Ja mēs skatāmies kopumā, varai pietrūkst profesionālas menedžmenta kapacitātes to uzdevumu lielumam, kas jārisina. Tas ir, kā kad mopēda kvalifikācijas braucējs apsēžas pie traktora stūres – skaidrs, ka viņš nemāk to vadīt, nesaprot tā vadības rīku jēgu.
Tā intervijā Dienas Biznesam atzīst Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.
Fragments no intervijas
Kopš gada sākumā kļuvu par Dienas Biznesa galveno redaktoru, vairākkārt centos panākt interviju ar jums, un tikai tagad, septembrī, jūs tai piekritāt. Kāpēc tāda piesardzība?
Tam ir savi iemesli. Man nav nekas pret Dienas Biznesa radošo kolektīvu. Bet mani iepriekš ļoti sarūgtināja Dienas Biznesa īpašnieku rīcība pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām, nodrošinot Sandrim Točam redakcionālas varas pārņemšanu un savās slejās slavinot Gobzemu, nomelnojot visus pārējos. Man liekas, ka tā bija demokrātijas profanācija. Redakcionālā neatkarība ir ļoti būtisks jautājums. Tā nedrīkst darīt. Īpašnieki nedrīkst iejaukties redakcijas profesionālajā darbā. Tas būtu, kā ja es iejauktos inženiertehniskajos aprēķinos savā kompānijā. Katram ir savas atbildības un kompetences. Šāda priekšvēlēšanu laika rīcība man lika novērsties no Dienas Biznesa un domāju, ka ne tikai man.
Bet attieksme, cik noprotu, nu ir mainījusies – kad zvanīju, saziņa bija laipna, cik noprotu, esat pamanījis pārmaiņas Dienas Biznesā un arī intervijai tomēr piekritāt.
Tam ir vairāki iemesli. Man liekas, ka es esmu tajā vecuma grupā, kad nevaru stāvēt malā, vienkārši novērot notiekošo, tādējādi pieļaujot kaut kā līdzīga atkārtošanos. Man personīgi kā Latvijai lojālam cilvēkam interesē, lai mums būtu civilizēta eiropeiska demokrātija. Tas attiecas arī uz mediju kultūru. Tas attiecas uz redakcionālo neatkarību. Es aicinātu visus, kas šajā procesā ir iesaistīti, izdarīt attiecīgus secinājumus. Ceru, ka šī ziņa pēc būtības aizies līdz adresātiem.
Gribu te iestarpināt, ka pa šo laiku ir mainījušies īpašnieki – gan Dienas Biznesa, gan Dienas un Dienas Žurnālu izdevniecību īpašnieks tagad ir Edgars Kots, kurš ir arī mums daudzkārt uzsvēris, ka svarīgi ir raudzīties ilgtermiņā. Piekrītot intervijai, noteikti lasījāt tagad veidoto Dienas Biznesu.
Es fragmentāri ieskatos gan redaktora slejā, gan citos materiālos. Šobrīd Dienas Bizness iet labu ceļu. Svarīgi, lai to varētu saglabāt un neierauties vēlēšanu batālijās, kas noteikti mums nāks pāri, redzot, kā tas tagad jau attīstās, lai gan īstenībā vēl gads priekšā.
Lai kā nepatiktu vēlēšanas, politika mūsu dzīvi ļoti ietekmē. Šogad apritēja 30 gadi kopš Latvijas neatkarības juridiskās atjaunošanas. Šķiet, pārlieku klusu, nemanāmi šī jubileja pagāja. Kā vērtējat to politiku, kas šajos neatkarības gados valstī realizēta?
Es domāju, ka svētkus mēs mākam svinēt, ja skatās to ārējās izpausmes. Varbūt pat pārspīlēti tie salūti gan Rīgas centrā, gan nu jau arī teju visās pilsētās. Man liekas, ka svarīgāki par ārišķīgo ir svētki sirdī. Mums priekšā ir lieli uzdevumi pēc šiem 30 gadiem, kā arī fakts, ka mēs šobrīd neatrodamies vienkāršā laika posmā. Arī pandēmijas ēnā 30 gadu jubileja ir krietni mazāk svinama, to nosaka operatīvo problēmu lielums politikā vispār (un ar to es nedomāju tikai parlamentāro politiku un valdību kā šīs politikas izpildītāju – politikā mēs visi esam iekšā, pat arī pasīvi esot). Tā kā es domāju, ka mums svētku ir pietiekami. Iespējams, mēs par maz svinam panākumus, tajā skaitā ekonomikā. Mēs par daudz sevi šaustām.
Visu interviju lasiet 7.septembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
