Jaunākais izdevums

Banku ienākumi no ārvalstu valūtas tirdzniecības veido 8,6% no banku pamatdarbības ienākumiem, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Tādējādi, kā informē FKTK, tas nav galvenais banku ienākumu avots un konvertāciju izmaksām nevajadzētu būt lielai ietekmei uz kredītiestāžu pelnītspēju.

Banku, kuras orientējas uz vietējo tirgu, ienākumi no eiro konvertācijas ir vēl mazāki, bet bankām, kas orientējas uz ārvalstu klientiem, īpatsvars ienākumos no valūtas konvertācijas ir lielāks, taču to veido citu valūtu pāri - dolāru, rubļu maiņa uz eiro, bet ne maiņa uz latiem, norāda FKTK, tādēļ eiro konvertācijas izmaksu ietekme uz Latvijas kredītiestāžu peļņu visdrīzāk nebūs būtiska

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Oktobrī 45% no PTAC veiktajām pārbaudēm atklātas neatbilstības cenu paralēlajā atspoguļošanā

Žanete Hāka,13.11.2013

Attēlā - šā gada augustā veikalā Superneto pirkts dāvanu maisiņš ar cenu zīmi latos un nepareizi aprēķināto eiro cenu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veicis 3746 pārbaudes, no kurām 1681 objektā jeb 45% gadījumu ir atklātas neatbilstības cenu paralēlajā atspoguļošanā, kas 78% gadījumu novērstas pārkāpuma konstatēšanas brīdī vai piecu darbdienu laikā, informē PTAC.

224 pārbaudes bijušas iniciatīvas Godīgs eiro ieviesējs dalībnieku tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās, kur proporcionāli konstatēts mazāk - 27% neatbilstību cenu norādēs.

Salīdzinot konstatēto pārkāpumu proporciju ar tiem komersantiem, kas nav iniciatīvas dalībnieki, secināms, ka pie iniciatīvas dalībniekiem neatbilstības tiek konstatētas par 19% retāk.

Ja tiek konstatēts būtisks pārkāpums vai netiek saņemti pierādījumi par pārkāpumu novēršanu, tiek veiktas atkārtotās pārbaudes. Oktobrī kopā 104 objektos veiktas šādas pārbaudes un atkārtoti pārkāpumi konstatēti 24 objektos jeb 23% no atkārtoto pārbaužu skaita, kur komersanti, operatīvi reaģējot pārkāpumus ir novērsuši 19 objektos. Pieciem komersantiem jeb 0,3% no kopējā pārbaudīto objektu skaita ar neatbilstībām ir uzsākta administratīvo pārkāpumu lietvedība, kur lēmumi par konstatētajiem pārkāpumiem vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī, pārejot uz eiro, lielākoties vērojama korekta cenu konvertācija, vairāki gadījumi liecina par cenu palielināšanu uz valūtas maiņas rēķina .

Lai arī atbildīgās institūcijas vēl pēta cenu izmaiņas, nozaru eksperti jau bažījas par iespējamo inflācijas kāpumu eiro ieviešanas dēļ.

Kā liecina banku prognozes, šogad vidējā gada inflācija varētu būt robežās no 2 līdz 2,8 %. Bankas gan arī uzsver, ka galvenais inflācijas kāpuma iemesls nebūs eiro ieviešana Latvijā. Nākamgad SEB Banka inflāciju prognozē 3,3 % apjomā, Swedbank – ap 2,8% līmenī, bet Nordea – ap 2,5 %.

Atsevišķi gadījumi

Valūtas konvertācijā nav lieli pārkāpumi, taču no veikaliem esam saņēmuši sūdzības, ka bankas nav gatavas eiro ieviešanai, jo trūkst sīknaudas, tā situāciju vērtē Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas (LPIAA) padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova. Viņas vērojumi liecina arī par gadījumiem, kad cenas, no latiem konvertējot uz eiro, ir noapaļotas nedaudz uz augšu, kā rezultātā šomēnes varētu palielināties inflācija. Lieli cenu kāpumi gan neesot vērojami, visbiežāk tie ir pāris santīmi. Piemēram, vilcienā biļetes cena pieaugusi par diviem santīmiem, arī citos gadījumos cenas ir augušas. DB rīcībā esošā informācija liecina, ka kādā ēdināšanas iestādē glāze kefīra sadārdzinājusies par pieciem santīmiem, kilograms kolrābju tirgū – arī par dažiem santīmiem, bet kādas konditorejas kliņģeris – par 60 santīmiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

PTAC sodījis septiņus uzņēmumus, tostarp Prisma, par neatbilstošu cenu norādīšanu

Žanete Hāka,04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no šī gada 1.oktobra līdz 30.novembrim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veicis 7599 pārbaudes tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, no tām neatbilstības konstatētas 41% gadījumu, kas vairāk nekā 75% gadījumu novērstas pārkāpuma konstatēšanas brīdī vai piecu darbdienu laikā.

Kā informē PTAC, kopējam konstatēto neatbilstību skaitam ir tendence samazināties. Līdzīga tendence eiro ieviešanas periodā tika novērota arī Igaunijā.

Pēc PTAC atkārtotajām pārbaudēm 2% gadījumu pieņemti administratīvo pārkāpumu lēmumi, jo konstatēti būtiski atkārtoti pārkāpumi. Lai sabiedrībai būtu iespēja izvērtēt komersantu rīcību un pieņemt uz informāciju balstītu izvēli, PTAC publiskojis komersantu sarakstu, pret kuriem pieņemts administratīvo pārkāpumu lēmums par cenu norādīšanas kārtības neievērošanu paralēlo cenu atspoguļošanas periodā.

Gadījumos, kad komersanti neiesniedz pierādījumus par neatbilstību novēršanu, tiek veiktas atkārtotas pārbaudes. Kopā pārskata periodā veiktas 427 atkārtotas pārbaudes. Pēc atkārtotu pārkāpumu konstatēšanas, desmit gadījumos pieņemts administratīvo pārkāpumu lēmums un septiņiem komersantiem piemērota soda nauda no 20 latiem līdz 350 latiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

95,2% preču un pakalpojumu cenas nav mainījušās

Žanete Hāka,03.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

95,2% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, liecina Ekonomikas ministrijas februāra trešā cenu monitoringa rezultāti, salīdzinot tos ar februāra otrā cenu monitoringa datiem.

Cenu pieaugums ir novērojams 2,5% gadījumu, savukārt 2,3% gadījumu cena ir samazinājusies. Cenu svārstības saistībā ar eiro ieviešanas procesu un cenu noapaļošanu tiek novērotas arvien retāk, skaidro EM.

Jaunākie monitoringa dati rāda, ka pārtikas preču cena, lielākoties, saglabājusies nemainīga. Konstatēti atsevišķi gadījumi, kad cena svārstījusies svaigai gaļai. Dārgāks februāra trešajā nedēļā atsevišķos gadījumos kļuvis Holandes siers, kausētais siers un alus, bet cena atsevišķos gadījumos samazinājusies sviestam un kafijai. Sezonalitātes ietekmē dārgāki atsevišķos gadījumos kļuvuši āboli, savukārt dārzeņi – tomāti, pipari un kartupeļi - atsevišķos gadījumos kļuvuši lētāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Decembra beigās 96,2% preču cena nav mainījusies

Žanete Hāka,03.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopotie decembra ceturtā cenu monitoringa rezultāti liecina, ka, salīdzinot decembra trešā un decembra ceturtā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 96,2% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas.

Cenu pieaugums ir novērojams 2,2% gadījumu, savukārt 1,6% gadījumu cena ir samazinājusies, informē Ekonomikas ministrija.

Vērtējot decembra pēdējās nedēļās cenu monitoringa rezultātus var secināt, ka novērotās cenu svārstības, it īpaši pārtikai, atbilst kopējām cenu tendencēm pasaules tirgos (piemēram, apelsīniem). Arī pasaules naftas cenu dinamika liecināja, ka decembra nogalē nebija gaidāmas būtiskas cenu svārstības degvielai, ko apliecina arī monitoringa rezultāti.

Atsevišķu pārtikas preču sadārdzināšanās (piemēram, rudzu maizei) ir novērota vien dažās tirdzniecības vietās, kas nozīmē, ka to ir noteikuši dažādi mikrolīmeņa faktori un spiedienu uz kopējo cenu līmeni tas nerada. Kopumā decembrī monitoringā novērotās cenu svārstības atbilst iepriekšējos gados vērojamajām sezonālajām svārstībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Cenas augušas 6,1% preču un pakalpojumu

Žanete Hāka,20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot februāra pirmā cenu monitoringa datus un februāra otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 92,6% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas.

Cenu pieaugums ir novērojams 6,1% gadījumu, savukārt 1,3 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina Ekonomikas ministrijas dati.

Konstatēti atsevišķi gadījumi, kad cena svārstījusies svaigai gaļai. Dārgāks februāra otrajā nedēļā atsevišķos gadījumos kļuvis Holandes siers, kausētais siers, sviests un konfekšu kaste, bet atsevišķos gadījumos cena samazinājusies kefīram un kafijai. Sezonalitātes ietekmē dārgāki atsevišķos gadījumos kļuvuši gurķi un kāposti.

Savukārt cenas nav mainījušās saimniecības precēm (veļas pulverim, trauku mazgājamajam līdzeklim un cauruļu tīrāmajam līdzeklim). Cenas nav mainījušās arī personīgās aprūpes precēm (zobu pastai, dušas želejai, šampūnam), kā arī tabakas izstrādājumiem un preses izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

EM: nedēļas laikā cenas pieaugušas 2,8% preču un pakalpojumu

Dienas Bizness,18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot decembra pirmā un decembra otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95,8 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,8 % gadījumu, savukārt 1,4 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina decembra otrā cenu monitoringa rezultāti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pārbaudot monitoringa jaunākos datus, secina, ka joprojām dažām monitoringā iekļautajām precēm ir pieļaujamā viena eiro centa svārstība.

Tāpat arī iepriekšējos monitoringa datos bija norādīts, ka vairākām precēm tika veikta nekorekta konvertācija, savukārt decembra otrā monitoringa datos konvertācija atbilst un ir norādīta korekti.

Pārtikas produktu cenas lielākoties palikušas nemainīgas. Cena nav mainījusies rīsiem, griķiem, auzu pārslām, makaroniem, kā arī dažādu veidu maizēm – sēklu, kviešu, rudzu un tostermaizei.

Arī svaigas gaļas produktu grupā cenas lielākoties saglabājušās bez izmaiņām – cena nav mainījusies broilera stilbiņiem, svaigai liellopa gaļai, kā arī cūkgaļas šķiņķim, bet cūkgaļas karbonāde divos gadījumos kļuvusi lētāka par 26 santīmiem jeb 5,98 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Cenas no šodienas jānorāda gan latos, gan eiro

LETA,01.10.2013

Attēlā - šā gada augustā veikalā Superneto pirkts dāvanu maisiņš ar cenu zīmi latos un nepareizi aprēķināto eiro cenu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, kad līdz eiro ieviešanai Latvijā palikušas 92 dienas, sākas cenu paralēlās atspoguļošanas periods, kad tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem preču un pakalpojumu cenas jānorāda gan latos, gan arī eiro.

No šodienas arī patērētājiem paredzētajos kases čekos darījuma kopsummai jābūt norādītai gan latos, gan eiro. Līdzīgi abās valūtās jābūt norādītai arī kopsummai iedzīvotājiem nosūtītajos rēķinos.

Tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem cenas gan latos, gan eiro jānorāda, lai patērētāji pierastu pie jaunās valūtas un sagatavotos pārejai uz eiro.

Aprēķinot cenas, uzņēmumi drīkst izmantot tikai oficiāli noteikto valūtas kursu - viens eiro ir 0,702804 lati. Aprēķinos jāievēro matemātiskie pārrēķināšanas principi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) visā cenu paralēlās atspoguļošanas periodā - no šodienas līdz 2014. gada 30. jūnijam - pārbaudīs, vai cena norādīta abās valūtās un vai konvertācija veikta atbilstoši. Kopā ieplānots veikt ap 30 tūkst. pārbaužu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuva nebūs izņēmums - eirozonas vārti veras plašāk

Mārtiņš Apinis, Egons Mudulis, Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Sanita Igaune,13.01.2014

Krāsaina monēta divu litu nominālvērtībā, ko rotā četru slavenu Lietuvas kūrortpilsētu - Birštonas, Druskininku, Neringas un Palangas - ģerboņi.

Foto: ELTA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lata nomaiņa pret eiro jau ir kļuvusi par vēsturi, grāmatvežiem joprojām vēl kādu laiku būs jāstrādā ar divām valūtām

Tas saistīts ar to, ka visās atskaitēs par 2013. gadu summas ir jānorāda latos, savukārt visi darījumi, kuri tiek slēgti šogad, jānorāda eiro. To paredz eiro ieviešanas likums.

Nezaudēt modrību

«Lai arī latu konvertācijai uz eiro ir speciālas programmas, tomēr grāmatvežiem ir jābūt modriem par to, kādā valūtā jānorāda summas, it īpaši pašlaik, kad paralēli tiek apstrādāti dokumenti par darījumiem pērn un arī šogad,» stāsta SIA A&I Konsultāciju birojs līdzīpašniece Aiva Liakovičus. Viņa norāda, ka paralēli tiek apstrādāti darījumus apliecinošie dokumenti ar divām atšķirīgām valūtām un līdz ar to ir atšķirīgas sistēmas. Pēc grāmatvežu sacītā, paralēli ir jāstrādā divās datu bāzēs – vēsturiskajā latu datu bāzē un jaunajā eiro datu bāzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aptauja: Lielākā daļa iedzīvotāju cenas vēl pārrēķina latos

Žanete Hāka,22.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka kopš eiro ieviešanas Latvijā ir pagājis gads, lielākā daļa iedzīvotāju, norēķinoties eiro, vēl joprojām pārrēķina cenas latos – tā liecina jaunākais DNB Latvijas barometra pētījums.

20% respondentu to dara bieži, bet 46% - dažkārt. Tikmēr 31% respondentu atzīmējuši, ka nepārrēķina cenas latos.

Savukārt, izvērtējot galvenos eiro ieviešanas radītos ieguvumus, iedzīvotāji visbiežāk atzīmējuši lielākas ērtības - to, ka nav vairs jāuztur vairāki konti latiem un eiro, jāmaina valūta ceļojot, jāpārrēķina cenas. (41%), kā arī to, ka nav jāmaksā par latu konvertāciju uz eiro ceļojot, iepērkoties, veicot darījumus ar citām eirozonas valstīm (39%). Salīdzinoši bieži respondenti kā ieguvumu atzīmējuši arī ciešāku iekļaušanos Eiropas Savienībā (28%). Jāpiebilst, ka šo ieguvumu respondenti 2014.gada beigās norādījuši daudz biežāk nekā 2014. gada sākumā un 2012.gada beigās. Tiesa, jāpiebilst, ka 34% aptaujāto būtiskus ieguvumus no eiro ieviešanas Latvijā nesaskata. Līdzīgs vērtējums tika sniegts arī 2014.gada sākumā un 2012.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā eiro ieviešanas gadā Latvijā no eiro/lata konvertācijām ietaupīti aptuveni 70 miljoni eiro, informē Latvijas Bankas eksperte Daina Paula.

Daļa no tā ir mājsaimniecību tēriņi par valūtas maiņu, konvertējot maksājumus un skaidru naudu, piemēram, ceļošanai, naudu no ārvalstu pārskaitījumiem tēriņiem Latvijā un citiem darījumiem.

Lata un eiro konvertācija laika posmā no 2007.-2013.gadam Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem izmaksāja 730 miljonus eiro. Šā gada ģeopolitisko apstākļu kontekstā Latvijai ir svarīgi, ka izzudis devalvācijas rēgs, jo 2009. gadā tas būtiski palielināja konvertāciju apjomu, uzsver D. Paula.

SEPA kredīta pārvedumiem eiro maksa šajā gadā samazināta no 7,11 eiro līdz 0,36 eiro, bet Latvijas Pasta pārrobežu maksājumu pārvedumu maksa samazināta no 14,23 eiro līdz 0,71 eiro. Tādējādi ietaupījums no būtiski samazinātām SEPA kredītu pārvedumu komisijas maksām ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiro var paspītēt agrākajām prognozēm

Jānis Šķupelis, DB sadaļas Investors redaktors,12.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas politisko neskaidrību plīvuram kļūstot plānākam, viens no blakusefektiem var būt spēcīgāks eiro. Noskaidrojoties, ka pagaidām vecais kontinents tomēr vēl nav krasu politisko izmaiņu priekšā, daudzi finanšu iestāžu analītiķi jau steidz paaugstināt, piemēram, savas eiro/dolāra cenas prognozes. Tāpat pēdējā laikā nostiprinājies pieņēmums, ka straujākai izaugsmei beidzot nobriedusi Eiropas tautsaimniecība, kam arī vajadzētu nākt par labu kopējās valūtas vērtībai. Turklāt jārēķinās, ka mūžīgi ar milzu stimuliem tautsaimniecību neapgādās arī Eiropas Centrālā banka (ECB). Ja tirgus dalībnieki jutīs, ka ECB sāk pašķobīties noskaņojums attiecībā uz kvantitatīvo mīkstināšanu (eiro drukāšanu) un likmju politiku, tad potenciālās izmaiņas, visticamāk, tiks jau laicīgi ietvertas eiro vērtībā.

Pēdējo tirdzniecības sesiju laikā eiro cena gan nedaudz sarukusi – vēl pagājušajā piektdienā tā atradās pie 1,10 ASV dolāru atzīmes, bet šo ceturtdien tā bija noslīdējusi līdz 1,087 ASV dolāru atzīmei. Tas, visticamāk, saistīts ar to, ka optimisms par Francijas prezidenta vēlēšanu iznākumu eiro cenā jau pirms tam lielā mērā bija ierēķināts un tika piedzīvots vairāk vai mazāk klasisks «pērc baumas, pārdod ziņas» fenomens.

Pašlaik apstākļi liek domāt, ka būs jāpārskata vēl nesen aktuālie eiro vērtības pareģojumi. Protams, skatīties svārstīgajā valūtu kursu kristāla bumbā un solīt precīzas prognozes ir muļķīgi. Tā pati ECB valde tradicionāli norāda, ka savus lēmumus nepieņem, lūkojoties uz valūtu kursiem. Tiesa gan, ECB eiro cenu var aplūkot cenu stabilitātes kontekstā (proti, ECB var mēģināt bremzēt eiro cenas pieaugumu, ja jutīs, ka tas var ietekmēt cenu atgūšanos).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai jeb 85% preču un pakalpojumu septembrī pamata cena ir palikusi nemainīga, liecina jaunākie Ekonomikas ministrijas cenu monitoringa rezultāti.

9% gadījumos novērots cenu pieaugums, savukārt 6% gadījumu cena ir samazinājusies.

Septembrī cenas eiro tika norādītas 48% gadījumu un lielākā daļa tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darbinieki bija informēti par prasību no 1. oktobra cenas norādīt arī eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā mēneša monitoringa datiem, cenu svārstības novērotas galvenokārt sezonas produktiem un pakalpojumiem. Periodā raksturīgs cenu samazinājums dārzeņiem saistībā ar jauno ražu, kā arī cenu svārstības viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem, jo līdz 1.oktobrim vēl turpinās aktīvā tūrisma sezona.

Pārtikas produktu cenas lielākoties ir palikušas nemainīgas. Pārtikas produktu grupā cenas pieaugušas Holandes un Krievijas sieram, kā arī kausētajam sieram, savukārt garšvielas un apelsīnu sula kļuvusi lētāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 7.janvārim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņēmis 425 ziņojumus no patērētājiem par dažādiem ar eiro saistītiem jautājumiem, informē PTAC.

Īpaši aktīvi iedzīvotāji ir bijuši sākot no 1.janvāra, kad norēķini notiek abās valūtās un tiek pastiprināti pievērsta uzmanība cenu norādēm un valūtas konvertācijas precizitātei. Kopā šogad saņemti 152 e-pasti un zvani, kur 40% bijuši par cenu izmaiņām, 25% - par nekorektu konvertāciju vai abu valūtu nenorādīšanu atsevišķās cenu norādēs, tāpat bijuši jautājumi par latu vai eiro lielu banknošu vai sīknaudas nepieņemšanu.

Patērētāju sniegtā informācija ir īpaši būtiska, jo palīdz efektīvāk veidot gan pārbaužu plānus, novērot tendences un identificēt specifiskas jomas, kur nepieciešami papildus komunikācijas pasākumi ar iedzīvotājiem, uzsver PTAC.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstermiņa izmaksās eiro ieviešanai ir tikai negatīva ietekme – pati jaunās valūtas ieviešana maksā naudu, tāpat ienākumi pazūd arī valūtas konvertācijā. Savukārt ilgtermiņā eiro ieviešana Latviju padarīs izturīgāku pret krīzēm, intervijā Latvijas Radio pauda Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks.

«Nav jādomā, ka līdz ar iestāšanos eiro laikapstākļi visu cauru gadu būs tikpat labi kā tagad,» ekonomists skaidro, ka pievienošanās vienotās valūtas blokam nepaveiks brīnumu. «Taču eiro dos dažas labas lietas – automātiski izzudīs devalvācijas riski, un tas ir sevišķi svarīgi sliktos laikos. Tādējādi eiro var uzskatīt par apdrošināšanas polisi krīzes laikiem,» norādīja M. Kazāks.

Viņš norāda, ka sabiedrības attieksmi attiecībā pret eiro pasliktina fakts, ka patlaban par eirozonas valstīm dominē negatīvas ziņas. «Medijos pārsvarā atrodamas ziņas, ka eirozonā ir problēmas, lai arī, ja skatāmies pēc būtības – tās nav eiro problēmas, bet gan eirozonas valstu problēmas. Negatīvā attieksme iedzīvotāju vidū rodas tādēļ, ka cilvēkiem nav pietiekami daudz skaidroti ieguvumi, kas radīsies pēc iestāšanās eirozonā,» norādīja ekonomists. Viņš min, ka, lai mainītu iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret eiro, informācijas plūsmai būtu bijis jābūt sabalansētākai. «Ja no valdības cilvēki dzird tikai pozitīvas ziņas par eirozonu, bet no medijiem - tikai negatīvas, iedzīvotāji vairs nezina, kam ticēt,» M. Kazāks min eiro ieviešanas skaidrošanas trūkumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc pārejas uz eiro kontā «ieripos» it kā vairāk naudas, par algas pielikumu nebūs iemesla priecāties. Personālvadības speciālisti jau iepriekš akcentējuši, ka atalgojuma pieaugums ir saistīts ar situāciju darba tirgū, nevis ar eiro «faktu». Tomēr valūtas maiņa varētu radīt darbiniekiem zināmu satraukumu, līdz ar to personālvadītājiem palielināsies darba apjoms, skaidrojot situāciju, piemēram, vai jāpārslēdz līgumi, kā tiks noapaļotas algas utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negribētu, lai pēc 1.jūlija, kad tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem preču un pakalpojumu cenas būs jānorāda tikai eiro valūtā, pavērtos slūžas cenu celšanai, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Kopš pagājušā gada 1.oktobra tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem preču un pakalpojumu cenas bija jānorāda gan latos, gan arī eiro, bet jūnija beigās cenu paralēlās atspoguļošanas periods noslēgsies.

Kaut arī cenas celt uzņēmējiem nav aizliegts, KP vadītāja izteica cerības, ka uzņēmēji necentīsies negodprātīgi izmantot šo situāciju un pēc 1.jūlija celt cenas produktiem un pakalpojumiem.

Kā uzsvērusi KP, cenu maiņa nedrīkst tikt sagatavota kopīgi, nedz piedaloties asociācijas biedriem, nedz to pārstāvjiem.

Aprēķinot cenas, uzņēmumi drīkst izmantot tikai oficiāli noteikto valūtas kursu - viens eiro ir 0,702804 lati. Aprēķinos jāievēro matemātiskie pārrēķināšanas principi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs visā cenu paralēlās atspoguļošanas periodā - līdz 2014.gada 30.jūnijam - pārbaudīs, vai cena norādīta abās valūtās un vai konvertācija veikta atbilstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu uzņēmēju izpratni un vienotu pieeju noteikto prasību realizēšanā eiro ieviešanas procesa gaitā, ir izstrādāti apjomīgi skaidrojošie materiāli, taču uzņēmumiem patstāvīgi ir jāizveido savs individuāls eiro ieviešanas plāns, turklāt būtiskas tā sastāvdaļas ir informācijas sistēmu piemērošana un uzņēmumu grāmatvedības un finanšu datu konvertācija.

Tā norāda EY eiro projekta vadītāja, grāmatvedības uzskaites eksperte Arta Spilberga.

Tuvojoties pirmajam uzņēmējiem svarīgajam eiro ieviešanas posmam - paralēlo cenu atspoguļošanas perioda sākumam - 1. oktobrim, vēl jo vairāk aktualizējas jautājums: Cik gatavs ir uzņēmums pārejai uz eiro?

Sekmīgai katra individuāla uzņēmuma eiro ieviešanas plāna realizācijai informāciju sistēmu jomā, būtu jādomā un jāspēj pozitīvi atbildēt uz sekojošiem pamatjautājumiem:

1. Vai ir apzinātas visas uzņēmumā lietotās informāciju sistēmas un to savstarpējā ietekme?

2. Vai ir apzināti un izvēlēti informāciju sistēmu pārejas scenāriji?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Spilva audzējusi gan peļņu, gan apgrozījumu

Žanete Hāka,26.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva apgrozījums pagājušajā gadā bija 12,9 miljoni latu, kas ir par 7% vairāk, salīdzinot ar 2011. gadu, liecina kompānijas paziņojums.

Uzņēmuma peļņa pārskata gadā bija 603 tūkstoši latu, kas ir par 26% vairāk nekā gadu iepriekš. 2012. gada investīciju budžets veidoja 450 tūkstošus latu.

«Peļņas ipieaugums sasniegts, pateicoties apgrozījuma pieaugumam un laicīgai ilgtermiņa kredītsaistību apmaksai,» skaidro Spilvas finanšu direktors Toms Didrihsons. Jau 2011. gada beigās Spilva atmaksāja visu ilgtermiņa kredītu, kā rezultātā 2012. gadā nebija jāmaksā procentu maksājumi. Tas attiecīgi ļāva palielināt uzņēmuma peļņas daļu. Pateicoties peļņas pieaugumam, šā gada uzņēmuma investīciju budžets ir palielināts līdz 710 tūkstošiem eiro. Spilvas peļņa netiek izmaksāta dividendēs uzņēmuma īpašniekiem – Orkla Group, bet gan pilnā apjomā novirzīta Spilvas ražotnes attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitālais remonts, tā negribētās sekas un piespiedu mantinieki

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis,28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sistēmas attīrīšanu un sakārtošanu politiķi savulaik emocionāli, ne racionāli nodēvēja par “kapitālo remontu”. Nozares regulējums kļuva nesalīdzināmi stingrāks, kas nenoliedzami mūsu valsts starptautiskajai konkurētspējai un reputācijai bija vajadzīgs un adekvāts solis.

Kopš tā laika būtiski ir mainījusies komercbanku darba ikdiena, lielu enerģijas laika un arī finanšu daļu veltot dažādu regulējuma prasību izpildei. Neviens negrib saņemt sodu par formalitāšu neievērošanu, neviens negrib riskēt ar savu reputāciju, apkalpojot aizdomīgus klientus, taču gan noteikto prasību ievērošana, gan klientu izpēte un daudzas citas lietas nozīmē arī papildu izdevumus, jo šo uzdevumu veikšanai ir jāalgo darbinieki, jāiegādājas un jāuztur automatizētas sistēmas.

Tāpēc ir visai savādi ziņu virsrakstos lasīt politiķu pārmetumus bankām, – šoreiz par to, ka banku pakalpojumi Latvijā esot dārgāki, nekā, piemēram, Igaunijā un Lietuvā. Jāuzsver, – Latvijas komercbanku pakalpojumu klāstā ir arī izdevīgāki piedāvājumi, nekā mūsu kaimiņvalstīs, tāpēc nedrīkst izdarīt vispārinošus slēdzienus, ka “te viss ir dārgāk”. Jāatgādina arī tas, ka Latvijā banku darbības izmaksas (arī objektīvu apstākļu dēļ) ir ievērojami augstākas, nekā, piemēram, Igaunijā. Šos izdevumus pilnībā sedz bankas pašas, tāpēc tie netieši ietekmē pakalpojumu izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sadārdzinājies šķiņķis un Krievijas siers, lētāki – čipsi un kafija

Žanete Hāka,21.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta otrā cenu monitoringa rezultāti, salīdzinot tos ar marta pirmā monitoringa datiem, liecina, ka 95,2% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 3,7% gadījumu, savukārt 1,1 % gadījumu cena ir samazinājusies, informē Ekonomikas ministrija.

Cenu pieauguma īpatsvaru, galvenokārt, veidoja cenas kāpums degvielai. Kā jau iepriekš tika prognozēts, pasaules naftas cenām marta pirmajās dienās bija vērojams kāpums, kas saistīts ar Krievijas un Ukrainas konfliktu. Savukārt 4. un 5.martā pasaules naftas cenas samazinājās un līdz šodienai straujš kāpums nav novērots, tāpēc cenas ir atgriezušās februāra līmenī. Degvielas cenām Latvijā marta otrajā nedēļā bija vērojams kāpums par 1 līdz 2 eiro centiem jeb līdz 1,5 %, kas varētu būt saistīts ar cenu pieaugumu pasaulē marta sākumā, jo to ietekme uz Latvijas cenām parasti ir ar nelielu laika nobīdi. Jāņem vērā, ka energoresursu cenas Latvijas tirgū ir atkarīgas arī no eiro un ASV dolāra kursa svārstībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Piektdienas intervija ar Eco Baltia grupa līdzīpašnieku un valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču

Lelde Petrāne,25.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Simanovičs, Eco Baltia grupa līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs. Eco Baltia grupa ir vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

Tā kā esmu Eco Baltia grupas līdzīpašnieks, atbilde meklējama vairāk nekā desmit gadus senā pagātnē – kopā ar uzņēmuma partneriem, Viesturu Tamužu un Undīni Būdi, nonācām pie secinājuma, ka «zaļajā» domāšanā un inovācijās ir nākotne. Nodibinājām atkritumu šķirošanas uzņēmumu Eko Reverss, kas tobrīd Latvijā bija kaut kas jauns, jo neviens ar atkritumu pārstrādi nenodarbojās. Redzējām, ka tā ir jauna sfēra, kura Eiropā strauji attīstās, bet Latvijā tā bija inovācija, un konkurences mums faktiski nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Viedoklis: Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma plusi un mīnusi

FlyCap valdes priekšsēdētājs Jānis Skutelis,06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valsts pakalpojumi atkal pieejami ierastajā apmērā

Žanete Hāka,02.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien valsts iestāžu pakalpojumi, kā iepriekš plānots, iedzīvotājiem ir pieejami ierastajā apjomā, informē Finanšu ministrija.

Pakalpojumu nepārtrauktība tiek nodrošināta, jo lielākā daļa no 106 valsts IT sistēmām darbam ar eiro tika sagatavotas jau decembra vidū, bet atlikušo sistēmu konvertācija norit kā plānots, un pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem neietekmē.

«Patlaban ir nodrošināts, ka valsts pakalpojumus jau pirmajā jaunā gada darba dienā varēs saņemt ikviens iedzīvotājs – sākot ar valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu saņēmējiem, beidzot ar valsts statistikas datu lietotājiem,» saka Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre. «Šobrīd gandarījumu sniedz fakts, ka pārmaiņu vadība gan privātajā, gan valsts sektorā norit ar vienlīdz augstu efektivitāti,» viņa uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru