Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?
Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.
Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.
Runājot par Ķīnas valūtas politiku, arī šeit, visticamāk, nav gaidāmas lielas izmaiņas. «Visdrīzāk Ķīna saglabās savas valūtas piesaisti ASV dolāram. Iespējams, ka juaņam, tāpat kā līdz šim, tiks dota iespēja lēni pieaugt vērtībā. Tomēr diez vai Ķīnas valūta pret dolāru pieaugs būtiski, jo juaņa reālā vērtība pret dolāru pēdējo gadu laiku samazinājās arī pateicoties Ķīnas augstākai inflācijai – līdz ar to juaņs vairs nav tik pārvērtēts pret dolāru, kā tas bija 2009.gadā. Tāpat diez vai pēc līderu maiņas pēkšņi mainīsies Ķīnas nostāja pret ekonomikas stimulēšanu. Visdrīzāk, tiks atstāti spēkā pašreizējie stimulēšanas pasākumi. Jaunus soļus šajā virzienā spers ļoti piesardzīgi, un tie būs ierobežoti, lai nepieļautu ekonomikas pārkāršanu,» uzskata Hipo fondu eksperts.
Ilgtermiņa perspektīvā gan Ķīnas ekonomiskā politika var piedzīvot dažas izmaiņas, spriež analītiķis. «Pirmkārt, tas attiecas uz valsts lomu ekonomikā un Ķīnas valsts kontrolēto kompāniju nākotni. 1990-ajos gados Ķīnā bija veikta diezgan apjomīga privatizācija, kuras rezultātā valsts loma ekonomikā samazinājās. Tomēr pēdējos gados valsts kontrolētas kompānijas spēlē arvien lielāku lomu Ķīnas ekonomikā, kā arī Ķīnas starptautiskās ekonomiskas ekspansijas plānos. Valstij pieder Ķīnas četras lielākas bankas, valsts kontrolē Ķīnas (un pasaules) lielāku mobilo operatoru. Virkne Ķīnas valsts kompāniju pieauga līdz mērogiem, kas padara tās par pasaules līmeņa spēlētājiem. Lielā mērā tas sasniegts pateicoties valsts atbalstam. Un tas pats par sevi palielina valsts lomu ekonomikā. Jautājums ir, kas notiks ar šīm kompānijām nākotnē. Viens scenārijs ir šo kompāniju pakāpeniskā privatizācija, kas veicinās lielāku atklātību un konkurenci. Cits scenārijs – lielas valsts kompānijas saglabās savas pozīcijas un turpinās palielināt savu lomu Ķīnas ekonomikā. Vel viens jautājums ir saistīts ar Ķīnas valūtas un finanšu sistēmu. Kā zināms, Ķīnā līdz šim pastāv maksājumu bilances kontroles sistēma – ārzemnieki nevar brīvi pirkt un pārdot Ķīnas valūtu lielos apmēros, kā arī ir ierobežojumi uz ārvalstu finanšu investīcijām Ķīnā un uz Ķīnas rezidentu līdzekļu ieguldīšanu ārpus valsts. Iepriekšējos gados ierobežojumi tika pakāpeniski atslābināti – piemērām, tagad ārzemniekiem ir iespējas turēt juaņu atlikumus no tirdzniecības (importa) operācijām Honkonga bankās, kā arī pirkt Honkongā emitētus obligācijas juaņos. Jautājums ir, vai Ķīna turpinās virzīties uz lielāku atvērtību ārvalstu investīcijām un pakāpeniski atcels ierobežojumus līdzekļu kustībai, vai tomēr tie tiks saglabāti pašreizējā līmenī,» skaidro eksperts.
Lielākā Ķīnas problēma pašreiz ir nepieciešamība mainīt ekonomiskas izaugsmes modeli. Darbaspēks Ķīnā vairs nav tik viennozīmīgi lēts, lai mudinātu starptautiskas kompānijas pārcelt uz Ķīnu ražošanu, kas prasa mazkvalificētu darbu. Tagad vairākās citās attīstības valstīs (piem., Vjetnama, Bangladeša, Indija) darbaspēka izmaksas ir zemākas. «Pakāpeniski Ķīna pāriet pie augstākas pievienotas vērtības preču ražošanas. Šeit jāpiemin mašīnbūve un telekomunikācijas. Divi Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāji – Huawei un ZTE – ir starp lielākiem pasaulē. It īpaši veiksmīgi Ķīnas kompānijas strādā citu attīstības valstu tirgos. Un, ja Ķīna grib arī tālāk paaugstināt savu iedzīvotāju dzīves līmenī, tai ir jāpāriet uz augstāku pakāpienu tehnoloģiskajā ķēdē. Tomēr, lai būtu pietiekami veiksmīga šajā jomā, Ķīnā ir jārada vide ar augstāku konkurenci, kas prasīs lielāku atvērtības pakāpi. Valsts pārraudzītie milži diez vai varēs nodrošināt eksporta pieaugumu augsti konkurentos tehnoloģiskajos sektoros. Līdz ar to Ķīnas valstij ir jāatrod jaunais modelis sadarbībai ar biznesu. Protams, vēl viena problēma ir nepieciešamība palielināt iekšzemes patēriņa lomu valsts ekonomikā – citādi valsts vienmēr būs pārāk atkarīga no ārējas konjunktūras. Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempi tuvākajos gados visdrīzāk būs joprojām ievērojami augstāki nekā pārējai pasaulei, tomēr zemāki nekā iepriekšējos gados – Ķīnas IKP pieaugs ap 7% gadā. Izaugsmes tempu samazināšana ir neizbēgama parādība, sasniedzot noteiktu attīstības līmeni. To pašu agrāk piedzīvoja citas Austrumāzijas attīstības valstis,» turpina skaidrot A. Marčenko.
Protams, pagaidām nevienam īsti nav skaidra priekšstata par to, ka izskatīsies Ķīnas vadība pēc gaidāmajām pārmaiņām. «Ar augstu varbūtību Ķīnas jaunais līderis būs Sji Dziņpins (Xi Jinping) – pēc rīcībā esošas informācijas, viņš pārstāv partijas konservatīvākās aprindas, tā saukto «prinču» grupu (kas ir Ķīnas Kompartijas dibinātāju bērni). No citas puses, arī pašreiz pie varas esošas grupas pārstāvji (piem., prezidents Hu Czintao (Hu Jintao) un premjers Veņs Dzjabao (Wen Jiabao)) droši vien vēlēsies nodrošināt savas ietekmes saglabāšanu arī pēc aiziešanas no varas. Šī grupa lielā mērā ir saistīta ar Ķīnas ekonomiskiem panākumiem pēdējas desmitgades laikā, un daudzi uzskata, ka viņu nostāja ir draudzīgāka Ķīnas ekonomikas pakāpeniskai liberalizācijai. Tomēr spriest par to, kā mainīsies Ķīnas ekonomikas politika līderu maiņas ietekmē, varēs tikai pēc kāda laika – vismaz pēc gada,» norāda eksperts.