Par konsultāciju un audita kompānijas Deloitte Baltijas vadošo partneri no 2021. gada 1. jūnija iecelta Kristīne Jarve, informē uzņēmumā.

K.Jarve pievienojās Deloitte Baltijas komandai 2015. gadā kā nodokļu partnere, 2017. gadā viņa tika iecelta par vadošo partneri nodokļu, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu jomā, savukārt 2018. gadā kļuva par Deloitte Igaunijas un 2020. gadā par Deloitte Lietuvas valsts vadītāju. Līdz ar vadošās partneres lomu, K.Jarve kļūst arī par Deloitte Latvijas valsts vadītāju.

"Es esmu pagodināta, ka esmu izvēlēta šai lomai. Tā ir liela privilēģija būt daļai no organizācijas, kas sniedz nozīmīgu ietekmi, nodrošinot augstas kvalitātes pakalpojumus, piedāvājot inovatīvus risinājumus klientiem un attīstot mūsu organizācijas talantus par nākotnes līderiem. Kā jaunā Deloitte Baltijas vadītāja es koncentrēšos uz sadarbības veicināšanu un vadības komandas darbu, lai nodrošinātu, ka mūsu zīmols joprojām tiek atpazīts un saistīts ar inovatīviem pakalpojumiem, tehnoloģiski progresīviem piedāvājumiem un kvalitāti. Iespējas Baltijā ir lielas, un, lai tās izmantotu, ir jāuzlabo mūsu spēja ātrāk integrēt inovācijas klientu vajadzību īstenošanā, jāturpina pārveidoties un attīstīties līdzi laikam," piebilst K.Jarve.

Konsultāciju kompānija Deloitte uzsākusi sadarbību ar trim Latvijas jaunuzņēmumiem Graphdo, Notakey un Blockvis

Pasaule ir pārmaiņu pagrieziena punktā, tehnoloģijas un dati maina gan sabiedrību, gan profesijas. Meklējot inovatīvus risinājumus savām būtiskajām šī brīža biznesa problēmām, veido inkubatorus un ārējas partnerības, lai uzsāktu savu darbību jaunā līmenī. Apzinoties, ka vairs nav efektīvi paļauties tikai uz iekšējiem resursiem jauninājumu ieviešanā, uzņēmumi sāk raudzīties uz jaunuzņēmumiem kā ideju un risinājumu avotiem.

«Jaunuzņēmumi attīsta savas idejas un būvē risinājumus, skatoties nākotnē. Finanšu pakalpojumu nozarē tā jau ir pienākusi. No vienas puses, mūsu sadarbības pamatā ir mūsu globālā tīkla priekšrocības, kas jauniem uzņēmumiem ļauj paplašināt eksporta iespējas. No otras puses, jaunuzņēmumi piedāvā tehnoloģijās balstītus inovatīvus instrumentus, kas ļauj atbildēt uz vissarežģītākajiem klientu jautājumiem. Mūsu uzkrātā pieredze ļauj palīdzēt jauniem uzņēmumiem ar komercializācijas stratēģiju. Šīs sadarbības rezultātā ieguvēji ir gan jaunuzņēmumi, gan mūsu klienti,» norāda Jānis Kauliņš, «Deloitte» finanšu pakalpojumu nozares konsultāciju vadītājs.

Noslēdzoties finanšu gadam, «Deloitte Latvia» paziņo par izmaiņām konsultāciju un juridisko pakalpojumu jomā.

Zvērināts advokāts Māris Liguts, kurš pirms diviem gadiem pievienojās «Deloitte», kļuvis par vietējo partneri zvērinātu advokātu birojā «Deloitte Legal» Latvijā. Viņam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze jurisprudencē – gan Latvijas zvērinātu advokātu birojos, gan arī vadot Juridisko departamentu «Danske Bank» filiālē Latvijā.

M. Ligutam ir maģistra grāds Starptautiskajās un Eiropas Savienības tiesībās, ko viņš ir ieguvis Rīga Juridiskajā Augstskolā, kā arī Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds tiesību zinātnēs. «Mēs, saprotot klienta komercdarbības specifiku un izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, turpināsim piedāvāt klientiem inovatīvus risinājumus to komercdarbības sekmīgai attīstībai Latvijā un ārpus tās robežām. Es lepojos ar savu advokātu un juristu komandu, kuru pieredzei, zināšanām un prasmēm ir būtiska loma sekmīgai biroja attīstībai un izaugsmei,» norāda M. Liguts.

Par "Preses Nama Kvartāla" biroju centra enkurnomnieku kļuvis viens no Latvijas vadošajiem auditoru, juridisko un finanšu konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem “Deloitte Latvia”.

“Deloitte Latvia” ofisa telpas tiks iekārtotas biznesa centrā 10. stāvā ar panorāmas skatu uz Daugavu un vecpilsētu. Pie biroja telpu funkcionālā plānojuma izstrādes tika piesaistīts vadošais arhitektu birojs “Arhis Arhitekti”.

Ofisa telpas būs aprīkotas ar modernākajām viedajām tehnoloģijām, kas pēc augstākajiem biroja standartiem regulēs optimālu mikroklimatu visa gada garumā un nodrošinās gandrīz nulles enerģijas patēriņu. “Deloitte Latvia” darbiniekiem būs pieejams trīs līmeņu virszemes stāvlaukums un noliktavas telpas.

“Nomas līguma parakstīšana ar “Deloitte Latvia” ir nozīmīgs atskaites punkts projekta realizācijā. Esam priecīgi, ka savas jaunās biroja telpas mūsu projektā izvēlas uz atbildīgu un ilgtermiņa darbību orientēts uzņēmums, kurš novērtē, cik būtiski ir nodrošināt cilvēku labsajūtu mūsdienīgā darba vidē. Biroju ēka tiek realizēta saskaņā ar ilgtspējīgas būvniecības principiem un gandrīz nulles enerģijas prasībām, atbilstot arī starptautiskā BREEAM sertifikāta “Excellent” standartiem, kas apliecina tās augsto kvalitāti, energoefektivitāti, ilgtspēju un nodrošinās komfortablu, veselībai draudzīgu vidi mūsu biroju nomniekiem,” stāsta Irēna Viļuma, projekta “Preses Nama Kvartāls” attīstības direktore.

Deloitte partneru skaitam turpinot augt, Andris Liepiņš kļūst par septīto Deloitte partneri Baltijas valstīs, informē uzņēmums.

A.Liepiņa pilnvaras oficiāli stāsies spēkā no 2024. gada 1. jūnija, kad viņš uzņemsies Riska konsultāciju prakses vadību Baltijā.

A.Liepiņš pievienojās Deloitte 2016. gadā, ar plašu ārvalstu pieredzi finanšu tirgos un finanšu nozares regulatīvajos jautājumos, un 2019. gadā kļuva par finanšu nozares Riska konsultāciju prakses līderi Baltijā. Šo gadu laikā viņš ir attīstījis veiksmīgu konsultāciju biznesu un izveidojis šobrīd spēcīgāko finanšu pakalpojumu nozares komandu tirgū, kas sevi ir pierādījusi ne tikai vietējā Baltijas tirgū, bet arī globālā mērogā.

“Man ir patiess prieks par komandā paveikto tiktāl, taču ar nepacietību gaidu uzvaras un sasniegumus, kas mums vēl priekšā. Turpināsim sniegt pienesumu Baltijas finanšu nozares attīstībā un izaugsmē, reģiona mēroga stratēģisko projektu īstenošanā, kā arī ar godu nesīsim Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vārdu Eiropā un pasaulē,” norāda Andris Liepiņš.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Pasaulē arvien biežāk manāmi sadarbības piemēri starp jaunuzņēmumiem un lielajām kompānijām, tie rūpīgas sagatavošanās rezultātā abām pusēm var sniegt ieguvumus.

Ar jaunuzņēmumiem sadarbojas arī konsultāciju kompānija Deloitte Latvia, kas grāmatvedības ārpakalpojumu jomā veiksmīgi strādā ar jaunuzņēmumu CakeHR, kas izstrādājis personālvadības programmatūru. «Strauji mainīgais tirgus, produkti un pakalpojumi, ko piedāvā jaunuzņēmumi, lielajiem spēlētājiem liek aizdomāties. Viņu biznesa modelis ir gadiem ilgi pārbaudīts un nostiprinājies praksē, tādēļ nav viegli uzņemties ko jaunu un riskantu. Lieliem uzņēmumiem ir raksturīgs, ka tie uzņemas aprēķinātu risku un to darba temps ir salīdzinoši lēns. Savukārt jaunuzņēmumi pasaulē sāk ieņemt līderpozīcijas gandrīz ikvienā nozarē. Pateicoties ātrajai prototipēšanai un vēlmei uzņemties risku, tie spēj radīt inovatīvus risinājumus. Jaunuzņēmumi strādā mazākās komandās vienlīmeņa hierarhijā, ir gatavi mainīt pastāvošo biznesa modeli un labāk spēj reaģēt uz tirgus prasībām. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc sadarbība starp lielajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem ir kļuvusi par nepieciešamību,» norāda Roberts Šlegelmilhs, Deloitte Latvia grāmatvedības risinājumu vadītājs. Viņa skatījumā, abu pušu sadarbības mērķis ir radīt produktīvu vidi, kurā tiek saīsināts inovāciju ieviešanas laiks un notiek efektīvāka tehnoloģiju izmantošana. Sadarbība palīdzot esošajiem tirgus spēlētājiem iekļūt jaunos tirgos, bet jaunuzņēmumiem attīstīt šos produktus.

Apmierināti un motivēti darbinieki ir galvenais priekšnoteikums veiksmīgai biznesa attīstībai, tāpēc vēlos jūs iepazīstināt ar jaunākajām atziņām no Deloitte 2024. gada “Global Human Capital Trends” ziņojuma, ko Deloitte publicē kopš 2012. gada. Šī gada pētījums, kurā apkopoti vairāk nekā 14 000 respondentu viedokļi no 95 valstīm, izceļ būtisku faktu: darba robežām izplūstot (domājot par attālināto darbu), tādas iezīmes kā empātija un zinātkāre kļūst arvien būtiskākas.

Novērojamas labbūtības pasliktināšanās pazīmes

Lai gan vairums vadītāju atzīst, ka ilgtspējas prioritizēšana, arī attiecībā uz cilvēkresursiem, ir ļoti svarīga organizācijas panākumiem, šķiet, ka pašreizējie centieni ir nepietiekami, jo lielākā daļa darbinieku ziņo par stagnējošu vai pasliktinājušos labbūtību darbā. 53% darbinieku apgalvo, ka viņus visvairāk uztrauc pieaugošais darba stress, kas pasliktina mentālo veselību.

Saskaņā ar Deloitte Globālo Mileniāļu un Z paaudzes aptaujas datiem, 48% darbinieku un 53% vadītāju atzīst, ka darbā ir izdeguši, un gandrīz puse mileniāļu un Z paaudzes darbinieku norāda, ka visu laiku vai lielāko daļu laika jūtas stresa pārņemti. 2023. gada “Gallup State of the Global Workplace” pētījumā atklāts, ka 59% no pasaules darbaspēka “klusi aiziet no darba ” jeb, angliski runājot, “are quiet-quitting”.

Izsludināta pieteikšanās Deloitte reģionālajā konkursā «Technology Fast 50 Central Europe», kurš norisinās deviņpadsmito gadu un iekļauj vairāk nekā 15 Centrāleiropas valstis, tai skaitā arī Latviju, informē pasākuma organizatori.

Deloitte «Technology Fast 50 Central Europe» ir programma, kurā ierindojas 50 strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi, balstoties uz ieņēmumu procentuālo pieaugumu četru gadu periodā, un kura ietver visus saistītos nozares sektorus - sakarus, vides tehnoloģijas, fintech, aparatūru, plašsaziņas līdzekļus un izklaidi, programmatūru.

Konkurss iedalās 3 pamatkategorijās: Centrāleiropas Fast 50 - šajā kategorijā ierindojas uzņēmumi, kuri uzrāda vismaz 50 000 eiro ieņēmumus gadā ar strauju to pieaugumu pēdējos 4 gados, izstrādā vai ražo patentētas tehnoloģijas vai investē ievērojamu kapitālu pētniecībai un attīstībai.

Centrāleiropas uzlecošā zvaigzne – iekļauj «jaunās» kompānijas, kurām piemīt liels potenciāls, taču ir pārāk jaunas, lai izpildītu ieņēmumu kritērijus galvenajai Fast 50 kategorijai. Attiecīgi šiem uzņēmumiem ir jābūt eksistējošiem vismaz trīs gadus, pārsniedzot ieņēmumus 30 000 eiro apmērā gadā.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

"Draugiem Group" uzņēmums "Printful" ierindots "Deloitte Technology Fast 500" uzņēmumu topa 254.vietā.

"Deloitte" uzņēmumu tops apkopo 500 visstraujāk augošos privātos un valsts uzņēmumus Ziemeļamerikā, kuri darbojas tehnoloģiju, mediju, telekomunikāciju, dabaszinātņu un energotehnoloģiju jomās.

"Technology Fast 500" balvas saņēmēji tiek izvēlēti, balstoties uz uzņēmuma apgrozījuma procentuālo pieaugumu no 2016. gada līdz 2019. gadam. Šajā periodā "Printful Inc." apgrozījums pieauga par 441%.

"Printful" izpilddirektors Dāvis Siksnāns uzskata, ka uzņēmuma panākumu atslēga meklējama tehniskajos risinājumos, ko "Printful" sniedz e-komercijas veikalu īpašniekiem. Pateicoties "Printful" modelim - apdruka pēc pieprasījuma - klienti var izveidot interneta veikalu bez vai ar ļoti mazām sākotnējām izmaksām.

Saskaņā ar finanšu eksperta "Deloitte" prognozēm 20 Eiropas visvairāk pelnošajiem futbola klubiem koronavīrusa pandēmija varētu izmaksāt vairāk nekā divus miljardus eiro.

"Deloitte" jaunākais ziņojums liecina, ka 20 analizēto klubu ieņēmumi slēgto stadionu un iztrūkstošo televīzijas naudu dēļ 2019./2020.gada sezonā samazinājušies par 1,1 miljardu eiro.

Daļa no šiem ieņēmumiem tiks atgūti 2020./21.gada sezonā. Finanšu gads lielākajā daļā klubu beidzas 30.jūnijā, un tas nozīmē, ka kādi naudas ienākumi un ienākumi no televīzijas apraides vietējās līgās un Eiropas sacensībās vēl nav iekļauti šīs sezonas skaitļos.

Tomēr pašreizējā vīrusa ietekme 2020/2021.gada sezonā radīs vēl lielāku iespaidu uz klubu finansēm ar līdz šim visā kontinentā slēgtiem stadioniem un bez pazīmēm, ka Covid-19 ierobežojumi tiktu mazināti.

Pat spēlēm ritot aiz slēgtām durvīm, raidorganizācijām ir kompensētas sākotnējā spēļu grafika izmaiņas un tukšo stadionu radītās atmosfēras trūkums.

Līdzšinējais Deloitte partneris Roberts Stuģis ir pievienojies korporatīvo finanšu un investīciju uzņēmumam Callidus Capital, kļūstot par tā partneri un valdes locekli.

«Pēc kapitāla piesaistes un konsultāciju atbalsta tādiem Latvijā strauji augošiem uzņēmumiem kā INDEXO un KOOL, kā arī virknes būtisku darījumu noslēgšanas, Callidus šobrīd raugās uz jauniem, ambicioziem biznesa projektiem un tāpēc augstu novērtējam Roberta pievienošanos mūsu vadības komandai. Šī ir mērķtiecīga izaugsme, kurai sekos mūsu aktīvas rīcības pieteikums jaunos tirgos un jaunos darījumos,» saka Valdis Siksnis, Callidus Capital partneris un dibinātājs.

Laikā no 2011. gada R. Stuģis ir bijis Deloitte Centrāleiropas revīzijas un konsultāciju partneris un viens no Deloitte Baltijas reģiona vadītājiem. Pirms tam R. Stuģis bija Parex bankas valdes loceklis un finanšu vadītājs, bet savas profesionālās gaitas uzsāka Arthur Andersen Rīgas un Londonas birojos.

Konsultāciju kompānija Deloitte programmā Technology Fast 50 Central Europe apkopoja straujāk augošos Centrāleiropas tehnoloģiju uzņēmumus, trīs apbalvojumus saņēma uzņēmumi no Latvijas.

Uzņēmumi tiek vērtēti pēc ieņēmumu procentuālā pieauguma četru gadu periodā, turklāt konkurence ir sīva – šogad pārstāvētas 10 Centrāleiropas valstis. Programma ietver visus tehnoloģiju nozares sektorus - sakarus, vides tehnoloģijas, fintech, aparatūru, plašsaziņas līdzekļus un izklaidi, kā arī programmatūru.

«Pievienošanās Deloitte Technology Fast 50 Central Europe laureātu lokam ir liels solis jaunu, dinamisku uzņēmumu attīstībā. Atzinība šajā konkursā palīdz uzņēmumiem gūt plašāku atpazīstamību nacionālā un starptautiskā līmenī, kā arī sniedz arvien jaunas izaugsmes iespējas,» saka Polina Nazarova, Deloitte Latvia biznesa attīstības vadītāja.

Pasaulē tikai 16,9% valdes locekļu un 5,3% valdes priekšsēdētāju ir sievietes

Par to liecina jaunākais "Deloitte" globālais pētījums "Sieviete uzņēmuma vadībā", kas apskata, kā 66 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdē.

Pēdējos gados situācija ir nedaudz uzlabojusies un sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos kāpis par 1,9 procentpunktiem kopš iepriekšējā pētījuma 2017. gadā, tomēr joprojām tas saglabājas neliels.

"Ja globālie rādījumi turpinās līdzšinējo izaugsmes tempu, sieviešu īpatsvaram kāpjoties vidēji par vienu līdz diviem procentpunktiem gadā, mums var nākties gaidīt pat 30 gadus, līdz globālā līmenī tiktu sasniegts dzimumu līdzsvars uzņēmumu valdēs," norāda Kristīne Jarve, "Deloitte" Baltijas partnere un "SheXO" kustības līdere Latvijā. Viņa uzskata, ka šī brīža statistika norāda uz nepieciešamību pieņemt lēmumus un uzsākt aktīvu rīcību dzimumu paritātes veicināšanai.

Iecerēts, ka 2025. gadā Rīgas Eksportostas dienvidu daļā darbu uzsāks jauns kravu un pasažieru (RoPax), kā arī kruīzu kuģu terminālis, kas ievērojami audzēs Rīgas ostas konkurētspēju.

To intervijā DB norāda RoPax termināļa projekta vadītāja Jūlija Bērziņa. Viņa stāsta, ka šobrīd Deloitte ir prognozējis, ka šī projekta īstenošana ļaus palielināt Rīgas brīvostā apkalpoto pasažieru skaitu par 8% ik gadu, bet ro-ro (roll-on roll-off) kravu apjomus – par līdz pat 10%. RoPax projekta attīstītāju prognozes gan ir nedaudz konservatīvākas, viņi paredz attiecīgi 5% un 3% pieaugumu.

Fragments no intervijas

Šobrīd starp Rīgas brīvostas pārvaldi un AS Rīgas 1. saldētava kā RoPax projekta attīstītāju noslēgts nodomu protokols nolūkā izveidot jaunu ro-ro kravu un pasažieru (RoPax), kā arī kruīzu kuģu termināli. Kāpēc mums pašlaik nepieciešams jauns terminālis?

Noslēdzoties Deloitte grupas finanšu gadam, notikušas izmaiņas «Deloitte Latvia» vadībā – par audita partneri kļuvusi zvērināta revidente Inguna Staša, informē uzņēmumā.

I. Staša ir zvērināta revidente ar vairāk nekā 15 gadu ilgu pieredzi sniedzot pakalpojumus privātā un publiskā sektora uzņēmumiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. Darba gaitā īpaša specializācija ir lielu un komplicētu revīzijas projektu vadīšanā, nodrošinot finanšu pārskatu atbilstību Latvijas Republikas likumdošanas prasībām un Starptautiskajiem Finanšu Pārskatu Standartiem.

Plānots, ka vadības izmaiņas veicinās straujāku uzņēmuma izaugsmi un veiksmīgāku vairāk nekā 50 profesionāļu lielas revīzijas komandas attīstību. «Saprotot ikviena klienta komercdarbības specifiku un izmantojot individuālu pieeju un mūsdienu tehnoloģijas, turpināsim piedāvāt klientiem inovatīvus risinājumus sekmīgai finanšu kontrolei un pārvaldībai» par arvien augošu pakalpojumu kvalitāti komentē I. Staša.

Lielāka neskaidrība par ekonomikas virzienu savu nospiedumu atstājusi arī uz mākslas tirgu.

Šā gada pirmajā pusē ar populārāko izsoļu namu Christie’s, Sotheby’s un Phillips starpniecību pārdoti mākslas darbi 5,55 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir par 20,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Deloitte apkopotie dati. Sevišķi krasi bremzējis pieprasījums Ķīnas un pārējās Āzijas mākslas tirgū – par 53%. Secināts, ka arī mākslas tirgus nav pasargāts ne no tirdzniecības kariem, ne, piemēram, Brexit sāgas pavērsieniem. Šī tirgus dalībnieki vēl norādījuši, ka tos dažkārt satrauc arī caurspīdības trūkums un spekulantu klātbūtne.

Kopumā aptuveni četras piektdaļas no Deloitte aptaujātajiem kolekcionāriem pauduši, ka gribētu, lai līdzekļu pārvaldnieki savu pakalpojumu klāstu papildinātu ar kādu produktu, kas ļautu gūt labumu no mākslas tirgus un kolekcionējamo priekšmetu tirgus izaugsmes. Šajā pašā laikā – šobrīd vien 29% – mākslas tirgus eksperti sagaida, ka nākamo sešu mēnešu laikā tas atradīsies uz izaugsmes taciņas. Vēl šā gada maijā tas esot bijis 51%. Kopumā ArtTactic Risk Barometer apkopotie dati norāda, ka kolekcionāri risku šajā tirgū 10 ballu skalā novērtējuši ar 7, kas ir virs 10 gadu vidējā rādītāja, kurš atrodas pie 6,4.

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Gadiem ilgi darot vienu un to pašu, ir grūti radīt ko jaunu, tāpēc mūsdienu konkurences apstākļos lielo kompāniju sadarbība ar jaunuzņēmumiem kļūst izšķirīgi svarīga.

Tāds secinājums izdarāms pēc Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 diskusijas Digitalizācija. Lielo uzņēmumu un jaunuzņēmumu sadarbība. «Inovācijas ir atvērta ekosistēma, un gan lielākiem, gan mazākiem uzņēmumiem ir savas priekšrocības, un sadarbībā attīstība notiek daudz ātrāk,» saka Kristaps Banga, Accenture Inovāciju vadītājs.

Pasaulē valda konkurence, un, tā kā arī vietējā tirgū SEB banka nav vienīgā banka, šī organizācija vienmēr ir gribējusi atšķirties. To var darīt iekšienē, mācoties jaunas lietas vai skatoties pasaules pieredzē. «Bieži vien pamanām, ka tieši maziem uzņēmumiem un finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem tas izdodas ātrāk, globālāk, ar citu vērienu. Tas, ka kāds cits kaut ko dara ātrāk vai efektīvāk, bija pirmais impulss, kāpēc mēs vispār sākam skatīties tajā virzienā un meklēt sadarbības iespējas,» teic Kārlis Karolis, SEB bankas Inovāciju vadītājs. Swedbank Komunikācijas vadītājs un finanšu tehnoloģiju akseleratora programmas iniciators Māris Plūme norāda, ka bankas allaž ir bijušas inovāciju priekšējās līnijās, bet līdz šim tās pārsvarā bijušas salīdzinoši slēgtā vidē. Tomēr arī finanšu sektoru ir sasniedzis lielākas atvērtības vilnis un izpratne par sadarbības spēku.

Pandēmijas laikā ļoti spilgti sevi ir apliecinājuši dažādi attālinātie – digitālie risinājumi klientu apkalpošanā un pārdošanā. Par savu pievienoto vērtību ir atgādinājusi arī telesales jeb pārdošana pa tālruni.

Zinu, ka daudziem ir dažādi aizspriedumi par telesales darbu, taču šie mīti visticamāk ir saglabājušies no 10 un vairāk gadu senas pagātnes. Turklāt, ja liekas, ka saziņa ar klientu pa tālruni ir izmirstoša joma, tad tie ir maldi. Lai arī digitālo kanālu loma pakāpeniski pieaug, kā liecina “Tele2” un SKDS veikto aptaujas dati, 77% klientu vēl joprojām priekšroku dod zvaniem pa telefonu, lai sazinātos ar uzņēmumu.

Tas, ka pārdošana un klientu apkalpošana pa telefonu spēlē ļoti būtisku lomu, pierāda arī fakts, ka mainās veikalos strādājošo speciālistu ikdiena jeb darba pienākumi. Veikalos strādājošo darbinieku uzdevums vairs nav tikai apkalpot klientus klātienē, bet arī pa tālruni un digitālajos kanālos. Iemesls tam ir visai vienkāršs – klientu paradumi un klientu centru apmeklētība mainās, un, lai efektīvāk izmantotu resursus, pārdevējiem un klientu konsultantiem ir jāprot pārdot un apkalpot klientus dažādos kanālos. Arī “Tele2” ir ieviesusi šādu praksi, un tas ir virziens, kurā mēs dosimies arī nākotnē.

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Lai iegādātos jaunu, aptuveni 70 kvadrātmetru lielu mājokli Latvijā, šim mērķim būtu jānovirza līdzekļi vidējās darba algas apmērā 8,9 gadu ilgā periodā, liecina jaunākais "Deloitte" veiktais nekustamā īpašuma tirgus pētījums par 2019.gadu.

Vēl ilgāks laika periods būtu nepieciešams vien Čehijas (11,4 gadi), Serbijas (11,3), Austrijas (10) un Slovākijas (9,9) iedzīvotājiem, savukārt Portugālē ikgadējo algu nāktos krāt vien četrus gadus.

Vidējā jaunu dzīvokļu cena Latvijā 2019. gadā kritusies par 5,4%, salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā veidojot 1 646 eiro par kvadrātmetru. Neliels cenu kritums (1,2%) novērojams arī Īrijā, savukārt ievērojamākais kritums reģistrēts Serbijā, kur vidējā jauna mājokļa cena no 2018. līdz 2019. gadam kritusies par 7,4%. Pārējās pētītajās valstīs nekustamā īpašuma cenas ir pieaugušas, sākot no 0,1% Itālijā līdz pat 12,9% Luksemburgā.

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Visaugstākā vidējā jauna dzīvokļa cena 2019. gadā fiksēta Luksemburgā, sasniedzot 7 145 eiro par kvadrātmetru, un arī par ikmēneša īri visdārgāk maksā tieši Luksemburgā – vidēji 3 071 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot pilsētu, nevis valstu, kopējos rādītājus, visaugstākās dzīvokļu cenas (12 863 eiro par kvadrātmetru) novērotas Parīzē, kas vienīgā pārsniedza 10 000 eiro robežu. Savukārt lētākie jaunie dzīvokļi pieejami Bulgārijā (550 eiro par kvadrātmetru) un Bosnijā un Hercegovinā (849 eiro par kvadrātmetru).

Kaut gan ierasti augstākās mājokļa cenas novērojamas tieši galvaspilsētās, Latvijas kontekstā Jūrmala atzīta par jaunu dzīvokļu cenu ziņā dārgāko pilsētu ar vidējo cenu 2 265 eiro par kvadrātmetru, kamēr Rīgā šī cena ir 1 690 eiro.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni 

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25...

Krasākās atšķirības vērojamas Lisabonā, kur mājokļa cenas galvaspilsētā par 336% pārsniedza vidējās mājokļu cenas valstī.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus 2019. gadā saglabāja pozitīvu attīstības tendenci – 2019. gada laikā Latvijā pārdoti 21 205 dzīvokļi, no tiem 9 840 Rīgā, kas ir par attiecīgi 2,6% un 6,8% vairāk nekā 2018. gadā.

Latvija ierindojas starp valstīm ar zemu hipotekāro parādsaistību attiecību pret mājsaimniecības ienākumiem (23,2%) – vēl mazāka proporcija parādsaistību ir vien Ungārijai (18,1%) un Bulgārijai (15,1%), kamēr vislielākie rādītāji vērojami Nīderlandē (187,6%).

Vien piecās valstīs – Latvijā, Bulgārijā, Portugālē, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā 2019. gada laikā pabeigta mazāk nekā divu dzīvokļu būvniecība uz katriem 1 000 iedzīvotājiem. Savukārt vislielākais pabeigto būvju skaits uz 1 000 iedzīvotājiem novērots Luksemburgā (11,65), Francijā (6,7) un Norvēģijā (5,66).

"Pašreizējā krīze atšķiras no 2008.-2010. gadā piedzīvotās – bankas un attīstītāji ir daudz labākā finansiālā stāvoklī nekā iepriekš, tādēļ tik būtisks kritums būvniecības nozarē un nekustamo īpašumu tirgū nav gaidāms. Protams, vīrusa ietekme uz nozari dažādās valstīs ir atšķirīga, piemēram, kamēr Francijā 90% būvlaukumu darbi tika ierobežoti, Čehijas būvniekiem nācās vien ievērot papildu higiēnas prasības. Paredzu, ka 2020. gadā darījumu apjoms būs mazāks nekā ierasts, tomēr krīzes sekas nebūs tik sāpīgas un ilgstošas, kā pirms desmit gadiem piedzīvotās,” uzskata Valters Tučs, "Deloitte Latvia" korporatīvo finanšu direktors.

"BDO Latvia" vadības komandai kā partneris pievienojies Andrejs Surmačs, kurš līdz tam ieņēmis dažāda līmeņa vadošās pozīcijas "Deloitte" birojos Baltkrievijā, Krievijā un Latvijā, savukārt Viesturs Briežkalns, "BDO Latvia" biznesa ārpakalpojumu nodaļas vadītājs, turpmāk pildīs arī partnera pienākumus.

A. Surmačs audita un grāmatvedības profesionālo pakalpojumu jomā strādā vairāk nekā 25 gadus. Viņa klientu lokā ir vietējie un starptautiskie uzņēmumi, privātā un sabiedriskā kapitāla struktūras, valdības organizācijas, bezpeļņas organizācijas, vietējās un starptautiskās finanšu institūcijas. Viņš ir sertificētu grāmatvežu asociācijas (ACCA) loceklis un Baltkrievijā sertificēts revidents.

V. Briežkalns "BDO Latvia" komandai pievienojās 2016. gadā, uzņemoties pienākumus attīstīt un vadīt biznesa ārpakalpojumu nodaļu. Viņam ir vairāk nekā 10 gadu pieredze finanšu grāmatvedībā, budžetu veidošanā, projektu un uzņēmumu nodaļu rentabilitātes novērtēšanā. Viņa klientu lokā ir dažādu nozaru gan starptautiskie, gan vietējie uzņēmumi, kuru vajadzībām viņš plāno un vada pilna cikla grāmatvedību un arī atsevišķus biznesa ārpakalpojumu uzdevumus.