Lai arī, pārejot uz eiro, lielākoties vērojama korekta cenu konvertācija, vairāki gadījumi liecina par cenu palielināšanu uz valūtas maiņas rēķina .
Lai arī atbildīgās institūcijas vēl pēta cenu izmaiņas, nozaru eksperti jau bažījas par iespējamo inflācijas kāpumu eiro ieviešanas dēļ.
Kā liecina banku prognozes, šogad vidējā gada inflācija varētu būt robežās no 2 līdz 2,8 %. Bankas gan arī uzsver, ka galvenais inflācijas kāpuma iemesls nebūs eiro ieviešana Latvijā. Nākamgad SEB Banka inflāciju prognozē 3,3 % apjomā, Swedbank – ap 2,8% līmenī, bet Nordea – ap 2,5 %.
Atsevišķi gadījumi
Valūtas konvertācijā nav lieli pārkāpumi, taču no veikaliem esam saņēmuši sūdzības, ka bankas nav gatavas eiro ieviešanai, jo trūkst sīknaudas, tā situāciju vērtē Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas (LPIAA) padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova. Viņas vērojumi liecina arī par gadījumiem, kad cenas, no latiem konvertējot uz eiro, ir noapaļotas nedaudz uz augšu, kā rezultātā šomēnes varētu palielināties inflācija. Lieli cenu kāpumi gan neesot vērojami, visbiežāk tie ir pāris santīmi. Piemēram, vilcienā biļetes cena pieaugusi par diviem santīmiem, arī citos gadījumos cenas ir augušas. DB rīcībā esošā informācija liecina, ka kādā ēdināšanas iestādē glāze kefīra sadārdzinājusies par pieciem santīmiem, kilograms kolrābju tirgū – arī par dažiem santīmiem, bet kādas konditorejas kliņģeris – par 60 santīmiem.
Novērojumi arī rāda, ka daļa komersantu cenas noapaļojuši uz augšu tā iemesla dēļ, lai prece pēc eiro ieviešanas maksātu apaļu summu.
T. Žabova vērš uzmanību, ka daļa komersantu jau pirms eiro ieviešanas pagājušā gada rudenī cenas palielināja, piemēram, maksas tualetes apmeklējums Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā sadārdzinājās uzreiz par pieciem santīmiem. Asociācijas pārstāvji seko līdzi valūtas konvertācijai eiro ieviešanas laikā, un sagaidāms, ka šo informāciju apkopos Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas arī izdarīs secinājumus. PTAC pārstāve Ilze Žunde skaidro, ka jaunākā informācija par iespējamiem pārkāpumiem un neatbilstībām varētu būt tuvākās nedēļas laikā. Tendences liecina, ka pēdējo dienu laikā pieaug sūdzības un ziņojumi no patērētājiem par dažādām neskaidrībām, tostarp īpaši par starppilsētu satiksmi un tarifu konvertācijām. Pērn no PTAC veiktajiem 11,5 tūkstošiem pārbaužu dažādas neatbilstības konstatētas 39% gadījumu, 22 gadījumos uzņēmējiem piemērots naudas sods.
Jāatgādina, ka gada pirmajā dienā, veicot 25 pārbaudes, PTAC nekonstatēja neprecīzus naudas atlikuma izdošanas gadījumus tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās.
Vēl nekaunina
Lai arī pirms eiro ieviešanas izsaknēja solījumi «kārt pie lielā zvana» negodīgos eiro ieviesējus, Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone DB otrdien atzina, ka šādu gadījumu praktiski neesot. Ja arī ir kādas sūdzības no patērētājiem, tās visas tiekot izskatītas un tiek diskutēts ar uzņēmējiem, lai pārkāpumi tiktu novērsti. Ja apavu veikalā mājas čībām cena ir pazemināta, bet baleta kurpītēm – kalibrēta, vidējās apavu cenas nav mainījušās, viņa klāsta.
«Tā ir eiro ieviesēju atbildība,» viņa kopumā rezumē, slavējot gan tirgotājus un bankas, gan iedzīvotājus par teicamo sagatavošanos eiro ieviešanai. Kopumā iniciatīvai Godīgs eiro ieviesējs pievienojušies 1219 uzņēmumi.
Skaidrību par iespējamām cenu izmaiņām, visticamāk, viesīs cenu monitorings, taču D. Kalsone neredz pamatu tam, ka Latvija varētu atšķirties no citām valstīm. «Tie varētu būt 2–3 santīmi uz 10 latiem,» viņa rezumē, taujāta par iespējamo patēriņa cenu pieaugumu pēc eiro ieviešanas. Viņa arī atgādina, ka liela loma ir Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kas nodrošina cenu kontroli paralēlās atspoguļošanas periodā – tas ilgst trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas, lai nodrošinātos pret mēģinājumiem izmantot eiro cenu paaugstināšanai. Kā liecina PTAC informācija, vēl pirms eiro ieviešanas 23 uzņēmumi sodīti par cenu norādīšanas pārkāpumiem.
Šā gada pirmā cenu monitoringa rezultāti varētu būt zināmi jau šīs nedēļas beigās, sola Ekonomikas ministrija. Iepriekš būtisks cenu palielinājums nebija vērojams. Centrālā Statistikas pārvalde ziņoja par deflāciju novembrī, kad bija vērojams netipiski zems patēriņa cenu līmenis, kas pārsteidza pat ekonomikas ekspertus. «Citu valstu pieredze liecina, ka eiro ieviešanas ietekme uz cenu pieaugumu nebija lielāka par 0,2–0,5% no cenas, t.i. no desmit latiem tie ir 2–5 santīmi. Mums tuvākais piemērs ir Igaunija, kur eiro pārejas dēļ cenas pieauga par 0,3%, bet pārējo inflāciju, tāpat kā Latvijā, tur noteica ārējie faktori – pasaules naftas un pārtikas cenu pieaugums,» skaidro EM pārstāve Elita Rubesa-Voravko.
Iemesli – dažādi
Atskatoties uz kaimiņu pieredzi, jāsecina, ka Igaunija eirozonā 2011. gadā iesoļoja ar ievērojamu inflāciju – patēriņa cenu indekss attiecībā pret iepriekšējā gada janvāri bija palēcies par 5,3%, lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi bija palicis nemainīgs. Pirmais eirozonas gads kopumā Igaunijas ierindas patērētājiem bija visai smags, un inflācijas pieauguma slogs attiecībā pret iepriekšējo mēnesi pārstāja pieaugt vien gada pēdējos pāris mēnešos, liecina valsts statistikas pārvaldes dati. Igaunijas ekspertu vidū viedoklis par inflācijas iemesliem 2011. gadā ir atšķirīgs. Swedbank vērtējumā vainojami tajā bija tādi ārējie apstākļi kā izejvielu cenu kāpums pasaulē, nevis jaunā valūta, raksta nacionālā raidsabiedrība ERR. Savukārt prominentais eiro skeptiķis ekonomists Andress Araks DB norāda uz dažām sadārdzināšanās īpatnībām 2011. gadā. Proti, lielākais lēciens gandrīz visu gadu bija pārtikas preču cenās, ieskaitot vasaras mēnešus, kad pretēji oficiālo statistiķu prognozēm jaunās ražas pieplūdums tirgū šo tendenci sevišķi nemazināja. Augstākais pieaugums (9,7%) gada griezumā 2011. gadā bija pārtikai un nealkoholiskajiem dzērieniem, DB raksta A. Araks, bet izmaksas par mājokli auga par 5,9%. Tas Igaunijā notika laikā, kad bezdarbs bija 20%, pirktspēja kritās un sabiedrības noskaņojums bija visai pesimistisks, proti, cenu pieaugumam ļoti nepiemērotos apstākļos.
«Tajā nav ekonomiskas loģikas,» raksta ekonomists, «tādēļ mēs aizvien secinām, ka pievienošanās eirozonai bija ar savu ietekmi uz cenām.» 2011. gada pirmajos pāris mēnešos Igaunijā vēl nejuta akcīzes nodokļa pieaugumu tabakai, jo šai laikā (līdz martam ieskaitot) tabakas izstrādājumu uzkrājumus bija atļauts tirgot ar veco nodokļa likmi. Tomēr jau martā tabaka sāka ietekmēt inflācijas kāpumu. Augošās inflācijas apstākļos jau maijā statistikas pārskatā tika izceltas aplēses par «melno tirgu», kas, sasniedzot 9% apmēru no ekonomikas, tuvojās 2004. gada rekordlielajam 10% rādītājam. Ēnu ekonomikas īpatsvars kopumā tolaik tika lēsts 20% apmērā, un statistika fiksēja ievērojamu pielaidīguma kāpumu pret maksājumiem «ķepā» gan ierindas patērētāju, gan uzņēmēju lokā.
Par spīti inflācijas atslābumam Igaunijas pirmā eirozonas gada beigās, 2012. gadu Igaunija aizvien sāka kā Nr. 1 monetārajā savienībā šai rādītājā, un 2011. gadā inflācija valstī vidēji bija ap 5% jeb uz pusi vairāk, nekā iepriekš lēsa Igaunijas un ES oficiālās iestādes. Paši Igaunijas uzņēmēji ir teikuši, ka atsevišķās pozīcijās inflācija bijusi mērāma pat virs 10%.
Pirmo eirozonas gadu noslēdzot, kaimiņvalsts finanšu ministrs Jirgens Ligi sacījis, ka eiro ieviešana inflāciju ir vairojusi vien par 0,2% līdz 0,3%, un pārējais ir citu faktoru ietekme, raksta ERR. Tāds pats bija arī Eurostat provizoriskais aprēķins par eiro ietekmi uz Igaunijas inflāciju 2011. gada vidū.
