#ASV darba tirgū viņa novēroja kādu tendenci, kas pamazām kļūst izplatītāka.

Iveta Grīnberga desmit gadus strādājusi ASV akadēmiskajā vidē un atgriezusies Latvijā, lai turpinātu mācīt latviešu valodu ārzemniekiem

«Darbs ir mana aizraušanās, un man ir prieks par iespēju mācīt latviešu valodu, kā arī iepazīstināt ar mūsu kultūru un tradīcijām amerikāņus, kas nekad nav dzirdējuši par mūsu zemi,» laikrakstam Dienas Bizness atzīst mācību centra Valodu kursi Tev vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes lektore Iveta Grīnberga.

I. Grīnberga uz ASV pirmo reizi devās 2005. gadā, kad Izglītības un zinātnes ministrija meklēja latviešu vieslektori Vašingtonas universitātē Sietlā. Tolaik viņa strādāja Latvijas Universitātes (LU) Baltu valodas katedrā un mācīja apmaiņas studentiem latviešu valodu.

Organiskās sintēzes institūta pētnieks Jānis Veliks pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriezies dzimtenē

Motivācija pārtraukt zinātnisko darbību Oksfordas Universitātē un turpināt to Organiskās sintēzes institūtā (OSI) zinātniekam bija saistīta ar vēlmi, lai viņa ģimene un bērni dzīvotu Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka šeit ir viss nepieciešamais, lai pilnvērtīgi darbotos organiskās sintēzes sfērā, jo OSI ir pasaules līmeņa pētniecības centrs. J. Velika zinātnisko darbību Latvijā veicinājusi arī Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzīšana Apvārsnis 2020 projektu refinansēšanai, proti, viņa projekts Marijas Sklodovskas-Kirī programmā saņēmis stipendiju arī pēc tam, kad tas projektu konkursā novērtēts virs kvalitātes sliekšņa, bet palicis «aiz strīpas» lielās konkurences dēļ.

Līdz šim Jānis Kauliņš gan Latvijā, gan ārvalstīs izvēlējies karjeru veidot auditorkompāniju «lielā četrinieka» ietvaros

Pēc studijām ASV un darba pieredzes Luksemburgā viņš ir nobāzējies vienā no biznesa konsultāciju smagsvariem Deloitte Latvia, kur kopš šā gada ieņem Baltijas finanšu konsultāciju departamenta direktora amatu.

«Domāju, ka ilgstošai ārvalstu pieredzei esmu pielicis punktu. Lai gan mums ar sievu piedzīvojuma gars vēl nav zudis, Latvijā mums ļoti patīk. Varētu apsvērt darba piedāvājumu kādā konkrētā valstī un uz ierobežotu laiku. Taču kopumā esam uz palikšanu,» tā par nākotnes iecerēm teic J. Kauliņš.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Zane Pabērza atgriezusies no darba Kataras aviosabiedrībā Qatar Airways, lai turpinātu karjeras izaugsmi nacionālajā aviokompānijā airBaltic

Piedāvājums doties uz Kataras galvaspilsētu Dohu, lai kļūtu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju, Zanei Pabērzai šķita gana vilinošs. Uz Tuvajiem Austrumiem viņa devusies, lai atgrieztos – ar pāris ceļasomām, apņēmību mācīties un gūt jaunu pieredzi, kas viņai nozīmē daudz vairāk nekā augsta amata pozīcija.

Izmanto iespēju

Pēc 14 airBaltic nostrādātiem gadiem Zane saņēma piedāvājumu strādāt Kataras aviokompānijā Qatar Airways, no kura nespēja atteikties. «Mani uzmeklēja un uzrunāja. Sākotnēji pat neiedomājos kaut ko savā karjerā mainīt, bet kompānijas pārstāvji bija neatlaidīgi. Ziņkāres vadīta, sāku izskatīt šo piedāvājumu, un 2016. gada pavasarī kļuvu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju,» stāsta Z. Pabērza. Dohā viņa attālināti vadīja 200 cilvēku lielu komandu un atbildēja par sadarbību ar 24 lidostām Eiropā. «Ir ļoti grūti salīdzināt darbu Latvijas un Kataras aviokompānijā. Tās ir ļoti dažādas valstis, pavisam citi darba pienākumi, atšķirīga darba vide un kolēģi. Man nebija grūti tikt galā, jo airBaltic ir ielicis ļoti labus pamatus. Jutos droši, stabili, pārliecināta par to, ko daru. Pārliecību man deva Latvijā iegūtās zināšanas un pieredze. Lai arī Kataras aviokompānija lidoja ar atšķirīgām lidmašīnām, procedūras un prasības bija citādas, es ļoti ātri – pusotra mēneša laikā – apguvu visu nepieciešamo un lieki netraucēju kolēģus, bet darbojos patstāvīgi,» atceras Z. Pabērza. Katarā viņa turpināja pilnveidoties un uzkrāt zināšanas. «Esmu cilvēks, kas strādā pēc principa, ka vajag «sasmērēt rokas», proti, man ir svarīgi visu aptaustīt. Ja es, piemēram, nesaprotu kādu tehnisku lietu, eju un skatos, ja vajag, iekāpju lidmašīnas bagāžniekā,» viņa stāsta.

Speciālistiem, kam nav izšķiroši atrasties kādā konkrētā valstī, galvenais ir labi dzīves apstākļi

Tā uzskata IT kompānijas Visma Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Andris Drebeiniks. Pirms vairākiem gadiem viņam bija piedāvājums kļūt par mobilo ierīču Prestigio mārketinga vadītāju Kiprā, tādējādi atbildot par 25 birojiem 47 valstīs – no tāda profesionālā izaicinājums nemēdz atteikties.

Ir bijis laiks, kad A. Drebeiniks ilgstoši dzīvoja lidmašīnā starp Rīgu un Helsinkiem, bet darbs Kiprā bija viņa pirmā pieredze ilgstoši strādāt ārpus Latvijas. Viņš šo darba piedāvājumu pieņēma, jo tas bija interesants un izaicinošs. «Nezinu nevienu kompāniju Latvijā, kas varētu piedāvāt šādu darbu. Galvenais iemesls piekrist šādam piedāvājumam bija vēlme pamēģināt ko tādu, kas Latvijā nebūs pieejams. Finansiālā pakete un viss pārējais īpaši neatšķīrās no piedāvājumiem Rīgā,» saka A. Drebeiniks. Viņš novērojis, ka Kiprā ir diezgan daudz latviešu. Daudzi no viņiem strādā IT jomā, tāpat saistībā ar šīs valsts nodokļu politiku tur ir daudz lielu Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas un Baltkrievijas kompāniju mātesuzņēmumu. «Latviešu valodu tur var dzirdēt – arī ziemā, kad tūristi aizbraukuši. Piemēram, otra lielākā interneta nodrošināšanas kompānija Limasolā pieder latviešu un krievu puišiem no Bolderājas,» saka A. Drebeiniks.

Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" (JA Latvia) Līderu programma šogad atzīmē savu desmitgadi. Programmas mērķis - attīstīt jauniešos līderības prasmes, nākotnē kļūstot par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās - ir sasniegts. Programmas absolventu sasniegumi jau tagad pamanīti un novērtēti ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

“JA Latvia” Līderu programma ir unikāla izglītības iniciatīva vidusskolas jauniešiem viņu personības attīstībai un izaugsmei, veicinot jauniešos līderības attīstību un nodrošinot līderības kompetenču attīstošu un pilnveidojošu vidi. Programma ietver nodarbību ciklu – meistarklases, atbalsta tikšanās un vasaras nometni “Junior Achievement Unlocked”, kurās tiek apgūtas dažādas prasmes, piemēram, projektu vadība, laika plānošana, saviesīga sarunu māksla, mediju treniņi, uzņēmējdarbības veidošanas pamati u.c. Programmas mērķis ir veidot jaunu līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai.

“Līderu programma ir radīta, lai atklātu un attīstītu jauniešu līderības potenciālu, sniedzot viņiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktisku pieredzi, kas jauniešos veicina pašpārliecinātību un spēju veikt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā. Mūsu mērķis ir palīdzēt jauniešiem kļūt par nākotnes līderiem, kas spēj iedvesmot un vadīt citus dažādās dzīves jomās – no biznesa un politikas līdz mākslai un valsts pārvaldei. Ticam, ka ieguldījums jaunajos līderos ir ieguldījums Latvijas nākotnē,” ir pārliecināts Jānis Krievāns, “Junior Achievement Latvia” valdes priekšsēdētājs.

Izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) izsludina skolēnu pieteikšanos uzņemšanai Līderu programmā. Jau desmito gadu, ap 15 vidusskolēnu no visas Latvijas, programmas ietvaros būs iespēja attīstīt līderības prasmes gan pieredzējušu mentoru, gan kouču vadībā.

īderu programmas dalībnieki viena mācību gada laikā apmeklēs dažādas meistarklases, biznesa darbnīcas, izstrādās savus projektus un individuāli strādās ar mentoriem. Līderu programmas apmācība noslēgsies 2024. gada vasaras beigās - vairāku dienu nometnē "Junior Achievement Unlocked 2024".

“Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns: “Jebkurā amatā, dzīves sfērā ir nepieciešams līderis. Tieši tādus jauniešus mēs meklējam – neatlaidīgus, mērķtiecīgus, kuri ir gatavi attīstīties, lai nākotnē uzņemtos atbildību un virzītu procesus - sabiedrībā, politikā, mākslā vai uzņēmējdarbībā.”

Programmas mērķis ir attīstīt jauniešos līderības prasmes, lai nākotnē tie kļūtu par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās. Dekādes laikā Līderu izglītības programmu absolvējuši jau ap 120 jauniešu.

«Londonā ir iespēja ne tikai sajust straujo darba tempu, bet arī iepazīties ar daudziem radošiem prātiem, nostiprināt spēcīgu kontaktu loku.»

Tā atzīst Jānis Graubiņš, kurš pirms atgriešanās Latvijā pieredzi guva, strādājot vienā no progresīvākajām digitālajām aģentūrām Londonā Unit9, kur ieņēma biznesa attīstības vadītāja amatu. Patlaban Jānis ir viens no datu drošības uzņēmuma Notakey līdzdibinātājiem un ir atbildīgais par uzņēmuma biznesa attīstību.

Pirms karjeras Londonā, Jānis guva pieredzi Latvijā, gan strādājot algotu darbu, gan mēģinot attīstīt savu biznesu – interneta platformu Mewo.

Taujājot, kādēļ, strādājot tik dinamisku un interesantu darbu, Jānis tomēr nolēma to pamest, viņš atklāj, ka uzturējis kontaktu ar Ernestu Jenavu, kurš te izstrādā izglītības kvalitātes vadības rīku Edurio. Tieši viņš Jāni iepazīstināja ar pārējiem Notakey līdzdibinātājiem, kuri jau bija sākuši darbu pie inovatīva produkta un kuriem bija nepieciešama palīdzība ar produkta pārdošanu ārvalstu klientiem. «Unit9 inovatīvos produktus vairāk uztvēra kā reklāmas kampaņas nevis produktus, kas nestu būtiskus ienākumus uzņēmumam. Tā kā Ernestam ļoti labi izdevās pārliecināt, ka nu jau esošie līdzdibinātāji ir zinošākie programmētāji Latvijā, un šķita, ka esmu uzkrājis pietiekamu pieredzi starptautiskā biznesa attīstībā, nolēmu vēlreiz riskēt un sākt jaunu uzņēmumu. Mūsu izveidotais IT uzņēmums nodarbojas ar lietotāju autentifikāciju un identifikāciju,» stāsta Jānis. Notakey Latvia saņēmis grantu no Eiropas Komisijas programmā Horizon 2020, kā arī piedalījies Šveices akcelerācijas programmā Kickstarter un sācis vienotu pilotprojektu ar UBS, Credit Suisse un Swisscom Šveicē. Veiksmīgais sākums ir kalpojis par pamatu jau tālākai uzņēmuma attīstībai, un šobrīd produktu lieto uzņēmumi IT, medicīnas, telekomunikācijas un finanšu sektoros.

«Tava teorija ir traka, bet nav pietiekoši traka, lai būtu patiesība». To reiz teica Niels Bohr kādam jaunajam fiziķim. Mūsu kontekstā arī visu laiku ir tikai pārmaiņas. Tādas no mums prasa: saprast pareizi realitāti un meklēt visu laiku izdevīgus logus (windows of opportunity), turklāt mēs atradām gan «trakus» risinājumus, gan patiesus risinājumus.

Saskaņa ar McKinsey pētījumu, deviņdesmitos gados ir bijuši vairāk nekā 65 nopietno finanšu krīžu, tas nozīme aptuveni 50% vairāk nekā astoņdesmitos gados. Mūsu pasaulē tagad kapitālu kustība ir tik nopietna un brīva, ka nav iespējams kļūt par neaizkaramu. Turklāt arī krīze nav vairs ārkārtējs notikums. Šinī kontekstā vel joprojām visiem vajag krīžu pārvaldīšanas plānu, ar ko mēs varētu ātri reaģēt uz jaunām pārmaiņām. Pietiek tikai paskatīties, kā veidā mēs gatavojamies, piemēram, 20% bezdarbnieku skaitam, iespējamiem cūkas gripa efektiem (ja kaut kādi būs...), vai uz potenciāliem negatīviem rezultātiem Īrijas referendumā par Lisabonas līguma ratifikāciju...

Pēc 20 Izraēlā nostrādātiem gadiem Anatolijs Plotkins ir atgriezies dzimtenē, lai vadītu vienu no straujāk augošām Accenture Latvia nodaļām

«Izraēlā augstās tehnoloģijas virmo gaisā, paši tās iedzīvotāji smej, ka katrā kārtīgā izraēļu ģimenē ir vismaz viens jaunuzņēmums. Šobrīd Latvijā strauji attīstās informācijas tehnoloģijas (IT), esmu gandarīts, ka varu strādāt globālā IT kompānijā un vadīt starptautisku programmētāju komandu,» saka A. Plotkins. Jau gadu viņš vada Accenture Latvia Java programmēšanas nodaļu. Latvijā viņš atgriezies, jo vēlējies strādāt globāla mēroga uzņēmumā un saņēmis labu darba piedāvājumu no Accenture Latvia.

Savulaik A. Plotkins ar izcilību ir beidzis Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (tagad - Transporta un sakaru institūts). «Tolaik šī augstskola bija viena no spēcīgākajām datorzinātņu jomā ne tikai Latvijā, bet visā Padomju Savienībā. Piecus gadus uz lekcijām gāju zilā civilās aviācijas formā, kādā staigāja lidotāji, taču lidot gan neiemācījos. Nevaru lidot kā pilots, bet tikai kā pasažieris,» smej A. Plotkins. Pēc studiju beigšanas viņš desmit gadus nostrādāja tās zinātniski pētnieciskajā laboratorijā, kur izstrādāja automātisku lidmašīnas dzinēju diagnostikas sistēmu padomju airbusam - IL 86. «Visi IL 86 gaisa kuģi varēja saņemt pacelšanās atļauju tikai tad, kad to dzinēji bija pārbaudīti ar mūsu radīto diagnostikas sistēmu,» atceras A. Plotkins. Kad 90. gadu sākumā augstskolu likvidēja, zinātnieki zaudēja ne tikai darbu, bet arī iespēju Latvijā strādāt savā profesijā. Tā kā Izraēlā dzīvoja daudzi A. Plotkina radinieki un draugi un viņa tēvam piedāvāja profesora vietu Jeruzalemes Universitātē, viņš 1993. gadā aizbrauca uz šo valsti, neko daudz par to nezinādams. «Tolaik pasaulē bija sācies informatīvo tehnoloģiju bums, un Izraēla bija viena no šīs jomas lielvalstīm,» viņš stāsta.

Junior Achievement Latvia izsludinājusi pieteikšanos Līderu izglītības programmā, kurā tiks uzņemti aptuveni desmit mērķtiecīgi un talantīgi vidusskolēni no visas Latvijas.

Šogad pirmo gadu programmas satura veidošanā un jauno līderu izglītošanā ir iesaistījušies Rīgas Biznesa skolas akadēmiskie mācībspēki.

Programmas ietvaros tās dalībnieki viena mācību gada laikā attīstīs savas līderības prasmes, lai nākotnē kļūtu par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē un arī radošajās sfērās. Junior Achievement Latvia šo programma īsteno jau septīto gadu un tās ietvaros ir apmācīti 79 Latvijas jaunie līderi.

“Mūsdienās “būt līderim” ir ļoti plašs jēdziens. Latvija saskaras ar izaugsmes un lielu pārmaiņu ēru. Šajā ziņā mums ir jāizkopj jauna līderu paaudze, kas Latviju vedīs uz jaunu attīstības līmeni. Esam priecīgi par iespēju kopā ar Junior Achievment strādāt pie jauniešu izpratnes veidošanas par to, ko nozīmē būt līderim un kā par tādiem kļūt savā ģimenē, skolā un sabiedrībā," komentē Rīgas Biznesa skolas direktora vietnieks un līderības eksperts Claudio Rivera.

Izglītības organizācija "Junior Achievement Latvia"("JA Latvia") izsludinājusi skolēnu pieteikšanos uzņemšanai līderu izglītības programmā, informē "JA Latvia" valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Astoto gadu ap desmit vidusskolēnu no visas Latvijas programmā būs iespēja attīstīt līderības prasmes dažādu pieredzējušu mentoru vadībā.

Programmā dalībnieki viena mācību gada laikā attīstīs savas līderības prasmes, lai nākotnē kļūtu par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē un arī radošajās sfērās. Šo gadu laikā programmu absolvējis 91 jaunietis un tajā īstenoti vairāk kā 100 projekti.

"No mūsdienu vadītājiem tiek prasītas līderu īpašības un prasmes. Jo agrāk tās tiks atklātas, attīstītas un pilnveidotas, jo izcilāki būs Latvijas jaunās paaudzes vadītāji dažādās jomās. Jau astoto gadu mūsu programmā iesaistās dažādu nozaru pieredzējuši vadītāji un līderi, kas, daloties savā praktiskajā pieredzē ar skolēniem, dod spēcīgu impulsu un vērtīgu ieguldījumu jauno līderu tālākajā attīstības ceļā," skaidro J.Krievāns.

Noslēdzies Pasaules motokrosa MX1 un MX2 čempionāta 2009. sezonas desmitais posms, kas vēsturē paliks ierakstīts kā pirmais šo prestižo sacensību posms, kas noticis Latvijā.

Pirmo Latvijas Grand Prix, kuru kopumā apmeklēja trīsdesmit divi tūkstoši skatītāju, atklāja Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers, kā arī čempionāta organizatora, kompānijas Youthstream vadītājs Džusepe Luongo, FIM/CMS prezidents Volfgangs Serbs un Baltijas Kausa Fonda direktors Salvis Freimanis.

Abas sacensību dienās Ķeguma motocentrā Zelta Zirgs valdīja pozitīvs noskaņojums un gaisā virmoja īsts sacensību gars, jo pirmajā Latvijas Grand Prix piedalījās visi šobrīd pasaulē ātrākie MX1 un MX2 klašu motosportisti.

MX1 klase

Šīs klases čempionāta līderis, itālis Antonio Cairoli (Antonio Cairoli) no Yamaha Red Bull De Carli Team komandas arī Latvijā pierādīja, ka viņš ir viens no galvenajiem pretendentiem uz 2009. gada sezonas čempiona titulu, jo viņš abu braucienu summā izcīnīja Latvijas Grand Prix MX1 klasē un vēl vairāk palielināja savu pārsvaru čempionāta kopvērtējumā. Pirmajā finālbraucienā itālim gan neizdevās izcīnīt uzvaru, jo nieka 0.258 sekundes pirms viņa finišēja beļģis Klements Dezals (Clement Desalle) no LS Motors Honda, kuram šī bija pirmā MX1 uzvara karjerā. Trešo vietu pirmajā braucienā izcīnīja vācietis Maksimiliāns Nagls (Maximilian Nagl), lai gan tajā ilgu laiku turējās igauņu motosporta fanu elks Tanels Leoks. Igaunis savas pozīcijas zaudēja, viegli nokrizdams vienā no trases līkumiem. Pēc kritiena Leoks nespēja iedarbināt savu motociklu, kas viņam neļāva sasniegt finišu.

SIA Deloitte Latvija auditori secinājuši, ka augstākās izglītības studiju programmu īstenotājiem par nekvalitatīvi veiktu darbu var pieprasīt atmaksāt nodarītos zaudējumus, bet, konstatējot noziedzīga nodarījuma pazīmes, pat saukt pie kriminālatbildības.

Vadošās atbildīgās personas Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» bija projekta vadītāja Baiba Rivža un Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra, par viņu iespējamo vainu par pārkāpumiem norāda arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Disciplināratbildība var tikt piemērota AIP locekļiem un AIP priekšsēdētājiem, atsaucot tos no amata. Savukārt civiltiesiskā atbildība par prettiesisku vai nekvalitatīvu savu pienākumu veikšanu var tikt piemērota ne tikai visām AIP amatpersonām, bet arī projektā piesaistītajām personām. Tāpat pret šīm personām var tikt piemērota kriminālatbildība, ja viņu rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Jau kādu brīdi termins «sociālā atbildība» kļūst aizvien skaļāks un pamanāmāks daudzu organizāciju komunikācijas platformā. Ja skatīsimies dziļāk, sapratīsim, ka organizāciju izpratne par šo jēdzienu visbiežāk aprobežojas ar šauru skatījumu par darbības ietekmi uz vidi vai ētisku attieksmi pret personālu. Protams, ir slavējama ikvienas organizācijas vēlme ieviest un realizēt sociālās atbildības vadlīnijas ikdienas darbā, tomēr, lai to izdarītu kvalitatīvi un no tā iegūtu arī reālu labumu savai organizācijai un sabiedrībai– sociālā atbildība ir jāizprot tās visplašākajā nozīmē.

Ja pajautāsiet jebkuras organizācijas vadītājam, kas ir sociālā atbildība, visdrīzāk saņemsiet atbildi, kas sevī ietvers plašu «labo darbu sarakstu». Dzirdot šo jēdzienu, kas jums pirmais ienāk prāta? Tēls, reputācija, sabiedriskās attiecības, varbūt saudzīga attieksme pret vidi? Vai esat kādreiz aizdomājušies, ka uzņēmumu sociālā atbildība ir saistīta arī ar nodokļu godīgu nomaksu? Ar līdzvērtīgu attieksmi pret darbiniekiem un lojalitātes uzturēšanu? Šķiet visai neticami, bet tieši par to stāsta LVS ISO 26000: 2010 standarts «Sociālā atbildība». Turklāt tas sevī ietver dažādus aspektus, līdz ar to uzbūvējot sociālo atbildību kā pilnvērtīgu un sarežģītu konceptu organizācijas veiksmīgai darbībai mūsdienu apstākļos.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Talsu apkārtnē Latvijai tika prezentēta Ford Fiesta R2 rallija automašīna. Šis automobilis rallija trasēs aizstās Eiropā populāro Ford Fiesta ST, kas guvusi daudz uzvaru nacionālajos N3 klases čempionātos.

Jaunais R2 modelis, kura bāze ir jaunākās paaudzes Ford Fiesta ar 1.6 litru benzīna dzinēju, ir daudz sportiskāks un arī ātrāks par iepriekš izmantoto Ford Focus ST. Paredzams, ka jau no nākamā gada šo automašīnu sacensībām izmantos dažādu grupu un interešu rallija braucēji - jaunie sportisti, kuri uzsāk savas gaitas rallijā, pieredzējušie rallisti ar augstām sportiskām ambīcijām, kā arī hobija klašu braucēji visā Eiropā.

Ford Fiesta R2 vēlreiz pasvītro Ford ilggadējo saistību ar ralliju un pasaules trešā lielākā auto ražotāja vēlmi savu ilgtermiņa stratēģiju motoru sportā balstīt tieši uz šo sporta veidu. Tikai pusotru nedēļu atpakaļ Ford paziņoja par savu vēlmi startēt pasaules rallija čempionātā vismaz nākamos divus gadus. Tāpat tika paziņots, ka rallijam izmantotā automašīna būs jaunās paaudzes Ford Fiesta – pasaules čempionāta ātrākajā (WRC) klasē šis auto debitēs 2011. gadā, bet pasaules junioru čempionātam piemērotā Ford Fiesta R2 iegādājama jau šobrīd.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Latvijā jau gadiem ilgi ir runāts par dažādām X stundām - gan ekonomiskā, gan politiskā, gan arī militārā ziņā. Šoreiz izskatās, ka kuru katru brīdi šī X stunda var pienākt Ivara Godmaņa valdībai.

Tas viss liecina vēl arī par to, ka valdošās koalīcijas politiķus šobrīd visai droši var iedalīt divās pamatkategorijās: vieni vēl mēģina tvert pēdējo mirkli, lai realizētu savu saimnieku intereses jeb biznesa projektus, otri - ekonomiskās krīzes apstākļos vienkārši raustās zaudēt darbu. Rodas gan iespaids, ka tieši par ekonomisko krīzi un tās radītajām sekām politiskā elite uztraucas vismazāk (izņemot gadījumu, kad premjeram ienāca prātā, ka algu samazinājums attiecas arī uz ministriem). Vismaz tā var secināt, ņemot vērā, ka pēdējo nedēļu laikā dažādi strīdi un diskusijas pārsvarā ir bijušas par to, kurš kuram uzticas, kuras plāns ir īstais, bet kura - neīstais, kurš būtu nākamais iespējamais premjers utt. Izskatās, ka Godmaņa valdības saīsināšanas plānu politiķi nav varējuši akceptēt vien tāpēc, ka, lūk, pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām nevar sabiedrībai parādīt, ka kāda partija piekāpjas Godmanim, nevis diktē savus noteikumus. Īsi sakot, priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies pilnā sparā. Jēdziens «vēlēšanas» mūsu politiķiem ir gluži kā sarkanā lupata bullim - ja kāds to pavicina, tad nabaga lopiņš neko citu vienkārši nav spējīgs ieraudzīt un aizmirst realitāti.

Izvēlēti jaunie izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) skolēnu Līderu programmas dalībnieki, kuri dalību programmā uzsāk jau šonedēļ - programmas pirmajā meistarklasē, kas norisināsies no 27.-29.janvārim, šogad pirmo reizi attālināti.

Programmas ietvaros intensīvu apmācību laikā tās dalībnieki attīstīs savas līderības prasmes, lai nākotnē kļūtu par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē un radošajā sfērā. “Junior Achievement Latvia” šo programmu īsteno jau septīto gadu un tās ietvaros ir apmācīti 78 Latvijas jaunie līderi.

“Līderu programmas mērķis ir radīt visus priekšnoteikumus, lai jauni, talantīgi cilvēki Latvijas attīstībai dotu jaunas idejas un jaudu, veicinot Latvijas izaugsmi un labklājību nākotnē,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Šogad programmā uzņemti 13 vidusskolas vecuma jaunieši no 13 Latvijas skolām, kuri mērķtiecīgi sevi apliecinājuši žūrijai 2 programmas atlases kārtās. Atlasē tika vērtēti potenciālo dalībnieku sabiedriskie un mācību sasniegumi, mērķtiecība un neatlaidība, gatavība mācīties, komunikācijas prasmes un motivācija dalībai programmā.

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Eiropas līderi piekrituši pret globālo finanšu krīzi cīnīties vienotā frontē, piedāvājot ieviest radikālus paņēmienus tirgus regulēšanai. Taču joprojām nav skaidrs vai pasaulē lielās ekonomikas – ASV un Ķīna – atbalstīs šādu plānu, ziņo Associated Press.

Eiropas lielāko ekonomiku valdības vadītāji un finanšu ministri kopā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli (Angela Merkele) tikās Berlīnē, lai izstrādātu pamatu Eiropas nostājai attiecībā uz reformām ekonomiskās situācijas uzlabošanai. Šāda tikšanās organizēta pirms 2. aprīļa G20 sanāksmes Londonā.

Līderi no Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Luksemburgas, Spānijas, Nīderlandes un Čehijas Republikas piekrita ar sankcijām vērsties pret valstīm, kurās ir pārāk zemi nodokļi, noteikt ierobežojumus vadītāju bonusiem, kā arī noteikt lielāku lomu un papildus finansējumu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).