaras ar nepieciešamību izvest ievērojamas summas skaidrā valūtā, piemēram, ASV dolāros vai rubļos.

Kāpēc izvēlēties Money Express?

Money Express piedāvā unikālu pakalpojumu – bezskaidras eiro apmaiņu pret skaidriem dolāriem vai rubļiem. Mūsu process ir maksimāli ērts: klienti veic pārskaitījumu no sava bankas konta Latvijā uz Money Express kontu un saņem skaidru naudu kādā no mūsu filiālēm. Mēs garantējam:

Turpmāk īstenot biznesa idejas un izveidot start-up uzņēmumus varēs Latvijas Universitātes (LU) studenti jaunatklātajā Ekonomikas un vadības fakultātē bāzētajā biznesa inkubatorā.

Biznesa inkubatora izveidošanas iniciatīva ir nākusi no studentiem, un sadarbība notiek starp jauniešiem no dažādām fakultātē, norāda LU rektors Mārcis Auziņš. Viņš norāda, ka «biznesa idejas nāk ne tikai, kā ierasts, no ekonomikas un dabaszinātņu studentiem, bet arī no humanitāro zinātņu studentiem».

Pašlaik 99% apjomā biznesa inkubatoru sponsorē LU Ekonomikas un vadības fakultāte, un līdz šim tajā ieguldīti 40 tūkst. Ls, Db.lv norāda jaunatvērtā biznesa inkubatora vadītājs Mikus Losāns.

Sākot no nākamās nedēļas, studentu komandas saskaņos mērķus, kas jāīsteno turpmākajos mēnešos un vēlāk sāksies aktīva darbība biznesa uzsākšanai, Db.lv stāstīja M. Losāns.

Banka Citadele klientiem ieviesusi iespēju valūtas maiņu veikt bankas mobilajā lietotnē. Šobrīd valūtas maiņas funkcionalitāte ir pieejama iOS platformā, tomēr drīz tā būs pieejama arī Android mobilo tālruņu lietotājiem, informē bankā.

“Ja iepriekš valūtas darījumu veikšana bija laikietilpīga un neērta – bija nepieciešams zvanīt uz banku un tad darījumu apstiprināt internetbankā, pirms gada, lai atvieglotu šo procesu, klientiem tika piedāvāta iespēja valūtas maiņu veikt internetbankā. Savukārt tagad ir vēl ātrāks risinājums – valūtas maiņa mobilajā lietotnē,” skaidro Mārtiņš Bērziņš, Citadeles digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs un vietnieks bankas biznesa attīstības jautājumos.

Bankai šī inovācija ļauj apkalpot neierobežotu klientu skaitu, nepalielinot darījumu slēgšanas izmaksas, vienlaicīgi pielāgojot valūtas kursu individuālam klientam un darījuma summai.

“Šādas funkcionalitātes ieviešana bija zināms tehnoloģisks izaicinājums, jo valūtas tirgos cenu izmaiņas notiek nepārtraukti un valūtas kursu aktualizēšanai un darījumu slēgšanai ir jānotiek reālajā laikā, ievērojot papildu prasības attiecībā uz darījumu apstrādes un izpildes ātrumu. Šobrīd automatizētā procesa ietvaros valūtas maiņas darījumi notiek tūlītēji, un klientiem iegādātā valūta ir pieejama uzreiz,” piebilst M.Bērziņš.

Eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt, jaunākajā blogā norāda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā, nepalīdz tai, bet var radīt jaunas problēmas.

Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija. Tādā gadījumā - kāpēc steigties, lai Latvija kļūtu par 18. eirozonas valsti?, jautā Bruegel.

«Latvija tikko ir tikusi ārā no sarežģītas situācijas. Dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, 2007. gadā tekošā konta deficīts sasniedza gandrīz 25% no IKP, un krīze bija neizbēgama. Rezultātā IKP no sava augstākā līmeņa 2007. gadā nogāzās par 20% līdz zemākajam līmenim 2010. gadā, un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Šī krituma laikā Latvijas amatpersonas stingri turējās, lai noturētu lata kursu noteiktajā līmenī. Tomēr šis lēmums bija strīdīgs,» norāda Bruegel. Daudzi sacīja, ka lata kursam ļaut vājināties būtu labākais no diviem ļaunumiem, tomēr Latvijas amatpersonām turēšanās pie valūtas kursa saistībām bija svarīgāka. Spēcīgākais ekonomiskais iemesls, lai uzturētu šo kursu, bija bailes no tā, ka aizņēmējiem varētu kļūt pārmērīgi liels eiro kredītu slogs. Lai arī vēl nepieciešami vairāki gadi, lai ražošanas apjomi un nodarbinātība sasniegtu pirmskrīzes līmeņus, sliktākais jau ir garām, un investori labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes par augstām cenām.

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Šprotu ražotājiem Krievijas un Ukrainas krīzes dēļ vasaras mēnešos būs piespiedu dīkstāve, jau šobrīd darba apjoms ir samazinājies, turklāt netiek izslēgta darbinieku atlaišana.

Daļa uzņēmumu vēl šobrīd lemj, kā rīkoties, lai darbinieki neciestu. Zināms, ka jau šobrīd eksporta problēmu dēļ daļa uzņēmumu strādā nepilnu darba laiku, ražojot produkciju uzkrājumiem.

Plāno samazināt

SIA Gamma – A izpilddirektors Ivars Pūciņš stāsta, ka šobrīd uzņēmumu būtiski ietekmē vairāki faktori – valūtas nestabilitāte NVS valstīs, Ukrainas notikumi un neziņa par turpmāko saistībā ar iespējamām sankcijām. «NVS valstīs un Krievijā vērojama valūtas kursa nestabilitāte. Ukraina šobrīd nav pirktspējīga un strādātspējīga. Visi šobrīd nogaida un ir neziņā par turpmāko. Arī politiķu rīcība nevieš nekādu skaidrību, jo visi tikai domā par divām vēlēšanām, kas tuvojas, nevis par uzņēmējiem,» klāsta I. Pūciņš. Tas viss atstāj ietekmi uz uzņēmumu, kas vasarā plāno pārtraukt darbu uz diviem trim mēnešiem. Šobrīd ir skaidrība, ka jūnijā darbinieki tiks laisti apmaksātā atvaļinājumā, izņemot 7–10% strādājošo, ko nodarbinās remontdarbos, bet jūlijā tiem nāksies pieteikties bezdarbniekos. Kā būs augustā, vēl nav zināms, jo nav iespējas paredzēt notikumu attīstību tirgū.

Bezskaidras valūtas maiņas pakalpojuma sniedzējs maini.lv konkurē ar internetbankām un tradicionālajiem valūtas maiņas punktiem

Maini.lv ir Latvijā izstrādāts e-pakalpojums, kas piedāvā bezskaidras valūtas maiņu internetā bez komisijas maksas, stāsta Kristīne Manovska, SIA Convert (maini.lv) valdes locekle. Sākotnēji maini.lv piedāvāja valūtas maiņu vienas bankas ietvaros, bet, vadoties pēc klientu ieteikumiem, tagad darījumus var veikt starp viena klienta kontiem dažādās bankās. Šobrīd uzņēmums sadarbojas ar Swedbank, SEB banku, Nordea banku, DNB banku un Citadele banku.

Pagaidām maini.lv piedāvā populārāko valūtu maiņu – no latiem un uz dolāriem, eiro un britu mārciņām un otrādi. Februārī plānots pievienot arī citas valūtas – Krievijas rubļus un Šveices frankus, kas saistīts ar to, ka pieprasījums pēc šīm valūtām aug.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Starptautisko sankciju dēļ Krievijā ir ierobežots finanšu tirgus, un sociālajos tīklos parādījies valūtas melnais tirgus, kurā maiņas kurss sasniedzis 200 rubļus par vienu ASV dolāru.

Tīmekļa medijs "Meduza" vēstīja, ka vietnē "Telegram" ir desmitiem kanālu par tēmu "valūtas maiņa", "nopirkt dolārus", kuros pieejami piedāvājumi valūtas maiņas darījumiem. Lielākā daļa šo kanālu izveidota vai aktivizēta marta pirmajās divās nedēļās.

Viens veids šādām grupām ir sadalījums pēc pilsētām, kad noteiktā apkaimē dzīvojošie vienojas par valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu un sarunā tikšanos. Dolāra un eiro kurss tādos darījumos būtiski pārsniedz oficiālo kursu un sasniedz pat 200 rubļus.

Krievijas varasiestādes brīdina, ka tādi darījumi var tikt uzskatīti par nelikumīgām bankas operācijām, par ko draud līdz septiņiem gadiem ilgs cietumsods.

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Pasākumi, kas tika veikti, gatavojoties eiro ieviešanai, kā cenu monitorings, «Godīgs eiro ieviesējs» un paralēlā cenu atspoguļošana, ir sevi attaisnojuši, un janvārī novērotais inflācijas kāpums nav pārsniedzis Finanšu ministrijas (FM) prognozes.

«Valūtas maiņa mūsu valstī notika laikā, kad pasaulē energoresursu un pārtikas cenas samazinājās. Tas veicina cenu stabilitāti gan aizvadītajos, gan nākamajos mēnešos, tāpēc var apliecināt, ka Latvijas pāreja uz vienoto Eiropas Savienības valūtu notika stratēģiski pareizajā laikā, neatstājot būtisku ietekmi uz inflāciju,» saka finanšu ministrs Andris Vilks.

Tajā pat laikā FM gan nenoliedz, ka neliela ietekme ir vērojama arī saistībā ar pāreju uz eiro valūtu.

Pēc FM aprēķiniem tīrā ietekme no eiro ieviešanas būs aptuveni 0,2 – 0,3 procentpunkti 2014. gada laikā. Arī šī ietekme lielākoties skars pakalpojumu cenas, jo tieši pakalpojumu cenām ir svarīgi būt reprezentatīvām un ērtām, un, protams, ir grūti noliegt, ka pakalpojuma sniedzējam ir vēlme apaļot cenas uz augšu. Preču cenas savukārt ir daudz vājāk pakļāvušās cenu noapaļošanai, jo ikdienas lietošanas preču tirgū konkurence tomēr ir samērā spēcīga un šādu nepamatotu cenu celšanu var atļauties tikai retais tirgotājs.

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Pagājušajā gadā par aptuveni 30% samazinājās SIA Tavex neto apgrozījums, sasniedzot 12,058 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmuma peļņa pieauga vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 440,245 tūkstošus eiro. 2014. gadā Tavex rentabilitātes rādītājs sasniedza 13,36.

SIA Tavex pamatdarbība ir valūtas maiņa un investīciju zelta pirkšana un pārdošana, kā arī zelta izstrādājumu iepirkšana Latvijā. Pagājušajā gadā Tavex galvenais mērķis valūtas maiņas nozarē bija adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem saistībā ar valūtas maiņu Latvijā, noturēt vai palielināt tirgus daļu, kā arī paplašināt valūtu piedāvājumu klientiem.

2014. gadā Tavex filiālēs skaidrā naudā veikto valūtas maiņas darījumu kopējais apjoms bija vairāk nekā 135 miljoni eiro. Jānorāda, ka pērn uzņēmums ne tikai saglabāja līdera pozīciju, bet arī palielināja tirgus daļu no 20% līdz 28,3%.

Kārtējais stratēģiskais Latvijas solis ir sperts – visas atbildīgās Eiropas institūcijas ir akceptējušas mūsu valsts uzņemšanu eirozonā no nākamā gada 1. janvāra.

Droši vien var teikt, ka šis solis ir viens no vispretrunīgāk vērtētajiem, turklāt tam joprojām nav sabiedrības vairākuma atbalsta. Jāatzīst, ka eiro ieviešana Latvijā ir loģisks un pat neizbēgams solis, lai gan, protams, katram no mums lats ir saistīts ar zināmām sentimentālām izjūtām.

Igaunijā eiro jau ir ieviests un prognozē, ka 2015. un 2016. gadā tas tiks ieviests attiecīgi Lietuvā un Polijā. Tātad, ja Latvija attiecīgo soli nespertu, mēs vienā brīdī nonāktu finanšu anklāva situācijā, un tas neizbēgami sadārdzinātu darbu visiem tiem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, kuri saistīti ar importu vai eksportu. Tādējādi eiro ieviešana Latvijā ir apsveicams solis. Protams, var teikt, ka, piemēram, Zviedrija vai Lielbritānija joprojām nav atteikušās no savas nacionālās valūtas un arī netaisās to darīt. Tomēr jāņem vērā, ka abos minētajos gadījumos runa ir par valstīm ar ļoti spēcīgām centrālajām bankām, kas spēj veiksmīgi manipulēt ar savas valūtas kursu, to nosakot atbilstoši konkrētā brīža ekonomiskajai situācijai, tādējādi to uzlabojot. Latvijas Banka neko tādu nekad nav darījusi un mums nav nekādu garantiju, ka gadījumā, ja mūsu valstī šādas manipulācijas ar valūtas kursu tomēr tiktu mēģināts īstenot, tas beigtos labi. Un tas ir vēl viens arguments par labu iestājai eirozonā. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka valūtas maiņa nekādā gadījumā nedrīkst būt valsts mērķis – tas ir līdzeklis! Šajā kontekstā droši vien jāmin ne viena vien jaunieša izjūtas, gaidot savu 18. dzimšanas dienu. Nereti šādā brīdī cilvēkiem šķiet – kad man būs 18, tad gan... Kā zināms, brīdī, kad tiešām tiek sagaidīts 18 gadu vecums, nekas jau nenotiek. Jā, cilvēks ir sasniedzis pilngadību, taču viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no tā, kā viņš pats veido savu tālāko dzīvi. Situācija ar eiro ieviešanu Latvijā ir tieši tāda pati – tā nebūt nav garantija labākai, skaistākai un saulainākai dzīvei. Tas ir visnotaļ labs līdzeklis, instruments, kā sasniegt valstiski svarīgus mērķus. Šeit runa ir par investīciju piesaisti, ražošanas attīstību, konkurētspējas palielināšanu un tamlīdzīgiem faktoriem. Pats fakts vien, ka eiro būs ieviests, to vēl nebūt nenodrošinās, bet tā ir iespēja, ar kuras palīdzību to sasniegt, strādājot un gudri pieņemot lēmumus.

Eiro ieviešanas procesa laikā Latvijā būtiski pieaugs stresa līmenis, kā rezultātā var ievērojami palielināties psihosomatisko slimību skaits, secina Baltijas tehnoloģiju uzņēmums Tilde, kas izanalizējis situāciju valstīs, kurās līdz šim, nomainot nacionālo valūtu, ieviests eiro.

Īpaši problemātisks šis posms var būt tieši tirdzniecības nozarē strādājošajiem. «Skaidras naudas pieaugums, bailes no nezināmā, lielas rindas – šie ir tikai daži aspekti, kuru dēļ valūtas maiņas laikā cilvēki var sākt pastiprināti slimot,» skaidro Tildes Jumis pārstāve Ilze Lapiņa.

Viņa min Igaunijas piemēru, kur eiro ieviešana izraisījusi līdzīgu efektu, un kaimiņvalsts kolēģi iesakot jau savlaicīgi uzņēmējiem, īpaši tirgotājiem, sākt gatavoties eiro ieviešanas procesam. «Ir laikus jāsāk domāt par to, kas uzņēmumā jāmaina un kādi procesi jāveic, lai eiro ieviešanas laikā būtu mazāk stresa un darbiniekiem maksimāli atvieglotu darba ikdienu,» skaidro I. Lapiņa.

Banku ienākumi no ārvalstu valūtas tirdzniecības veido 8,6% no banku pamatdarbības ienākumiem, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Tādējādi, kā informē FKTK, tas nav galvenais banku ienākumu avots un konvertāciju izmaksām nevajadzētu būt lielai ietekmei uz kredītiestāžu pelnītspēju.

Banku, kuras orientējas uz vietējo tirgu, ienākumi no eiro konvertācijas ir vēl mazāki, bet bankām, kas orientējas uz ārvalstu klientiem, īpatsvars ienākumos no valūtas konvertācijas ir lielāks, taču to veido citu valūtu pāri - dolāru, rubļu maiņa uz eiro, bet ne maiņa uz latiem, norāda FKTK, tādēļ eiro konvertācijas izmaksu ietekme uz Latvijas kredītiestāžu peļņu visdrīzāk nebūs būtiska

47% uzņēmēju, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, riskē eiro saņemšanu atlikt uz pēdējo brīdi, jo vēl nav pieteikušies eiro priekšpiegādei, liecina bankas Citadele un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā uzņēmēju aptauja.

Aptaujas dati liecina, ka kopumā Latvijā 53% uzņēmumu, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, ir pieteikušies vai plāno pieteikties eiro priekšpiegādei. Eiro priekšpiegāde nozīmē, ka banka laikā no 10. līdz 31. decembrim piegādās uzņēmējam nepieciešamo eiro daudzumu uz uzņēmuma norādītājām adresēm. Saņemt eiro šā gada decembrī uzņēmumiem ir nepieciešams, lai no 1. janvāra būtu eiro, ko izdot klientiem pirkumu atlikumos.

Uzņēmēju aptauja liecina, ka 10% no uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, plāno pieteikties eiro priekšpiegādei novembrī vai decembrī, kad priekšpiegādes pieteikšanās termiņi jau būs beigušies.

Patlaban uz Latviju jau nogādāts tik daudz eiro monētu un banknošu, lai nodrošinātu eiro priekšpiegādēm nepieciešamo apjomu, norāda Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms.

Latvijas Banka eiro banknošu un monētu piegādi komercbankām sāks 1.novembrī, un līdz šim datumam kredītiestādēm jāinformē centrālā banka par priekšpiegādēm nepieciešamo eiro apjomu. Tomēr Latvijas Banka jau pavasarī iztaujājusi komercbankas par prognozēm, cik daudz eiro tām būtu nepieciešams. Blūms lēsa, ka patlaban Latvijā nogādāts jau pietiekami daudz eiro monētu un banknošu, lai nodrošinātu priekšpiegādēm nepieciešamo Eiropas vienotās valūtas apjomu. Eiro valūtas piegāde uz Latviju regulāri turpinās.

No septembra norit arī latu iznīcināšana, apstiprināja centrālās bankas pārstāvis.

Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Pagājis jau mēnesis kopš Latvija kļuvusi par 18 eiro zonas dalībvalsti un ieviesusi vienu no nozīmīgākajām valūtām globālajos finanšu tirgos - eiro. Kādi secinājumi?

Kopumā šim notikumam vajadzētu atstāt ilgstošu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomisko stabilitāti un attīstību. Raugoties ilgtermiņā, šis fakts padara Latviju par uzticamāku starptautiskā biznesa partneri gan eiro zonā, gan ārpus tās. Mēs sagaidām, ka tā rezultātā palielināsies Latvijas eksporta apjomi. Jo tādējādi Latvija var paplašināt starptautisko tirdzniecību, kas, savukārt, palielinās pārrobežu naudas plūsmas – it īpaši uzņēmējdarbības segmentā. Tāpēc, manuprāt, šīs ir labas ziņas Latvijas ekonomikai ilgtermiņa perspektīvā.

Arī starptautiskajam maksājumu tirgum tās ir pozitīvas tendences. Palielinoties starptautisko naudas pārskaitījumu plūsmai, paveras jaunas iespējas šajā industrijā. Tiesa, galvenās izmaiņas būs novērojamas jomās, kur tirdzniecībai nepieciešama valūtas maiņa.

ASV un Eiropas Savienības valstu piemēroto sankciju Krievijai rezultātā varētu tikt mazināts ASV dolāra dominējošais stāvoklis pasaulē, raksta Bloomberg.

Viena no valstīm, kur valūtu maiņa ir kļuvusi izteiktāka, ir Hongkonga, kur dolāra pārdošanas aktivitāte ir likusi centrālajai bankai kopš 1. jūlija iegādāties vairāk nekā 9,5 miljardus ASV dolāru, lai izvairītos no tās valūtas kursa strauja kāpuma, jo sankcijas ir veicinājušas Krievijas naudas pieplūdumu valstī. Tā, piemēram, otrs lielākais Krievijas bezvadu komunikāciju operators MegaFon daļu no saviem naudas uzkrājumiem pārvietoja uz šīs valsts valūtu. Kā liecina Maskavas biržas dati, Ķīnas juaņu un Krievijas rubļa maiņas darījumi ir pieauguši līdz lielākajam apjomam kopš 2010. gada beigām.

Pagaidām gan neviens neparedz, ka dolārs tuvākajā laikā zaudēs savu galvenās biznesa valūtas statusu pasaulē, tā dominance gan mazinās. Kopš 2001. gada, kad dolāra tirgus daļa pasaules rezervēs bija 72%, tā sarukusi zem 61%. Šī tendence izteiktāka kļuva pēc finanšu krīzes 2008. gadā.

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.