"Mazākais ļaunums var izrādīties lielākais ļaunums, kā mēs tagad redzam. Vājas koalīcijas sastiķēšana kopā, kur visiem ir viena cerība – pārvarēt 5% barjeru, nozīmē pēc būtības pilnīgi citu interešu kopu nākotnē nekā lielākai apvienībai, kura, lai sasniegtu mērogu, integrē, balansējot, disciplinējot nišu strāvojumus".
Tā intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.
Fragments no intervijas
Lielā apvienībā svarīga arī prioritāšu izvēle – tu nevari būt tikai urbāns vai tikai reģionāls, vai tikai zaļš, vai tikai par minoritātēm domājošs, nevari būt tikai lielpilsētas politiķis vai tikai mazpilsētas politiķis – tā ir atbildība par nāciju daudz, daudz plašākā līmenī. Un es neesmu zaudējis ticību tam, ka jebkurš revolucionārs izaicinājums pretī sev jau definitīvi rada pretstāvēšanas idejas, jebkurai aktīvai rīcībai ir pretrīcība. Mēs šobrīd esam pārspīlēti grāvja vienā pusē ar populismu, bet tas ļoti īsā laikā, man liekas, stabilizēs arī otru pusi. Beidzamais brīdis ir apdomāties, beidzamais brīdis ir savākt spēkus kopā tādā veidā, lai mēs varētu noturēties uz galvenā ceļa, lai mēs varētu būt sabiedrības attīstību virzoši uz daudz labākiem, jēgpilniem rezultātiem.
Kaut kā publiski īpaši nemana tos cilvēkus, kas arī teiktu to, ko jūs sakāt. Iespējams, ka mūsu laiki vēl nav tik slikti.
Jo tas skaistais teiciens, kas ir Maksimam Gorkijam un skan apmēram tā: “Atrodoties lejā bedrē, sadzirdēju klauvējienu no apakšas,” – joprojām ir spēkā. Tas nozīmē, ka sliktāk var būt vienmēr. Un iespējams, ka mēs iegājām šajā pandēmijas periodā ar vājāko valdību nevis tāpēc, ka tur katrs cilvēks nav gana simpātisks, sākot no Kariņa līdz pat visiem pārējiem, bet tāpēc, ka ir šī toksiskā koalīcija no daudziem maziem, vājiem spēlētājiem. Pamēģiniet Daugavu pārpeldēt pieci, rokās sadevušies, – visi slīks. Tur nav airētāju, tur nav, kas uzdod toni. Un tādējādi mēs pazaudējam pēc būtības to esenci, to vidi, to domu par kopējo māju – mums ir ļoti daudz aktivitāšu perifērijā. Bet aktivitāte jau nav rīcība. Vienam aktivitātes par liberālu sabiedrību, otram aktivitātes par seksuālām minoritātēm, trešajam aktivitātes par kādiem nacionāliem jautājumiem, bet tā, kas kopā satur, kam ir jābūt vidū, tā nav. Kur ir spēki, kas domā par valsti nākotnes dimensijās un kopumā?
Visus vieno vien turēšanās pie varas.
Pēc būtības vidū ir tikai kaut kādas menedžmenta aktivitātes, kam nav kvalitatīva izpildījuma. Ja mēs skatāmies kopumā, varai pietrūkst profesionālas menedžmenta kapacitātes to uzdevumu lielumam, kas jārisina. Tas ir, kā kad mopēda kvalifikācijas braucējs apsēžas pie traktora stūres – skaidrs, ka viņš nemāk to vadīt, nesaprot tā vadības rīku jēgu. Un tad ir rīcības, kuras bieži vien vērtējam kā ziloņa pārvietošanos trauku veikalā – porcelāns visapkārt plīst. Neapmierināto ir daudz. Un vēl, ja par pašu liberālāko dēvētā partija nolemj obligāto vakcināciju un darba devējam tiesības atlaist darba ņēmējus, kuri nevakcinējas, tad kur vēl vairāk kāds var nozāģēt zaru liberālajai demokrātijai!
Visu interviju lasiet 7.septembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
