Ceturtdaļgadsimtu pēc Vācijas atkalapvienošanās Berlīnē atgriezīsies milzu Ļeņina galva, kas līdz šim, sen aizmirsta, mierīgi dusēja smilšu bedrē, apbedīta zem akmeņu kaudzes, kurā bija apmetusies ķirzaku kolonija.

Ceturtdien asiņainā boļševiku režīma pirmais līderis, iemiesots 3,5 tonnas smagā granīta bluķī, «augšāmcelsies» no sava kapa un piebiedrosies citām vēsturiskām skulptūrām, kuras no septembra būs iespējams aplūkot Špandavas citadelē.

«Ļeņins vienmēr bijis iecerēts kā ekspozīcijas sastāvdaļa, jo tā ir īpaša statuja, kaut vai ņemot vērā tikai tās izmērus,» saka projekta kuratore Andrea Teisena.

Līdzīga milzu Ļeņina biste savulaik kļuva par pazīstamās vācu kinokomēdijas Good Bye Lenin! «zvaigzni», taču šajā kinolentē boļševiku vadonim atvēlētā loma bija nepateicīga. Komunistu elku neceremoniāli virs atkalapvienotās Berlīnes jumtiem nebūtībā aiznesa helikopters.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 8. novembra uzsāks lidojumus no Rīgas uz jauno Berlīnes Brandenburgas lidostu.

Pēdējais lidojums no Rīgas uz Berlīnes Tēgelas lidostu notiks 6. novembrī.

FOTO: Skandalozā Berlīnes lidosta, kuras atklāšanu gaida jau 8 gadus 

Berlīnes Brandenburgas lidostas vadītājs Engelberts Litke Daldrups paziņojis, ka skandāliem apvītās...

Tiešos lidojumus no Rīgas uz Berlīni airBaltic uzsāka 2002. gadā. Iesākumā lidsabiedrība lidojumus veica uz Berlīnes Tempelhofas lidostu, bet vēlāk tajā pašā gadā darbību pārcēla uz Berlīnes Tēgelas lidostu. Šobrīd airBaltic tiešos lidojumus no Berlīnes veic uz visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām.

Jaunās Berlīnes Brandenburgas lidostas 1. terminālis oficiāli tiks atvērts 31. oktobrī, bet regulārie lidojumi Berlīnes Tēgelas lidostā tiks pārtraukti 7. novembrī.

Jaunā lidosta nodēvēta par godu bijušajam Rietumberlīnes mēram un Rietumvācijas kancleram Villijam Brantam. Lidosta spēj apkalpot 43 miljonus pasažieru gadā.

Šajā ziemas sezonā airBaltic plāno Rīgu savienot ar 40 galamērķiem savā maršrutu tīklā.

Vācijas galvaspilsētas Berlīnes iedzīvotājus saniknojuši pilsētas varasiestāžu plāni par slavenā Berlīnes mūra «Austrumpuses galerijas» daļas nojaukšanu, lai būvētu luksusa klases apartamentu māju un gājēju tiltu pāri Šprē upei.

Berlīnes pašvaldības plānus par mūra nojaukšanu apstiprinājis arī pilsētas austrumu rajona Friedrichshain mērs Francis Šulcs, vēsta The Local. Iedzīvotāji uzsākuši parakstu vākšanu internetā, lai nepieļautu mūra nojaukšanu.

1,3 kilometrus garais Berlīnes mūra fragments - «Austrumpuses galerijas» ir vienīgā saglabājusies Aukstā kara slavenā simbola daļa. Mūra fragments ir klāts ar ielu mākslinieku grafiti un ir otrs populārākais tūristu galamērķis Berlīnē pēc Brandenburgas vārtiem. Aprēķināts, ka dienas laikā šo Berlīnes mūra fragmentu apmeklē aptuveni 1000 viesu.

Pirms dažiem gadiem «Austrumpuses galerijai» jau tika nojaukts 50 metru garš posms, lai atbrīvotu vietu laivu piestātnei. Šobrīd iecerēts daļu mūra nojaukt, lai atbrīvotu vietu 63 metrus augstai luksusa apartamentu ēkai, kurā tiks izvietoti 36 dzīvokļi. To tirdzniecības cena variēs sākot no 2,7 līdz septiņiem tūkstošiem eiro par kvadrātmetru.

Jaunās Berlīnes lidostas būvnieks kompānija FBB nonākusi bankrota priekšā. Iepriekš tika paredzēts, ka Berlīnes Brandenburgas lidosta darbu uzsāks šā gada jūnijā, tomēr tās atklāšana vēlāk tika pārnesta uz nākamā gada martu. Lidosta darbu var neuzsākt arī nākamgad, jo kļuvis zināms, ka jau novembrī FBB varētu bankrotēt.

Lidostas celtniecības izmaksas pieaugušas galvu reibinošā ātrumā – iepriekš tika lēsts, ka jauno Berlīnes «gaisa vārtu» izmaksas veidos 2,8 miljardus eiro, taču tagad tās ir gandrīz dubultojušās un tiek prognozēts, ka kopumā sasniegs 4,2 miljardus eiro.

Lai pabeigtu lidostas celtniecību un izpildītu esošās kredītsaistības, kompānijai FBB nepieciešams nekavējoties «atrast» 1,17 miljardus eiro. Tomēr, pat neskatoties uz federālās valdības garantijām, investorus lidostas cēlājiem nav izdevies sameklēt, vēsta The Local.

Būvkompānijas vadība 16. augustā pulcēsies uz apspriedi, lai pārrunātu izveidojušos situāciju un meklētu tās iespējamos atrisinājumus. Viens no iespējamajiem variantiem būtu Vācijas valsts vai Eiropas Savienības naudas piesaistīšana.

Berlīnē ceturtdien izcēlās tūkstošiem īrnieku protesti pret Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas ceturtdienas lēmumu, ar kuru tā atzinusi par nelikumīgu Berlīnes lēmumu iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem, lai cīnītos pret mājokļu izmaksu straujo kāpumu galvaspilsētā.

Tiesa lēma par labu kristīgo demokrātu (CDU) un brīvo demokrātu (FDP) deputātiem, kas Berlīnē atrodas opozīcijā, un piekrita viņu argumentam, ka īres politika atrodas federālajā, nevis zemju jurisdikcijā.

Berlīnes Senāts, kuru kontrolē sociāldemokrātu (SPD), "zaļo" un kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") koalīcija, likumu par īres cenu iesaldēšanu uz pieciem gadiem pieņēma 2020.gada janvārī. Tas bija pirmais šāds solis Vācijā.

Vairāki tūkstoši cilvēku ceturtdienas vakarā Berlīnē izgāja demonstrācijā, aicinot uz īres cenu iesaldēšanu valsts līmenī un kritizējot Federālās konstitucionālās tiesas lēmumu.

Demonstranti pieprasīja, lai politiķi vērstos pret "īres cenu neprātu", un daudzi no viņiem dauzīja kastroļu vākus.

Starp tūrisma galamērķiem nākamajā sezonā ar Grieķiju varētu sākt konkurēt Turcija, taču, tā kā noteicošais aspekts aizvien ir cena, tuvāko 2-3 gadu laikā Grieķija varētu saglabāt līderpozīcijas, intervijā sacīja kompānijas Maouzenidis Group vadītājs Aleksandrs Candekidis.

Ja mēs viena gada laikā palielinājām pārdošanas apjomus gandrīz divas reizes, un nākamajā gadā plānojam tos audzēt pusotru reizi, tad perspektīva, ka Grieķija popularitātes ziņā atpaliks no Turcijas, nav tālu, uzskata viņš.

Viņš piebilst, ka Grieķija Latvijai ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Spānija. Otrkārt, Spānijā praktiski nav viesnīcu ar savām pludmalēm. Tas ir neērti un nedroši, ja runā par atpūtu ar bērniem uzskata uzņēmuma vadītājs. Runājot par Itāliju, A. Candekidis uzsver, ka tajā ir maz smilšu pludmales, tāpēc paši itāļi dod priekšroku atvaļinājumam Grieķijā.

«Itālija nav konkurente Grieķijai, un Spānija arī nav. Turcija konkurē ar Grieķiju un Ēģipti, kurā pagaidām tūristu plūsma vēl nav atjaunojusies. Neviena cita valsts šobrīd nevar konkurēt ar Grieķiju. Arī Bulgārija ir populāra, taču tas vairāk ir budžeta segments, un pakalpojumu kvalitāte ir zemāka. Ja runājam par kvalitatīvu virzienu Eiropā, līderis viennozīmīgi ir Grieķija,» viņš skaidro.

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Autodoc, kas ir tiešsaistes automašīnu rezerves daļu mazumtirdzniecības flagmanis Eiropā, klientiem un ieinteresētajām personām piedāvā automašīnu apkopes un uzturēšanas platformu ar nosaukumu Autodoc Club.

Platformas piedāvātās iespējas padara to par unikālu tirgū. Platforma pieejama 26 Eiropas valstīs, tajā atrodamas vairāk nekā 1300 profesionālas PDF instrukcijas visu valstu valodās, kā arī 2240 video pamācības. Turklāt tajā pieejama virkne citu noderīgu funkciju, piemēram, lietotāja automašīnas integrētais apkopes protokols. Tas ļauj plānot remontus un kontrolēt izmaksas. Autodoc Club lietotni Android un iOS operētājsistēmām plānots izlaist 2020. gada sākumā, kas viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem padarīs pieejamas visas kluba vietnes funkcijas.

Konsultācijas, serviss un rezerves daļas – viss vienuviet

Autodoc kluba mājaslapā pieejams plašs ar automašīnu remontu un apkopi saistītu pakalpojumu klāsts un daudz citas vērtīgas funkcijas, piemēram, iespēja lietotājam saglabāt informāciju par automašīnas modeli, uzturēt tehniskās apkopes žurnālu, saņemt atgādinājumus par daļu nomaiņu vai saglabāt informāciju no remontdarbnīcas.

Dzīvi Francijā paralizējis valsts mēroga streiks.

Iedzīvotājus saniknojušas plānotās pensiju reformas. Skolotājiem un transporta darbiniekiem streikā pievienojušies policisti, juristi, slimnīcu un lidostu darbinieki, kā arī citu profesiju pārstāvji.

Prezidents Emanuels Makrons vēlas ieviest universālu, uz punktiem balstītu pensiju sistēmu. Tā aizstātu pašreizējo sistēmu, kurai ir 42 dažādas pensiju shēmas privātajā un publiskajā sektorā ar atšķirībām pensionēšanās vecumā un pabalstos.

Demonstrācijas aptvērušas vismaz 40 pilsētas Francijā, tai skaitā Parīzi, kā rezultātā valstī būtiski traucēta ikdienas dzīve un tūrisms.

Informācija par streikā iesaistīto cilvēku skaitu dažādos medijos ir atšķirīga, bet tiek lēsts, ka ielās izgājuši vismaz 800 000 cilvēku. Paredzams, ka demonstrācijas turpināsies arī nākamajās dienās.

Vācijas galvaspilsētas Berlīnes parlamenta deputātu grupa aprīlī plāno ierasties Grieķijā, lai iepazītos ar šīs valsts pieredzi izdevumu samazināšanā, cerībā, ka tas palīdzēs tikt galā ar milzīgajiem parādu kalniem Vācijas galvaspilsētā, raksta Der Speigel.

Lai gan Vācijas valdība ievēro fiskāli atbildīgu un taupīgu politiku, galvaspilsēta Berlīne sakrājusi vienus no lielākajiem parādu kalniem visā valstī. Kopš Berlīnes mūra krišanas, Vācijas galvaspilsētas parāds ir sasniedzis 63 miljardus eiro.

Pēdējos gados Berlīne saņēmusi Vācijas federālo zemju palīdzību kopumā 4,4 miljardu eiro apmērā un tai izdevies samazināt budžeta deficītu. Līdz 2016. gadam Berlīne cer panākt sabalansētu budžetu un, lai to sasniegtu vēlas izpētīt Grieķijas pieredzi.

Pieredzes apmaiņas braucienā Berlīnes deputāti Grieķijas galvaspilsētā Atēnās pavadīs četras dienas, kuru laikā iepazīsies ar pilsētas un reģiona finanšu jautājumiem.

Berlīnes tiesa otrdien uzdevusi Vācijas galvaspilsētai noteikt vecāku modeļu dīzeļdzinēju aizliegumu vairākās maģistrālajās ielās pilsētas centrā.

Aizliegums attiecas uz 11 galveno maģistrālo ielu posmiem, tostarp uz Frīdrihštrāses iepirkšanās jūdzi.

Tiesa noteikusi, ka aizliegums pilnībā ieviešams līdz 2019.gada jūnijam.

Tomēr tiesa tikai daļēji apmierinājusi prasību, kuru bija iesniegusi organizācija «Vācijas Vides Akcija» (DUH), kas vēlējās panākt pilnīgu dīzeļdzinēju aizliegumu Berlīnes centru ieskaujošā Ringbāna iekšienē.

Tomēr tiesa norādīja, ka arī daļējs aizliegums samazinās kaitīgo slāpekļa dioksīda (NO2) izmešu daudzumu.

Cenšoties izvairīties no dīzeļdzinēju aizlieguma, Berlīnes federālās zemes valdība, kuru veido sociāldemokrāti (SPD), «zaļie» un kreiso ekstrēmistu partija «Die Linke» («Kreisie»), piedāvāja apgādāt autobusus ar jauniem izpūtēju filtriem, līdz 2030.gadam pāriet uz elektrobusiem un dotēt uzņēmumus, kas pāriet uz elektromobiļiem.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē tiks organizēts referendums par ierosinājumu piespiest lielās nekustamo īpašumu kompānijas pārdot tūkstošiem dzīvokļu pilsētai.

Petīcijai ar šo ierosinājumu izdevās savākt 183 711 parakstus, kas ir vairāk nekā nepieciešamie 172 000 parakstu, lai panāktu referenduma sarīkošanu.

Lai gan konkrēts datums vēl nav izraudzīts, domājams, ka referendums notiks 26.septembrī reizē ar Bundestāga Berlīnes reģionālā parlamenta vēlēšanām.

Iniciatīva paredz ekspropriēt "Deutsche Wohnen & Co" un citus Berlīnes lielos nekustamo īpašumu uzņēmumus, kam pieder vismaz 3000 dzīvokļu.

Iniciatīva paredz, ka pilsētas rīcībā nonāks vairāk nekā 240 000 mājokļu, kas tiks pārvaldīti "demokrātiskā, caurspīdīgā veidā sabiedrības interesēs".

No Berlīnes 3,7 miljoniem iedzīvotāju gandrīz 80% īrē mājokļus, kuru cenas no 2007.gada līdz 2019.gadam pieaugušas par gandrīz 85%.

Pagājušajā nedēļas nogalē Berlīnē tika atvērts nu jau otrais Paviljona pop-up projekts - Po Berlin (Paviljons Berlin), kas ir pirmais konceptveikals ārpus Latvijas robežām, kurš fokusējas uz latviešu dizaineru darbiem, informē konceptveikala Paviljons līdzīpašniece Elīza Ceske-Feldmane.

Gūstot pieredzi Berlīnē pagājušajā gadā, ir apstiprinājies Berlīnes tirgus potenciāls, kurā ir daudz patērētāju ar spilgtām personībām un vēlmi izvēlēties dizaineru apģērbu. Šajā gadā Po Berlin mērķis ir audzēt zīmola atpazīstamību Berlines tirgū, piedāvājot alternatīvu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm. Po Berlin atšķiras ar unikālu produktu selekciju kā arī demokrātiskāku cenu segmentu nekā tas ir vietējā dizaina precēm lidzīgā kvalitātē.

«Pagājušajā gadā sākām stāstīt Berlīnei savu stāstu par Latvijas dizaina identitāti,» stātsta E. Ceske- Feldmane. «Mūsu zīmoli ar katru gadu attīstās arvien straujāk un kļūst starptautiski arvien konkurētspējīgāki, tāpēc arī pārdošanas iespējas ar katru gadu paplašinās,».

Jaunā Berlīnes Brandenburgas starptautiskā lidosta no pirmdienas slēgusi vienu termināli, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas izraisīto pasažieru skaita kritumu, paziņojis lidostas preses pārstāvis.

Piektais terminālis, kas iepriekš bija pazīstams kā Berlīnes Šēnefeldes lidosta, pagaidām slēgts uz vienu gadu.

"Pagaidām mēs to slēdzam uz gadu, pēc tam pieņemsim lēmumu. Ja lietas virzīsies uz labo pusi, mēs termināli atkal atvērsim".

FOTO: Skandalozā Berlīnes lidosta, kuras atklāšanu gaida jau 8 gadus 

Berlīnes Brandenburgas lidostas vadītājs Engelberts Litke Daldrups paziņojis, ka skandāliem apvītās...

Berlīnes Brandenburgas starptautiskā lidosta darbību sāka 31.oktobrī, lai gan sākotnēji to bija paredzēts atklāt jau pirms deviņiem gadiem.

Iepriekš Vācijas galvaspilsētai bija divas lidostas - Šēnefelde un Tēgele, bet tagad Brandenburgas lidosta ir vienīgā.

Līdzšinējā Šēnefeldes lidosta tika iekļauta Brandenburgas lidostā kā viens no tās termināļiem, bet Tēgeles lidosta, ko berlīnieši īpaši iemīļojuši tās vieglās sasniedzamības un termināļa neparastās sešstūra formas dēļ, tika slēgta 8.novembrī.

Nesprāgušas Otrā pasaules kara bumbas neitralizēšanai simtiem aviopasažieru pārvirzīti uz nepabeigto lidostu Berlīnes dienvidos, jo kontrolētā spridzināšana nav ļāvusi lidmašīnām nosēties Tegelas lidostā.

«Tegelas darba apturēšanas dēļ mums īsā laikā bija jāuzņem 24 lidmašīnas,» trešdien pavēstīja lidostas preses pārstāvis Daniels Tolksdorfs. «Lidmašīnas bija gaidīšanas režīmā un ielidoja kā pērļu virkne kaklarotā. Bija jāizmanto visas stāvēšanas vietas.»

Pasažieri bija spiesti ilgu laiku palikt sēžam lidmašīnās ārpus nepabeigtās Berlīnes Brandenburgas starptautiskās lidostas, jo nebija pietiekami daudz trapu un autobusu.

Reisi Tegelas lidostā otrdienas vakarā tika apturēti uz aptuveni trim stundām sakarā ar nesprāgušas bumbas neitralizēšanu tuvējā Berlīnes rajonā.

Berlīnes Brandenburgas starptautiskā lidosta darbu varētu sākt 2018. vai 2019.gadā, lai gan sākotnēji to bija paredzēts atklāt jau 2011.gadā.

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Parādu nomocītā Grieķija daudziem Eiropā šķiet kā nāves gultā guļošs slimnieks, tomēr Krievijas bagātniekiem tā ir vilinoša vieta. Krievu kompānijas parādu krīzes nomocītajā valstī saista salīdzinoši zemās cenas, tieši lidojumi uz Krieviju, kā arī tas, ka lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju ir pareizticīgie.

Tā divi Krievijas īpašumu attīstītāji no Sanktpēterburgas cīnās par iespēju iegādāties neapbūvētu zemes apgabalu netālu no Halkidikiem, kas pieder atvaļinātu Grieķijas armijas virsnieku apvienībai. Krievijas kompānijas katra piedāvājušas pat 200 miljonus eiro par 1,9 tūkstošu hektāru lielu zemes gabalu, lai tur attīstītu atpūtas un izklaides kompleksu, vēsta BBC. Līdzīgu piemēru Grieķijā esot daudz.

Krievijas uzņēmēji norāda, ka viņiem ir liela interese veikt investīcijas eirozonas krīzes skartajā valstī. Grieķu izcelsmes Krievijas uzņēmējs Ivans Savidi BBC stāstīja, ka Atēnām būtu tikai jādod atļauja, un krievu investīcijas uz Grieķiju plūstu milzīgos apmēros. «Ja Grieķija lūgtu Krievijas uzņēmējus, tad nākamā gada oktobrī tā kļūtu par pārtikušu valsti,» klāstījis I. Savidi, kurš kādreiz bijis arī Krievijas Valsts domes deputāts un ir viens no Vladimira Putina līdzgaitniekiem.

Vēlētāji Berlīnē svētdien referendumā atbalstījuši ierosinājumu saglabāt Tēgeles lidostu pēc jaunās starptautiskās Berlīnes Brandenburgas lidostas atklāšanas, pirmdien paziņojušas amatpersonas.

Par lidostas saglabāšanu nobalsoja 56,1% vēlētāju, liecina referenduma rezultāti pēc balsu saskaitīšanas 2436 no 2439 vēlēšanu apgabaliem.

41,7% noraidīja šo priekšlikumu, bet pārējie biļeteni tika atzīti par nederīgiem.

Tēgeles lidostu bija plānots slēgt pēc Berlīnes Brandenburgas lidostas atklāšanas, kas vairākkārt atlikta.

Referenduma rezultāts nav juridiski saistošs, tomēr tas uzskatāms par triecienu pilsētas valdībai, kas iestājusies par Tēgeles lidostas slēgšanu un tehnoloģiju parka iekārtošanu šajā teritorijā.

Berlīnes Brandenburgas lidosta tiek celta jau apmēram desmit gadus, un sākotnēji to bija paredzēts atklāt 2011.gadā.

Jaunajai lidostai bija iecerēts kļūt par simbolu Vācijas galvaspilsētas pārveidei no Aukstā kara laika frontes līnijas par Eiropas ekonomikas lielvaras Vācijas galveno satiksmes centru. Tomēr lidostas būvniecību aizkavējis izmaksu pieaugums, tehniskas problēmas un korupcija.

Režisora Jāņa Norda spēlfilma Mammu, es tevi mīlu (2013) atzīta par Eiropas labāko bērnu filmu 2014. gadā. Eiropas Bērnu filmu asociācijas (ECFA) piešķirto balvu filmas producente Alise Ģelze saņēma šonedēļ, Berlīnes kinofestivāla ietvaros rīkotā ceremonijā, informēja Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra pārstāve.

Eiropas Bērnu filmu asociācija (European Children’s Film Association) šādu balvu piešķir jau ceturto gadu – visa gada laikā ECFA žūrija strādā deviņos dažādos bērnu filmu festivālos dažādās Eiropas valstīs, katrā no šiem festivāliem izvēloties vienu filmu savam nomināciju sarakstam. Gada beigās par žūrijas izveidotā saraksta filmām balso vairāk nekā 80 asociācijas biedri, nosakot gada labāko bērnu filmu. Balvas pasniegšana notiek Berlīnes starptautiskā kinofestivāla laikā.

Eiropas Bērnu filmu asociācija ir dibināta 1988. gadā un šobrīd tajā ietilpst vairāk nekā 80 biedru no 30 valstīm Eiropā un ārpus tās. Asociācija apvieno profesionāļus un organizācijas, kas strādā, veidojot filmas bērniem un jaunatnei.

iektdien, 17. janvārī, zemkopības ministre Laimdota Straujuma Berlīnē parakstīja vienošanos par Latvijas kā partnervalsts piedalīšanos Berlīnes Starptautiskās pārtikas un lauksaimniecības produktu izstādes Zaļā nedēļa – 2015 (Internationale Grüne Woche Berlin) organizēšanā.

«Latvijai kā Zaļās nedēļas partnervalstij šajā starptautiskajā izstādē būs iespēja potenciālajiem sadarbības partneriem plaši demonstrēt mūsu valstī ražoto plašo pārtikas produktu klāstu un iepazīstināt Vācijas un citu valstu patērētājus ar lauku tūrisma iespējām Latvijā,» vienošanās ieguvumus skaidro zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura pašlaik nominēta Ministru prezidenta amatam Latvijā.

Berlīnes Starptautiskā pārtikas un lauksaimniecības produktu izstāde Zaļā nedēļa ir viena no lielākajām pārtikas nozares starptautiskajām izstādēm Eiropā, tās laikā dalībnieki dibina jaunas sadarbības un tirdzniecības attiecības, tādējādi rodot savai produkcijai jaunus noieta tirgus gan ES, gan trešajās valstīs.

Berlīnē pirmdien Ziemassvētku tirdziņā notikušajā uzbrukumā bojā gājušo skaits pieaudzis līdz vismaz 12, bet vēl 48 cilvēki ievainoti paziņojusi policija.

Pirmdienas vakarā Berlīnē kravas automašīna ietriekusies cilvēku pūlī Ziemassvētku tirdziņā.

Kravas automašīna uzbraukusi cilvēkiem Ziemassvētku tirdziņā Berlīnes rietumos un policija notikušo vērtē kā uzbrukumu.

Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs norādījis, ka ir daudzi iemesli uzskatīt notikušo par uzbrukumu.

Informācijas avots drošības dienestos atklāja aģentūrai DPA, ka pēc notikušā aizturētais vīrietis, domājams, februārī Vācijā kā patvēruma meklētājs ieradies no Afganistānas vai Pakistānas.

Viens aizdomās turamais uzbrucējs ir miris, bet vēl viens aizturēts, paziņoja policija.

«Aizturēts vīrietis, kurš acīmredzami vadīja kravas automašīnu,» aģentūrai AFP pavēstīja policijas pārstāvis, piebilstot, ka otrs transportlīdzeklī esošais cilvēks ir miris.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē sācies ikgadējais Gaismas festivāls, kura laikā katru nakti pilsētas nozīmīgākās vietas tiek krāšņi izgaismotas.

Festivāls ilgst no 10. līdz 21. oktobrim. Tā laikā izgaismoti tiek Berlīnes simboli – Brandenburgas vārti, Berlīnes Doms, Muzeju sala, Uzvaras kolonna u. c. objekti. Festivāla laikā izgaismotajos objektos notiek arī «atvērto durvju nakts», kuras laikā Vācijas galvaspilsētas iedzīvotāji un viesi var izbaudīt speciālu programmu.

Berlīnes gaismas festivāls ir viens no lielākajiem un zināmākajiem šāda veida pasākumiem pasaulē. Festivāla laikā notiek arī dažādi mūzikas un mākslas pasākumi.

Gaismas festivāls ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem tūristu piesaistītājiem Berlīnē. Pasākumu vidēji apmeklē vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" ceturtdien paziņoja, ka ir spiests apturēt ražošanu rūpnīcā pie Berlīnes uz divām nedēļām, kā iemeslu minot piegādes ķēžu pārrāvumus, kurus radījuši Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumi konteineru kuģiem Sarkanajā jūrā.

"Komponentu trūkuma dēļ mēs esam spiesti apturēt automašīnu ražošanu Berlīnes-Brandenburgas Gigafabrikā no 29.janvāra līdz 11.februārim, izņemot dažas jomas," teikts "Tesla" paziņojumā.

Kopš 7.oktobrī Gazas joslā sākās karš starp Izraēlu un palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamās", Irānas atbalstītie Jemenas hutiešu nemiernieki ir vairākkārt uzbrukuši kuģiem Sarkanajā jūrā, apgalvojot, ka tie ir saistīti ar Izraēlu.

Lielās jūras kravu pārvadājumu kompānijas šo uzbrukumu dēļ aizvien vairāk izvairās no braucieniem pa Sarkano jūru. Atsakoties no Suecas kanāla šķērsošanas, kas nodrošina īsāko jūras ceļu starp Āziju un Eiropu, daudzas kompānijas pārorientē kuģus braucieniem ap Labās cerības ragu Dienvidāfrikā, bet tas paildzina braucienu par apmēram divām nedēļām.