Helēna Demakova bija viena no visspožākajām ministrēm, kāda vien ir bijusi, ar ļoti profesionālām, dziļām zināšanām, ar atzītu autoritāti arī ārpus Latvijas, intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena sacījis Andris Šķēle. Viņš arī atzinis, ka partijas biedri «treknajos gados » neesot ieklausījušies visos viņa padomos.

Atbildot uz SestDienas jautājumu: «Vai jūsu aiziešana no politikas nebija personiska krīze? » Tautas partijas līderis A. Šķēle stāstījis:

Vienojoties par nepieciešamām strukturālajām reformām, valdībai ir jābūt kā vienai komandai, jo šis nav laiks, lai cīnītos par naudu, bet par labāku valsti, LNT raidījumā 900 sekundes uzsvēra Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Jau ziņots, ka šodien, 15.septembrī ir sasaukta ārkārtas valdības sēde par strukturālām reformām valsts pārvaldē.

Laika ir palicis ļoti maz, un jebkura vilcināšanās var apdraudēt to, ka atkal varētu tikt pieņemti vienas nakts lēmumi, pieļāva V.Zatlers. Viņš gan atzina, ka šīs dienas valdības sēde nebūs galapunkts un darbs pie strukturālajām reformām tiks turpināts.

«Būtiskākais ir, lai ierēdņi, nozarēs strādājošie un galvenais - pilsoņi saprastu, kādus ieguvumus strukturālās reformas viņiem dos,» sacīja V.Zalters.

Reformām ir jābūt, bet no tām ir jābūt ieguvumiem, nevis zaudējumiem, it sevišķi veselības aprūpes un izglītības nozarēs, jo ja tiek slēgta kāda izglītības iestāde, tad ieguvumam jābūt tādam, ka esošie bērni sāk mācīties labākā skolā, bet veselības aprūpē ir jābūt skaidrībai un nevar vienkārši veselai ilgus gadus izveidotai ārstu speciālistu komandai vienā dienā pateikt, ka viņiem vairs nav darba un slimnīca tiek slēgta.

Ukrainas ekonomikai, kura ir globālās krīzes vissmagāk skartā ekonomika Eiropā, varētu būt nepieciešami divi gadi, lai atlabtu pat tad, ja Ministru kabinetam izdosies «apcirpt» deficītu, sacījis valsts prezidents Viktors Juščenko (Viktor Yushchenko), ziņo Bloomberg.

Kā norāda medijs, bijušās PSRS republikas ekonomika pirmajā ceturksnī gada griezumā saruka par 20.3%. Tajā pašā laikā pims gada ekonomika auga par 6.3%. Šogad kopumā tā varētu sarukt pat par 12%, lēš Ukrainas ekonomikas ministrija. Tas būtu lielākais kritums kopš 1995.gada.

Valsts pašlaik cenšas izpildīt nosacījumus, lai saņemtu ceturto iemaksu no 16.4 miljardu ASV dolāru aizdevuma, ko tai piešķīris Starptautiskais Valūtas fonds.

V. Juščenko sacījis, ka budžeta deficīts nākamgad varētu būt līdzvērtīgs pat 12% no iekšzemes kopprodukta.

«Ja mēs runājam par iespējamību atjaunot ekonomisko situāciju, kāda tā bija pirms gada vai pusotra gada, tad ir skaidrs, ka šobrīd - bez reformām - tam būtu vajadzīgi daudzi gadi,» sacījis V. Juščenko. «Ar dziļām un godīgām reformām, būtu vajadzīgi aptuveni divi gadi,» viņš norādījis.

Ķīnas līderi gatavo reformu sēriju, kuras mērķis būs nākamās desmitgades laikā pārveidot valsts ekonomiku, lielāku nozīmi piešķirot brīvajam tirgum, vēsta BBC.

Lēmums ieviest vērienīgas reformas tika pieņemts aiz slēgtām durvīm notiekošajā Ķīnas plēnumā. Tā dēvētais Ķīnas Trešais plēnums Pekinā sākās aizvadītās nedēļas piektdienā un ilgst jau ceturto dienu.

Reformām varētu būt «milzīga nozīme» uz valsts ekonomiku. Piemēram, viena no reformām paredz, ka turpmāk Ķīnas privātajiem uzņēmumiem tiks ļauts veikt lielākas investīcijas valsts kompānijās, vēstīja AFP. Taču plašāka informācija par gaidāmajām reformām Ķīnas ekonomikas un sociālajā sektorā gaidāma tuvākajās dienās.

Galvenais jautājums ir sakārtot valdības un tirgus attiecības, ļaujot tirgum spēlēt izšķirošo lomu tādos jautājumos kā, piemēram, resursu piešķiršana, raksta aģentūra Reuters.

Šobrīd neviens negrasās prasīt valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža demisiju, taču ir aktīvi jārunā par ministra ieplānotajām reformām, norāda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) prezidējošais mērs, Jūrmalas domes vadītājs Gatis Truksnis.

Viņš Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norāda, ka atbalsta saprātīgas reformas, nevis populismu. Kā labu piemēru reformām Truksnis minēja izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā.

Db.lv jau vairākkārt ziņoja par nesaskaņām starp ministru Sprūdžu un LLPA saistībā ar plānotajām reformām, kuras cita starpā paredz arī pašvaldību deputātu skaita samazināšanu, skaidrākas lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu pašvaldībās, kā arī lielākām iespējām iedzīvotājiem lemt par pašvaldībā notiekošo vietējos referendumos.

Attiecībā uz izskanējušo kritiku attiecībā uz iecerētajām reformām Sprūdžs norāda: «Reformējot vienmēr būs kāds, kam reformas un pārmaiņas radīs neērtības. Visiem vienādi ērtas reformas nemēdz būt, jo prasa mainīties, pilnveidot sevi un mūsu valsts un pašvaldību pārvaldi iedzīvotāju vajadzību realizēšanai. Tādēļ arī šobrīd starp konstruktīviem viedokļiem dzirdama arī angažēta kritika un intrigas, bet tas nedrīkst apturēt virzīšanos uz priekšu.»

Pajautājiet Rumānijas prezidentam Trajanam Basesku, kad valsts plāno ieviest eiro, un viņa atbilde būs nelokāma - mērķa datums ir 2015.gads. Vienlaikus Basesku dara zināmu, ka, ja arī valsts līdz desmitgades vidum spēs izpildīt fiskālos kritērijus dalībai eirozonā, Rumānija vērtēs, vai ir vērts tai pievienoties, vēsta Financial Times.

«Ir salīdzinoši vienkārši sasniegt budžeta deficīta un inflācijas mērķus,» viņš teicis izdevumam, piebilstot: «Bet tajā brīdī ir jāskatās, cik konkurētspējīga ir jūsu ekonomika.»

Lielākā daļa Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu paklusām atvirza uz priekšu iespējamos eirozonā iestāšanās datumus, norāda medijs.

Polija, kas atteikusies no iepriekšējā mērķa datuma - 2012.gada, tagad prognozes par eiro ieviešanu desmitgades vidū maina uz desmitgades beigām. Finanšu ministrs Jaceks Rostovskis pagājušajā mēnesī sacīja, ka valsts varētu neieviest eiro pirms 2019.gada.

Redzot, ka esošais ekonomikas modelis nav gana veiksmīgs, lai sekmētu strauju tautsaimniecības izaugsmi, bija nepieciešams lielāks dzinulis reformu īstenošanai - no divriteņa bija jāpārsēžas automašīnā, bet 10.Saeima turpināja uzlabot divriteni, saka Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, paužot cerību, ka 11.Saeimai būs lielāks ambīciju līmenis.

Viņaprāt, iepriekšējās Saeimas lielākās problēmas bija tās, ka, pirmkārt, atsevišķi indivīdi būtiski varēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu, un, otrkārt, pēc vēlēšanām strauji saruka politiķu ambīciju līmenis.

«Sākotnēji bija daudz solīts, bet, lai arī 10.Saeimas darbības laiks bija īss, nebija redzamas straujas iestrādes tuvākai vai tālākai nākotnei. Ambīcijas noplaka, kas no ekonomikas viedokļa bija slikti,» sacīja eksperts.

To, kāpēc 10.Saeima turpināja uzlabot divriteni, lai arī bija jāpārsēžas automašīnā, Kazāks skaidro tieši ar ambīciju apsīkumu, pieļaujot, ka, politiķi domāja, ka viņiem doti četri gadi un pamazām visu izdarīs. Tomēr, kā uzsvēra ekonomists, patlaban pasaules ekonomika nav tāda, lai varētu gaidīt. Iespēju logi esot ļoti nelieli, un, ja tos neizmanto, tad iespējas tiek palaistas garām.

Latvijas Ostu asociācija uzskata, ka ir pamats aizdomām, ka aiz runām par reformām var slēpties mērķis privatizēt Latvijas nacionālo bagātību – ostas.

Latvijas lielo ostu, kur pēdējos gados ieguldīti vairāki simti miljoni latu, gada apgrozījums ir ap 50 - 60 miljoniem latu. Latvija ir kļuvusi par tranzītkravu līderi reģionā un kravu apjoma ziņā ir krietni priekšā kaimiņvalstīm, ja salīdzina nevis atsevišķas ostas, bet kravu plūsmu valstī kopumā. Pēdējā laika polemika par it kā samilzušajām problēmām ostu pārvaldībā un nepieciešamajām reformām dod pamatu aizdomām par vēlmi privatizēt Latvijas ostas, uzskata Latvijas ostu asociācija.

Ostu pārvalžu iespējamo reformu sakarā kā iemeslu reformām min Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) un Baltijas asociācijas Transports un loģistika (BATL) (pēdējā apvienojušies vairāki Ventspils ostā strādājošie uzņēmumi) vēstules. Tās ir tikai divas sabiedriskas organizācijas, kas nebūt neatspoguļo visu nozarē iesaistīto pušu viedokli, uzsver Ostu asociācija. «Pašreizējais ostu pārvaldības modelis Latvijā ir ļoti progresīvs, jo nodrošina gan valsts, gan attiecīgās pašvaldības interešu ievērošanu. Ostu valdēs ir četri pašvaldības un četri valsts izvirzīti pārstāvji. Piemēram, Lietuvā Klaipēdas ostu pārrauga viena – Satiksmes ministrija, kas nedod iespēju visām iesaistītajām pusēm piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ostu valžu locekļi ne tikai pieņem lēmumus ostu attīstībai, bet arī nodrošina informatīvo saikni ar izvirzītājiem – attiecīgi pašvaldību un konkrēto ministriju. Reti kura valsts institūcija ir tik plaši pārvaldīta,» norāda Ostu asociācija.

Kaut arī runāts par strukturālo reformu nepieciešamību un nozīmi Latvijas esošās situācijas uzlabošanā tiek daudz, šobrīd tās iestrēgušas runu un diskusiju līmenī, nevis reālā darbībā, ko vēl papildina mehāniskā naudas cirpšana, nevis reformas pēc būtības. Ejot pa šādu ceļu, diemžēl nākotnē varam gaidīt tikai labklājības samazināšanos.

Protams, ka šo situāciju ļoti labi apzinās arī lēmumu pieņēmēji SVF, Eiropas Savienībā, tādēļ var saprast viņu šaubas par to, vai Latvijai turpināt piešķirt vēl lielāku aizdevumu.

Arī uzņēmējdarbības jomā ir riskanti piešķirt kredītu uzņēmumam, kurš nevēlas mainīt neefektīvās vadības sistēmu, kaut skaidri redzams, kā tas darāms. Privātā biznesā aizdevējs pilnīgi pamatoti strādā pēc šādiem noteikumiem: vai nu uzņēmums mainās, vai arī sadarbība tiek pārtraukta. Gluži to pašu var teikt arī par šī brīža situāciju starp aizdevējiem un Latviju.

Lai turpmāk strukturālās reformas kļūtu par reālu darbību, uzskatu, ka nepieciešamas divas būtiskas lietas.

Sabiedrības atbalsts Roberta Ķīļa iesāktajām reformām augstākajā izglītībā šī gada decembra mēnesī, salīdzinot ar septembri, ir pieaudzis, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.

Decembra mēnesī uzsāktās un ierosinātās reformas pozitīvi vērtē 42,7% Latvijas iedzīvotāju, tajā pašā laikā negatīvs skatījums uz tām ir 27,6% aptaujāto, savukārt 29,7% iedzīvotāju šajā jautājumā nav konkrēta viedokļa. Septembrī reformas pozitīvi vērtēja 39,6% Latvijas iedzīvotāju.

Iesāktās un ierosinātās reformas vispozitīvāk vērtē iedzīvotāji ar augstāko izglītību (50%), iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (60,8%), kā arī Vidzemes reģionā dzīvojošie (58,6%). Savukārt visnegatīvāko viedokli par reformām snieguši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (33,6%), Latgales reģionā dzīvojošie (35,6%), kā arī iedzīvotāji ar krievu sarunvalodu ģimenē (32,1%).

Latvija piektdien no Eiropas Komisijas (EK) saņēma Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda (AF) pirmo maksājumu 201 miljona eiro apmērā.

Kopējais pieprasījums bija par 231 miljonu eiro, bet no tā atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma.

EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija ir izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus, un veikusi vairākas reformas, piemēram, pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā reģionos un attālinātajai izglītībai, un citas.

Dombrovskis sacīja, ka EK vērtējums par paveiktajām reformām bijis pozitīvs un Latvija var saņemt pirmo maksājumu.

Grieķija pirmdien veikusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) kredīta maksājumu 588 miljonu eiro apmērā, valdībai turpinot pārrunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par jaunām ekonomikas reformām.

Grieķijas Finanšu ministrijas amatpersonas norādīja, ka 20.martā valdība SVF veiks vēl vienu aizdevuma maksājumu 336 miljonu eiro apmērā.

Grieķija un tās kreditori pagājušajā nedēļā sāka jaunu pārrunu raundu par reformām, kuras valstij nepieciešams īstenot, lai tā iegūtu turpmāku finansiālo palīdzību.

Atēnas cer, ka valsts starptautiskie aizdevēji priekšlaicīgi izmaksās glābšanas programmas atlikušos 7,2 miljardus eiro vai palielinās 15 miljardu eiro ierobežojumu attiecībā uz obligācijām, ko valsts drīkst emitēt.

Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri februāra beigās apstiprināja Grieķijas lūgumu pagarināt valsts palīdzības programmas termiņu par četriem mēnešiem.

Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Čehija gatavos "Ziemassvētku paketi" ar ierosinājumiem bloka reformēšanai, kuras mērķis ir pārliecināt šaubīgos par nepieciešamajām pārmaiņām ES.

Ideja par "Ziemassvētku paketi" izskanējusi pēc tam, kad ES prezidējošā valsts vasarā nosūtīja dalībvalstīm aptaujas anketu par ES reformām. Kā atzinis Čehijas ES lietu ministrs Mikulāšs Beks, aptaujas rezultāti rāda, ka nacionālās valdības pašlaik nav īpaši labvēlīgi noskaņotas pret pārmaiņām.

"Piemēram, Skandināvijas valstis nav gatavas pārskatīt ES līgumus," norādījis Beks.

Iepriekšējās reformas ES veiktas 2009.gadā ar Lisabonas līgumu. Prasības pēc reformām pieaugušas kopš februāra, kad Krievija sāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā un vairākas valdības kritizēja ES gauso lēmumu pieņemšanu par sankcijām pret Maskavu, ko bremzēja nepieciešamība panākt vienprātību.

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Ievērojami pazeminātas nākamā gada IKP prognozes; redzama dilemma starp tērēšanu un taupīšanu.

Eiropas Komisijas (EK) publicētajās rudens prognozēs ar nedaudziem izņēmumiem visā Eiropas Savienībā nākamgad rādās sliktāka aina, nekā tā šķita vēl pavasarī (skat. grafiku). Arī šogad paredzēta vārgāka IKP izaugsme nekā eirozonā, tā viscaur ES – attiecīgi 0,8% un 1,3%, salīdzinot ar 2013. gadu.

Nākamajā gadā EK analītiķi vidējo ekonomikas izaugsmi eirozonā redz 1,1% un 1,5% ES ‒ nedaudz labāku par šo gadu, un paredzams, ka tas varētu notikt ar iekšējā patēriņa pieaugumu un nelielu patēriņa kāpumu arī pasaulē. Nelielu izaugsmi EK paredz arī turpmāk. 2016. gadā tās motīvs varētu būt Eiropas finanšu sektora nostiprināšanās pēc šā gada ECB veikto 130 eirozonas lielāko banku bilanču pārlūkošanas un stresa testiem. Sava artava izaugsmei varētu nākt arī no līdzšinējām, lai cik negribīgi nākušajām, strukturālajām reformām dalībvalstīs, kam būtu jāsāk nest augļus.

Ir pagājuši septiņi gadi kopš ASV investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma, ir vērts aplūkot, kas pa šo laiku ir mainījies un kas ne. Notikums pavēra iespēju mazināt valdošo pārmērību finanšu tirgos, risināt paviršo struktūru jautājumu un koncentrēties uz produktivitāti, taču tas kļuva par katalizatoru, lai politikas veidotāji «vilktu garumā», iegūstot aizvien vairāk laika, un liktu domāt, ka meklē derīgus risinājumus.

Lēmumu pieņēmēji reaģēja uz izaugsmi un sentimenta trūkumu ar augstākiem fiskālajiem tēriņiem, un, kad nauda beidzās, piespieda centrālās bankas naudu drukāt – daudz naudas. Tās gan nebija pārmaiņas esošajai pasaules ekonomikas kārtībai, bet drīzāk aizsāktā turpinājums, ignorējot nepieciešamību pēc reformām, atbildības un ieguldījumiem cilvēkresursos un produktivitātē.

Vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey & Co šogad publiskotajā ziņojumā ir aprēķināts, kādus apmērus ir sasniedzis globālais parāds kopš Lehman Brothers krišanas. Proti, pasaules parādsaistības ir pieaugušas par 57 triljoniem ASV dolāru, kas ir 17% no visas pasaules IKP. Tā vietā, lai atgūtos no krīzes, ar aizņemšanos esam nākotnes izaugsmi nostādījuši ķīlnieka lomā, un radies iespaids, ka globālā ekonomika ir iestrēgusi pastāvīgā stagnācijā.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Aizvadītais gads kā pasaules, tā Latvijas ekonomikā bijis negaidīti straujas izaugsmes gads, pozitīvi ietekmējot gan valsts, gan uzņēmumu un iedzīvotāju maciņus. Latvijas izaugsmes 3. ceturkšņa temps (5,8%) bija straujākais, kāds šajā ciklā ir bijis. Lai gan pakāpeniski izaugsme kļūs lēnāka, Latvija arī nākamgad piedzīvos gana strauju ekonomisko kāpumu.

Piecas būtiskākās tendences ekonomikā šogad un 2018.gadā:

2017.gads Latvijas ekonomikā

Ielikti pamati nodokļu reformai

Aizejošais gads Latvijā aizritējis vērienīgas nodokļu reformas zīmē. Reformas rezultātā mazināts nodokļu slogs, īpaši mazo ienākumu saņēmējiem. Tāpat visi ienākumu veidi tiks aplikti ar vienu bāzes likmi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņās būtiskas ir divas lietas: avansa maksājuma atcelšana, otrs – nesadalītā peļņa netiks aplikta ar UIN. Pirmais uzņēmumam palīdz krīzes laikā, bet otrais, cerams, mudinās legalizēt patiesās finanšu plūsmas. Kopumā nodokļu reforma ir solītis pareizajā virzienā. Riski – kā to piemēros un cik daudz būs birokrātija. Valdībai vajadzētu iemācīties runāt saprotamāk – viena no problēmām bija pretrunīga un saraustīta komunikācija.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Baltic Restaurants valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Baltic Restaurants (zīmols Daily) kā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs darbojas gan Latvijā, gan Igaunijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Iesāku vadīt ēdināšanas uzņēmumu nejauši, bet šo iespēju man deva, jo redzēja, ka tiešām to gribu un man «aste bija gredzenā», nevis «vilkās pa zemi». Šādi arī šobrīd pats skatos uz darbiniekiem, jo tas ir pamata priekšnosacījums, lai kas sanāktu! Biju arī pietiekami drosmīgs, šo iespēju izmantot, jo nekad nebiju uzņēmumu vadījis un man tās bija lielas pārmaiņas starp nodaļas un uzņēmuma vadīšanu. Dzīvē jau tā ir, ka jācenšas šīs iespējas pamanīt un tad arī izmantot.

Politiķu dzīvē, īpaši pirms vēlēšanām, gadās brīži, kad neko nevar izdomāt, bet kaut ko tomēr baigi vajag. Pēc viena no šādiem gadījumiem izskatās nu jau vairākus mēnešus ilgstošā ņemšanās ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti, tautā sauktu par OIK.

Ekonomikas ministrēšanas laiks iet uz beigām, un nāk atskārsme, ka kaut ko pēc sevis tomēr vajag atstāt, jo ar visādām fantazēšanām par startapiem un braukāšanu apkārt tomēr ir stipri par maz dziļam nospiedumam politikas vēsturē. Tad nu Ašeradena kungs nolēma ķerties klāt titāniskajai cīņai ar OIK bubuli. Bubulis, starp citu, ir mākslīgi uzpūsts. Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījums liecina, ka 2/3 no OIK maksājuma visi patērētāji maksā dabasgāzes stacijām un tikai 1/3 - tā sauktajai zaļajai enerģijai, taču cilvēku prātos šis temats ir pamatīgi sajaukts un samežģīts, jo tā skaidri šo kutelīgo patiesību valsts amatpersonām netīk pateikt.

Parex bankai ir atrasts nopietns investors ar labu reputāciju un pietiekami dziļām kabatām, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Lielākā Skandināvijas banka vēloties iegādāties Parex pamatbiznesu.

Kamēr sarunās ar Nordea nav panākta galavienošanās, potenciālā investora vārdu pārdošanā iesaistītās amatpersonas oficiāli neapstiprina.

Parex bankas potenciālais investors Nordea banka pēc aktīvu apjoma ir lielākā banka Ziemeļeiropas un Baltijas valstu reģionā. Tā darbojas Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Baltijā un Polijā. Parex bankas vadība Nordea interesi par Parex nekomentē. Tomēr, ja iepriekš atbildīgās amatpersonas bija izvairīgas par Parex pārdošanu, tad nesenajās intervijās saka, ka šis ir īstais darījuma laiks, norādīja raidījuma veidotāji.

Samsung jaunākā viedā aproce vilina ar iespēju ienirt pussimts metru dziļumā un noglabāt mūziku iebūvētajā atmiņā

Viedās aproces kopš pirmsākumiem bijis visnotaļ savdabīgs produkts valkājamo tehnoloģiju tirgū. Lielākoties to funkcionalitāte aprobežojas ar fizisko aktivitāšu mērīšanu, un tām ir pagrūti spēkoties ar viedajiem pulksteņiem. Iespējams, tādēļ vairāki spēlētāji pamājuši ardievas aproču ražošanai. Samsung gan vēl turas un, rudenī piesakot savu jauno aproci Gear Fit2 Pro, centies paplašināt tās pielietojumu. Ar to var nirt dziļāk ūdenī, iebūvētajā atmiņā noglabāt mūziku un klausīties bez telefona iesaistīšanas. Vai ar to pietiek?

Dizains

Tos, kuri turējuši rokās pērnā gada Gear Fit2, jaunais modelis nepārsteigs, jo tas izskatās identiski. Plānā, ar ieliektu SuperAmoled ekrānu apveltītā 34 gramus smagā aproce cieši piekļaujas pie plaukstas locītavas un ikdienā netraucē. Ekrāns nemanāmi saplūst ar gumijoto siksniņu, kam personību piešķir rombu formas reljefs. To var nomainīt pāris sekunžu laikā, nospiežot korpusa apakšā esošās fiksācijas «austiņas». DB rīcībā pabijusī sarkanmelnā versija izskatās gana glīta, lai to nebūtu neērti nēsāt kopā ar ikdienas uzvalku. Pie svinīgāka apģērba gan tā neiederēsies.