Vācija pagarinās Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus līdz janvāra sākumam, ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama, trešdienas vakarā paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

Runājot pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjeriem, Merkele sacīja, ka novembra sākumā ieviestos pasākumus, tostarp privātas pulcēšanās ierobežojumus un restorānu, izklaides un kultūras vietu slēgšanu, nevar atcelt, ņemot vērā pašreizējo inficēšanās līmeni.

Ierobežojumi tiks turpināti "vispirms līdz 20.decembrim, bet mēs pieņemam, ka (..) ļoti augstā inficēšanās līmeņa dēļ ierobežojumus vajadzēs piemērot līdz janvāra sākumam, ja vien nenotiks negaidīta [inficēšanās līmeņa] samazināšanās," sacīja Merkele.

Šī vienošanās ar federālo zemju valdībām nozīmē, ka paliks slēgti restorāni, bāri, sporta un kultūras iestādes, tomēr skolas un veikali turpinās darboties.

Ja mēs skatāmies kopumā, varai pietrūkst profesionālas menedžmenta kapacitātes to uzdevumu lielumam, kas jārisina. Tas ir, kā kad mopēda kvalifikācijas braucējs apsēžas pie traktora stūres – skaidrs, ka viņš nemāk to vadīt, nesaprot tā vadības rīku jēgu.

Tā intervijā Dienas Biznesam atzīst Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Kopš gada sākumā kļuvu par Dienas Biznesa galveno redaktoru, vairākkārt centos panākt interviju ar jums, un tikai tagad, septembrī, jūs tai piekritāt. Kāpēc tāda piesardzība?

Tam ir savi iemesli. Man nav nekas pret Dienas Biznesa radošo kolektīvu. Bet mani iepriekš ļoti sarūgtināja Dienas Biznesa īpašnieku rīcība pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām, nodrošinot Sandrim Točam redakcionālas varas pārņemšanu un savās slejās slavinot Gobzemu, nomelnojot visus pārējos. Man liekas, ka tā bija demokrātijas profanācija. Redakcionālā neatkarība ir ļoti būtisks jautājums. Tā nedrīkst darīt. Īpašnieki nedrīkst iejaukties redakcijas profesionālajā darbā. Tas būtu, kā ja es iejauktos inženiertehniskajos aprēķinos savā kompānijā. Katram ir savas atbildības un kompetences. Šāda priekšvēlēšanu laika rīcība man lika novērsties no Dienas Biznesa un domāju, ka ne tikai man.

Patriotisma un piederības sajūtu rada līdzdarbošanās un individuālā iesaiste

Tāds ir galvenais DB uzņēmēju kluba šā gada nogales pēdējās viešņas, kultūras ministres Daces Melbārdes vēstījums, stāstot par Latvijas simtgades programmu. Ministre stāsta, ka Latvijas simtgades programma aptver piecus gadus no 2017. līdz 2021. gadam. «Vēlamies, lai simtgades programma būtu kaut kas paliekošs, ne tikai izšauts salūts,» pauž D. Melbārde.

Kopējais simtgades programmas finansējums trim gadiem no 2017. gada līdz 2019. gadam ir 22,3 miljoni eiro.

D. Melbārde, runājot par svētku programmas izmaksām, īpaši uzsver, ka lielākā daļa finansējuma nonāk pie uzņēmējiem kā samaksa par dažādiem sniegtajiem pakalpojumiem. Tā, piemēram, no kopējā Dziesmu svētku finansējuma tikai 4% ir saistīti ar izdevumiem par mākslu, pārējās izmaksas ir dalībnieku ēdināšana, izmitināšana, pasākuma apskaņošana, gaismošana, apsardze utt. Līdz ar to visas šīs izmaksas nonāk pie uzņēmējiem, kas nodrošina šos pakalpojumus. Tāpat lielo svētku pasākumu laikā lielāka peļņa ir gan taksometriem, gan viesnīcām, kā arī ēdināšanas izmaksām. Līdz ar to simtgades pasākumu finansējums tiek nevis izšauts gaisā vai notrallināts, kā reizēm tiek dzirdēts apgalvojam, bet gan ieplūst reālajā ekonomikā.

Šogad tiks apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi, kuros būs ietverts atsevišķs maksājums par dabasgāzes sadali un pārvadi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā rezultātā mājsaimniecībām, kas ir mazie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir līdz 6 kubikmetriem stundā, bet patēriņš ir nulle, rēķins varētu pieaugt par 1,77 eiro. Savukārt šīs pašas grupas patērētājiem, kuru patēriņš ir 2400 kubikmetri gadā, rēķins samazināsies par 1,88 eiro. To DB uzņēmēju klubā stāstīja tā viešņa, AS Latvijas Gāze meitasuzņēmuma, gāzes sadales operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa arī stāsta, ka juridisko klientu grupā, kas ir lielie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir no 105 380 001 līdz 1 054 000 000 kilovatstundām, 51% lietotāju gala tarifs par dabasgāzi saskaņā ar jaunajiem tarifiem samazināsies, bet 16% pieaugs. Tajā pašā laikā lielākajai daļai klientu, kuriem maksājums pieaugs, tā palielinājums nepārsniegs 20%.

Jelgavas lielo jubileju, kā arī Valsts svētkus godināja vēl neredzēts salūts, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Pirotehnikas šovs ilga vismaz 16 minūtes. Solītās Jelgavas karoga krāsas salūtā gan īpaši nebija manāmas, toties pirotehniķi bija sarūpējuši Latvijā iepriekš nedemonstrētus jaunākās paaudzes pirotehnikas izstrādājumus.

Lai salūtu varētu redzēt maksimāli daudz cilvēku, raķetes tika laistas no trim vietām, un kopā uguņošanai bija paredzēti 8367 šāvieni. Salūta otrajā pusē uz Driksas gājēju tilta dega pilsētas jubilejas gadskaitlis ar ūdenskrituma efektu.

Salūtu Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā pilsētas iedzīvotājiem un viesiem septiņpadsmito gadu pēc kārtas dāvina Jelgavas uzņēmēji sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi un JPPI Kultūra. Salūta izmaksas ir 8500 eiro.

Atbilstoši Eiropas un arī Baltijas tirgu līdera etiķetei Toyota Hilux savu jaunāko modeli ceļ galdā ar aktiera cienīgu pauzi

2016. gadā Eiropā, tostarp Latvijā, ir trekns un daudzsološs pick-up jaunumu salūts – pilnīgi jaunie Mitsubishi L 200, Nissan Navara NP 300, uzlabotie Ford Ranger, VW Amarok un tagad arī šī žanra klasiķis Toyota Hilux. Patiesības labad ir jāpiemin, ka japāņu jaunajam modelim vajadzēja Eiropu sasniegt jau pērnā gada nogalē, taču EURO6 atgāzu normatīviem atbilstoša motora dēļ tas notiek tikai šobrīd jeb precīzāk – vasaras nogalē, kad pirmie Hilux sasniegs Baltijas tirgu. Pirms tam DB autoapskatniekam bija unikāla iespēja Toyota Hilux dzelžaino raksturu un necaursitamo izturību pārbaudīt eksotiskās Āfrikas valsts Namībijas tuksnešu smiltīs un asu klinšu akmeņu piebērtās takās, ko ikdienā izmanto vietējās faunas četrkājainie «modeļi», nevis auto.

Gaidāmās vētras dēļ Ventspilī un Liepājā Jaungada svinības, iespējams, notiks bez salūta, informēja pilsētu pašvaldībās.

Meteoroloģiskās prognozes liecina, ka no Baltijas jūras Ventspils pilsētas virzienā strauji tuvojas vētra, kura var sasniegt vēja ātrumu līdz pat 12-15 metrus sekundē. Ja prognozes piepildīsies, tad svētku salūts drošības dēļ tiks atcelts, skaidroja Ventspils Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Znotiņa.

Gala lēmums, ņemot vērā laika apstākļus, tiks pieņemts īsi pēc pusnakts. Znotiņa informēja, ka no plkst.23.30 ventspilnieki un pilsētas viesi aicināti pavadīt veco un sagaidīt Jauno gadu Lielajā laukumā, kur muzicēs grupa «Credo».

Jaunākās ziņas par laika prognozēm sniedz jūras kapteiņu dienests, un tiek paredzēts, ka laika apstākļi sāks pasliktināties pēc plkst.20 vakarā. Likums nosaka, - ja vēja ātrums pārsniedz deviņus metrus sekundē, izmantot pirotehniskos izstrādājumus nav atļauts, lai neapdraudētu apkārtējās vides un cilvēku drošību.

Salūts ir kā labs vīns, kad pietiek pat ar vienu malku – uguņošanai nevajag būt ilgai.

Arī mirkli var padarīt pietiekami efektīgu un neviens neskatās pulkstenī, uzskata Ilze Jakuša-Kreituse, SIA Faville īpašniece. Viņas uzņēmums nodarbojas ar pirotehniskajiem pakalpojumiem un visu veidu specefektiem kino vajadzībām – izstrādā ieroču rekvizītus, sprādzienus, ložu trāpījumu imitācijas, miglu, sniegu u.tml.

Uzņēmumam karstākais darba laiks ir gada nogale, kad notiek lielākā daļa pasākumu ar salūtu. Novembrī ir valsts svētki, decembrī – korporatīvie pasākumi, balles un Jaungada svinības. Daudz darba esot arī vasarā, kad cilvēki vēlas uguņošanu savās kāzās. Savukārt specefekti filmām mēdz būt nepieciešami visu gadu, un ir neparedzami pasūtījumi. «Sadarbojamies ar kolēģiem citās valstīs, kuri koncentrējas tikai uz kino specefektiem, un gadās, ka reizēm viņiem trīs mēnešus nav darba. Tāpēc mēs izvēlējāmies plašāku darba lauku. Latvija ir pārāk maza, lai atļautos tikai vienu darbības jomu,» norāda Ilze. Lai gan specefektu izstrāde ir neregulāra, tā ir biznesa ienesīgākā daļa. Taču biežuma ziņā lielāko daļu pasūtījumu veido pirotehniskie pakalpojumi.

Atsaucoties uz publiski izskanējušām prognozēm par iespējamu pārtikas produktu cenu celšanos, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama izplatījusi paziņojumu, norādot, ka «turpinot sēt cenu kāpuma gaidas publiskajā telpā, kurā katra šāda ziņa var izraisīt nevēlamu lavīnas efektu».

Viņasprāt, bez ievērības nevar atstāt publiskajā telpā radīto bezatbildības burbuli par cenu kāpumiem vienā vai otrā nozarē. «Gluži kā Jaunā gada salūts ar līdzīgu vēstījumu klajā nācis arī Latvijā lielākā piena produktu pārstrādes uzņēmuma Food Union stratēģijas un biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs, sakot: ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, tad nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu un iemesls tam esot piena iepirkumu cenu kāpums,» paziņojumā atgādina S. Ābrama. Viņa ir pārliecināta, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības izprot un atbalsta zemniekus, kas vairs nedz vēlas, nedz spēj svaigpienu pārdot par cenām, kas ir tuvu vai zem pašizmaksas. S.Ābrama uzskata, ka ir tikai apsveicami, ja daļa zemnieku ir atraduši labākus noieta tirgus, kur maksā atbilstošāk par ieguldīto darbu un saražoto vērtīgo izejvielu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Volejbola federācijas valdes loceklis, pludmales sporta centra Brazīlija īpašnieks Andris Blaka.

Andris Blaka ir Jūrmalā augusta beigās notiekošā starptautiska mēroga turnīra pludmales volejbolā vīriešiem CEV Satellite Jūrmala idejas iniciators. Šāda mēroga turnīrs pēdējo piecu gadu laikā Baltijas valstīs nav noticis, tas ir iekļauts Starptautiskās Volejbola federācijas (FIVB) 2014. gada oficiālajā pludmales volejbola kalendārā un starptautiskajā turnīru sistēmā ar iespēju sportistiem iegūt reitinga punktus.

Brazīlija ir izklaides un sporta centrs, kas piedāvā uzspēlēt pludmales volejbolu, neizbraucot no Rīgas.

Dace un Enriko Pecolli pēdējos divos gados sāk plūkt sava darba augļus un ar šovu Bubblelandia jau uzstājušies 37 pasaules valstīs, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai nonāktu līdz sasniegumiem starptautiskā arēnā, abi iluzionisti kaldinājuši pieredzi 20 gadus gan Latvijā, gan ārvalstīs; ir bijuši sasniegumi, bet ir nācies apēst arī pudu sāls. «Pēdējos divus gadus pasaules teātros izrādām lielformāta šovu, kuram paši esam veidojuši režiju. Deviņas tonnas ar mūsu rekvizītiem ceļo pa pasaules ūdeņiem, lai nokļūtu tur, kur ved mūsu ceļš. Šogad uzstāsimies ASV, Meksikā, Kanādā, Kuveitā, Ķīnā,» atklāj D. Pecolli.

«Ar Enriko iepazinos pirms 20 gadiem Vācijā, kad kā Jūrmalas Alternatīvās skolas pedagoģe biju devusies uz semināru, kurā mācīja, kā cirka elementus izmantot sociālajā darbā. Enriko Itālijā bija sava privātā teātra kompānija. Saskatījāmies un sākām braukāt viens pie otra ciemos, līdz viņš izvēlējās pārcelties dzīvot uz Latviju. Viņš tolaik teica, ka Latvija ir kā uzarta zeme. Itālijā jau pirms 20 gadiem bija stagnācija un ekonomiskā krīze, bet te katra sēkla, kas tiek iedēstīta zemē, dod atdevi,» stāsta uzņēmēja. E.Pecolli jau toreiz zināja, ka Latvija tuvosies Eiropai, attīstīsies straujāk un kvalitatīvāk nekā savulaik Itālija. Pecolli ģimenes biznesa iedīgļi saistāmi ar degustāciju rīkošanu, sniegti animatoru pakalpojumi lielveikalos, par ko 1997. gadā tikai retais kaut ko bija dzirdējis, tad sekoja tematiski pasākumi, radošās darbnīcas, kabuki salūts, komiskais iluzionisms, krāsainās uguns liesmas un lāzeru šovs. «Citiem varbūt šķita, ka mūsu panākumu atslēga ir vienkārša. E. Pecolli smēlās labās idejas no Eiropas un tās integrēja Latvijā, bet vajadzēja drosmi cilvēkiem pierādīt, ka tas viņiem ir nepieciešams. Bijām pionieri daudzās šovbiznesa jomās, un tas palīdzēja iegūt klientu loku un turēt augstas pakalpojuma cenas,» neslēpj D. Pecolli.

Beidzoties ārkārtējai situācijai, iedzīvotājiem arī turpmāk būs jāievēro virkne ar Covid-19 izplatības mazināšanu saistītu ierobežojumu, pagājušajā nedēļā lēma valdība.

Jau iepriekš valdība vienojās pēc 6.aprīļa neturpināt Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju, kas bija spēkā kopš pagājušā gada 9.novembra.

Ceturtdien valdība lēma turpināt teju visus ar Covid-19 izplatības mazināšanu ieviestos epidemioloģiskās drošības ierobežojumus. Tādējādi arī turpmāk būs aizliegti privāti pasākumi un privāta pulcēšanās, vienlaikus būs atļauti pasākumi divu mājsaimniecību ietvaros ārtelpās līdz desmit personām. Būs aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, tai skaitā uguņošana un salūts. Tajā pašā laikā būs atļauti gājieni un piketi ar ne vairāk kā desmit personu dalību.

No šodienas spēkā būs prasība lietot sejas maskas visās sabiedriskās vietās, kur atrodas vairāk nekā viens cilvēks, tai skaitā arī darba vietās. Obligāta sejas masku lietošana tiek paredzēta arī sabiedriskās vietās, kur ir intensīva cilvēku plūsma un kur nav iespējams ievērot divu metru distanci.

Modeļu daudzveidības ziņā šoreiz Parīzes autoizstāde noteikti ir nominējama par 2014. gada nozīmīgāko autošovu. Starp citu, daudzi tur sastaptie eksponāti jau līdz šī gada nogalei ieradīsies arī Latvijā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Francijas galvaspilsētas izstāde allaž ir atturīgāk centusies koķetēt ar smalkiem un futūriskiem konceptmodeļiem, kaut arī tie Parīzē bija pietiekoši lielā skaitā, tomēr lielākais uzsvars parasti tiek likts uz pragmatisku sērijveida modeļu jaunāko paaudžu debijām. Tā bija arī šoreiz. Pēc šo rindu autora novērojumiem Parīzes izstāde šogad bija īpaši dāsna ar jaunumiem, turklāt daži jaunpienācēji ir fundamentāli svarīgi gan pašam ražotājam, gan milzīgai pircēju auditorijai Eiropā.

Piemēram, Rietumeiropā tik populāro mazo klasi pārstāvēja Opel Corsa, Hyundai i20 un Škoda Fabia jaunie hečbeki. Turpretim čehu modelis pilnai laimei bija paķēris līdzi arī Fabia Combi universālu. Ikviena šī modeļa labāki vai sliktāki panākumi ietekmēs ražotāja maciņa biezumu.

Dzīvojamās mājas sprādzienā Saulkrastu novadā, dārzkopības kooperatīva VEF-Biķernieki teritorijā, ceturtdien gājis bojā Latvijā labi pazīstams pirotehnikas speciālists Ilmārs Āboliņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Āboliņš darbojies uzņēmumā Svētku aģentūra. Tā ir pirotehnikas kompānija, kura veic ievērojamākos salūtus un pirotehnikas specefektus Latvijā.

Uzņēmuma mājaslapā teikts, ka Svētku aģentūra ir pirotehnikas kompānija, kura veic ievērojamākos salūtus un pirotehnikas specefektus Latvijā. Firma organizē plaša klāsta uguņošanas priekšnesumu, pirotehnikas, konfeti, skatuves pirotehnikas specefektu un flame master efektu piedāvājums jau vairāk kā 20 gadus Latvijā.

Svētku aģentūra ir veikusi ļoti daudz dažādus salūtus, uguņošanas, efektus. Paši lielākie projekti bija milēnijuma salūts Rīgā, kura kompozīciju veidoja Āboliņš kopā ar Ilzi Kazradzi vēl pirms Svētku aģentūra dibināšanas.

Trešdien par godu karalienes Elizabetes II kļūšanai par visilgāk valdījušo britu monarhu tiks zvanīti Vestminsteras abatijas zvani, pa Temzu brauks flotile un dārdēs lielgabalu salūts.

Plānots, ka pati karaliene Skotijā atklās dzelzceļa līniju un ieturēs privātas vakariņas Balmoralas pilī, lai nosvinētu savas vecvecvecmāmiņas karalienes Viktorijas rekorda pārspēšanu.

Nav zināms, kur tieši karaliene atradīsies plkst.16.30 pēc Griničas laika (plkst.19.30 pēc Latvijas laika) - brīdī, kad rekords tiks sasniegts. Tajā mirklī viņa būs valdījusi 23 226 dienas 16 stundas un apmēram 30 minūtes - vairāk nekā 63 gadus.

Karaliene starptautiski visvairāk pazīstama ar savu stoicismu karalisko skandālu gūzmas ēnā, kā arī ar saviem krāsainajiem tērpiem.

Apsveikumus parlamentā vadīs premjerministrs Deivids Kemerons.

«Viņas majestāte ir bijusi stabilitātes klints pasaulē, kurā nepārtraukti notiek pārmaiņas,» savā paziņojumā atzina Kemerons. «Tas ir tikai pareizi, ka mums šodien ir jāsvin viņas neparastais rekords, kā arī žēlastība un cienīgums, ar kādu viņa kalpo mūsu valstij.»

2015. gada Frankfurtes autoizstāde startē ar plašu un izvērstu programmu, kurā lielāko pienesumu kārtējo reizi sagādāja populāro krosoveru, SUV klases un viņiem līdzīgo jauno modeļu salūts, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

VW Tiguan, KIA Sportage, BMW X1, Mercedes GLC un Bentley Bentayga ir modeļi, kas drīzumā iemirdzēsies autotirgotāju salonos. Cits ātrāk, cits nedaudz vēlāk, taču ir pilnīgi skaidrs, ka šie noteikti būs dižpārdokļi.

Viens no tiem, proti, britu luksusklases SUV jau ir izpārdots pilnībā. Vismaz pirmā gada plānotā 3000 ražošanas kvota ir izpārdota, tajā ir paspējuši ielekt arī lielākie un bagātākie Bentayga fani no Baltijas. Reģionālais Bentley pārstāvis Baltijā pačukstēja, ka pirmie 20 laimīgie jau iemaksājuši nepieciešamo depozītu, lai nākamājā gadā savā garāžā ieraudzītu šādu auto. Summas nav no mazajām, lētākajā izpildījumā Bentayga nerēķinot nodokļus maksās, sākot no 175 tūkst. eiro, turpretim par īpašo first edition Bentayga, kas ir tikai dažos simtos tiražēts modelis, cena sasniegs 246 tūkst. eiro.

Salūts ir izšauts, simtgades sajūsma ir noplakusi, un esam turpat, kur esam, – bez jaunas valdības un ar sašķeltu Saeimu. Taču ir pelavas, un ir graudi. Arhibīskapa Jāņa Vanaga 18. novembra sprediķī ir vērts ieklausīties.

Ne tāpēc, ka luterāņu viedoklis būtu vērtīgāks par katoļu, pareizticīgo vai citu viedokli. Bet tāpēc, ka Jānis Vanags ir gudrs un valstiski domājošs cilvēks, kurā der ieklausīties gan Saeimas deputātiem, gan Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, gan mums visiem, kas nav vienaldzīgi par mūsu valstī notiekošo. Jo mūsu valdība ir arī mūsu daļa, ne tikai koalīcijas sarunu vedēju politiķu daļa, kuriem ir pienācis pēdējais laiks izpūst gaisu no savas iedomības baloniem.

Par ko Latvijas simtgades sprediķī runāja arhibīskaps? Par Kristu, mūsu dzīves garīgo dimensiju un par Latviju, materiālo vietu, kur mums ir jādzīvo. Viņš runāja ne tikai par to, ko mums vajag, bet arī par to, ko nevajag. Mums vajag būt pateicīgiem un novērtēt to, kas mums ir, un nevajag to sacūkot. Vēlēšanās ir uzvarējuši jauni spēki, kuri iedomājas, ka lielākā laime ir viņi un reformas. Taču vārds «reforma» jau sen nav vārda «labums» sinonīms. Tauta grib morālas pārmaiņas valsts vadībā, bet ir nogurusi no tādām pārmaiņām, pēc kurām labāk nekļūst. Uzņēmēji saka – lieciet mūs mierā, ja nevarat kaut ko uzlabot, tad labāk atstājiet visu, kā ir! Jo mums ir vajadzīgi kvalitatīvi valdības lēmumi, nevis vienkārši ministriju skaita samazināšana. Mums ir vajadzīga laba, ērta valsts pārvalde, nevis vienkārši cilvēku atlaišana un tāpēc iestādes darba laika samazināšana, un kāda jauna, vēl neērtāka un cilvēkiem nedraudzīgāka sistēma. Nav jau tā, ka viss ir slikti un mums par visu varu ir vajadzīgs tāds glābējs, kas visu salauž un sašķaida gabalos.

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.