Jau kādu brīdi termins «sociālā atbildība» kļūst aizvien skaļāks un pamanāmāks daudzu organizāciju komunikācijas platformā. Ja skatīsimies dziļāk, sapratīsim, ka organizāciju izpratne par šo jēdzienu visbiežāk aprobežojas ar šauru skatījumu par darbības ietekmi uz vidi vai ētisku attieksmi pret personālu. Protams, ir slavējama ikvienas organizācijas vēlme ieviest un realizēt sociālās atbildības vadlīnijas ikdienas darbā, tomēr, lai to izdarītu kvalitatīvi un no tā iegūtu arī reālu labumu savai organizācijai un sabiedrībai– sociālā atbildība ir jāizprot tās visplašākajā nozīmē.
Ja pajautāsiet jebkuras organizācijas vadītājam, kas ir sociālā atbildība, visdrīzāk saņemsiet atbildi, kas sevī ietvers plašu «labo darbu sarakstu». Dzirdot šo jēdzienu, kas jums pirmais ienāk prāta? Tēls, reputācija, sabiedriskās attiecības, varbūt saudzīga attieksme pret vidi? Vai esat kādreiz aizdomājušies, ka uzņēmumu sociālā atbildība ir saistīta arī ar nodokļu godīgu nomaksu? Ar līdzvērtīgu attieksmi pret darbiniekiem un lojalitātes uzturēšanu? Šķiet visai neticami, bet tieši par to stāsta LVS ISO 26000: 2010 standarts «Sociālā atbildība». Turklāt tas sevī ietver dažādus aspektus, līdz ar to uzbūvējot sociālo atbildību kā pilnvērtīgu un sarežģītu konceptu organizācijas veiksmīgai darbībai mūsdienu apstākļos.
Jāpiemin gan, ka izsmeļošas definīcijas par sociālo atbildību līdz šim nav bijis. Tās izpratne un intuitīvā apzināšana ir eksistējusi jau samērā ilgi, tomēr konkrētu un vispārpieņemtu vadlīniju ir pietrūcis. Beidzot ir pienācis tas brīdis, kad starptautiskā līmenī ir izveidots globāls konsenss par sociālās atbildības skaidru definējumu. Tas ir noformulēts standarta LVS ISO 26000: 2010 ietvaros. Un, tātad – sociālā atbildība ir organizācijas atbildība par pieņemtajiem lēmumiem un aktivitātēm, kas ietekmē sabiedrību un vidi, darbojoties ētiski un atklāti. Motivācija izveidot vienotu izpratni par sociālo atbildību nav saistīta ar atsevišķu personu iegribām. To ir veicinājusi globalizācija, tehnoloģiskā attīstība, mobilitāte, ātrā informācijas plūsma un tās neierobežotās iegūšanas iespējas.
Par to, ka jaunā standarta informācija nav mirkļa iedvesmas produkts, liecina kaut vai tas, ka šis dokuments ir veidots vairāk kā 5 gadu garumā, iesaistoties 450 ekspertiem no 42 starptautiskajām organizācijām, biznesa, valsts un nevalstiskajām organizācijām, kā arī 200 novērotājiem no 99 ISO dalībvalstīm. Daloties pieredzē, atskatoties uz iegūto un, apzinoties labās prakses piemērus, tika izveidots standarts, kas ļauj skaidri izprast, ieviest un realizēt sociālās atbildības lomu uzņēmuma vai organizācijas darbībā. Jaunā standarta izdošana bija viens no gaidītākajiem notikumiem ikvienam, kas saprot sociālās atbildības ietekmi uz mūsdienu globālo vidi. Turklāt ISO 26000 ir izsmeļošākais materiāls par sociālo atbildību, kas līdz šim ir publicēts.
Jaunā informācija par sociālo atbildību liek pievērst uzmanību tam, vai tas, ko mēs uzskatām par sociālo atbildību, tik tiešām aptver šī koncepta galvenās jomas? Vai tas, ka mēs sevi pasludinām par ekoloģiskiem un videi draudzīgiem, jau nodrošina adekvātu ietekmi uz apkārtējo pasauli? Tas, ka mēs savus pierakstus veicam uz iepriekš apdrukāta papīra lapas nebūt nenozīmē, ka mēs izprotam savu sociālo lomu un atbildību visas pasaules priekšā. Var jau savilkt pieres, ka tas pārāk skaļi teikts – atbildība visas pasaules priekšā, bet, ja ielūkojas jaunajā standartā, var ļoti skaidri saprast, ka sociālās atbildības koncepta ietvars ir plašs. Un visa pamatā ir sešas būtiskas jomas: cilvēktiesības, nodarbinātības prakse, vide, godīgums, attieksme pret patērētāju un mijiedarbība ar sabiedrību.
Jā, piekrītu, ka daļa no sociālās atbildības standartā minētā jau ilgu laiku ir organizāciju veiksmīgas pārvaldības sastāvdaļa, kaut vai attiecību izzināšana ar iesaistītajām pusēm. Tomēr tik pat daudz būs iepriekš apzināts, bet neieviests...vai arī – tikai nojausts, bet ne apzināts. Piemēram, vai esat kādreiz aizdomājies, ka sociālajai atbildībai ir jābūt organizācijas stratēģijas sastāvdaļai? Protams, lielākā daļa no mums teiks, ka tas ir pašsaprotami, bet...pārlasiet vēlreiz savas organizācijas vīzijas, misijas un vērtību sistēmas definējumus. Nekā nav? Tad ir vērts pakāpties solīti atpakaļ, ar standartu rokās iziet cauri stratēģiskās plānošanas procesam, lai sociālās atbildības principus iedzīvinātu uzņēmuma darbībā. Tas nākotnē spēs nodrošināt ne tikai zilākas debesis mūsu bērniem, bet arī augstāku uzņēmuma konkurētspēju.
