Pēdējo mēnešu laikā atsevišķi Eiropas taupības politiku aizstāvji reklamē Latvijas piedzīvoto finanšu krīzes laikā, lai ilustrētu to, ka «iekšējā devalvācija» darbojas. Tomēr šo piemēru nevar uzskatīt par veiksmes stāstu un Eiropas līderi, atkārtojot Latvijas paveikto, draud izraisīt jaunu finanšu krīzi.
Tā britu avīzē The Guardian raksta Vašingtonas Ekonomikas un politikas izpētes centra ekonomists Marks Veisbrots (Mark Weisbrot).
M. Veisbrots norāda, ka ir smieklīgi par veiksmīgu saukt ekonomisko stratēģiju, kuras laikā valsts ekonomika samazinās par 24%, kas ir smagākais kritums 2008. – 2009. gadu krīzes laikā, bet oficiālais bezdarba līmenis pieaug no 5,3% 2007. gadā līdz vairāk nekā 20% 2010. gadā.
Lai gan bezdarba līmenis pašlaik ir samazinājies līdz 14,4% un ekonomika sākusi pieaugt – Latvijas taupības pasākumi bijuši pārāk augsta cena, lai maksātu par ne īpaši ātru atgūšanos. Tas ir apmēram tā pat, kā lielīties ar veiksmīgu ASV Lielo Depresiju, raksta M. Vesibrots.
Latvijas piemēra aizstāvji norāda, ka valsts pieredzētais bijis veiksmīgs tāpēc, ka tika saglabāta vietējās valūtas piesaiste eiro – ja Latvija būtu no tās atteikusies un notiktu devalvācija – rezultāts būtu daudzas reizes ļaunāks. Devalvācija liktu bankrotēt uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kurām ir aizņēmumi eiro, bet ienākumi latos. Tas atstātu arī katastrofālu ietekmi uz banku sistēmu.
M. Veisbrots uzsver, ka tomēr, ja paskatās uz citu valstu pieredzi, kuras pēdējo 20 gadu laikā piedzīvoja devalvāciju – var secināt, ka tām pirmajā gadā pēc devalvācijas vidējais IKP kritums bija tikai 4,5%. Tas nozīmē, ka arguments «varēja būt sliktāk» neiztur kritiku. Tā, piemēram, Argentīna, kura bija spiesta devalvēt valūtu un tika izslēgta no starptautiskajiem tirgiem, atkopās salīdzinoši ātri.
Iekšējās devalvācijas ideja ir, ka ar fiksētu valūtas kursu iespējams samazināt cenas un, pats galvenais, algas, lai valsti padarītu konkurētspējīgu starptautiskajos tirgos, skaidro ekonomists. Tas ir tieši tas, ko starptautiskie aizdevēji cer panākt Grieķijas, Itālijas, Spānijas, Portugāles un Īrijas gadījumos.
M. Veisbrots atzīmē, ka ironiskā kārtā iekšējā devalvācija Latvijā nemaz nenostrādāja. Vājie izaugsmes rādītāji pēdējā pusotra gada laikā panākti nevis pateicoties eksportam, bet gan drīzāk tam, ka valdība pārstāja veikt apjomīgas budžeta konsolidācijas, un inflācijas kritumam.
Ekonomists uzsver, ka Eiropa nevar atļauties doties tādu pašu ceļu, kādu gāja Latvija, kā arī, ka tas nemaz nebūtu tā vērts – nopietna recesija Eiropā izraisītu finanšu krīzi līdzīgu tai, kura tika pieredzēta 2008. gadā.
