Eksperti

Kapitālais remonts, tā negribētās sekas un piespiedu mantinieki

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis,28.03.2024

Jaunākais izdevums

Finanšu sistēmas attīrīšanu un sakārtošanu politiķi savulaik emocionāli, ne racionāli nodēvēja par “kapitālo remontu”. Nozares regulējums kļuva nesalīdzināmi stingrāks, kas nenoliedzami mūsu valsts starptautiskajai konkurētspējai un reputācijai bija vajadzīgs un adekvāts solis.

Kopš tā laika būtiski ir mainījusies komercbanku darba ikdiena, lielu enerģijas laika un arī finanšu daļu veltot dažādu regulējuma prasību izpildei. Neviens negrib saņemt sodu par formalitāšu neievērošanu, neviens negrib riskēt ar savu reputāciju, apkalpojot aizdomīgus klientus, taču gan noteikto prasību ievērošana, gan klientu izpēte un daudzas citas lietas nozīmē arī papildu izdevumus, jo šo uzdevumu veikšanai ir jāalgo darbinieki, jāiegādājas un jāuztur automatizētas sistēmas.

Tāpēc ir visai savādi ziņu virsrakstos lasīt politiķu pārmetumus bankām, – šoreiz par to, ka banku pakalpojumi Latvijā esot dārgāki, nekā, piemēram, Igaunijā un Lietuvā. Jāuzsver, – Latvijas komercbanku pakalpojumu klāstā ir arī izdevīgāki piedāvājumi, nekā mūsu kaimiņvalstīs, tāpēc nedrīkst izdarīt vispārinošus slēdzienus, ka “te viss ir dārgāk”. Jāatgādina arī tas, ka Latvijā banku darbības izmaksas (arī objektīvu apstākļu dēļ) ir ievērojami augstākas, nekā, piemēram, Igaunijā. Šos izdevumus pilnībā sedz bankas pašas, tāpēc tie netieši ietekmē pakalpojumu izmaksas.

Vērtējot komercbanku pakalpojumu izmaksas un pieejamību, politiķi piesauc atšķirības kredītiestāžu piedāvātās ikdienas pakalpojumu izmaksās, visās trijās Baltijas valstīs tieši iedzīvotāju skatījumā. Apzināti vai neapzināti nevēršot uzmanību faktam, ka tās var salīdzināt tikai atsevišķās izolētās pozīcijās, kas nedod pilnīgu un visaptverošu skatījumu. Piemēram, varbūt komisijas maksa ir lielāka izmaksu, nevis bankas peļņas dēļ. Tāpat ir bankas ar klientu komplektiem un bez klientu komplektiem, pakalpojumu izmaksas dažādās vecuma grupās arī ir objektīvi, nevis diskriminējoši atšķirīgas. Publiskā ziņa, ka Latvijā banku pakalpojumi ir dārgāki, ir pārāk plašs un brīvs vispārinājums, kas maldina – patiesībā Latvijas komercbanku piedāvājumā dažādu produktu cenas atšķiras atkarībā no izmantošanas mērķa un intensitātes.

Banku pakalpojumu izmaksas Baltijas valstīs, tāpat kā jebkurai precei vai pakalpojumam, atšķiras dažādu iemeslu dēļ – gan vietējo nodokļu un nodevu, klientu paradumu, pieprasījuma un piedāvājuma ietekmē. Piemēram, vienā no bankām valūtas konvertācija karšu darījumos Lietuvā ir 2,75%, Igaunijā – 2%, bet Latvijā – 3%. Savukārt, piemēram, iedzīvotājus – banku klientus vairāk ietekmējošie iekšbankas maksājumi ārpus klienta komplektiem Latvijā citā bankā ir bez maksas vai ir 0,10 eiro, bet Lietuvā un Igaunijā – 0,16 eiro, Lietuvā – 0,24 eiro. Ir bankas, kas piedāvā klienta komplektus ar atšķirīgu saturu, bet citas bankas komplektus nepiedāvā. Tādēļ, nenoliedzot dažādu cenu esamību, nav pamata izdarīt secinājumu, ka Latvijā visi (!) banku pakalpojumi ir visdārgākie Baltijā.

Jāatgādina arī, ka Latvijā darbojas krietni vairāk komercbanku, nekā vien “četras lielākās”, kā, nepamatoti apgalvo politiķu daļa, gan arī, diemžēl, iespējams, arī šīs retorikas ietekmē uzskata liela daļa iedzīvotāju un arī uzņēmumu pārstāvju. Kopumā par klientiem Latvijā konkurē deviņas komercbankas, kuru skaits, iespējams, varēja arī būt vēl lielāks, taču kādu iemeslu dēļ dažas Latvijā vēsturiski strādājušās ārvalstu finanšu iestādes, ir šo tirgu atstājušas.

Cena par banku pakalpojumiem ir cieši saistīta ar riskiem, ko bankām jāņem vērā strādājot dažādās valstīs. Bankām Latvijā ir pamatīga un, diemžēl, salīdzinot ar kaimiņiem būtiskāka pieredze saskaroties arī ar negodprātīgiem klientiem. Latvijas jaunāko laiku vēsturē ir bijuši arī gana daudz negodprātīgu finanšu nozares dalībnieku, kuru šobrīd banku vidū vairs nav. Šobrīd nav pamata vainot esošos finanšu tirgus dalībniekus par to, ka Latvijā riska līmenis vēsturiski ir bijis augstāks.

Vērtējot produktu un pakalpojumu cenas (piemēram, degvielas cenas), ir jāņem vērā attiecīgās valsts nodokļu režīms un citas izmaksas, kas ietekmē uzņēmumu darbu. Salīdzinot banku darbības izmaksas Baltijas valstīs, līdz 2022.gada beigām, obligātu maksājumu attiecība pret banku aktīvu apjomu, šo attiecību izsakot bāzes punktos, Latvijā bija ievērojami lielāka. Tomēr 2023. gadā, ieviešot jaunus nodokļu maksājumus Baltijā, Lietuva un Latvija nokļuva līdzvērtīgākā situācijā, bet konkurētspējīgākā jurisdikcija Baltijā attiecībā uz banku obligātajām izmaksām šobrīd ir Igaunija. Tur minētā attiecība ir par apmēram 30% mazāka nekā Latvijā un Lietuvā. Minētais novērojums ir korekts arī tad, ja pieņemtu, ka Latvijā banku aktīvi (izsniegtie kredīti) būtu lielāki (tad izmaksas ir lielākas par 20%). Šie apstākļi netieši ietekmē arī pakalpojumu cenu līmeni.

Asociācija, atzīstot, ka ir darbi, kas jāveic mums pašiem un mūsu vietā to neviens cits nedarīs, šobrīd aktīvi strādā pie komunikācijas un sadarbības kultūras pilnveidošanas ar mūsu klientiem, īpašu uzmanību veltot uzņēmējiem reģionos un zaļo projektu attīstībai. Tāpat strādājam ar Aizsardzības ministriju, lai paplašinātu militārās industrijas finansēšanu. Produktīva, konstruktīva un uz rezultātu orientēta ir sadarbība ar Latvijas Banku, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, CERT.LV, Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu izlūkošanas dienestu, tiesību aizsardzības iestādēm u.c., kopīgi strādājot pie vairākām Latvijas sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, īpaši jāizceļ krāpšanas mazināšanas jautājumi.

Tikmēr dažos politikas veidotājos, šķiet, ir nostiprinājies neracionāls un neproduktīvs priekšstats, ka bankas ir tāds kā “boksa maiss” – dusmu izgāšanai, uzmanības novēršanai no dažādām ilgstoši nerisinātām problēmām un sava “izlēmīguma” demonstrēšanai. Spilgts piemērs bija medijos nesen pēkšņi uzvirmojusī nepatiesā informācija par konta atvēršanas problēmām ASV vēstniekam. Tā gluži vienkārši nebija un nav patiesība!

Jāuzsver, ka Latvijā nevienam diplomātam nav atteikta konta atvēršana, ja diplomāts, protams, izpilda Latvijas un, ko svarīgi uzsvērt - savas mītnes valsts noteiktās prasības. Tomēr iespaida radīšanai objektīvi fakti un patiesība nav vajadzīga. Ir vajadzīgs šķietami, visiem nepārprotami nosakāms “mantkārīgs pretinieks”, pret kuru it kā izlēmīgi cīnās Latvijas interešu aizstāvji. Vai vēlme pretnostatīt bankas Latvijas uzņēmējiem un sabiedrībai tiešām būtu labs veids, kā visi kopā varam veicināt Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi?

Nenoliedzami, daudz jēdzīgāk, racionālāk un produktīvāk būtu strādāt kopā, jo bankas ir tādi paši uzņēmumi kā uzņēmumi jebkurā citā nozarē, protams, ar daudz lielāku sociālo atbildību un prasībām pret finanšu stabilitāti, kā uzņēmumi citās nozarēs, bet tomēr uzņēmumi. Tāpēc aicinu izmantot mūsu pieredzi un zināšanas, arī negatīvo, ne tikai pozitīvo, lai kopīgi rūpētos par mūsu valsts iedzīvotāju labklājības pastāvīgu pieaugumu, uzņēmējdarbības un īpaši arī investīciju gan vietējo, gan ārvalstu vides uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbanku izsniegto aizdevumu apjoms juridiskām personām 2023.gada laikā ir bijis stabils un kopējā uzņēmumiem izsniegto kredītu summa gada beigās pārsniedza deviņus miljardus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati.

Visvairāk pērn pieaudzis aizdevumu apjoms mākslas, izklaides un atpūtas jomā (par 53%), komunālo pakalpojumu nozarē (par 36%), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (par 19%), valsts pārvaldes un aizsardzības (par 15%), kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (par 15%).

Kopējais izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem pagājušā gada laikā samazinājās par 0,1%, bet, salīdzinot ar 2023.gada 30.jūniju, izsniegto kredītu apjoms gada beigās bija par 1,4% lielāks.

Vērtējot juridisko personu kreditēšanas tendences pagājušajā gadā, redzams, ka vislielākais aizdevumu apjoma atlikums uz 2023.gada beigām bija nekustamā īpašuma nozares uzņēmumiem (1,6 miljardi eiro), kam seko lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare (0,9 miljardi eiro), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare (0,6 miljardi eiro) un apstrādes rūpniecība (0,6 miljardi eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No uzņēmumiem izkrāpti vairāk nekā divi miljoni eiro

Db.lv,24.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika posmā no 2023.gada 1.augusta līdz 2024.gada 1.augustam uzņēmumiem izkrāpti 2,3 miljoni eiro, informē Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvji, atsaucoties uz apkopotajiem datiem par krāpšanas gadījumu statistiku četrās lielākajās bankās, kad par upuri ir kļuvis uzņēmums.

Vidējā izkrāptā summa vienam uzņēmumam sasniedz 16 000 eiro. Tendences rāda, ka finanšu krāpnieki noziegumu īstenošanai visbiežāk izvēlas grāmatvežus, kuriem bieži vien ir piekļuve vairāku uzņēmumu banku kontiem, bet par upuri var kļūt jebkurš uzņēmuma darbinieks, kuram ir tieša piekļuve naudas līdzekļiem.

FNA skaidro, ka ir dažādi veidi, kā noziedznieki cenšas izvilināt naudas līdzekļus no uzņēmējiem, taču visbiežāk sastopamie ir saistīti ar dažādiem maksājumiem, piemēram, viltus rēķini vai avansa rēķini. Tāpat sastopama arī pikšķerēšana jeb nelikumīgi mēģinājumi iegūt sensitīvu informāciju, piemēram, internetbankas paroles un kredītkaršu numurus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jaunu regulu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka bankas klientu maksājumi pie saņēmējiem nonāk zibenīgi ātri.

Finanšu nozarē šos grozījumus dēvē par zibmaksājumu regulu. Kas ar jaunās regulas spēkā stāšanos mainīsies banku nozarē Latvijā un kādas izmaiņas varēs sagaidīt banku klienti?

Kā skaidro Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis: “Regulas nepieciešamība pamatota ar nepieciešamību nodrošināt modernus maksājumus ikvienam, jo līdz šim Eiropas Savienības valstīs maksājums no vienas bankas klienta uz citas bankas klienta kontu varēja ilgt līdz pat vienai darba dienai. Piemēram, nosūtot maksājumu pirmdienas pēcpusdienā, nauda saņēmēja kontā varēja parādīties tikai otrdienas pēcpusdienā. Aprēķināts, ka visā Eiropas Savienībā ikdienas kopējais naudas apmērs, kas šādi “ceļoja” no vienas bankas konta uz citu, bija apmēram 200 miljardi. Nenoliedzami, ka negatīvais šeit ir, ka šī “ceļojuma” laikā nauda nepiedalās ekonomikas darbināšanā. Vienotā Eiropas Savienībā apstiprināts vienots un moderns risinājums mums visiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada kreditēšanas indekss ir audzis par 5 procentpunktiem, kas ir mazāka izaugsme nekā pērn, taču kopumā vērojama pozitīva tendence - bankas spēj kreditēt un vēlas to darīt, informē Finanšu nozares asociācija.

Īpašs fokuss tiek likts uz ilgtspējīgo jeb "zaļo" kreditēšanas risinājumu finansēšanu, kas ir svarīgi ne vien bankām, bet arī lielajiem uzņēmumiem, lai atbilstu Zaļā kursa uzstādītajām prasībām. Uzņēmumu finanšu pārskatos redzams lielāks aizņemšanās potenciāls, nekā uzņēmumi reāli izmanto, savukārt iedzīvotāju spēju aizņemties pozitīvi raksturo vidējās darba algas pieaugums. Vienīgais bremzējošais faktors ir patērētāju piesardzība, kas skaidrojama ar pērnā gada nesamērīgajām bāzes likmes cenām.

No jauna izsniegto kredītu apjoms pērn samazinājās par aptuveni 15%. Joprojām dominē pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem Rīgā un Pierīgā. Aptuveni 76% no izsniegtajiem mājokļu kredītiem ir izsniegti galvaspilsētā un tās tuvējā apkārtnē, savukārt pārējie 24% - Latvijas reģionos un reģionālajās pilsētās. Līdzīga pieprasījuma struktūra vērojama arī uzņēmumu kreditēšanā, lai gan pēdējā gada laikā uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apmērs reģionos pat nedaudz palielinājies salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1. oktobra, Finanšu nozares asociācijas(FNA) vadītāja amatā stāsies Uldis Cērps, kurš ir atzīts starptautiska mēroga finanšu eksperts un ar plašu pieredzi pasaules finanšu un banku sektorā.

U.Cērpam ir 30 gadu profesionāla pieredze finanšu nozarē. Viņš bija pirmais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs un vadīja to 8 gadus, kopš iestādes dibināšanas 2000. gadā. No 2008. līdz 2017. gadam viņš strādājis Zviedrijas Finanšu uzraudzības iestādē “Finansinspektionen”, kur bijis tās vadības grupas loceklis un vadīja banku uzraudzības departamentu. U.Cērps ir pārstāvējis Zviedrijas Finanšu inspekciju Bāzeles banku uzraudzības komitejā un Eiropas banku iestādē, kur vadījis arī vairākas starptautiskas darba grupas, viņš aktīvi darbojies arī Finanšu stabilitātes padomē (Financial Stability Board) un 6 gadus bijis iesaistīts Eiropas investīciju bankas Audita komitejā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati rāda, ka īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits turpina sarukt – jūlijā īstenoti par 6% mazāk telefonkrāpšanas gadījumu nekā jūnijā, bet kopš šī gada maija īstenoto gadījumu skaits sarucis par 42%.

Kopš šī gada sākuma bankām ir izdevies novērst 51% telefonkrāpšanas, 76% investīciju krāpšanas un 56% citu veidu krāpšanu gadījumu. Tomēr, iedzīvotājiem labprātīgi nododot savus datus, noziedzniekiem septiņos mēnešos izdevies izkrāpt vairāk nekā 10 miljonus eiro.

"FNA dati liecina, ka pēdējos mēnešos īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits samazinās, kas liecina par pozitīvu tendenci – cilvēki kļuvuši vērīgāki un daudz vairāk domā par savu datu drošību. Tomēr iedzīvotājiem, īpaši uzņēmumiem, jābūt modriem, jo ir liels risks, ka noziedznieki var izkrāpt ievērojamus naudas līdzekļus, ja mēs paši labprātīgi nododam krāpniekiem savus datus. Svarīgi, ka visas iesaistītas puses turpina izglītot sabiedrību un veic attiecīgos pasākumus finanšu krāpšanu apkarošanā, savukārt sabiedrība regulāri pilnveido savu finanšu pratību, tas ir, zina, kādi ir jaunākie noziedznieku izmantotie krāpšanas paņēmieni un spēj attiecīgi reaģēt," uzsver FNA valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati par Latvijas komercbanku izsniegtajiem kredītiem liecina, ka šogad ir pieaudzis mājokļa kredītu skaits un apjoms.

Šī gada pirmajā pusgadā privātpersonām izsniegto mājokļa kredītu summa pārsniedza 392 miljonus eiro, pērn pirmajos sešos mēnešos tie bija 376 miljoni eiro (pieaugums 16 miljoni eiro).

“Pretēji publiski izskanējušai komunikācijai, ka bankas Latvijā nekreditējot, dati par izsniegtajiem aizdevumiem liecina par pretējo – ir pieaudzis privātpersonām izsniegto aizdevumu skaits un kopsumma. Ja pērn aizņēmēju skaits sešu mēnešu laikā bija 10 tūkstoši cilvēku, šogad tie ir vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku. Mājokļa kredītu summa bijusi par 16 miljoniem eiro lielāka, – salīdzinot ar kopējo kredītu apjomu tas nav liels pieaugums, taču liecina par pozitīvu tendenci. Ja šī gada janvārī izsniegto aizdevumu apjoms bija aptuveni 50 miljoni eiro, maijā tie bija jau 78 miljoni eiro,” kreditēšanas datus komentē Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij šogad būtu jāizmanto iespēja ieviest bankām virspeļņas nodokli, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka atbalsta virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām. "Valstij ir vajadzīga nauda drošībai un banku sektors šajā brīdī, manuprāt, tiešām ir viena no izvēlēm, kur šo naudu var paņemt," teica Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents arī atzīmēja, ka bankām virspeļņas nodoklis būtu nosakāms uz dažiem gadiem, kamēr tām ir šāda virspeļņa, kā arī šo virspeļņas nodokli būtu jāsasaista ar kreditēšanas mērķi, proti, bankas, kuras neizpilda kreditēšanas mērķi, varētu maksāt nodokli pilnā apmērā, kamēr bankām, kuras izpilda kreditēšanas mērķi, maksājums būtu mazāks.

"Lēmums ir jāpieņem politiķiem, bet šogad, manuprāt, šī iespēja noteikti būtu jāizmanto," teica Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. oktobra Finanšu nozares asociācijas (FNA) vadītāja amatā stājas Uldis Cērps, kurš ir atzīts starptautiska mēroga finanšu eksperts un ar plašu pieredzi pasaules finanšu un banku sektorā.

U.Cērpam ir 30 gadu profesionāla pieredze finanšu nozarē. Viņš bija pirmais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs un vadīja to 8 gadus, kopš iestādes dibināšanas 2000. gadā. No 2008. līdz 2017. gadam viņš strādājis Zviedrijas Finanšu uzraudzības iestādē “Finansinspektionen”, kur bijis tās vadības grupas loceklis un vadīja banku uzraudzības departamentu.

U.Cērps ir pārstāvējis Zviedrijas Finanšu inspekciju Bāzeles banku uzraudzības komitejā un Eiropas banku iestādē, kur vadījis arī vairākas starptautiskas darba grupas, viņš aktīvi darbojies arī Finanšu stabilitātes padomē (Financial Stability Board) un 6 gadus bijis iesaistīts Eiropas investīciju bankas Audita komitejā. U.Cērpa darba vieta līdz šim bija Centrālā banka Apvienotos Arābu Emirātos, kur viņš bija prezidenta padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru